Reorganizējot Jūrmalas domes administrāciju un iestādes, mēneša laikā izdevies ietaupīt vairāk nekā 150 tūkstošus latu, kas kopā ar darba devēja sociālā nodokļa maksājumiem veido vairāk nekā 2.276 miljonus latu ietaupījumus.

Tā informē pilsētas pašvaldība.

Reorganizējot Jūrmalas pilsētas domes administrāciju un optimizējot tās darbu – likvidējot juridisko, administratīvo, informātikas un izglītības pārvaldi un to vietā izveidojot attiecīgas nodaļas; likvidējot finanšu pārvaldi un tās vietā izveidojot divas patstāvīgas nodaļas – nodokļu un budžeta nodaļu, likvidējot pilsētsaimniecības un būvniecības pārvaldi un tās vietā izveidojot būvniecības nodaļu un pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļu; likvidējot vides aizsardzības un transporta nodaļas un to funkcijas nododot ekonomikas un attīstības nodaļai, likvidējot kultūras un sporta nodaļu, tās vietā izveidojot sporta nodaļu, kā arī reorganizējot būvvaldi, tās vietā izveidojot pilsētplānošanas nodaļu un būvvaldi – komisiju, pašvaldības budžetā mēneša laikā tiks ietaupīti 52 tūkstoši latu.

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

VSIA Latvijas Vēstnesis solidarizējas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) aicinājumam ieviest oficiālo elektronisko publikāciju, tomēr nepiekrīt laikraksta likvidēšanai un noraida iespēju tādējādi ietupīt.

VSIA Latvijas Vēstnesis valdes priekšsēdētāja Daina Ābele norāda, ka LDDK iepriekš izplatītājā aicinājumā esot vairāki tendenciozi apgalvojumi un neprecīza informācija.

„Uzskatu šādu LDDK rīcību par augstākā mērā neētisku. To visdrīzāk diktē nevis nepieciešamība rūpēties par visiem Latvijas uzņēmējiem, bet par atsevišķu savu biedru biznesa interesēm," pavēstījusi D. Ābele. Viņa norāda, ka Latvijas Vēstneša tirāžu nosaka laikraksta abonentu skaits un no kopējā abonentu skaita valsts iestāžu abonenti ir 27.6 %. Nepieciešamību abonēt papīra laikrakstu nosaka likumdošana, kas līdz šim brīdim paredz, ka vienīgi publikācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis un „LR Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājā” uzskatāma par oficiālu, t.i. juridiski saistošu trešajām personām.

Latvijas valdībai darbā pie 2011.gada valsts budžeta izdevumu mazināšanas būs jāizšķiras, vai īstenot Pasaules Bankas (PB) sagatavotos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie, iespējams, PB gala ziņojuma dokumenti, kas iesniegti valdībai.

Apjomīgajā dokumentā PB norāda, ka iespējas gūt plānotos ietaupījumus saistītas ar izdevumu samazināšanu pensijām, nodrošinot valsts administrācijas reformas.

PB norāda, ka tūlītējus ietaupījumus varētu gūt, veicot plānotus pasākumus, lai atgūtu vismaz daļu no izmaksātajām lielajām pensijām, aizsargājot vismazākās pensijas.

Viens no variantiem paredz no 165 latiem uz 80 latiem samazināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu pensijām, kas dotu 85 miljonu latu ietaupījumu budžetā. Otrs variants paredz samazinājumu līdz 140 latiem, kas dotu 24 miljonu latu ietaupījumu.

Tādējādi šie ierosinātie pasākumi būtu pretēji pērn valdības pieņemtajam lēmumam samazināt pensijas neatkarīgi no to apjoma un iedzīvotāju vecuma, netīši sodot pensionārus, kuri izvēlējās strādāt, norāda PB.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Iekšlietu ministrija (IeM) pat nav mēģinājusi taupīt, bet vieglu roku tērējusi no valsts budžeta papildus piešķirtos līdzekļus aptuveni četru miljonu latu apmērā.

Likvidējot Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošo Latvijas Policijas akadēmiju (LPA), pieļauti būtiski pārkāpumi. Nesaimnieciskas rīcības risks konstatēts arī Valsts robežsardzē, likvidējot Valmieras pārvaldi. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2009. gadā IeM piešķirti papildu līdzekļi aptuveni četru miljonu latu apmērā iepriekš prognozējamām un gadskārtējā budžetā plānojamām vajadzībām - telpu un transportlīdzekļu nomai un VP aprīkojuma iegādei, kaut gan līdzekļus neparedzētiem gadījumiem piešķir izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

ASV mazumtirdzniecības giganti JC Penney un Macy's ceturtdien paziņoja, ka valstī slēgs vairākus veikalus un likvidēs vairākus tūkstošus darba vietu.

