Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Līdz 2016. gada beigām tiks izsludināts būvniecības iepirkums jaunajam cietuma kompleksam Liepājā, informē Tieslietu ministrija.

Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta līdz 2017. gada nogalei. Liepājas cietums ir pēdējās desmitgades nozīmīgākais infrastruktūras objekts drošākas sabiedrības un ieslodzīto resocializācijas īstenošanas jomā.

«Liepājas cietums ir viens no svarīgākajiem sabiedriski nozīmīgajiem būvniecības objektiem pēdējā desmitgadē. Tas iezīmē atbildīgas sociālās politikas īstenošanu Latvijā, ilgtermiņā rūpējoties par drošāku sabiedrību. Tā būs mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta, kas nodrošinās maksimālu drošību gan darbiniekiem, gan sabiedrībai, gan arī pašiem ieslodzītajiem. Ir svarīgi ne tikai sodīt, bet arī nodrošināt šo cilvēku sekmīgu un visiem drošu atgriešanos sabiedrībā. Arī finansiāli ilgtermiņā valsts iegūs, jo tiks slēgti trīs novecojuši cietumi, kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tērējam milzīgus līdzekļus,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Ministru kabinets šodien izskatīja Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) informatīvo ziņojumu par politikas plānošanas dokumentu projektiem ieslodzījuma vietu darbības uzlabošanai, kuru īstenošanas uzsākšana 2008. gadā nebūs iespējama.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, TM 2007. gadā veikusi vairākus pasākumus, lai novērstu neatliekamās problēmas ieslodzījuma vietās. Visaktuālākā problēma bija ieslodzīto veselības aprūpes apstākļi Latvijas Cietumu slimnīcā, par kuriem Latvija saņēmusi starptautisko institūciju un Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija kritiku.

Ministru kabinets 2006. gada septembrī pieņēma lēmumu par Valsts investīciju programmas projektu "Tuberkulozes slimnīcas ar 450 vietām izveide Olaines cietumā" maiņu uz "Latvijas Cietumu slimnīca Olaines cietumā". Latvijas Cietumu slimnīca tika nodota ekspluatācijā šā gada 30. jūlijā, un tādējādi ieslodzīto veselības aprūpes apstākļu neatbilstības problēma normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tika novērsta.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniegušas divas Latvijas kompānijas - Re&Re un UPB, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Kopumā konkursa dokumentāciju izņēma astoņas kompānijas. Kā atgādināja ministrijā, Liepājas cietums saskaņā ar likumu ir klasificēts kā valsts noslēpumu saturošs būvprojekts, tādēļ papildus pieredzei un finanšu rādītājiem kā viena no prasībām pretendentiem tika piemērots industriālās drošības sertifikāts, kas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas glabāšanas drošumu.

"Interese par Liepājas ieslodzījuma vietas iepirkumu bija ļoti liela. Bija interese arī no ārvalstīm, piemēram, no Īrijas un Lietuvas. Zinām, ka par konkursu interesējās arī starptautisku kompāniju meitas uzņēmumi Latvijā. Pretendentiem, ņemot vērā projekta sarežģītības pakāpi, bija vairāki precizējoši jautājumi, lai varētu sagatavot iespējami kvalitatīvāku piedāvājumu. Esam gandarīti, ka iepirkuma pirmā daļa ir sekmīgi noslēgusies un esam saņēmuši divus nopietnus piedāvājumus. Tas norāda, ka iepirkuma konkursa nolikuma sagatavošana bijusi atbilstošā profesionālā līmenī," informēja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Agris Balodis.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) atkārtoti izsludinājusi atklātu konkursu jaunā Liepājas cietuma pārprojektēšanai, autoruzraudzībai un būvniecībai, kas paredz būvniecības apjomu samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējo būvprojektu, informē TNA.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, un to iecerēts pabeigt līdz 2023. gada 31. martam.

