Šobrīd tūrisma mārketinga stratēģiju valstī ar 361 tūkst latu budžetu veido Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Jāpiebilst, ka tā nav summa, kuru tūrisma mārketingam atvēl valsts. Tajā ietilpst arī aģentūras ikdienas darbā piesaistītie līdzekļi arīdzan no uzņēmējiem, piemēram, lai Latvija varētu piedalīties starptautiskos tūrisma gadatirgos. Pirms pāris mēnešiem amatu atstāja Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Valērijs Seilis, kurš šai amatā pavadījis divus gadus. Kā oficiālais aiziešanas iemesls tika minēta «paša vēlēšanās», taču tūrisma nozares pārstāvji norāda, ka V. Seilim nācās aiziet tieši tāpēc, ka Latvijas tūrisma mārketings nav diez cik spožs, tāpat kā tam atvēlētais finansējums. Pēc V. Seiļa aiziešanas vairāki tūrisma nozares pārstāvji norādīja, ka TAVA direktora vieta nebūt nav tā pievilcīgākā darba vieta, lai tūrisma profesionāļi pieteiktos par V. Seiļa pēcnācēju. Pagājušajā nedēļā noslēdzās konkurss šim amatam, esot pieteikušies tikai seši pretendenti. Šobrīd vēl nav zināms, kādu summu nākamā gada budžetā tūrisma nozarei sagādās Tūrisma departaments, kurš kopš gada sākuma atrodas Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Lai arī šobrīd paredzēts, ka finansējums nozarei varētu pieaugt divas reizes, nozares pārstāvji bažījas, ka šīs prognozes varētu nepiepildīties. Kopš 1996. gada par tūrisma politikas izstrādi un nozares saikni ar atbildīgo ministriju tūrisma departamentā ir atbildīga tā vadītāja Aira Andriksone. Komentējot tūrisma nozares attīstību saskaņā ar 2001. gadā izstrādāto Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu, viņa ir lakoniska: «Tā tiek īstenota valsts budžeta ietvaros.» Šobrīd viņa nespēja komentēt vai ir paveikti visi plānotie darbi un veiktas paredzētās investīcijas, jo šobrīd tiekot apkopots pagājušā gadā paveiktais. Jāpiebilst, ka saskaņā ar attīstības programmu līdz šī gada beigām ieguldījumam tūrisma nozarē būtu jāsasniedz 4.76 milj. latu. «Saskaņā ar Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu tūrisma nozares mērķi mārketinga jomā ir popularizēt Latviju kā pievilcīgu un drošu tūrisma galamērķi, palielināt tūristu plūsmu un Latviju un aktivizēt vietējo tūrismu,» teikts Latvijas tūrisma attīstības nacionālajā programmā. Šo vispārīgo tēzi varētu dēvēt par šībrīža Latvijas tēla mārketinga koncepciju. Citas šobrīd nav. Programmā kā iespējamie tēla veidotāji minēti faktiski visi ar tūrisma nozari saistītie — valsts uzņēmumi, tūrisma informācijas centri, tūrisma uzņēmumi u.c. Tādējādi skaidri nenorādot, kura pienākums un atbildība būtu veidot valsts mārketingu, lai realizētu attīstības programmā minētos utopiskos mērķus. Ceļotāju statistika liecina, ka atdeve no veiktajiem mārketinga pasākumiem nav bijusi revolucionāra. Viena piektā daļa no kopējā viesu skaita ir viesi no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Vēl 8 % viesu ir no Krievijas, 4 % no Polijas. Statistikas dati diemžēl neuzrāda, cik no šiem viesiem Latvijā ieradās caurbraucot vai komandējumā, un cik ieradās kā tūristi. Taču skaidrs, ka vēl arvien vairāk nekā puse robežas šķērsotāju ir viesi no Baltijas valstīm. Savukārt par sava ceļojuma galamērķi atpūtu pērn norādīja 19 % no kopējā ieceļotāju skaita.