Jaunākais izdevums

Vairs nav nozīmes tam, cik lielu summu iztrūkumu prokuratūra vēl var konstatēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tā intervijā Db pauž biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Šonedēļ paiet četri gadi, kopš jūs vadat KNAB. Kādi ir būtiskākie sasniegumi šo gadu laikā?

Atbildot uz šo jautājumu pa pusei nopietni, jāteic tā — galvenais sasniegums ir tas, ka birojs šodien vispār pastāv. Man ir pārliecība, ka tas ir pierādījis savas pastāvēšanas nepieciešamību, lai cik labi arī nestrādātu mūsu kolēģi citās tiesībaizsardzības iestādēs. Mēs esam pierādījuši sabiedrībai, ka pastāv korupcijas Latvijas tiesu sistēmā, novedot līdz galam konkrētas krimināllietas, tāpat esam parādījuši politisko korupciju — te runa ir par Jūrmalgeitu. Ar aizturēšanām esam demonstrējuši sabiedrībai, ka bažas par korupciju Rīgas domē ir pamatotas. Pateicoties ar vien aktībvākam tiesu darbam, mēs jau varam runāt par rezultātiem. Prokuratūra strādā ar aptuveni 130 mūsu ierosinātām lietām, bet vismaz pirmajā tiesu instancē nonākušas 80 lietas. Protams, katrā medus mucā ir arī pa darbas karotei.

Kādas ir bijušas būtiskākās pieļautās kļūdas šo četru gadu laikā?

Es pašreiz negribu runāt par kļūdām. Runājot par «darvas karotēm», es domāju par attaisnotām personām dažāds krimināllietās, kuras izmeklējam. Šeit mums jārunā par atšķirīgu pierādījumu vērtēšanu, kad KNAB un prokuratūra ir no vienas puses, bet tiesa — no otras. Turklāt raksturīgi ir ts, ka līdz šim nav bijis neviena attaisnota sprieduma kukuļošanas krimināllietās, bet ir attaisnoti cilvēki, kuri tika apsūdzēti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Manuprāt, tas lielā mērā liecina par pieredzes trūkumu, izskatot šādas lietas.

Jārunā arī par politisko partiju finansēšanas kontroli. Šajā jomā mums izdevās pierādīt, ka KNAB ir tiesības kontrolēt partiju finansēšanas jomu, kā arī izdevās panākt, ka partiju finansēsana ir kļuvusi ievērojamo disciplinētāka, salīdzinot ar laiku pirms 5 gadiem.

Un tomēr — vai nesaskatat šo 4 gadu laikā paveiktajā kļūdas, jautājumus, kurus vajadzētu bijis risināt citādāk?

Labi, ka mēs varam uzticēties saviem kolēģiem, tomēr ir nepieciešams veidot iekšējās procedūras, kontroli, lai izslēgtu negodīgu rīcību no KNAB darbinieku puses.

Runa ir par pēdējā laika notikumiem saistībā ar no KNAB pazudušiem apmēram 130 tūkstošiem latu?

Jā.

Kādu jūs redzat šīs lietas risinājumu?

Prokuratūra šo lietu izmeklē, vainīgie jau ir saukti pie kriminālatbildības un stāsies tiesas priekšā. Sarežģītākais un nepatīkamākais jautājums ir par to, kad un vai vispār izdosies atgūt iztrūkstošo naudu. Tā ir liela problēma. Es ceru, ka šo naudu atgūt ir iespējams, bet tas droši vien prasīs lielu laiku.

Bet kādu risinājumu redzat situācijā, ja izrādīsies, ka paņemtā nauda ir iztērētā, un to atgūt faktiski nav iespējams?

Nauda tiks piedzīta tiesas ceļā. Taču, lai mēs varētu izpildīt tiesas uzdevumus attiecībā uz KNAB rīcību ar naudu, kas ir pazudusi, mums būs jāvēršas pie valdības piešķirt līdzekļus no budžeta sadaļas neparedzētiem izdevumiem.

Vai jūs nebaida iespēja, ka, pārbaudot visas lietas, ar kurām šobrīd strādā KNAM, prokuratūra varētu atklāt vēl lielāku naudas iztrūkumu?

Domāju, ka tas jau vairs nemainīs lietas būtību. KNAB ir notikusi naudas piesavināšanās lielos apmēros, un vainīgo amatpersonu atbildība no summas pieaugšanas apmēriem vairs nemainīsies. Var mainīties tikai summas lielums.