Valdība 2017. gada 8. septembra sēdē nolēma atlikt Liepājas cietuma būvniecības procesu līdz 2020. gadam. Lai samazinātu būvizmaksas, TNA kā konkursa organizētājs sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi vienojās par izmaiņām būvprojektā, kuras iespējams veikt, saglabājot ēkas funkcionalitātes, drošības un ekspluatācijas efektivitātes prasības.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle: «Ceram, ka Liepājas cietuma projekta apjomu pārskatīšana un design&build metodes izmantošana, apvienojot vienā iepirkumā projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, ļaus izvairīties no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā, gan arī nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu.»

Cietumi šobrīd nepilda savu uzdevumu - nenotiek ieslodzīto labošanās, uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Plānots veikt vērienīgas reformas ieslodzīto nodarbinātības jomā, kuru mērķis ir panākt visu darba spējīgo un tiesīgo ieslodzīto nodarbināšanu.

Ar laiku prasība strādāt ieslodzītajiem varētu kļūt obligāta, pieļāva ministrs.

Līdz šim ieslodzīto nodarbinātības jautājumi valstiskā līmenī nav tikuši risināti, tādēļ pēc soda izciešanas bijušie ieslodzītie nereti nav spējīgi iekļauties sabiedrībā un izdara atkārtotus noziegumus. Ieslodzīto nodarbināšana tikusi organizēta, pateicoties uzņēmīgu cietumu priekšnieku un atsevišķu komersantu iniciatīvai, skaidroja G. Bērziņš.

Šobrīd tiek nodarbināta tikai aptuveni trešā daļa ieslodzīto. Kā būtiskāko aspektu G.Bērziņš uzsvēr nepieciešamību ieslodzītos ieinteresēt un motivēt strādāt. Viens no šķēršļiem, kas līdz šim ir kavējis nodarbinātības attīstību cietumos, ir noteiktie ieturējumi no ieslodzīto darba samaksas, kurus Satversmes tiesa 14. jūnijā atzina par neatbilstošiem Satversmei. Šo atvilkumu rezultātā ieslodzītie līdz šim saņēma tik mazu samaksu, ka tā neradīja motivāciju strādāt. Pēc nepieciešamo normatīvo aktu grozīšanas ministrs sagaida, ka gada laikā nodarbinātība cietumos varētu dubultoties.

Cietumā jābeidz kultivēt izdzīvošanas skola, - pēc Valmieras cietuma apmeklēšanas sacīja tiesībsargs Juris Jansons, kurš sācis monitoringa vizītes pa Latvijas ieslodzījuma vietām, lai iepazītos ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem, veselības aprūpes kvalitāti un nodarbinātību.

Kopā ar Valmieras cietuma priekšnieku Robertu Balodi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti tiesībsargs apmeklēja Valmieras cietumā esošo izmeklēšanas cietumu, ieslodzīto dzīvojamās zonas, medicīnas daļu un kokapstrādes cehu, kas darbojas cietuma teritorijā un kurā pašlaik tiek nodarbināti 19 ieslodzītie. Kopumā pie uzņēmējiem dažādos darbos pašlaik tiek nodarbināti 33 notiesātie.

Kā atzina kokapstrādes ceha darbu vadītājs un sarunās ar tiesībsargu arī vairāki ieslodzītie, strādāt gribētāju noteikti būtu vairāk nekā pieejamās 19 darba vietas, diemžēl nepieciešama ēku renovācija, lai tajās būtu iespējams nodarbināt vairāk strādāt gribētāju. Līdzekļu šiem darbiem nav.

Jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvlaukumā, Alsungas ielā 29 pašlaik tiek veikti visu sešu kompleksa ēku būvdarbi dažādās stadijās. Darbi notiek, apsteidzot iepriekš iepirkuma piedāvājumā plānoto laika grafiku un ievērojot projekta realizācijai paredzēto budžetu, informē būvnieks SIA Citrus Solutions.

SIA Citrus Solutions realizē jaunā Liepājas cietuma kompleksa būvniecību “projektē un būvē” formātā, tas nozīmē, ka esam atbildīgi gan par projekta izstādi, gan par būvniecību un autoruzraudzību. Kā objekta ģenerāluzņēmējs rūpīgi izstrādājām projekta realizācijas plānu un ar īpašu uzmanību kontrolējam katru darbu, lai neveidotos termiņu nobīdes un novirzes no budžeta.

