Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par pārsteigumu pārējai Eiropai parūpējās Zviedrija, ievēlot EP Pirātu partijas pārstāvjus. Par spīti skeptiķu runām par to, ka šāda tipa «viena jautājuma partijām» Briseles gaiteņos nav iespējas gūt panākumus, zviedru «pirāti» cītīgi gatavojas šogad gaidāmajām EP vēlēšanām un drīzumā plāno dibināt visu Eiropu aptverošu partiju, kas apvienotu visus kontinenta «pirātus».

Kā intervijā LETA video stāsta Zviedrijas Pirātu partijas priekšsēdētāja Anna Troberga, kopš 2006.gadā izveidota pirmā Pirātu partija, pasaulē tagad jau ir aptuveni 70 «pirātu» partijas un liela daļa no tām - Eiropā. «Tagad mēs veidojam Eiropas Pirātu partiju. Tās izveide tiks pabeigta jau tuvā nākotnē - šajā pavasarī,» piebilda politiķe.

Zviedru Pirātu partijas vadītāja prognozē, ka nākamajā EP sasaukumā zviedriem varētu pievienoties arī vācieši, un «pirāti» nostiprinās savas pozīcijas Briseles gaiteņos. «Ja palūkojamies ārpus Zviedrijas, Vācijas Pirātu partijai ir ļoti labas izredzes tikt ievēlētiem EP. Būs daudz vairāk «pirātu» parlamentā. Es ceru, ka diviem Zviedrijas Pirātu partijas deputātiem pievienosies «pirāti» no Vācijas.»

Pēc Zviedrijas Pirātu partijas panākumiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās arī citās Eiropas valstīs, tai skaitā mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, parādījušās jaunas partijas ar šādu nosaukumu.

Pēdējo nedēļu laikā Pirātu partijas ir parādījušās arī Francijā, Čehijā un Igaunijā.

Kā ziņo dv.ee, Igaunijas uzņēmumu reģistrā reģistrēta MTÜ Piraadipartei, kura kā piemēru ņēmusi līdzīgo skandināvu partiju. Par saviem plāniem partija solījusi drīzumā informēt gan medijus, gan sabiedrību - tuvākajā laikā tā atklāšot savu mājaslapu internetā, kā arī medijiem izsūtīšot preses relīzes, uz žurnālistu interesi atbildējis partijas pārstāvis.

Kā informē arstechnica.com, Čehijas pirātu partija ar nosaukumu Českou pirátskou stranu jau sertificēta kā oficiāla politiskā partija un plāno piedalīties oktobra vēlēšanās. Taču tā necerot iegūt kādus politiskos krēslus, tās mērķis esot ieviest savu programmu domāšanas līmenī.

Vācijas Pirātu partijas ietekmīga partijas biedre Jūlija Šhrama (Julia Schramm) izpelnījusies apsūdzības liekulībā, kad viņas grāmatas «Uzklikšķini man: interneta ekshibicionista atzīšanās» izdevējs uzsācis tiesvedību, lai apturētu izdevuma pirātisko kopiju izplatīšanu.

Asu kritiku J. Šhrama izpelnījusies ne vien no Vācijas preses puses, bet arī no saviem partijas biedriem, kas sociālajā tīklā Twitter viņu nodēvējuši par «augstprātīgu muļķi» un «korporatīvo palaistuvi», vēstīts Vācijas laikraksta The Spiegel interneta vietnē.

J. Šhramas grāmatu, kas dienas gaismu ieraudzīja nesen, atzinīgi vērtēja Vācijas literatūras kritiķi. Drīz vien tīmekli pārpludināja grāmatas pirātiskās kopijas un tās izdevējs, kompānija Random House, vērsās tiesā.

Pirātu partijas biedre iepriekš vairākkārt vērsusies pret autortiesībām, saucot tās par «pretīgām». Gada sākumā Vācijā norisinājās plašas diskusija par intelektuālajām tiesībām, kuru laikā Pirātu parija pauda viedokli, ka bezmaksas lejupielādes ir speciāli jāveicina.

Failu apmaiņas vietnes Pirate Bay līdzdibinātājs Peters Sunde iecerējis piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās 2014. gadā. Savā interneta blogā viņš atklājis, ka pārstāvēs Somijas Pirātu partiju.

