Ūdens atrakciju parks "Līvu akvaparks" darbību atsāks šīs nedēļas nogalē - 20.jūnijā, lai arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ekonomisku pamatu darbības atjaunošanai nesaskata, pastāstīja "Līvu akvaparka" īpašnieces "Akvaparks" izpilddirektore Velta Lasmane.

Viņa norādīja, ka "Līvu akvaparka" apmeklētāju plūsmu veido vietējie iedzīvotāji un viesi no ārvalstīm attiecīgi 58% un 42% apmērā.

"Visas prognozes ir saistītas ar Covid-19 potenciālo draudu psiholoģisko aspektu. Cik ātrā laikā cilvēki atrod no bailēm? Cik ātrā laikā atjaunosies tūristu plūsma? Ko izvēlēsies baudīt cilvēki pēc ierobežojumu atcelšanas? Tas, kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem, var prognozēt. Pašlaik viss norāda uz to, ka process būs visai ilgs un tūrisma nozares un saistītu nozaru izdzīvošanas jautājums būs ārkārtīgi aktuāls. Un arī šo periodu valsts nostāja un atbalsts būs būtisks," atzina Lasmane.

Tāpat "Līvu akvaparka" īpašnieces izpilddirektore stāstīja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas iestāšanos "Līvu akvaparks" apturēja darbību uz trim mēnešiem jeb 92 dienām, nodrošinot darbiniekiem dīkstāvi.

Daudzfunkcionālais ūdens atrakciju parks Līvu Akvaparks līdz ar valstī noteiktās ārkārtējās situācijas beigšanos 28. februārī plāno no 3. marta atsākt darbību.

Paredzēts atvērt visu ūdens atrakciju parka teritoriju, t.sk. SPA kompleksu, slidkalniņus, pirātu kuģi, kā arī bistro Zambezi un bāru ūdenī.

Šonedēļ 12 000 m2 plašajā Līvu Akvaparkā sāksies visaptverošas tehniskās pārbaudes un iekārtu regulēšanas procedūras, tā, lai nākamajā nedēļā varētu uzsākt ūdens piesildīšanu.

Dīkstāves laikā ūdens Akvaparka baseinu tilpnēs, kopumā vairāk nekā divu tūkstošu kubikmetru apmērā, tika turēts 24⁰C, un, ūdens sasildīšanas process līdz nepieciešamajam tropu siltumam 29-30⁰C, tāpat telpu piesildīšana, agregātiem strādājot ar pilnu jaudu, personāla iemaņu atgūšana un treniņš prasīs vairākas nedēļas.

Līvu akvaparka zaudējumi tuvojas miljonam eiro 

Valdības noteiktā Covid-19 ārkārtējā stāvokļa un vairākkārtējo mājsēžu dēļ Līvu akvaparkam...

"Tāda apmēra ūdens atrakciju parka kā Līvu Akvaparks darbības atsākšana nav tējkannas slēdža ieslēgšana un izslēgšana…", norāda Līvu Akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane, uzsverot, ka "iedarbinot visaptverošas sagatavošanās procedūras un procesus Akvaparka darbības atsākšanai, uzņēmums paļaujas uz spēkā esošo valdības noteikto normatīvo aktu bāzes un to pēctecību, kur 28. februārī beidzas MK noteikumos Nr. 720 noteiktais ārkārtējais stāvoklis, un sāk darboties uz ārkārtējo laiku apturētie MK noteikumi Nr.662, un tā kā valdība katru nedēļu veica uzlabojumus un grozījumus, ir pamats domāt, ka tie ir noslīpēti līdz ideālam, un piespiedu kārtā slēgtie uzņēmumi var sākt strādāt."

Plānots, ka Līvu Akvaparks būs atvērts apmeklētājiem četras dienas nedēļā no ceturtdienas līdz svētdienai.

Jau vēstīts, ka Līvu akvaparka pārvaldītājs SIA "Akvaparks" pagājušā gadā strādājis ar 860 000 eiro zaudējumiem.

Pēc 8 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu akvaparka āra pludmalē pabeigta 15 m augstas ūdens skeletona trases izbūve, informē uzņēmuma komunikācijas konsultante Iveta Balode.

Trasei ir divi skrejceļi, ar kopējo garumu 200m, un maksimāli sasniedzamo ātrumu 28km/h. Ātrgaitas nobrauciena kompleksa izbūvē investēti vairāk nekā 400 000 eiro.

Līdz ar to pabeigta āra un Līvu akvaparka kopējās 18 000 m2 atrakciju teritorijas būvniecības trešās kārtas pilnveide un noslēgta akvaparka nekustamā īpašuma attīstības pirmā fāze.Jaunā ātrgaitas ūdens skeletona (Water Slide Mat Racer) trases inženiertehnisko pārbaudi, atbilstoši ES standartiem EN 1069-1, EN 1069-2, veica lielākās sertifikācijas kompānijas, vācu TÜV SUD Tehniskās drošības eksperti. Pēc divu dienu ilga pārbaudes procesa, kura laikā tika veiktas ūdens skeletona trases kompleksa uzstādīšanas, savienojumu un diferencētu braukšanas ekipāžu svara kategoriju komplektācijas manuālās un digitalizētas pārbaudes, eksperts Fēlikss Fritzs sniedza pozitīvu atzinumu.

Atpūtas komplekss "Līvu akvaparks" nākamajā nedēļā 12.jūlijā un 13.jūlijā testa režīmā izmēģinās atvērt arī parka iekštelpu daļu, aģentūrai LETA atklāja "Līvu akvaparka" pārstāvji.

Šajās dienās iekštelpas tiks atvērtas tikai personām ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem. Testa režīmā divas dienas paredzēts strādāt, lai novērotu klientu atsaucību iekštelpu pakalpojumiem un pēcāk spriestu par turpmāku plānu darbības turpināšanai.

"Valdība ar ierobežojošiem noteikumiem liedzot akvaparka iekštelpu atrakciju apmeklējumu, tajā skaitā Eiropas lielāko atrakciju "Tornado", tāpat "Pirātu kuģi", principā tos "pasludinājusi par valsts noslēpumu", kuram atbilstoši jaunākajiem noteikumiem, Covid sertifikāts ir tāda kā īpaša valdības atļauja valsts noslēpuma pieejai," pauda "Līvu akvaparka" izpilddirektore Velta Lasmane, kura norādīja, ka, tikai raugoties šādā manierē, akvaparks ir spējīgs saglabāt cieņu savu apmeklētāju acīs.

Pēc 7 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu Akvaparka āra pludmalē pabeigta 700m2 liela baseinu kompleksa izbūve. Uzbūvēts 25m garš un 5m plats pretstraumes baseins intensīvai peldēšanai un pilnībā pārbūvēts lielais baseins.

«Jaunais baseins peldēšanai ar pretstraumes iekārtu ne tikai palielinās slodzi mūsu aktīvākajiem, sportiski noskaņotajiem peldētājiem, bet būtiski paplašinās āra teritorijas peldēšanās zonu kopumā,» skaidro Līvu Akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane.

Pārbūvētā lielā baseina centrā ierīkota jauna, daudzfunkcionāla atrakcija WET BUBBLE 12m diametrā, kas ražota Zviedrijā. Āra pludmales baseinu kompleksa tilpums ir 700m3, t.i. 700 000l ūdens. Tā ir viena ceturtā daļa no visu Līvu Akvaparka baseinu tilpuma 2700m3 ar 2 700 000 l ūdens.

Baseinu ūdens apgādes sistēmu projektēja un ierīkoja SIA Selekta, projektu izstrādāja un būvdarbus veica AS LX grupa. Kopumā projektā investēti EUR 500 000.

Līvu Akvaparka īpašnieks SIA Akvaparks reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,729 miljoni eiro, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Uzņēmums par labu AS SEB banka ieķīlājis visu savu mantu, nodrošinot prasījumus, kas izriet no 2011.gadā noslēgta kredīta līguma.

Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju šī gada 31.augustā, dzēsta iepriekš 2013.gadā reģistrētā komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa bija 1,933 miljoni eiro.

Lursoft informācija liecina, ka SIA Akvaparks kopumā ir aktuālas trīs komercķīlas, ieskaitot jaunreģistrēto, un tās visas nodrošina AS SEB Banka aizdevumus.

SIA Akvaparks reģistrēta 2000.gadā un uzņēmums apsaimnieko ūdens atrakciju kompleksu Līvu Akvaparks. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4 130 000 eiro. Tā patiesā labuma guvēji ir četras privātpersonas.

2017.gadā SIA Akvaparks strādāja ar 4,639 miljonu eiro apgrozījumu un tā peļņa pēc nodokļiem bija 436 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja 64 darbiniekus un nodokļos valsts budžetā kopumā samaksāja 1,135 miljonus eiro.

Ūdens atrakciju parkiem lauvas tiesu apgrozījuma nodrošina tūristi; rentabilitāti apdraud energoresursu izmaksas.

Parku apmeklētība pērn strauji augusi, taču aprīlī gaidāmās izmaiņas elektroenerģijas izmaksās, arī pāreja uz eiro – tas varētu veicināt cenu kāpumu, tam sekojošu pieprasījuma kritumu.

Ūdens atrakciju parka Līvu akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane DB stāsta, ka šogad ar lielām bažām gaida 1. aprīli, kad tiek plānotas izmaiņas elektroenerģijas izmaksās. Ūdens atrakciju parka bizness ir izteikti energoietilpīgs, un izmaiņas, iespējams, kārtējo reizi spiedīs paaugstināt cenas. Otrs apstāklis, kas, viņasprāt, šogad un arī 2014. gadā ietekmēs biznesu, ir pāreja uz eiro. Tehniski apgrūtinošs ir pats pārejas process. Svarīgs ir arī psiholoģiskais faktors, jo cena, izteikta eiro, izskatās lielāka nekā latos.

Daudzfunkcionālais ūdens un izklaides atrakciju komplekss Līvu Akvaparks elektrības un citu izmaksu kāpuma dēļ spiests palielināt ieejas biļešu cenas vidēji par 10%. Jaunās cenas stāsies spēkā 10. aprīlī.

«Kaut arī Akvaparkam no elektrības piegādātāja Latvenergo piestādītie jaunie, par vairāk nekā 16% pieaugušie elektrības sistēmas pakalpojumu rēķini būs jau no 1. aprīļa, esam pieņēmuši lēmumu, piespiedu cenu kāpumu atlikt līdz aprīļa vidum,» Db.lv informēja Akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane, lēmumu skaidrojot ar Lieldienu brīvdienām, «sanāk, ka līdz 10.aprīlim Akvaparkā ir 10% Lieldienu atlaide».

Piespiedu cenu kāpums ir rezultāts elektrības obligātā iepirkuma komponentes pieaugumam par 50%,ko aprēķinājis Latvenergo par iepirktās elektroenerģijas apjomu no ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. Atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likumam obligātā iepirkuma izmaksas no šīm stacijām kompensē visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji.

Valdības noteiktā Covid-19 ārkārtējā stāvokļa un vairākkārtējo mājsēžu dēļ Līvu akvaparkam kopumā 2021. gada 12 mēnešos saimnieciskā darbība bija atļauta tikai četrus mēnešus, turklāt ar būtiskiem apmeklētāju skaita ierobežojumiem.

Pārējos astoņus gada mēnešus daudzfunkcionālā ūdens atrakciju parka 18 000 m2 plašais iekštelpu un āra komplekss pilnībā bija slēgts. Pēc uzņēmuma operatīvajiem finanšu rādītājiem, SIA “ Akvaparks” zaudējumi 2021.gadā sasnieguši 860 000 eiro.

Kaut uzņēmums ir slēgts apmeklētājiem, ēka tiek uzturēta tā, lai nodrošinātu hidrotehniskās būves iekārtu darbspēju un neapdraudētu kompleksa ēkas strukturālo stabilitāti un spētu atjaunot darbību. Tā kā SIA “Akvaparks” ir energointensīvs uzņēmums un tirgū krasi pieauga energoresursu cenas, būtiski palielinājās uzturēšanas izmaksas. Diemžēl pieaug arī citas fiksētās izmaksas.

Šobrīd, pēdējā lieguma strādāt laikā, SIA “Akvaparks” saņemto valsts atbalsta maksājumu summa gada pēdējā ceturksnī sedza tikai 25% no fiksētajām izmaksām, ieskaitot darba algas.

Ūdens atrakciju parka Līvu Akvaparks īpašnieks SIA Akvaparks aizvadītajā gadā strādājis ar 2,32 miljonu latu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2011.gadu ir par 11,24% vairāk, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājusies par 49,53%, sasniedzot 209,36 tūkstošus latu.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmums pērn galveno uzmanību veltījis uzņēmuma darba analīzei un attīstības perspektīvu izzināšanai. Šogad, attīstot SIA Akvaparks darbību, paredzēts paplašināt piedāvājumu āra pludmalē, paplašinot baseinu un uzstādot jaunu atrakciju, kā arī veikt ģērbtuves rekonstrukciju.

SIA Akvaparks reģistrēts 2000.gadā un pieder SIA Korporatīvā sabiedrība (61,11%), SIA M & M Land (9,66%) un Eugenijus Gedžus (29,23%). Lursoft pieejamā informācija liecina, ka pats SIA Akvaparks ir kapitāldaļu turētājs SIA Adaqua.

Jūrmalā ceturtdien nedēļas laikā jau otru reizi degušu vadu dēļ evakuēts «Līvu akvaparks».

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) preses pārstāve Inta Palkavniece apstiprināja, ka vakar ap plkst.17 saņemts izsaukums par sadūmojumu kādā sabiedriskā ēkā.

Notikuma vietā bija deguši vadi nelielā platībā, bet ugunsgrēks likvidēts pirms ierašanās. Ēkas apmeklētāji evakuēti pirms glābēju ierašanās.

VUGD darbinieki izvēdināja telpas.

Jau ziņots, ka «Līvu akvaparks» Jūrmalā degušu vadu dēļ evakuēts arī 13.aprīlī.

Toreiz ugunsdzēsēji konstatēja, ka ēkas pirmajā stāvā bija deguši elektrības vadi 0,1 kvadrātmetra platībā, kurus darbinieki nodzēsuši saviem spēkiem.

Toreiz starpgadījuma aculiecinieki vēstīja, - lai arī ugunsgrēks bijis salīdzinoši neliels, evakuēti visi akvaparka apmeklētāji, tostarp gana daudziem nācies ēku pamest pludmales ietērpos.

Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Bezdarbniekam, kurš sācis strādāt, bezdarbnieka statusu vajadzētu saglabāt vēl vismaz četrus līdz sešus mēnešus, nevis divus, kā tas ir patlaban, uzskata izklaides atrakciju kompleksa "Līvu akvaparks" pārvaldītāja SIA "Akvaparks" izpilddirektore Velta Lasmane.

Šodien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā uzņēmēju un atbildīgo institūciju pārstāvju sarunā par turpmākajiem uzdevumiem nodarbinātības problēmu risināšanā Lasmane ierosināja, ka bezdarbniekam, sākot darbu kādā uzņēmumā, vajadzētu nodrošināt iespēju saglabāt bezdarbnieka statusu četrus līdz sešus mēnešus bez pabalsta saņemšanas iespējas, lai gadījumā, ja uzņēmums nolemj nesadarboties ar bezdarbnieku, viņš var atgriezties bezdarbnieka statusā.

Lasmane stāstīja, ka viņas vadītā uzņēmuma darbinieku vidējais vecums ir 26,5 gadi un kolektīvs ir pilnībā nokomplektēts, taču, tiklīdz rodas nepieciešamība pēc jauniem cilvēkiem, rodas arī problēmas ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) nosūtītajiem potenciālajiem darbiniekiem. Viņa stāstīja, ka reiz NVA uz pārrunām uzņēmumā sūtījusi piecus līdz astoņus cilvēkus, taču ieradies viens cilvēks.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

Kopš 2003. gada, kad Lielupē darbību sāka Līvu akvaparks, rajonu Jūrmalā, ko ieskauj upe, Viestura iela un Vienības prospekts, atpazīst pēc pārdesmit metru augsta krāsainu cauruļu mudžekļa upes krastā.

Ap ūdens prieku citadeli sakuplojis visnotaļ prāvs dažādu pakalpojumu sniedzēju pulciņš – te ir gan dažāda kalibra sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, gan veikali, iespējams salabot un iznomāt velosipēdu, nomazgāt automašīnu un iegādāties Latvijā audzētus ziedus un stādus.

Uzņēmēji gan atzīst, ka akvaparka klātbūtne būtisku pienesumu biznesam nesniedz, jo ūdens prieku baudītājiem parasti ir ierobežots budžets un akvaparka teritorijā iespējams remdēt izsalkumu un iegādāties visu atpūtai nepieciešamo.

DB aptaujātie uzņēmēji šo rajonus savam biznesam izvēlējušies dažādu apsvērumu dēļ. Viens, ļaujoties nostaļģijai par padomju gadu sajūtām un garšām, cits - tāpēc, ka vēl paguvis iegādāties zemi par visnotaļ pieņemamu cenu, kādam tā bijusi nejauša sagadīšanās.

Viens no pašlaik aktīvākajiem punktiem Latvijas būvniecības kartē ir Jūrmala, turklāt tā koncentrējusies t.s. jauno projektu segmentā

Vai šo punktu var raksturot kā karsto, vai varētu runāt par pārprodukciju, DB aptaujāto speciālistu viedoklis ir atšķirīgs. Domas dalījās arī par iespējamo dzīvokļu cenu uzvedību.

Dati nepilnīgi

Jauno projektu attīstības aktivitāti nenoliedzami ir veicinājusi Jūrmalas popularitāte nerezidentu vidū, kā arī iespēja pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā iegūt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tieši pēdējos gados attīstītāji naski cenšas reaģēt uz šo interesi.