No 2022. gada novembra līdz 2023. gada decembrim - ļoti aktīvi strādāja projektētāju komanda, izstrādājot izmaiņas cietuma kompleksa sākotnējā būvprojektā. Izmaiņas tika veiktas atbilstoši pasūtītāja - SIA Tiesu namu aģentūra un lietotāja - Ieslodzījuma vietu pārvalde - definētajām vajadzībām un integrējot jaunākos inženiersistēmu risinājumus gan drošības, gan kompleksa vadības sistēmām. Ir veikta racionāla platību optimizēšana, saglabājot cietuma ieslodzīto vietu skaitu, funkcionalitāti, ieslodzīto un personāla drošību. Liepājas cietuma projektā ietilpst sešas ēkas ar kopējo platību – gandrīz 37 000 m².

Lai arī pēdējo piecu gadu laikā situācija Kalifornijas cietumos ir normalizējusies, tie vēl aizvien ir pārblīvēti un šogad darbojas ar 175% kapacitāti.

Cietumnieku skaits Kalifornijas cietumā sasniedza rekordu 2006. gadā, kad tajos tika izmitināti 173 tūkstoši notiesāto. 2010. gada beigās ieslodzīto skaits jau bija samazinājies līdz 163 tūkstošiem, ar tiesas rīkojumu pārvietojot cilvēkus uz citiem valsts cietumiem, liecina Public Policy institute of California (PPIC) apkopotie dati.

Dati liecina, ka no katriem simts tūkstošiem Kalifornijas pieaugušo iedzīvotāju aptuveni 595 atrodas ieslodzījumā. Vislielākais ieslodzīto īpatsvars uz 100 tūkst. iedzīvotāju bija 1998. gadā, sasniedzot 673 cilvēkus.

Kalifornijas cietumos, salīdzinot ar 1990. gadu, samazinājies gados jaunu ieslodzīto īpatsvars. Deviņdesmito gadu sākumā 20% no ieslodzītajiem bija jaunāki par 25 gadiem, bet 2011. gadā no visiem cietumniekiem šajā vecuma grupā bija vien 13%.

Latvijas cietumos nav nodrošināta vienotu principu un nosacījumu ievērošana ieslodzīto ēdināšanas organizēšanā, apgādē ar personīgās higiēnas, mazgāšanas līdzekļiem un gultas piederumiem, tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tā norāda, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde nav izstrādājusi iekšējos normatīvos aktus par ieslodzīto apgādi un nepietiekami uzrauga un kontrolē cietumu darbību apgādes jomā. Pārvaldē izveidotā ieslodzīto apgādei nepieciešamo finanšu resursu plānošanas sistēma esot nepilnīga un nenodrošina izdevumu atbilstošu ieplānošanu valsts budžetā.

Revidējamā laika posmā atklājies, ka ieslodzījuma vietu pamatfunkciju nodrošināšanai un ieslodzīto uzturēšanai piešķirts papildu finansējums kopumā no 381 tūkst. Ls līdz pat 2,2 milj. Ls gadā. Papildu finansējums piešķirts, lai pārvalde varētu samaksāt par apkuri, ūdeni, kanalizāciju, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem.

Daugavgrīvas cietuma Daugavpils nodaļas jeb Baltā gulbja ieslodzītie pasludinājuši beztermiņa stafetes badastreiku slikti mazgāto trauku dēļ, informēja ieslodzīto organizācijas Gara spēks pārstāvis Aleksandrs Šabanovs.

Organizācijas rīcībā ir nonācis 15 ieslodzīto lūgums Daugavgrīvas cietuma administrācijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei un Tieslietu ministrijai, kurā viņi lūguši atļaut ņemt līdzi soda izolatorā savus traukus - krūzi, karoti un šķīvi.