Jūs esat pieļāvis, ka notikušais saistībā ar šo naudu ir provokācija. Kas jums ļauj tā domāt?

Es nevienu mirkli neesmu uzsvēris, ka uzskatu to par provokāciju. Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, teicu, ka nevaru izslēgt tādu varbūtību. Ir atsevišķi momenti, kas dod iespēju tā domāt.

Par kādiem momentiem ir runa?

Ir grūti noticēt, ka cilvēks, būdams pie vesela saprāta, skaidri zinot, kas draud par šādu naudas piesavināšanos, pēkšņi pats izdomātu veikt tādu noziedzīgu rīcību. Par naudas piesavināšanos lielos apmēros sods ir brīvības atņemšana no 8 līdz 15 gadiem. Bažīgu mani dara arī apstāklis, ka naudas piesavināšanās turpinājās arī pagājušā gada novembrī — laikā, kad vairākas komisijas vienlaicīgi vērtēja KNAB darbību. Tas liek aizdomāties, vai naudas piesavināšanai nebija demonstratīvs raksturs. Tāpat es uzdodu sev retorisku jautājumu — kā tas var būt, ka Tautas partijas (TP) vecbiedrs Gundars Bērziņš zināja nodarītā kaitējuma apmēru pirms KNAB un prokuratūras. Šis viņa vērtējums izskanēja divas vai trīs dienas pēc tam, kad KNAB paziņoja, ka naudas pazušana ir notikusi.

Pieļaujat, ka gadījumā, ja šeit runa tiešām ir par provokāciju, tās autori varētu nākt no TP puses?

To es negribu komentēt, jo manā rīcībā nav konkrētu faktu.

Jūs esat minējis, ka neplānojat pats atkāpties no KNAB vadītāja amata, jo birojs strādā pie vairākām ļoti būtiskām lietām. Kādas lietas, jūsuprāt, varētu tikts apturētas, līdz ar jūsu paiešanu malā?

Es domāju, ka mēs varam runāt par biroja secinājumiem attiecībā uz politisko partiju finansēšanas pārkāpumiem, kad dažas partijas tika atzītas par vainīgām ļoti nopietnos pārkāpumos. Es pieņēmu lēmumu, ka nauda, kas ir līdzvērtīga nelikumīgi pārtērētajai, ir jāatmaksā valsts budžetam.

Nav arī noslēpums, ka par dažu labu skaļu krimināllietu ir zināmas politiskas intereses. Kā piemēru tam varu noaukt Rīgas domes kukuļošanas krimināllietu.

Kādas politiskās intereses tad ir saistībā ar šo lietu?

Lai lasītāji to vērtē pēc publikācijām medijos.

Jautāšu citādāk — vai esat izjutis kādu politisko spiedienu saistībā ar šo lietu?

Saistībā ar krimināllietām nav jēgas kādu spiedienu vērst pret mani. Saskaņā ar likumdošanu, man nav nekādu pilnvaru kriminālprocesā. Taču, ja runa ir par biroja darbību kopumā, tad spiediens ir jūtams informatīvajā telpā — masu medijos pēdējā laika notikumi tiek pasniegti tādā veidā, lai panāktu manis atbrīvošanu no amata vai pat biroja likvidāciju vispār. Tiek ļoti prasmīgi manipulēts ar sabiedrības apziņu, turklāt tik veiksmīgi, ka tiek radīts iespaids — nevis divi cilvēki tiek turēti aizdomās, bet gan Loskutovs pats ir zadzis naudu.

Vai pieļaujat, ka saistībā ar kukuļošanas lietu Rīgas domē varētu tikt aizturēta vēl kāda šīs pašvaldības amatpersona?

Nevaru pateikt noteikti nē, vai arī jā. Bet šāda iespēja pastāv.

Pēdējā laika medijos ir izskanējis, ka apcietinājumā esošajam bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta vadītājam Vilnim Štramam tiekot pārmesta viena miljona eiro liela kukuļa ņemšana no uzņēmējas I. Vilkastes. Cik lielā mērā tas atbilst patiesībai?

Es negribu šo jautājumu komentēt. Attiecībā uz Rīgas domi notiek kriminālprocess, un izmeklētājs lemj, cik lielā mērā informācija var tikt dota publikai.

Cik ilgi šis process jūsu skatījumā vēl varētu vilkties?