«Es vēlos darīt to, ko es varu, lai atrisinātu tās problēmas, ar kurām mēs šobrīd saskaramies un kuras mūs gaida nākotnē. Tādēļ es esmu nolēmis piedalīties Eiropas Savienības (ES) parlamenta vēlēšanās 2014. gadā,» pauž P. Sunde, vienlaikus norādot, ka iecerējis reformēt autortiesību sistēmu.

Sevi Pirate Bay līdzdibinātājs nesauc par politiķi, bet savā aprakstā apvieno sociālistu, zaļo ideju atbalstītāju un «pirātu». «Es neiederos normālā politiskā partijā. Tāpēc esmu izlēmis kandidēt no partijas, kas pievērš savu uzmanību lietām, kuras es vēlos sasniegt,» skaidroja P. Sunde.

Somijas pirātu partija no sākuma apsvērusi izvirzīt Jaunzēlandē dzīvojošo vietnes Megaupload īpašnieku Kimu Dotkomu, kurš ir Vācijas pilsonis. Tomēr K. Dotkoms atteicies piedalīties EP vēlēšanās, un tad partija uzrunājusi Pirate Bay dibinātāju.

Zviedrijas Pirātu partijas biedru skaits strauji sarūk, tomēr jaunā partijas līdere Anna Troberga neesot noraizējusies, vēsta thelocal.se.

Kopš 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kad partijas popularitāte bija augstākajā punktā, Zviedrijas Pirātu partija zaudējusi aptuveni divas trešdaļas biedru. Ja «ziedu laikos» partijai bija aptuveni 50 tūkstoši biedru, tad tagad tai ir vien 16 tūkstoši biedru.

«Tas, protams, ir ļoti skumji. Tomēr, lai gan ir labi, ka ir liels biedru skaits, svarīgākās ir aktivitātes. Šorīd mums ir vairāk aktīvistu, nekā bija iepriekš, līdz ar to mums ir vairāk aktīvu biedru nekā iepriekš,» skaidrojusi Troberga.

Troberga pārņēma Pirātu partijas vadību šā gada janvārī, jo partijas līderis un dibinātājs Riks Falkvinge atkāpās no šī amata.

La Casa Del Habano ir Kubas cigāru veikalu franšīze, pasaulē ir aptuveni 140 šī zīmola veikali vairāk nekā 30 valstīs. Pēdējais no tiem atvērts Rīgā. «Mēs centāmies izveidot relaksētu, elegantu atmosfēru. Mēs neesam cigāru klubs,» uzsver Deivids Holahans, Rīgas La Casa Del Habano vadošais partneris.

Kad D. Holahans citiem stāsta, ka atvēris cigāru veikalu, cilvēki uzreiz to saista ar ekskluzīvu cigāru klubu. Atšķirība starp cigāru klubu un veikalu ir tā, ka klubā ir biedri un biedru nauda, kas to padara ekskluzīvu: «Te nav nekā ekskluzīva, tikai cigāri.» Te ir gan privātie cigāru, gan alkohola skapīši - divi draugi var nopirkt savu kastīti cigāru un varbūt alkoholu, atnākt, paņemt tos, sēdēt un kādu stundu relaksēties.

«Ideja ir vienkārša - viens cigārs, divi dzērieni. Tas nav kā bārā, kur iet dzert un daudz smēķēt,» viņš skaidro. Vaicāts, vai Rīgā ir līdzīgas vietas, D. Holahans apgalvo, ka nav. Kāpēc? «Bija ekskluzīvs cigāru klubs - Čērčila klubs, kur bija jāmaksā dalības maksa. Viņi pārdeva cigārus, bet tas nebija cigāru veikals, kas esam mēs. Un es nezinu, kāpēc citi, kas Rīgā pārdod cigārus, nepiedāvā tos uz vietas arī smēķēt,» viņš atzīst. Viņš īpaši lepojas ar speciāli iekārtoto telpu cigāru uzglabāšanai, kas atrodas atsevišķi no smēķētavas. Tas ir kā stikla akvārijs, kur speciāla aparatūra nodrošina pareizo gaisa mitrumu un temperatūru.

Pirātisms Latvijā ir legāls, šodien Eiropas Savienības mājā notikušajā diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) autortiesību un blakustiesību aspektiem atzina SIA Mikrofona ieraksti valdes priekšsēdētāja, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības LaIPA valdes locekle Elita Mīlgrāve.