JC Penney pavēstījis, ka līdz 4.aprīlim slēgs aptuveni 40 no 1060 veikaliem, likvidējot apmēram 2250 darba vietas.

Šāds kompānijas paziņojums izplatīts tieši gadu pēc tam, kad tā īstenoja iepriekšējo restrukturizāciju, kuras ietvaros tika slēgti 33 veikali un likvidēti aptuveni 2000 darba vietu.

Tikmēr Macy's paziņojis, ka nākamo dažu mēnešu laikā slēgs 14 no 790 veikaliem, strādājošo skaitu samazinot par vairāk nekā 1300.

Vienlaikus uzņēmums gan plāno atvērt divus jaunus veikalus.

JC Penney un Macy's darbību negatīvi ietekmējusi interneta tirdzniecības straujā izaugsme.

Macy's norāda, ka, pateicoties restrukturizācijas plānam, tas cer ietaupīt 140 miljonus dolāru (118,9 miljonus eiro) gadā.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums, ceturtdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ģenerālvienošanos patlaban ir parakstījuši 278 būvniecības uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto darbu apgrozījums veido 718 miljonus eiro.

Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, to jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījuma apjomu 713 miljonu eiro.

No ģenerālvienošanos parakstījušajiem uzņēmumiem 31 uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro, 115 uzņēmumu apgrozījums ir no viena līdz 10 miljoniem eiro, 46 uzņēmumu apgrozījums ir no 500 000 eiro līdz vienam miljonam eiro, 71 uzņēmuma apgrozījums ir no 100 000 eiro līdz 500 000 eiro, bet 15 uzņēmumiem apgrozījums ir zem 100 000 eiro.

56% parakstījušo uzņēmumu ir no Rīgas un Pierīgas reģiona, 17% no Zemgales, 13% no Vidzemes, 10% no Kurzemes, bet 4% no Latgales.

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Cilvēkiem patīk ceļot, bet, ja ceļojuma laikā ir iespējams ietaupīt, tas kļūst divkārt patīkamāks! Vairums ceļotāju, plānojot savu nākošo atpūtas braucienu, cenšas ietaupīt plānošanas posmā – iegādājoties lētākās biļetes, meklējot viesnīcu piedāvājumus, tomēr nevajadzētu aizmirst arī par iespēju ietaupīt ceļojuma laikā.

Ceļojums var būtiski ietekmēt tavu budžetu, tādēļ šajā rakstā atradīsi dažus padomus, kuri palīdzēs tev ietaupīt naudu, nezaudējot komfortu ceļojuma laikā.

Pirmkārt, tu vari ietaupīt uz transporta izdevumiem. Daudzās pilsētās, piemēram, Amsterdamā, Florence, Madridē, Parīzē, Romā, Venēcijā, Vīnē un Vīsbādenē, ir ērti pārvietoties ar kājām, tādējādi ne tikai apskatot pilsētu, bet arī ietaupot uz transporta izdevumiem. Tomēr, ja plāno pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izpēti informāciju par biļešu veidiem. Bieži vien ir iespējams iegādāties dienas biļeti vai nedēļas biļeti, kura izmaksās lētāk, nekā atsevišķu biļešu iegāde. Arī grupu biļetes 2-5 cilvēkiem ir izdevīgākas nekā individuālās.

Valsts pārvaldes iestādes, privātie uzņēmumi un mājsaimniecības, atkārtoti uzpildot printeru kārtridžus, var ietaupīt ievērojamus līdzekļus.

