Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Pēc vienotā atalgojuma sistēmas pieņemšanas ieguvēji tagad ir tie domju priekšsēdētāji, kuri neatteicās no samaksas par kapitāla daļu turēšanu.

Par to šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Kopš 1. janvāra novadu un pilsētu pašvaldību domju priekšsēdētāju algai nevajadzētu pārsniegt 1908 latus mēnesī (premjera alga), bet no 1. aprīļa – 1714 latus mēnesī. To paredz 1. decembrī pieņemtais likums par vienoto atalgojuma sistēmu un pārejas noteikumi.

«Atalgojuma sistēma joprojām nav sakārtota,» atzīst RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš. Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) nenoliedz: «1. decembrī pieņemtais likums neko neatrisina. Algas ir samērotas fiskāli, tomēr patiesībā vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu.» Skaidrība varētu tikt ieviesta ne ātrāk kā aprīlī, kad būs izstrādāts un Saeimā iesniegts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

28. janvārī, Latvijas lielo pilsētu domju priekšsēdētāji tiksies ar reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministru Edgaru Zalānu, lai izvērtētu pašvaldību iespējas nodrošināt likumā noteikto funkciju izpildi ar tām 2009. gadā paredzēto finansējumu.

2009. gadā deviņām Latvijas lielajām pilsētām nodokļu ieņēmumos ir paredzams 84.6 miljonu latu samazinājums, kas ir 16% mazāk nekā 2008.gadā.

Pie tam pašvaldību budžetiem ir radīts vēl papildus slogs, jo, ministrijām samazinot budžetus, tiek būtiski samazinātas visa veida dotācijas pašvaldībām. Īpašu uztraukumu deviņu Latvijas lielo pilsētu mēriem rada Izglītības un zinātnes ministrijai pilnībā samazinātā dotācija 23 miljonu latu apmērā. Šie līdzekļi bija paredzēti pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

Būtiskas problēmas ir arī saistībā ar ierobežojumiem pašvaldībām ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus, ar pašvaldību darbinieku atlīdzību un ar 2008. gadā neizlietotajiem pašvaldību budžeta līdzekļiem.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un mainīt deputāta statusu, kas iepriekš paredzēja, ka deputāts pienākumus pilda no darba brīvajā laikā.

Galīgais lēmums par VARAM sagatavotajiem grozījumiem būs jāpieņem Saeimā.

Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā paredz, ka novada domē ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēlē 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēlē 15 deputātus. Republikas pilsētas domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.

Rīt Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai tiks nodots likumprojekts «Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmu», kas paredz ieviest vienotu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē un pašvaldībās.

Saskaņā ar likumprojektu, amatpersonu mēnešalgas tiks noteiktas, piemērojot likumā noteiktu koeficientu Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātajai strādājošo vidējai mēnešalgai.

Saeimas deputātiem šis koeficients būs 4.8, bet Saeimas prezidija locekļiem, komisiju vadītājiem un citām parlamenta amatpersonām – augstāks.

Rīgas domes deputāta algu aprēķinās, vidējai algai piemērojot koeficientu, kas nepārsniedz 3.8, republikas pilsētu domju deputātiem – piemērojot koeficientu līdz 3.6, bet novadu domju deputātiem - līdz 2.1

Rīgas domes priekšsēdētāja alga nedrīkstēs pārsniegt vidējo mēnešalgu, kam piemērots koeficients līdz 6.8, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju algas tiks noteiktas, izmantojot koeficientu no 3.6 līdz 6.7, bet novadu domju priekšsēdētāju algas aprēķinās, piemērojot koeficientu no 2.1 – 6.7.

Visnotaļ atbalstot reformas pabeigšanu, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina valdību, pieņemot lēmumu saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanu, nepieļaut republikas pilsētas statusa piešķiršanu kā politisko kompromisu atšķirīgu viedokļu par novadu veidošanu samierināšanai.