Ņemot vērā, ka šeit runa ir par vienu no apjomīgākajiem kriminālprocesiem gan pēc epizožu, gan iesaistīto personu skaita, izmeklēšana var ilgt vēl vairākus mēnešus.

Atbilstoši KNAB lēmumam, TP valsts budžetam ir jāatmaksā vairāk nekā viens miljons latu…

Savulaik KNAB pieņēma lēmumu sodīt TP par pārkāpumiem, uzliekot sodu 5 000 latu apmērā — pašlaik šis lēmums ir apstrīdēts Administratīvajā rajona tiesā. Vēlāk, pabeidzot apkopot informāciju, es pieņēmu lēmumu, ka TP valsts budžetā ir jāpārskaita nelikumīgi saņemtos ziedojumus — vairāk nekā 1 miljonu latu. Arī šo lēmumu partija ir pārsūdzējusi tiesā.

Kādu redzat šīs lietas iznākumu?

Tas tagad ie tiesas rokās, bet es domāju, ka šī lieta tiks izskatīta, atzīstot par pamatotu KNAB nostāju.

Ir izskanējusi ideja, ka varbūt KNAB vajadzētu iekļaut Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes sastāvā. Kur redzat problēmu attiecībā uz šādu iespējamo soli?

Kāpēc tad savulaik tika izveidots KNAB? Iestāžu, kas līdz 2002. gadam cīnījās ar korupciju, darbs netika uzskatīts par pietiekami efektīvu. Latvijai, lai iestātos ES un NATO, bija dots strikts uzdevums būtiski pielnveidot korupcijas novēršanu un apkarošanu — tieši tāpēc tika izveidots KNAB.

Turklāt interesanti izklausās šis piedāvājums — lai pilnveidotu korupcijas apkarošanu, efektīvu iestādi ir jāpievieno tiem, kas tik sarežģītas lietas pašlaik neizveido.

Pēc gada beidzas jūsu pilnvaras šajā amatā. Vai plānojat vēlreiz uz to kandidēt?

Esmu gatavs kandidēt uz nākamo termiņu, bet jautājums ir par to, vai tas būs iespējams. Saskaņā ar likumdošanu, šā amata kandidātus izvirza Ministru kabinets.

Vairākkārt dzirdētas spekulācijas par to, plāno vai neplāno A. Loskutovs nākotnē startēt politikā. Kādas ir jūsu ieceres šajā sakarā?

Negrinu skatīties tik tālu nākotnē. Vismaz par nākamā gada vēlēšanām es nevaru domāt, jo būšu vēl KNAB vadītāja amatā, un nedrīkstēšu pat domāt par politiku. Taču tālākā nākotnē… Laiks rādīs — es nevaru izslēgt tādu iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aleksejs Loskutovs kā mēra kandidāts ieņemšot galveno vietu Sabiedrības Citai politikai Rīgas pašvaldības vēlēšanu sarakstā, par to, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta Telegraf.

Jāpiebilst, ka ne pats Loskutovs, ne viņa partijas biedri pagaidām bijušā KNAB vadītāja kandidēšanu Rīgas mēra amatam neapstiprina.

«Mēs visi saprotam, ka pats labākais Rīgas domes mērs būtu Aleksejs Loskutovs, jo Rīgas dome jau izsenis izcēlusies ar neracionālu naudas līdzekļu izmantošanu un tur ir manāmas korumpētības pazīmes. Loksutovs varētu ar to visu tikt galā,» atzinis Sabiedrība Citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs. Taču par vēlēšanu sarakstiem un personālijām vēl tiks lemts šo sestdien partijas sanāksmē.

Loskutova piemērotību Rīgas mēra amatam apšaubījis Aināra Šlesera, kurš arī pretendē uz Rīgas mēra krēslu, partijas (LPP/LC) biedrs Dzintars Jaundžeikars. «Ja Loskutovs domē būs tikpat labs saimnieks kā KNAB, kad no seifa pazuda miljoni, neuzskatu, ka šāda mēra iecelšana būtu laba prakse,» komentējis Dz. Jaundžeikars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības izvēlētais aizdevuma izlietošanas variants nozīmē to, ka Latvija varbūt tikai ap 2015. gadu spēs izkļūt no krīzes, tiekoties ar uzņēmējiem Liepājā, teica bijušais KNAB vadītājs, tagad partijas Sabiedrība citai politikai pārstāvis Aleksejs Loskutovs.