Laikraksta Dienas bizness un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras akcijas Meklējam miljonus budžetam ietvaros ir izteikts ierosinājums par iespējām ietaupīt uz printeru kārtridžu rēķina. «Situācijā, kad plaši tiek runāts par dažādām iespējām ietaupīt gan valsts pārvaldē, gan ikvienā uzņēmumā un mājsaimniecībā, viena no līdz šim publiski neapspriestām tēmām ir biroju tehnikas ekspluatācijas materiāli jeb tautā sauktie printeru kārtridži, kurus lieto ikviena institūcija un daudzas mājsaimniecības,» Db norādīja biroja tehnikas ekspluatācijas materiālu kompānijas SIA Sinerta valdes locekle Kristīne Avena. Kopumā ir trīs kārtridžu lietošanas iespējas. Var katru reizi tukšā kārtridža vietā pirkt jaunu printera ražotāja kārtridžu. «Tas ir ļoti izplatīts veids, jo cilvēki, pērkot printerus, nereti saņem pārdevēja padomu tieši tā arī darīt. Taču tas ir dārgākais drukāšanas jeb printera ekspluatācijas veids,» vērsa uzmanību K.Avena. Otrkārt, tukšo printera ražotāja kārt­ridžu var aizstāt ar cita ražotāja kārtridžu. Treškārt, tukšo kārtridžu iespējams atkārtoti uzpildīt. Tiesa gan, ne visu kārtridžu modifikācijas iespējams atkārtoti uzpildīt.

Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības (ES) un pieaugot citiem izdevumiem, bloka ikgadējā budžetā radīsies 20 miljardu eiro iztrūkums, trešdien brīdināja ES budžeta komisārs Ginters Etingers.

Vāciju pārstāvošais komisārs aicināja ES uzlabot tēriņu efektivitāti pirms 2019.gada martā gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās.

«Lielbritānija vairs nebūs ar mums, bet viņi bija neto maksātāji, neskatoties uz [bijušās premjerministres Mārgaretas] Tečeres panākto budžeta atlaidi, tādēļ mums būs iztrūkums desmit līdz 11 miljardi eiro gadā,» Etingers skaidroja preses konferencē, atklājot EK priekšlikumus bloka budžetam.

Tečeres laikā panāktā vienošanās ļauj Lielbritānijai atgūt aptuveni pusi no summas, ko tā iemaksā ES budžetā.

Etingers atsevišķi blogā rakstīja, ka «tajā pašā laikā mums ir jāfinansē jauni izdevumi, tādi kā aizsardzība, iekšējā drošība (..) kopējais iztrūkums tādēļ varētu būt divreiz lielāks.

Pēc ilgstoša ekonomiskās izaugsmes perioda iedzīvotāju uzkrājumi ir palielinājušies – bet tāpat ir pieaugušas arī parādsaistības. Arvien vairāk cilvēku saskaras ar grūtībām: katram piektajam eiropietim nākas aizņemties naudu, lai nomaksātu rēķinus, liecina Intrum 2018. gada European Consumer Payment Report (Eiropas patērētāju maksājumu pārskats).

Šo cilvēku grupa ir palielinājusies no 15% (pirms trim gadiem) līdz 20% šogad.

Baltijā situācija katrā valstī atšķiras. Katrs trešais latvietis ir aizņēmies naudu, lai nomaksātu rēķinus. Lietuvā situācija ir salīdzināma ar ES vidējo rādītāju (19%), bet Igaunijā šis procentuālais rādītājs ir relatīvi zems, un tikai 12% patērētāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, lai nomaksātu rēķinus, kas ir zemākais rādītājs ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā .

Pēdējo 12 mēnešu laikā 45% Latvijas iedzīvotāju vienu vai vairākas reizes nav laikā samaksājuši rēķinu (39% lietuviešu un 32% igauņu. Pirmajā vietā Eiropā (vai pēdējā) ir Grieķija – tajā 66% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā nav laicīgi nomaksājuši rēķinus vienu vai vairākas reizes;). Aizmiršana ir visbiežāk minētais iemesls rēķinu neapmaksāšanai laikā, kam seko līdzekļu trūkums.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā. Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.

Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda: «Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.»

«Uzskatu, ka pēc būtības nevar būt tā - Saeimas jau nomainījušās, bet joprojām tiesvedībā atrodas lieta, kas ierosināta vēl iepriekšējā sasaukuma laikā. Šādā situācijā zūd lietas nozīmīgums. Ja tiesāšanās notiek piecus gadus, partija ar to rēķinās,» tā biznesa žurnālam LD, vaicāta par Tautas partiju (TP), kam sakarā ar vēlēšanu aģitācijas normatīvu pārkāpšanu valsts budžetā bija piespriests iemaksāt vairāk nekā vienu miljonu latu, sacījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe.

«Savukārt, ja būtu jārēķinās, ka soda izpilde notiks gada laikā, tas uzreiz mainītu attieksmi un daļa pārkāpumu nemaz netiktu veikti. Attiecībā uz TP gala lēmums būs augusta beigās,» viņa turpinājusi.

Atbildot uz jautājumu, vai TP līderi, likvidējot šo partiju, ir izvairījušies no minētās summas maksāšanas, Strīķe sacījusi: «Protams, tas tā varētu būt. Šajā kontekstā ir jāprasa viņiem pašiem - kāpēc partija pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju? Taču, ja tiesas gala lēmums būs TP negatīvs, viņiem pastāv iespēja norēķināties.»

Vaicāta, vai viņa tiešām tic, ka šī nauda tiks samaksāta, KNAB pārstāve atbildējusi: «Svešas dvēseles parasti ir miglā tītas. Tas ir jautājums sabiedrībai - vai tā akceptē, ka personas, kas, iespējams, bija iesaistītas prettiesiskās darbībās, var turpināt savu politisko karjeru, primitīvi norakstot parādu, likvidējot vienu firmu un uzsākot darbību citā. Ja sabiedrība teiks, ka tas ir O.K., tad tā būs sabiedrības izvēle.»

Latvijā acīm redzami sāk vairoties valsts institūcijas, kurās briest vai jau ir nobrieduši iekšējie nemieri.

Pirmā šāda struktūra nenoliedzami ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura gadījumā jau ir grūti saprast, kurš kuram kādu vēstuli nosūtījis, kurš ir kaut ko nolēmis, bet kurš apstrīdējis, turklāt šajā jezgā pamanoties iesaistīt valdības vadītāju Valdi Dombrovski (Vienotība). Visa šī putra nu ir tik tālu, ka ir radusies gana skaidra pārliecība - kamēr netiks nomainīts gan KNAB vadītājs, gan arī abi vietnieki, diez vai kaut ko sakarīgu varam sagaidīt. Nupat vēstuļu rakstītāju pulciņam premjeram, paužot savu neapmierinātību, ir pievienojusies vēl viena institūcija - VID Muitas kriminālpārvalde, kuras darbinieki nav apmierināti ar kārtējo iecerēto VID reorganizāciju.

Partija Jaunais Laiks izvirzot pārstāvjus Rīgas un Ventspils ostu valdēs, lai uzsāktu darbu pie ostu pārvaldes optimizācijas, administratīvo resursu samazināšanas un izstrādātu tiesību aktu projektus par ostu pārvaldes darba pilnveidošanu.

Tā norādīts partijas Jaunais Laiks paziņojumā.

Par pārstāvi Rīgas ostas valdē izvirzīts Rīgas domes deputāts Ēriks Škapars (nomainīs Edmundu Krastiņu), kurš savulaik ieņēmis Rīgas pilsētas izpilddirektora amatu, bijis 8.Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Einara Repšes valdībā. Par pārstāvi Ventspils ostas valdē izvirzīta Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane (nomainīs Aivaru Tiesnesi), kura savulaik ieņēmusi Valsts nekustamo īpašumu aģentūras valdes locekļa amatu un pildījusi ģenerāldirektora vietas pienākumu izpildītājas pienākumus.

Ē.Škapara un S.Bukanes uzdevums būs sagatavot priekšlikumus tiesību aktiem par ostu pārvaldes darba pilnveidošanu, pakāpeniski likvidējot ostu valdes un nodrošinot efektīvu valsts un pašvaldības uzraudzību, kā arī likvidējot jebkāda veida piemaksas, prēmijas un cita veida labumus, kas iepriekš papildus darba algai tikuši maksāti ostu valdes locekļiem.

«Ir nepieļaujami, ka sludinājums Latvijas Vēstnesī izmaksā 24 latus, lai gan tā pašizmaksa ir 34 santīmi.» Tā sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

«Lai Latvijas Vēstnesis savelk jostu. Tas ir absurdi, ka tāda paša izmēra sludinājums citā laikrakstā maksā 10 reizes lētāk nekā uzņēmumam obligāti publicējams sludinājums par veiktajām izmaiņām statūtos,» tā Dzintars Zaķis (JL). Deputāti bija arī vienisprātis, ka sludinājums Latvijas Vēstnesī vispār ir arhaisms un būtu izskaužams, to aizstājot tikai ar elektronisko versiju. Pašlaik Valsts Sekretāru sanāksmē ir izsludināta atbilstoša koncepcija par pāreju uz elektronisku Latvijas Vēstneša sludinājumu kārtību, taču normatīvo dokumentu grozījumu izstrādes gaita paredz samērā ilgu tā spēkā stāšanās procedūru. Pašlaik elektroniskai publikācijai nav juridisks spēks.