Viņa pauda sašutumu, ka no intelektuālā īpašuma radītājiem diskusijā pie apaļā galda ir pārstāvēta tikai LaIPA, bet pārējie sarunā iesaistītie ir valsts pārstāvji un Pirātu biedrība.

Mīlgrāve arī veltīja pārmetumus, ka diskusijā vārds vispirms tika dots Pirātu biedrības pārstāvim Danko Aleksejevam un tikai pēc tam LaIPA pārstāvei. Mīlgrāve norādīja, ka viņai diskusijā nav pieņemami atrasties vienlīdzīgās pozīcijās ar Pirātu biedrību, kuras pastāvēšanu akceptē arī valsts.

«Tātad mūsu valstī pirātisms ir legāls, jo Pirātu biedrība visās diskusijās tiek uztverta kā būtiska sastāvdaļa. Biedrības sacītais, ka pirātisms ir labs, tiek augsti vērtēts. Kāpēc popularizējam viedokli, ka pārkāpt intelektuālā īpašuma tiesības ir pieļaujami, ka tas ir valstiski atbalstāmi?» retoriski vaicāja Mīlgrāve.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tikai divus gadus pēc lēmuma pieņemšanas pievienoties pirātiem Somālijas piekrastē Saeds Jare (Saeed Yare) kļuvis par multimiljonāru, vēsta Reuters.

Medijs raksta - atspiedies pret luksusa Toyota Landcruiser (viens no jaunākajiem modeļiem piejūras pilsētā Bosasso) durvīm, Jare aizkūpina cigareti. «Būt par pirātu nav viegls darbs. Tu riskē ar savu dzīvību, bet man patīk būt pirātisma magnātam,» stāstījis 27 gadus vecais vīrietis, kurš ģērbies uzvalkā, kas, pēc viņa sacītā, ir itāļu.

«Pirātisma bizness ir kā prezidenta krēsls, kolīdz izbauda tā «saldumu», atteikties vairs negribas. Mans draugs nesenās jūras kara flotes operācijas laikā mira, bet viņš atstāja vienu miljonu dolāru!» stāstījis Jare.

Saskaņā ar viņa teikto 2010.gadā pirāts nopelnījis 2,4 miljonus ASV dolāru. Viņš pelnot, gan investējot naudu pirātu darbībās, gan pats piedaloties kuģu nolaupīšanās.

Holivudas aktieris Džonijs Deps (Johnny Depp) par filmēšanos ceturtajā Karību jūras pirātu (Pirates Of The Caribbean) filmā saņems 56 miljonus ASV dolāru, kas ir lielākā summa šovbiznesa vēsturē, kādu saņem viens cilvēks par vienu projektu, ziņo Daily Mail.

Kāds anonīms Disney filmu studijas pārstāvis Daily Mail norādījis, ka iepriekšējās trīs pirātu filmas guva kopumā 2.7 miljardus dolārus lielus ienākumus, tāpēc kompānijas bosi vēlas, lai uz ekrāniem parādītos arī ceturtā pirātu filma. Taču viņi arī apzinās, ka bez Dž. Depa pirātu filmu filmēt nevar, tāpēc ir gatavi maksāt lielas summas.

Sākoties atvaļinājumu un ceļojumu sezonai, ceļotājiem nereti rodas nepatīkami pārpratumi, ja pasažieru bagāžā ir tabakas izstrādājumi un/vai alkoholiskie dzērieni, kuru daudzums pārsniedz ievešanai atļauto apjomu, kontrafaktas jeb viltotas preces, kā arī citvalstu dzīvnieku vai augu sugu īpatņi vai no tiem darināti priekšmeti, liecina VID muitas ekspertu pieredze.

Īpaša uzmanība ceļojot jāpievērš tam, vai ceļojat Eiropas Savienības ietvaros vai arī apmeklējat trešās valstis jeb valstis, kas neietilpst Eiropas Savienībā, jo preču pārvietošanas nosacījumi šādos gadījumos bieži vien ir atšķirīgi.