LLPA uzskata, ka negaidīta Cēsu pilsētas parādīšanās kā desmitai republikas pilsētai vienā no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātajiem novadu kartes variantiem ir noraidāma. Tādam lēmumam nav sociāli ekonomiskā pamatojuma, jo šī pilsēta ar vēsturiski bagātu pagātni iedzīvotāju skaita ziņā ir mazāka nekā Tukums un Ogres novads.

LLPA vairākus gadus uzmanīgi seko ATR gaitai, jo Latvijas lielās pilsētas ir dziļi ieinteresētās ATR likumā nosprausto mērķu sasniegšanā: "izveidot ekonomiski attīsties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem".

Valdība nākamā gadā budžetā gandrīz 63 miljonus latu ir paredzējusi dotācijās rajonu pašvaldībām, kuras pastāvēs tikai līdz 2009. gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Tas ir vairāk nekā 58% no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF).

Kā uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks: „Rodas dīvaina situācija – nākamajā gadā rajonu pašvaldībām, kuras atbilstoši likumam „Par pašvaldībām” veic tikai četras funkcijas, plānots 14% līdzekļu pieaugums, neraugoties uz to, ka tās darbosies tikai pusgadu. Tajā pat laikā lielajām pilsētām, kuras atbilstoši likumam veic 23 funkcijas, bet Rīgai kā galvaspilsētai nāk klāt vēl četras funkcijas, nākamajā gadā ir plānots budžeta pieaugums vidēji ne vairāk kā 7% apjomā.”

Lai nodrošinātu 7.5 miljonu latu pieaugumu rajonu pašvaldībām, pašvaldībām – donoriem tika palielinātas iemaksas PFIF. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas iemaksas no šogad maksātajiem 52.583 miljoniem latu pieaug līdz 68.116 miljoniem latu nākamajā gadā.

8:00 Rīgas pilī Nacionālās drošības padomes sēde.

9:00 Zemkopības ministrijā (ZM), Republikas laukumā 2, notiks starpinstitūciju sanāksme par Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos „Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”. Sanāksmē noteikumu īstenošanā iesaistītās institūcijas vienosies par normatīvajā aktā plānotajiem grozījumiem. Sanāksmē piedalīsies ZM, iesaistīto ministriju, lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji.

9:30 Saeimas priekšsēdētāja biedres Solvitas Āboltiņas darba tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem.

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis Autotransporta direkcijai (ATD) noskaidrot, kā pašvaldībās tiek noteikta maksa par sabiedrisko transportu, kā arī izvērtēt noteiktās braukšanas maksas pamatotību.

«Atsevišķas pašvaldības piemēro plašu atlaižu politiku, kas savukārt prasa papildus dotācijas un palielina tarifus pārējiem pasažieriem, tāpēc nepieciešams izvērtēt vai pamattarifs atbilst reālajām izmaksām pasažieru pārvadāšanai un piemērotās atlaides tiek segtas no pašvaldību dotācijas, nevis valsts budžeta līdzekļiem cilvēku ar īpašām vajadzībām pārvadājumiem,» atzina A.Matīss.

Satiksmes ministrs uzdeva ATD sagatavot priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai turpmāk varētu precīzāk kontrolēt un uzraudzīt arī valsts budžeta līdzekļu izlietojumu republikas pilsētu sabiedriskā transporta pārvadājumiem.

Lai arī kopumā ekonomikas izaugsme palēninās, tomēr vairāk nekā trešā daļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos.

SEB bankas veiktā Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumi nākamā gada laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai, turklāt puse Latvijas lielo uzņēmumu ir gatavi investēt tieši mājas tirgū.

Plānojot savu finanšu resursu izlietojumu, 50% Latvijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru atzīst, ka plāno turpināt investēt vietējā tirgū. Līdzīga situācija ir arī kaimiņvalstīs, kur investēt mājas tirgū plāno 45% Lietuvas un 51% Igaunijas lielo uzņēmumu. Vienlaikus Latvijā ir lielākais uzņēmumu īpatsvars, kas plāno dividenžu izmaksas (10%), un zemākais, kas plāno investēt eksporta tirgus paplašināšanā (6%).