Tā būs lēnāka grimšana krīzē, bet arī izkļūšana no krīzes būs lēnāka, sacīja A. Loskutovs. Viņa pārliecība esot tā, ka valdībai vajadzēja izvēlēties otru Starptautiskā valūtas fonda piedāvāto ceļu - lata koridora paplašināšanu līdz 15 %. "Krīze šobrīd būtu smagāka, bet atveseļošanās sāktos jau nākamgad," sacīja politiķis. Tomēr vislielākie pārmetumi tika iepriekšējo koalīciju valdībām viņu augstprātības dēļ. Kalvītis esot bijis augstprātīgs un demonstrējis to, ka "viņš ir vienīgā patiesība", bet Godmanis bijis tāds "lāga opaps, kurš neuzskata par vajadzīgu mazbērniem kaut ko izskaidrot."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs iestājies partijā Sabiedrība Citai politikai (SCP).

Pēc iestāšanās Aleksejs Loskutovs ar SCP valdes lēmumu ir iecelts SCP Valsts pārvaldes darba grupas vadītāja amatā. Saskaņā ar SCP statūtiem Aleksejs Loskutovs tāpat kā citi SCP nozaru darba grupu un reģionālo nodaļu vadītāji ir SCP domes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk sūdzību par iespējamiem koruptīviem darījumiem tiek saņemti par Rīgas un Jūrmas pašvaldībām, laikrakstam Dienas bizness norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Aleksejs Loskutovs.

Uz jautājumu, vai KNAB izskata anonīmu informāciju, A. Loskutovs sacīja: "Protams! Mūs var informēt ļoti daudz dažādos veidos. Cilvēks var atnākt pats uz KNAB ziņojumu centru un uzrakstīt iesniegumu, var vienkārši izstāstīt sev zināmo. Tāpat savu sūdzību vai ziņojumu var nosūtīt pa pastu, faksu vai e-pastu. Ja mēs saņemam iesniegumu ar parakstu, to noteikti izskatām, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai procedūrai. Savukārt, kamēr nav visā valstī ieviests elektroniskais paraksts, pa e-pastu sūtītā informācija tiek uzskatīta par anonīmu pat tad, ja cilvēks ir norādījis visus savus datus. Taču izskatīta tiek pilnīgi visa informācija."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik lielu popularitāti sabiedrībā iemantoja itāļu seriāls Astoņkājis, kam faktiski bija tikai viena pamatdoma: ir ļoti godīgs komisārs Katani, bet viņam apkārt - viena vienīga cosa nostra jeb, latviski sakot, mafija.

Redzot pēdējo dienu notikumus, rodas iespaids, ka Latvijā pat filma nav jāuzņem, jo mums dzīvajā ir ļoti līdzīgs sižets ar visiem personāžiem - KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kuram visapkārt mutuļo prokuratūra, valdība, Tautas partija, paša darbinieki utt.

Nu nenāk prātā nekas cits, ņemot vērā, ka pat pēc ģenerālprokurora atzinuma, ka KNAB trūkst vairāk nekā 100 tūkstoši latu, Loskutovs vienā mierā paziņo, ka nekur atkāpties netaisās, jo viss, kas šajā sakarā notiek, iespējams, ir provokācija. Turklāt minētā summa ir atklājusies, pārbaudot tikai pusi no lietām, ar kurām šobrīd strādā KNAB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Loskutovs: Nav plāna kā piedzīt no partijām nelegāli iztērēto naudu

Dienas Bizness, 03.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd likumdevējam nav plāna, kā nākotnē novērst partiju izvairīšanos no parādu nomaksas, komentējot Tautas partijas un LPP/LC lielos parādus valstij, atzīst Saeimas deputāts un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

Kā vēsta portāls Diena.lv šobrīd nav juridiska mehānisma, kā piedzīt valstij par labu naudu no partijas, kura nespēj samaksāt. «Ja partija bankrotē, veidojas tā pati situācija, kad banrkotē uzņēmums – naudu nevar atgūt,» viņš skaidro.

Deputāts pieļauj, ka cilvēkiem, kuri noved partijas līdz bankrotam, varētu uz laiku aizliegt veidot politiskas organizācijas. Viņš atzīst, ka tai pat laikā šīm personām nekas neliegtu būt par partijas ierindas biedriem, jo tiesāti cilvēki var būt partijas biedri.