Lai ievestu vai izvestu no valsts dzīvniekus, augus vai to izstrādājumus, kas iekļauti Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), ir jāsaņem CITES uzraudzības institūcijas izsniegta atļauja, kas kopā ar priekšmetiem muitas kontroles punktā jāuzrāda muitas amatpersonai, atgādina VID. Latvijā atbildīgā uzraudzības institūcija, kas izsniedz eksporta un importa atļaujas, ir Dabas aizsardzības pārvalde.

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvās ēkas Talejas ielā 1 jumta par 68 737 eiro tiks uzstādīts speciāls siets 5000 kvadrātmetru platībā, sacīja VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pārstāvis Arnis Blodons.

VID ēkas jumta termoizolācijai ir izmantoti akmens oļi, skaidroja Blodons. Ēkas ekspluatācijas laikā tika konstatēts, ka oļus cenšas pārvietot putni, un atsevišķos gadījumos ir novērojama oļu krišana biroja ēkas teritorijā.

«Lai izvairītos no šādiem gadījumiem, atbilstoši speciālistu ieteikumiem sākotnēji uz ēkas jumta tika uzstādīta putnu atbiedēšanas skaņas iekārtas. Lai arī sākotnēji tās deva vēlamo rezultātu, ar laiku putni pie skaņas pierada un efektivitāte mazinājās,» skaidroja Blodons.

Lai nodrošinātu putnu atbiedēšanu, iekārtām tika uzstādītas papildu jaunas skaņas, pie kurām putni nebija pieraduši, tika uzstādīti putnu atbiedēšanai paredzēti baloni, kā arī tika pieņemts lēmums uz jumta uzstādīt speciālu sietu, kas putniem liedz pārvietot esošās frakcijas akmens oļus.

Rīgā, Interjera un delikatešu centrā mc² no 26. līdz 28. septembrim notiek Jūras delikatešu festivāls. Saskaņā ar mc² mājas lapā pieejamo informāciju, šogad gardēžiem tiks piedāvās nobaudīt Āmurhaizivi, Mahi–mahi un Mēness zivi.

Festivāla ietvaros darbojas Auksto uzkodu degustācijas bufete ar dažāda veida jūras produktu antipastu, Gastronome meistaru kūpinātām zivīm un pavāru gatavotiem zivju ēdieniem. Piedāvājumā vairāku veidu degustāciju plates - Jūras produktu degustāciju plate (ar dažādu šķirņu austerēm, garnelēm, gliemenēm un vēžiem) un plate ar daudzveidīgu mīdiju izlasi. Varēs nobaudīt arī omāru biezzupu, mājas gaumē gatavotus zivju pīrāgus un citus festivāla gardumus.

Restorānā Gastronome īpaša festivāla ēdienkarte un Festivāla mielasts, kas paredz iespēju par fiksētu summu neierobežotā daudzumā baudīt grillētu zivju un jūras produktu izlasi.

Šajā laikā, iespējams, izdzīvos radošākie un veiksmīgākie, domā "Balzambāra" līdzīpašnieks Andris Reizenbergs.

Līdz ar bāra slēgšanu, līdzšinējais bārmenis kļuvis par mājražotāju un piegādā klientiem siļķi kažokā, auksto zupu un asiņaino, nevainīgo Mēriju.

Pirmās piegādes Rīgā un Pierīgā viņš uzsāka 20.martā un mēneša laikā izpildīti jau aptuveni 100 pasūtījumi. Uzņēmējs stāsta, ka pabijis dažādās, interesantās vietās, par kurām, dzīvojot Rīgā, pat nav zinājis, taču visbiežāk piegādes tiek veiktas uz biroju telpām Rīgas centrā. A.Reizenbergs atzīst, ka pieprasītākā šobrīd ir siļķe kažokā.

Ideja par šo salātu piegādi gaisā virmojusi jau kādu laiku. "Redzēju, ka mana sieva uz dažādiem svētkiem gatavo siļķi kažokā un es teicu - kūkas var pasūtīt, kāpēc lai siļķi kažokā nevarētu. Bet šī ideja palika kaut kur gaisā. Tagad, sēžot mājās, izdomājām, ka jāpamēģina. Viss ļoti labi aizgāja. Cena arī ir pieklājīga un nav augsta. Protams, ka es nopelnu un desai sanāk," stāsta A.Reizenbergs.

Pārtikas ražotājs Milda KM ar GardiGan zīmolu ir uzsācis jaunu zupu ražošanu.