“Latvijas uzņēmēji mazāk nekā kaimiņvalstīs ir ieņēmuši nogaidošu pozīciju, proti, tikai 9% Latvijas lielo uzņēmumu plāno nedarīt neko, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir 14% lielo uzņēmumu. Aptaujas dati rāda, ka kopumā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu vadītāji ir samērā pārliecināti par uzņēmumu spēju tikt galā ar šī brīža izaicinājumiem un nākamo 12 mēnešu laikā plāno fokusēt savu uzmanību attīstībai,” skaidro SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Jānis Birks ar Ivaru Godmani apspriedīs jautājumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu, kā arī par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Trešdien, 17. septembrī, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents, Rīgas domes priekšsēdētājs Jānis Birks kopā ar lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem tiksies ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, Db.lv informē Anda Šaka, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biroja vadītāja.

Dienaskārtībā ir iekļauts jautājums par daudzdzīvokļu māju un sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanu, kas ļaus samazināt siltumenerģijas patēriņu un līdz ar to arī iedzīvotāju izdevumus par siltumu.

Rīgā, dzīvokļa pabalsts jau šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada pirmo pusgadu, ir pieaudzis par 221%, tam tērējot papildus aptuveni 2.5 miljonus latu. Kopumā otrajam pusgadam visu veidu pabalstiem papildus būs nepieciešami 3.256 miljonu latu. Personu skaits, kuras var pretendēt uz sociālo palīdzību, Rīgā ir pieaudzis par 47%.

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedru pārstāvju - republikas pilsētu domju priekšsēdētāju kopsapulcē apstiprināts LLPA jaunais prezidents - Jēkabpils domes priekšsēdētājs Aivars Kraps, informē LLPA.

LLPA statūtos ir noteikts, ka rotācijas kārtībā biedrības prezidentūru pārņem nākamā pilsēta noteiktā kārtībā. Šodien, 22. jūlijā notikušajā kopsapulcē LLPA prezidents, Jelgavas mērs Andris Rāviņš nodeva prezidenta pilnvaras Aivaram Krapam.

Biedrības prezidents atrodas amatā vienu gadu, ja vien biedru kopsapulce nenolemj citādāk. Pēc termiņa beigām biedrības prezidents atbilstoši apstiprinātajam sarakstam nodod savas prezidenta pilnvaras nākamajam biedram.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konsultējoties ar dažādu nozaru ekspertiem, ir izstrādājusi priekšlikumus Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (NAP) sekmīgai īstenošanai.

RAPLM piedāvā noteikt, ka galvenā NAP īstenošanas un uzraudzības institūcija būs Nacionālās attīstības padome.

Paredzēts, ka padome darbosies Ministru prezidenta vadībā un tajā piedāvāts iekļaut reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, ekonomikas ministru, finanšu ministru, izglītības un zinātnes ministru, kultūras ministru, labklājības ministru, satiksmes ministru, veselības ministru, vides ministru, zemkopības ministru, bērnu un ģimenes lietu ministru, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārstāvi, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētājus, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, Latvijas Bankas prezidentu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju.

Ilma Čepāne, partijas Pilsoniskā Savienība frakcijas pārstāve, pēc iepazīšanās ar dažādu valsts amatpersonu Valsts ieņēmumu dienestā pieejamām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām, secinājusi, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu.

Kā uzsver I. Čepāne, Aigara Kalvīša ienākumi pērn bijuši vairāk nekā 32 tūkstoši latu. Finansu ministra Ata Slaktera kabatā ieripojuši aptuveni 23 tūkstoši, bijušā Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa ienākumi bijuši 25 tūkstoši, Mārtiņa Rozes ienākumi - apmēram 30 tūkstošu un Aināra Šlesera deklarācijā minēti tikai 23 764 lati.

I. Čepāne norāda, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu, un pat arī Valsts prezidentu.

Otrdien, 23.janvārī, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs piedalīsies Latvijas Pilsētu savienības kopsapulcē. Tā plkst. 10 notiks Rīgas rajona padomes sēžu zālē, Rīgā, Lāčplēša ielā 24.