Priekšlikumam, ka būtu lietderīgi noteikt materiālu līdzatbildību solidāri visiem biedriem par partijas parādiem, Loskutovs nepiekrīt, jo ne visi biedri gūst vienādu labumu, tikai nedaudzi ir amatos, tas ir, pie varas. «Toties par partiju vadītāju atbildības palielināšanu var diskutēt,» norāda Loskutovs. Taču šeit ir pretruna – ja pieņem, ka partijas valdē ir pieci cilvēki un organizācijas parāds valstij ir miljons latu, tad būtu loģiski katram iemaksāt partijas kasē pa 200 tūkstošiem un tālāk to izmaksāt valstij, bet tas nav iespējams, jo viens cilvēks nevar iemaksāt partijas kasē vairāk par 18 tūkstošiem latu, tie ir griesti, kas noteikti ziedojumiem partijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Loskutovs: sabiedrības sašutumam par fotoradariem ir ļoti pateicīgs fons

Ritvars Bīders, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība gaida stacionāros fotoradarus, pirms kuriem uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, taču viss noticis ačgārni, un sabiedrība par to ir labi informēta, runājot par fotoradaru likstām, norāda Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Raidījumā Dienas Rīts Loskutovs norādīja, ka sabiedrībā «cepšanos» par situāciju ar fotoradariem izraisa tas, ka tiek kavēta stacionāro radaru ieviešana, kas tiek saistīts ar Vitronic biznesa interesēm.

Runājot par sasāpējušo jautājumu par to, kuram jāmaksā sods gadījumos, kad ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarījis cilvēks, kas auto aizņēmies no īpašnieka, Loskutovs sacīja, ka sods vienalga jāmaksā īpašniekam. Viņš uzsvēra, ka šāda prakse tiek piekopta jau ilgāku laiku.

Loskutovs arī atgādināja, ka šodien, 22. maijā, tiks stāstīts par to, cik veiksmīgi tiek pildīts līgums stacionāro fotoradaru ieviešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Loskutovs: KNAB ir izdevies paveikt ārkārtīgi daudz

Lelde Petrāne, 03.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kopumā es šos desmit gadus vērtēju pozitīvi, KNAB ir izdevies paveikt ārkārtīgi daudz,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kā vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības desmitgadi, atbildējis bijušais iestādes vadītājs, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

«Neskatoties uz tumšo posmu, kad vadītājs bija Normunds Vilnītis, KNAB kopumā izdevies publiskajā telpā uzturēt diskusiju par korupcijas problēmām, kas lielākā vai mazākā mērā veicina neiecietību pret korupciju no sabiedrības puses. KNAB izdevies panākt, ka valsts amatpersonas tomēr baidās, ka KNAB varētu atklāt viņu koruptīvās darbības,» ir pārliecināts Loskutovs .

«Kad birojs uzsāka savu darbību, noziedzīgās korupcijas izplatība bija nomācoša, pastāvēja gandrīz masveidīga kukuļu izspiešana. Pirmie KNAB darbības gadi panāca to, ka kukuļu izspiešana praktiski izzuda, tagad gan sakarā ar finanšu krīzi šī problēma atkal saasinājusies. Veiksmīgi izdevies arī izstrādāt pretkorupcijas stratēģijas programmu, ietekmēt politisko dienas kārtību, noteikt nepieciešamību kontrolēt fizisku personu ienākumus un norādīt uz nepieciešamību reglamentēt lobēšanu, kā arī veiksmīgi nodrošināt partiju finansēšanas kontroli,» skaidrojis bijušais KNAB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs ir saņēmis piedāvājumus iesaistīties politikā un neizslēdz iespēju, ka tā tas arī varētu notikt, šorīt viņš sacīja intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Viņš atzina, ka nav pārliecināts, vai maz gribētu kļūt par politiķi, bet norādīja, ka saprot, ka ar viņa "vārdu partijas saņemtu zināmas priekšrocības". Taču tikai partijas karogs viņš gan negribētu būt.

Bijušais KNAB priekšnieks arī pauda pateicību, ka ir saņēmis darba piedāvājumu strādāt prokuratūrā, "jo zināms, ka prokuratūrā strādājošajiem ir augstas prasības".