Zupas tiek ražotas Valmieras novada Kocēnos, izmantojot Latvijā audzētus dārzeņus, kā arī vietējo zemnieku saimniecību gaļu un to recepšu izstrādē piedalījies Latvijā labi zināmais pavārs Elmārs Tannis, informē uzņēmuma direktore Līga Āboliņa.

Pavisam Premium segmentā tapušas piecas jaunas zupas, tostarp trīs krēmzupas, kas esot jaunums Baltijas valstu tirgos. Zupu piedāvājuma tilpums 0.720 l esot lielākais Latvijā. GardiGan jaunās zupu līnijas vēlme esot lauzt stereotipus par «zupām burkās». Tiesa, pagaidām par konkrētas tirgus daļas iekarošanu ar jaunajām zupām uzņēmuma vadība nerunā, to atstājot zupu lietotāju ziņā.

Kopumā ražotnes modernizācijā ieguldīti 1.5 miljoni eiro, kas izlietoti gan ēku rekonstrukcijā, gan iekārtu un tehnoloģiju iegādē.

Cilvēki, sākoties vasaras sezonai, vairāk pērk sastāvdaļas dažādu ēdienu un dzērienu gatavošanai mājās, liecina veikalu tīkla Elvi pārdošanas rādītāji, kas ļauj izdarīt secinājumus arī par pircēju uzvedību.

Aprīlī un maijā, iestājoties siltākam laikam, cilvēki sākuši vairāk pirkt sastāvdaļas auksto zupu pagatavošanai. Konservēto biešu pārdošanas apjoms veikalu tīkla Elvi veikalos palielinājies par 313%, bet konservētie zupu maisījumi, arī aukstās zupas pārdoti par 126% vairāk, nekā iepriekš. Straujš kāpums – 58% vērojams kefīra, paniņu un rūgušpiena pārdošanas apjomā, kas arī tiek saistīts ar auksto zupu izejvielu pārdošanas pieaugumu un pierāda, ka sākusies auksto zupu sezona.

Tas, ka par 49% pieaudzis dažādu sīrupu pārdošanas apjoms, liecina, ka arī negāzētos dzērienus pircēji labāk gatavo paši, mājās atšķaidot sīrupu ar ūdeni. Tomēr, vasarai sākoties, pieaudzis arī dzirkstošo atspirdzinoš dzērienu patēriņš – maijā dažādas limonādes, kvasi, minerālūdeņi pārdoti no 28% līdz pat 50% vairāk, nekā aprīļa sākumā.

Cīnoties par iedzīvotāju tiesībām savām vajadzībām brīvi kopēt mūzikas un citus failus, Zviedrijā Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās startēs Zviedrijas Pirātu partija, vēsta wired.com.

«Ja politiķi vēlas panākt, lai cilvēki nedalītos ar failiem, viņiem visu laiku vajadzēs palielināt savas spējas novērot cilvēku darbības internetā. Ir nepieciešams reformēt autortiesību likumus, lai panāktu, ka tiek saglabātas cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību,» teicis viens no partijas aktīvistiem Kristians Engstroms.

2006.gadā dibinātā Pirātu partija jau toreiz ar līdzīgiem saukļiem centās iekļūt Zviedrijas parlamentā, taču, neraugoties uz vērā ņemamo Zviedrijas jaunatnes atbalstu, tā nespēja savākt nepieciešamo balsu skaitu.

Tomēr K. Engstroms ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka laiki ir mainījušies, jo aizvien lielāka sabiedrības daļa izrāda neapmierinātību par drakoniskajiem autortiesības aizsargājošajiem likumiem. Turklāt papildus uzmanību autortiesību jautājumiem pievērsa arī nesen Stokholmā notikusī tiesa pret The Pirat Bay. Turklāt Pirātu partija ar saviem 12 tūkstošiem biedru nu ir kļuvusi lielāka nekā stabili Zviedrijas politikā nostiprinājušās Zviedrijas Kreisā un Zviedrijas Zaļā partija, bet partijas jauniešu organizācija Jaunie Pirāti ir otrā lielākā jauniešu politiskā organizācija valstī.

Šā gada deviņos mēnešos pirāti uzbrukuši rekordlielam skaitam kuģu, tiesa gan, nolaupīto kuģu skaits ir bijis mazāks, ziņo Reuters.

Šogad kopumā pasaulē reģistrēti 352 pirātu uzbrukumi, liecina Starptautiskā Jūrniecības biroja dati. Lielāko daļa uzbrukumu veikuši Somālijas pirāti. Attiecīgajā periodā pērn tika reģistrēti mazāk – 289 pirātu uzbrukumi.

Kopumā pirāti līdz šim šogad mēģinājuši nolaupīt 199 kuģus (tie ir tādi uzbrukumi, kuru mērķis ir tieši kuģu nolaupīšana). Tiesa gan, veiksmīgi tas viņiem izdevies tikai 24 gadījumos (pērn 35 gadījumos).

Starptautiskais Jūrniecības birojs ziņo, ka nolaupīto kuģu skaits samazinājies, jo tajās teritorijās, kur siro pirāti ieviesta pastiprināta kontrole. «Somālijas pirātiem ir grūtāk nolaupīt kuģus un dabūt izpirkuma naudu par tiem. Iesaistīto valstu jūras kara flotes ir pelnījušas lielākos komplimentus pirātu aktivitātes traucēšanā,» tā Starptautiskā Jūrniecības biroja pārstāvji.

Pirāti šī gada pirmajā ceturksnī ir uzbrukuši rekordlielam kuģu skaitam, sagrābjot 344 jūrniekus par ķīlniekiem un nogalinot septiņus, vēsta Starptautiskais Jūrniecības birojs (IMB).

Šī gada pirmjos trī mēnešos visā pasaulē ir notikuši 142 uzbrukumi kuģiem, kas ir lielākais skaits šajā periodā kopš 1991. gada, kad tika uzsākta šādu datu ievākšana. Somālijas pirāti šī gada sākumā ir veikuši 97 uzbrukumus. Kopumā pasaulē šogad jau ir nolaupīti 18 kuģi, no kuriem 15 pie Somālijas krastiem.

«Mēs redzam, ka dramatiski pieaug vardarbība un uzlabojas pirātu rīcībā esošās tehnoloģijas. Lielākā daļa uzbrukumu notiek pie Somālijas krastiem. Uzbrucēju bāzes kuģu atrašanās vietas ir zināmas, tāpēc ir svarīgi tos neitralizēt, lai novērstu turpmākus uzbrukumus» norādīja IMB.

Šodien piketā pie Satversmes tiesas (ST) piedalās septiņi cilvēki.

Pirātu biedrība protestē pret biedrības «Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) vēlmi iekasēt tukšo materiālu nesēju atlīdzību arī par atmiņas kartēm, zibatmiņām, cietajiem diskiem, mobilajiem telefoniem un vairākiem citiem datu nesējiem. ST šodien tiesas sēdē paredzējusi izskatīt pērn ierosināto lietu par tukšo materiālu un reproducēšanai izmantojamo materiālu, par kuriem maksājama autoru atlīdzība, objektu sarakstu.

Piketētāji rokās tur plakātu «Huligānu nodokli jaunajām māmiņām» un baltas lapas.

Viens no akcijas dalībniekiem programmētājs Danko Aleksejevs skaidroja, ka baltās lapas simbolizē potenciālos datu nesējus.

Dānijas tankkuģim MV Torm Ragnhild izdevies izmukt no Somālijas pirātu uzbrukuma Adenas līcī pēc tam, kad notikuma vietā ieradusies kāda patrulējoša Francijas lidmašīna, kas aizbaidījusi pirātus, ziņo Swedish Wire.

Sākoties pirātu uzbrukumam, Dānijas tankkuģa apkalpe par to nekavējoties ziņoja, un notikuma vietā ieradās tobrīd netālu esoša Francijas lidmašīna. Ieraugot lidmašīnu, pirāti pārtrauca uzbrukumu un aizbēga.

Veiksmīgi izmukt no pirātu uzbrukuma gan neizdevās kādam Dienvidkorejas naftas tankkuģim, kurš 4. aprīlī devās no Irākas uz ASV. Šķērsojot jau minēto Adenas līci, kuģi ar visu 24 cilvēku apkalpi sagūstīja pirāti.

Lai arī Somālijas piekrastē pastiprināti patrulē starptautiskie militārie spēki, šī reģiona pirātiem katru gadu izdodas nolaupīt mantu aptuveni 60 miljonu dolāru apmērā.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.