Saņemot sodu par cietuma režīma pārkāpumiem, ieslodzītie tiek ievietoti soda izolatorā - kameras tipa telpā, kur ēdināšanas reizēs viņiem tiek piešķirti cietuma trauki, kas, pēc ieslodzīto domām, bieži vien ir slikti nomazgāti un rada iespēju inficēties, skaidro organizācijas Gara spēks priekšsēdētājs Ivans Parfenovičs.

«Sakarā ar to, ka nedz cietums, nedz Ieslodzījuma vietu pārvalde, nedz Tieslietu ministrija nav uzklausījuši ieslodzīto lūgumu, bet slikti nomazgāti trauki rada paaugstinātu risku inficēties ar vēdera un zarnu trakta slimībām un A un E hepatītu, notiesātie soda izciešanas laikā izolatorā atteikušies no uztura, pasludinot badastreiku,» skaidro I. Parfenovičs.

Izraēla un grupējums "Hamās" vienojušies par četru dienu uguns pārtraukšanu, 50 "Hamās" Izraēlā sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu no gūsta Gazas joslā un 150 palestīniešu atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem, naktī uz trešdienu pavēstīja Izraēlas un "Hamās", kā arī sarunu vidutājas Kataras pārstāvji.

"Pauzes sākuma laiks tiks izziņots tuvāko 24 stundu laikā, un tā ilgs četras dienas un var tikt pagarināta," teikts Kataras Ārlietu ministrijas paziņojumā.

"Vienošanās paredz 50 šobrīd Gazas joslā turēto ķīlnieku, civilistu - sieviešu un bērnu, atbrīvošanu apmaiņā pret vairāku Izraēlas cietumos ieslodzīto palestīniešu sieviešu un bērnu atbrīvošanu. Atbrīvoto skaits palielināsies nākamajās šīs vienošanās īstenošanas fāzēs," teikts paziņojumā.

Vienošanās arī paredz "liela skaita humāno konvoju un palīdzības kravu iebraukšanu [Gazas joslā], ieskaitot degvielas, kas ir paredzēta humānajām vajadzībām, piegādes", norādīja ministrija.

"Ja palestīnieši piekritīs lielāka [ķīlnieku] skaita atbrīvošanai, tad uguns pārtraukšana var tikt pagarināta," ziņu aģentūrai AFP sacīja Kataras Ārlietu ministrijas preses sekretārs Madžeds al Ansari.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Pirms vairāk nekā vienpadsmit gadiem – 2002. gada janvārī – ASV prezidenta Džordža Buša administrācija Gvantanamo armijas bāzē izveidoja aizturēšanas un pratināšanas nometni, kurā nonāca militārajās operācijās Afganistānā, Irākā, Somālijas pussalā un citviet sagūstītie musulmaņu fundamentālistu kaujinieki.

Gvantanamo nometne izpelnījās plašu nosodījumu par tajā pieļautu spīdzināšanu un necilvēcīgiem ieslodzījuma apstākļiem. Nometnes slēgšanu tagadējais ASV prezidents Baraks Obama bija padarījis par vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

2009. gadā, kļūstot par ASV prezidentu, B. Obama parakstīja likumprojektu, saskaņā ar kuru gada laikā tika paredzēts slēgt Gvantanamo nometni. Taču nometnes slēgšanu aizkavēja nesaskaņas saistībā ar tālāko ieslodzīto likteni, jo ASV pašvaldības nevēlējās pieņemt bijušos ieslodzītos. ASV gan izdevās noslēgt vienošanās ar citām pasaules valstīm par daļu ieslodzīto uzņemšanu.

Vidzemes augstskola uzsāk pētījuma projektu: „Kad atveras cietuma durvis: Valmieras cietuma bijušo ieslodzīto iekļaušana sabiedrībā un darba tirgū” Bijušie ieslodzītie ir viena no tām sabiedrības sociāli atstumtajām grupām, kas visskaudrāk saskaras ar nodarbinātības problēmām – ir grūtības dabūt darbu, nav profesionālo iemaņu, prasmes sevi pasniegt un parādīt spējas, ir psiholoģiskas barjeras iekļauties darba kolektīvā un veiksmīgas komunikācijas trūkums. Taču, kā ikvienam, arī bijušiem noziedzniekiem ir vajadzība pēc regulāriem ienākumiem, kas sniedz iztiku un drošību. Kā palīdzēt šiem cilvēkiem ātrāk un veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā un iegūt darbu? Uz šo jautājumu centīsies atbildēt Vidzemes augstskolas pētnieku grupa uzsākot jaunu sociālu pētījumu. Projekts „Kad atveras cietuma vārti: Valmieras cietuma bijušo ieslodzīto iekļaušana sabiedrībā un darba tirgū” tiek veikts sadarbībā ar Eiropas Sociālo fondu un tajā darbojas nozares eksperti, Vidzemes augstskolas pasniedzēji un studenti. Pētījuma mērķis ir noskaidrot bijušo ieslodzīto sociālās vajadzības, kā arī noteikt tās profesijas, kuras nepieciešamas un ir piemērotas cilvēkiem, kas drīzumā atbrīvosies no ieslodzījuma. Akcents tiks likts uz Vidzemes reģiona uzņēmēju viedokļiem par gatavību un motivāciju pieņemt darbā bijušos ieslodzītos. Pētījuma ietvaros plānots apskatīt un izcelt labās prakses piemērus, kad no ieslodzījuma atbrīvotā persona veiksmīgi ir iekļāvusies darba tirgū – kādi ir bijuši veiksmes apstākļi un nosacījumi. Iznākot no cietuma, indivīds saskaras ar dažādām ekonomiskām un sociālām problēmām. Pabalsts un vienreizēja materiāla palīdzība ir atbalsts īsam laika periodam, rodas nepieciešamība pēc darba un pastāvīgiem ienākumiem. Sociālās rehabilitācijas centri un Valsts Probācijas dienesta filiāles ir tās iestādes, kas tieši nodarbojas ar palīdzības sniegšanu sodu izcietušajiem mājokļu un nodarbinātības jautājumos. Taču rehabilitācijas centri spēj nodrošināt tikai 22 vietas, bet probācijas dienests palīdzību sniedz tiem, kas noslēdz sadarbības līgumu ar dienestu. Tikai ar valsts noteiktu atbalstu bijušais ieslodzītais labu un savām spējām atbilstošu darbu nespēs atrast. Ir vajadzīgs aktualizēt dialogu, sapratni un atbalstu no darba devēju puses un valsts institūcijām. Beidzot projektu tiks sniegti ieteikumi institūcijām, kas nodarbojas ar ieslodzīto sociālo rehabilitāciju un nodarbinātību, lai veiksmīgāk iekļautu personu darba tirgū, veicinātu to patstāvību un uzlabotu viņu dzīves kvalitāti.

VAS Tiesu namu aģentūra atkārtoti izsludinājusi konkursu jaunā cietuma kompleksa Liepājā būvniecībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Sākotnējais iepirkums tika publicēts februāra vidū, taču iepirkumā veikti grozījumi.

Iepirkums tiks īstenots atklāta konkursa veidā. Par uzvarētāju plānots izvēlēt saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas iekļauti iepirkuma procedūras dokumentos. Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 17.maijam.

Db.lv jau rakstīja, ka Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. «Ņemot vērā objekta svarīgumu, esam izstrādājuši detalizētu Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumu, kas paredz augsti kvalificētu pretendentu atlasi. Būvniecības projekta īstenošanai likums atļauj piesaistīt būvniekus, kam ir izsniegts Industriālās drošības sertifikāts darbam ar valsts noslēpumu, un tas neizslēdz arī ārvalstu būvnieku dalību,» saka TNA valdes locekle Santa Sausiņa.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) piektdien izsludinājusi Liepājas cietuma būvniecības iepirkumu, kas paredz būvniecības darbu uzsākšanu 2017. gada otrajā pusē, bet objekta nodošanu ekspluatācijā ne ilgāk kā 4 gadus pēc būvniecības darbu uzsākšanas.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas. «Ņemot vērā objekta svarīgumu, esam izstrādājuši detalizētu Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumu, kas paredz augsti kvalificētu pretendentu atlasi. Būvniecības projekta īstenošanai likums atļauj piesaistīt būvniekus, kam ir izsniegts Industriālās drošības sertifikāts darbam ar valsts noslēpumu, un tas neizslēdz arī ārvalstu būvnieku dalību,» saka TNA valdes locekle Santa Sausiņa.

Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumu izstrādājusi TNA sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Ieslodzījuma vietu pārvaldi, Latvijas Būvinženieru savienību un ZAB Sorainen Latvijas biroju. Liepājas cietuma būvprojekta izstrādi uzraudzījusi Igaunijas Valsts nekustamo īpašumu aģentūra, kura īstenojusi jau vairāku cietumu projektus Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas. Būvprojektu izstrādāja Latvijas kompānija SIA Rem Pro. Būvniecības procesa īstenošanu un uzraudzību LR Tieslietu ministrija deleģējusi VAS Tiesu namu aģentūra.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

ZZS valde ceturtdien vēl neizlēma, vai ZZS ministri valdībā atbalstīs finanšu ministra Eināra Repšes (JL) rosināto Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, ziņo Diena.

ZZS lēmumam ir izšķiroša nozīme, jo Tautas partija neatbalsta Dz.Jakāna atbrīvošanu. Balsu samērs valdībā liecina, ka bez ZZS ministru atbalsta, E.Repše nevar panākt paša iesniegtā lēmumprojekta pieņemšanu.

Ceturtdienas vakarā pēc valdes sēdes ZZS līderi Raimonds Vējonis un Augusts Brigmanis uzsvēra, ka lēmumu ZZS pieņems pirmdien, kad paredzēta koalīcijas padomes sēde. Abi norādīja, ka nekādā gadījumā nevēlas, lai šis jautājums tiktu politizēts. No abu teiktā varēja saprast, ka vēl papildus tiks analizēti juridiskie argumenti un E.Repšes izvirzītie pārkāpumi. «Šobrīd nevaram pateikt ne jā, ne nē par Jakāna atbrīvošanu,» teica R.Vējonis. Savukārt A.Brigmanis uzsvēra, ka nevēlas, lai «šāda tipa jautājums būtu iemesls valdības krišanai». Pēc A.Brigmaņa norādītā lēmums vēl nav pieņemts, jo nepieciešama papildus informācija. Šī esot tīri juridiska lieta, kas skar ļoti augstu ierēdni un lai izlemtu, vai ir juridisks pamats viņu atbrīvot, nepieciešama papildus informācija.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Plānotais cietums Liepājā pilsētai radīs apmēram 400 jaunas darba vietas, uz kurām varēs pretendēt atbilstošas izglītības un kvalifikācijas cilvēki, stāstīja Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA).

Politiķis norādīja, ka cietumam būs nepieciešami ne tikai apsargi un uzraugi, bet arī psihologi, mediķi un citi speciālisti.

Vilnītis atzina, ka liepājnieki cietuma būvniecību vērtē dažādi, tomēr pārsvarā atbalstot ieceri, jo novērtējot gan potenciālo jaunu darbavietu radīšanu, gan līdzšinējā cietuma pārcelšanu no paša pilsētas centra uz attālāku rajonu.

«Jau tagad ir skaidrs, ka jaunais objekts kļūs par vienu no lielākajiem komunālo pakalpojumu lietotājiem pilsētā. Tas nozīmē, ka cietums izmantos gan uzņēmuma «Liepājas ūdens», gan «Liepājas enerģija» pakalpojumus, gan citus saimnieciska rakstura uzņēmumu pakalpojumus,» uzsvēra Vilnītis.

Jauna cietuma būvniecība nozīmēšot, ka dažādu cietuma uzturēšanai nepieciešamu pakalpojumu nodrošināšanā būs iespējas iesaistīties arī Liepājas uzņēmumiem - būs jānodrošina dažādi servisa pakalpojumi, piemēram, jaunajā cietuma kompleksā būs paredzētas vietas 1200 ieslodzītajiem, kuriem būs jānodrošina ēdināšana, piebilda mērs.