A.Loskutovs vēl pauda pārliecību, ka uz jaunā KNAB priekšnieka amatu varātu kandidēt arī vairāki jau birojā strādājošie. Tomēr konkrētus viņaprāt iespējamo kandidātu vārdus viņš atklāt nevēlējās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai par naudu var nopirkt visu? Naudas aprite pēckrīzes periodā

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 05.12.2016

Eirozonas valstu naudas rādītājs M3 un Eirosistēmas centrālo banku monetārās politikas vajadzībām turēto vērtspapīru portfelis, miljardi eiro

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Cik droša ir elektroniskās naudas un virtuālās naudas izmantošana?

Aiga Krīgere, Zvērinātu advokātu biroja Borenius juriste, 11.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divu dienu laikā jāpierāda Loskutova labie vai sliktie darbi

, 12.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alekseja Loskutova darbību izvērtēšanai jāiegūst dokumentālā bāze, šodien, 12.jūnijā raksta Diena.lv.

Šodien uz pirmo sēdi sanāk ar valdības rīkojumu izveidotā komisija, kas vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja A. Loskutova atbilstību amatam pēc naudas pazušanas birojā. Saskaņā ar valdības rīkojumu, komisijai ziņojums jāsagatavo līdz pirmdienai - 16. jūnijam.

“Komisijai ir jārada gala dokuments, kurā ir jābūt atspoguļotam, pirmkārt, ko Loskutovs ir vai nav pārkāpis, tam visam jābūt konstatētam un tad komisijas locekļiem jāvērtē, vai Loskutovs var vadīt biroju vai nē. Manā skatījumā jāņem vērā ne tikai tas, ko Loskutovs nav izdarījis līdz galam, bet arī to, ko viņš ir sasniedzis. Kā jebkurā atlaišanā no darba, ja ir šāda komisija, kas nav tikai politiska, ir jābūt juridiskam pamatojumam,” saka J. Maizītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs joprojām ir bez darba, tomēr norāda, ka ir darba meklējumos.

«Pagaidām neko nedaru, esmu bezdarbnieks. Meklēju darbu, kurā varētu pielietot savu līdzšinējo pieredzi un zināšanas,» laikrakstam Diena teicis A. Loskutovs. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis A. Loskutovam izteicis darba piedāvājumu, tomēr par to A. Loskutovs runā atturīgi. «Kamēr neesmu ar Maizīša kungu runājis, negribētu neko komentēt,» teicis viņš.

Db jau informēja, ka šovasar Saeima atbalstīja KNAB priekšnieka atcelšanu no amata, kā iemeslu minot atklātos pārkāpumus birojā, kad atsevišķi KNAB darbinieki bija piesavinājušies lietiskos pierādījumus - naudu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas banku pakalpojumu pieejamība atbilst labākajai praksei reģionā

Laima Letiņa, Finanšu nozares asociācijas padomniece, CAMS, 06.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas bankas pēdējos piecos gados piedzīvojušas nozīmīgas pārmaiņas. Lielākā daļa banku pakalpojumu klientiem ir pieejami digitāli, piedāvājot modernākas maksājumu iespējas. Stiprināta arī starptautiskā reputācija, veidojot ilgtspējīgākus biznesa modeļus un aizejot no transakciju “nauda ienāk, nauda aiziet” pieejas, ko joprojām dažreiz kāds aplami mēdz saukt par “investīcijām”.

Pēdējos divos gados darbs ieguldīts, lai no formālas pieejas, kas plaši un pamatoti kritizēta savas neelastības dēļ, risku pārvaldībā pārietu uz riskos balstītu pieeju. Pozitīvās pārmaiņas bijušas labas sadarbības rezultāts starp nozari un atbildīgajām iestādēm Latvijā un arī starptautiski.

Latvijas finanšu iestādes dažādās diskusijās bieži tikušas salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei. Uzsvērta pārlieku stingra un formāla pieeja, negatīva ietekme uz konkurētspēju reģionā, rezultātā mazinot investīciju piesaistes iespējas. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veica pētījumu, kas salīdzina Latvijas risinājumus finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem. Pētījumā vērtētas un apkopotas minēto partnerorganizāciju sniegtās atbildes par dažādiem ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītiem segmentiem – depozīti un finansēšana, aizdevumi, parādu atgūšana, maksājumu pakalpojumi, neklātienes identifikācija, it īpaši naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju izpildes prasību īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms ziemas brīvdienām daudzi atceras seno tautas gudrību par to, ka pirms Ziemassvētku vakara jābūt labestīgiem un jāizlīgst, ja gadās ar kādu sastrīdēties, kā arī jānokārto visi parādi. Pēdējais pieminētais būtu jāatceras ne tikai debitoriem, bet arī kreditoriem – pirms jaunā gada vienlīdz svarīgi ir gan atgūt, gan atmaksāt parādus. Parādu pārvaldnieki nepaļaujas uz brīnumiem, bet gan rīkojas, it īpaši tāpēc, ka tagad ir izdevīgs brīdis to darīt.