Pēc Arco Real Estate veiktā pētījuma, šobrīd būvniecības stadijā vai jau tapuši vairāk nekā 80 jauno daudzdzīvokļu māju projekti. Brīdī, kad ēkas sāk būvēt, notiek projekta prezentācija, var fiksēt konkrētu projektu, taču kopumā visaptverošu informāciju Latvijā par jebkuru no nekustamā īpašuma segmentiem ir samērā grūti iegūt, uzskata Arco Real Estate valdes loceklis, 1. vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs. Taču projektu skaits pats par sevi maz ko izsakot, jo to lielums ir dažāds. Vēl sarežģītāk esot iegūt datus par dzīvokļu skaitu un izmaiņām, proti, cik to ir pārdoti noteiktā laika posmā, cik ir atlikuši. Informācija ir rodama Zemesgrāmatā, taču jārēķinās ar faktu, ka Jūrmalā dzīvokļi tiek tirgoti vēl tad, kad ēka tiek būvēta, nevis pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Turklāt tirdzniecībā vēl nav nonākusi daļa projektu, ko krīzes laikā pārņēmuši ar bankām saistītie uzņēmumi.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Kaut arī daudziem Jūrmala asociējas ar slavenāko Baltijas valstu kūrortu, realitāte ir nedaudz cita, jo tūristu skaits jau gadiem daudz lielāks ir Igaunijas piejūras pilsētā Pērnavā. Izņēmums nav bijusi arī šīs vasaras tūrisma sezona. Lai arī apkalpoto viesu skaitā Baltijā plusi bijuši visiem, Pērnavas viesnīcās nakšņotāju ir bijis teju uz pusi vairāk nekā Jūrmalā.

Iespējams, kaut ko varētu mainīt nākamais ES fondu periods, kurā atbalsts tiek solīts tieši veselības tūrisma attīstībai. Vai šīs iespējas tiks izmantotas, būs atkarīgs no Jūrmalas pašvaldības un uzņēmējiem.

Tūristu vairāk

Baltijas piejūras slavenākie tūrisma centri šo vasaru var ierakstīt pozitīvajā bilancē, jo tūrisma mītnēs nakšņojošo tūristu skaits ir audzis.

CSP dati liecina, ka šā gada aktīvajā tūrisma sezonā, kas ilgst no maija līdz septembrim, Jūrmalas naktsmītnēs ir apkalpots 86,1 tūkst. viesu, kas ir par 17% vairāk nekā 2012.gadā šajā laikā. Tikpat sekmīgi gan nav veicies ar nakšņojumu skaitu – no maija līdz septembrim Jūrmalas naktsmītnēs tas sasniedzis 264 tūkstošus, kas ir par 3,7% vairāk nekā 2012.gadā. Tas nozīmē, ka nakšņojumu skaita kāpums būtiski atpaliek no viesu skaita pieauguma un ļauj secināt, ka daudzi no jauniegūtajiem tūristiem Jūrmalas naktsmītnēs ir pavadījuši ļoti īsu laiku. Tradicionāli «karstākais» laiks tūrisma sezonā ir bijis jūlijs un augusts.

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā norisinājās Pludmales volejbola pasaules līmeņa turnīrs "Beach Pro Tour Challenge Jūrmala", kurā četras dienas Majoru saulainajā pludmalē noritēja spraigas spēles ar negaidītu lielu dalībvalstu skaitu – 32.

Pasākuma rīkošanā ieguldīts milzīgs komandas darbs. Eiropā ir daudz vietu, kur var spēlēt pludmales volejbolu, konkurence pasākumu rīkotāju vidū ir sīva, tāpēc sarunu process bija garš, taču mums izdevās sevi pierādīt no labākās puses. Kā sava veida mēraukla pasaules volejbola turnīriem ir Šveices pilsēta Gštade, kas allaž izceļas ar visaugstāko organizatorisko līmeni, līdz ar to šobrīd, runājot ar delegāciju pārstāvjiem un dzirdot, ka mūsu posms tiek salīdzināts ar Šveici, zinu, ka esam paveikuši lielisku komandas darbu. Uzskatu, ka šādi pasākumi ir milzīgs ieguvums ne tikai Latvijas sportistiem, bet arī ekonomikai.

Kopā mūsu valstī bija ieradušās teju 100 komandas no visas pasaules. Viskuplāk pārstāvētās delegācijas bija no Ķīnas, Brazīlijas un ASV. Bez tam daudzas delegācijas mūsu valstī uzturas jau vairāk nekā nedēļu, trenējoties gan Rīgā, gan Jūrmalā un sildot mūsu valsts ekonomiku – mitinoties viesnīcās, izmantojot ēdināšanas un izklaides iespējas. Notikumiem seko līdzi arī ārvalstu mediji, līdz ar to Latvijas vārds izskan visā pasaulē.

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.