Tiesībsargs Romāns Apsītis, tiekoties ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti, norādījis uz cilvēktiesību pārkāpumiem ieslodzījuma vietās, tostarp minot nepieņemamus sadzīves apstākļus, nepietiekamas iespējas uz izglītību, arodapmācību vai nodarbinātību, kā arī problēmas ieslodzījuma vietu personāla politikā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ar katru gadu aizvien pieaug dažādās valsts institūcijās saņemto sūdzību skaits no ieslodzītajām personām par viņu tiesību pārkāpumiem ieslodzījuma vietās. Savas kompetences ietvaros sūdzības izskata, uz tām atbild un reaģē vairākas valsts institūcijas – Tiesībsargs, Tieslietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, ģenerālprokuratūra.

Tiesībsarga biroja darbinieki šogad veikuši 16 pārbaudes dažādās ieslodzījuma vietās, kur konstatēti dažādi cilvēktiesību pārkāpumi, par ko informēts arī tieslietu ministrs. Secināts, ka nepieņemami sadzīves apstākļi ir Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Pārlielupes cietumā, Jelgavas cietuma 2. korpusā un citur. Tiesībsargs izteicis arī pārmetumus par nesamērīgi bargo režīmu uz mūžu ieslodzītajiem.

Otrdien Ministru kabineta sēdē valdība pieņēma lēmumu atbalstīt Tieslietu ministrijas (TM) iniciatīvu par jauna cietuma būvniecību Liepājā, informē TM.

Tieslietu ministre Baiba Broka uzsver – kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas šī būs pirmā reize, kad Latvijā tiks būvēta jauna, mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta.

Esošajos cietumos to plānojuma dēļ nav iespējams nodrošināt starptautisko un nacionālo institūciju prasību ievērošanu, tāpēc nepieciešama jauna ieslodzījuma vietu infrastruktūra, kurā būtu moderni un mūsdienām atbilstoši apstākļi. Pilnā mērā nav īstenojama arī ieslodzīto resocializācija, jo vairākos cietumos nevar izveidot tam vajadzīgās telpas un radīt atbilstošus apstākļus. Plānots, ka pakāpeniski Latvijā tiks uzbūvētas piecas jaunas ieslodzījuma vietas tagadējo 12 vietā, un kā pirmā no tām izvēlēta Liepāja. Cietums atradīsies uz valsts īpašumā esošās zemes Alsungas ielā 29.

Latvijas darba tirgus atvēršana tādu valstu kā Baltkrievijas, Moldovas, Ukrainas vai citu trešo valstu pilsoņiem nav nepieciešama, uzskata Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Viņš uzskata, ka jādomā par emigrācijā strādājošo Latvijas pilsoņu aicināšanu atgriezties dzimtenē, kā arī jāizmanto ieslodzīto potenciāls.

"Uzskatu, ka Latvijas attīstība nav balstīta uz mazkvalificētu viesstrādnieku pieplūdumu no Austrumiem. Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts un ES pastāv brīva darba spēka kustība, tādēļ jādomā kā piesaistīt Latvijas darba tirgum citu ES valstu pilsoņus, kuri ir gatavi apgūt latviešu valodu un respektēt mūsu kultūru un tradīcijas, turklāt mūsu mērķis ir kvalificēta darbaspēka piesaiste, kas spēj radīt pievienoto vērtību", norāda G.Bērziņš.

"Darba spēka imports ir vienkāršākais darbaspēka trūkuma problēmas risinājums, bet tas ir saistīts ar vairākām negatīvām sociālām un ekonomiskām sekām, tādēļ es uzskatu, ka jāmeklē arī citi veidi, kā to risināt. Jādomā par emigrācijā strādājošo Latvijas pilsoņu aicināšanu atgriezties dzimtenē, kā arī jāmeklē neizmantotais potenciāls", uzskata tieslietu ministrs