Ministrs ar pilsētu domju priekšsēdētājiem pārrunās pašvaldībām aktuālus jautājumus, tai skaitā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu sadali pilsētvides attīstībai.

RAPLM piedāvā no kopumā 289 miljoniem eiro (203,11 miljoniem latu) ES fondu finansējuma deviņām lielajām pilsētām uzņēmējdarbības un infrastruktūras attīstības projektiem novirzīt 90 miljonus eiro (63,25 miljonus latu). Savukārt novadu attīstības centru izaugsmei tiek plānoti 199 miljoni eiro (139,86 miljoni latu).

Plānojot ES fondu atbalstu kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, RAPLM vēlas veicināt saskaņotu valsts politiku, tai skaitā arī investīciju jomā. Vienlaikus ministrija ir ieinteresēta sekmēt spēcīgu novadu izveidi, jo citās ES fondu aktivitātēs nav plānots atbalsts tieši potenciālo novadu centriem.

Pārāk daudzo neskaidrību un ministru jautājumu dēļ šodien Ministru kabineta komiteja nolēma nevirzīt tālāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādāto Lobēšanas atklātības likumu.

Gan ministriem, gan arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) nešķita pārliecinoši KNAB argumenti par to, ka šis likums sakārtos lobēšanas jomu un būs iespēja uzzināt, ar ko ārpus komisijām tiekas Saeimas deputāti. Šāds arguments šķita absurds veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), kura bija neizpratnē - viņa arī piektdienās tiekas ar vēlētājiem, kuriem pat nezina vārdu, un vai tāpēc viņai katrs vēlētājs būs jāreģistrē.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauda, ka neatbalsta šādu likumprojektu, jo arī viņi tiekas ar Latvijas uzņēmējiem un dažkārt pārstāv viņu intereses starptautiskajā arēnā.

ASV Kongresa demokrāti, turpinot impīčmenta izmeklēšanu, pirmdien Pentagonam un Baltā nama budžeta birojam pieprasījuši sniegt dokumentus, kas ir saistīti ar Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa lēmumu aizkavēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.

Trīs Pārstāvju palātas komiteju priekšsēdētāji vēlas saņemt informāciju par to, kā Tramps vērsis spiedienu pret Ukrainas kolēģi, lai iegūtu informāciju par bijušo ASV viceprezidentu Džo Baidenu, kā arī palīdzības sasaistīšanu ar atsaucību šajā jomā.

Komiteju priekšsēdētāji pieprasījuši aizsardzības ministram Markam Esperam un Vadības un budžeta biroja pagaidu direktoram Raselam Voutam iesniegt dokumentus līdz 15.oktobrim.

Šie materiāli ir «nepieciešami, lai komitejas varētu izvērtēt iemeslus Baltā nama lēmumam aizkavēt būtiski svarīgo militāro palīdzību Ukrainai, ko Kongress bija piešķīris, lai tā varētu stāties pretī Krievijas agresijai», norādīja komiteju vadītāji.

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Talsu novada domes ārkārtas sēdē tika nolemts veidot slimnīcu apvienību starp a/s Talsu slimnīca un Ventspils pilsētas pašvaldības SIA Ventspils slimnīca.

Talsu novada domes ārkārtas sēdē deputāti nolēmuši atbalstīt apvienības veidošanu ar kādu no Kurzemes slimnīcām. Talsu pašvaldība bija saņēmusi informāciju, ka apvienību veidošana varētu būt vienīgais variants, kas liktu grozīt Ministru Kabineta noteikumus, paredzot Talsos saglabāt lielāku pakalpojumu klāstu nekā plānots šobrīd.

Vairākums deputātu nobalsoja par apvienības veidošanu ar Ventspils pilsētas pašvaldības SIA Ventspils slimnīca. Tuvākajā laikā šādu lēmumu jāpieņem arī Ventspilī. Ventspils slimnīcai ir reģionālās slimnīcas statuss.

A/s Talsu slimnīca šobrīd ir trīs akcionāri – Talsu, Rojas un Dundagas novadu pašvaldības. Domju priekšsēdētāji ir akciju turētāji.