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv Pārdošanas vadītājs, uzskata, ka gada nogales tuvošanās liek gan debitoriem, gan kreditoriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) pārskatīt savu bilanci un aprēķināt personīgo līdzekļu apmēru, lai noskaidrotu, vai tie gada laikā ir palielinājušies vai samazinājušies. Viņš saka, ka tautas gudrība vienmēr būs aktuāla – gada beigās visiem debitoriem un kreditoriem ir jāatmaksā vai jāatgūst parādi, neatliekot to uz vēlāku laiku.

Ā.M.Krauklis kungs atzīst, ka parādu problēmu risināšana ļoti reti saistās ar patīkamām emocijām. Tomēr svētku laikā parādu atmaksu pozitīvi var uztvert gan debitors, gan kreditors. Debitoriem Ā.M.Krauklis iesaka ieguldīt pūles un meklēt gada nogales sniegtos risinājumus un iespējas. Kreditorus viņš aicina nekavēties un, ja nepieciešams, vērsties pie parādu piedziņas uzņēmuma, lai gadu nobeigtu ar sakārtotu bilanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

papildināta - VK: Valsts izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējusi vismaz 434 miljonus eiro

Dienas Bizness, 19.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika, nav noteikti ar tās īstenošanu sasniedzamie mērķi un rezultāti, tāpēc arī nav radīta efektīva sistēma maksātnespējas administratoru darbības uzraudzībai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Maksātnespējas jautājumi skar arī publisko sektoru, jo arī valsts kā kreditors komersantu maksātnespējas procesos zaudē līdzekļus – nepilnu divu gadu laikā (no 01.01.2013. līdz 30.09.2014.) valsts budžeta iestādes un valsts kapitālsabiedrības izbeigtajos maksātnespējas procesos ir zaudējušas vismaz 434 milj. eiro, no tiem 402 milj. eiro veido VID norakstītie nodokļi, bet uz 01.10.2014. pieprasītās summas neizbeigtajos maksātnespējas procesos veidoja vismaz 603 milj. eiro.

VK uzskata, ka Maksātnespējas likuma mērķis netiek sasniegts, jo kā prioritāte nav noteikta tādu darbību veikšana, lai maksātspēja tiktu atjaunota, bet, ja tas nav iespējams, tad parādsaistību segšanai tiktu atgūts pēc iespējas vairāk līdzekļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Saldo

Naudas līdzekļu uzskaite

Silvija Gulbe, starptautiskās auditorkompānijas SIA «Grant Thornton Rimess» partnere, 27.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ilga Kreituse par Leiputriju un izglītotiem gultu klājējiem

Romāns Koļeda, 09.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Db viedoklis: Valsts iestāžu vadītājiem pašiem jāatbild par savu iestāžu zaudējumiem

Dienas bizness, 11.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlaist vai neatlaist no darba KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu - tāds, lūk, ir viens no pēdējā laika būtiskākajiem jautājumiem politiskajā dzīvē.

Laiku pa laikam kāds valsts institūcijas vadošs darbinieks vairāk vai mazāk smuki tiek izmests no darba, un tādējādi varbūt notiekošais nebūtu nekas īpašs. Taču šis gadījums ļoti uzskatāmi parāda to paradoksālo uzskatu sistēmu, kas valda mūsu valstī.

Vispirms jau reti kurš mēģina runāt par to, kā Latvijā veicas ar korupcijas apkarošanu, kas šajā jomā ir vai nav izdarīts, ko vajadzētu uzlabot utt. Tā vietā vieni bļauj, ka Loskutovs jādzen prom, bet otri - ka viņš ir teju vienīgais taisnības cīnītājs. Savukārt pats KNAB vadītājs ir pateicis skaidri un gaiši - pat tad, ja viņam prasīs aiziet, viņš vienalga nekur neies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru