Aleksejs Loskutovs kā mēra kandidāts ieņemšot galveno vietu Sabiedrības Citai politikai Rīgas pašvaldības vēlēšanu sarakstā, par to, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta Telegraf.

Jāpiebilst, ka ne pats Loskutovs, ne viņa partijas biedri pagaidām bijušā KNAB vadītāja kandidēšanu Rīgas mēra amatam neapstiprina.

«Mēs visi saprotam, ka pats labākais Rīgas domes mērs būtu Aleksejs Loskutovs, jo Rīgas dome jau izsenis izcēlusies ar neracionālu naudas līdzekļu izmantošanu un tur ir manāmas korumpētības pazīmes. Loksutovs varētu ar to visu tikt galā,» atzinis Sabiedrība Citai politikai līdzpriekšsēdētājs Aigars Štokenbergs. Taču par vēlēšanu sarakstiem un personālijām vēl tiks lemts šo sestdien partijas sanāksmē.

Loskutova piemērotību Rīgas mēra amatam apšaubījis Aināra Šlesera, kurš arī pretendē uz Rīgas mēra krēslu, partijas (LPP/LC) biedrs Dzintars Jaundžeikars. «Ja Loskutovs domē būs tikpat labs saimnieks kā KNAB, kad no seifa pazuda miljoni, neuzskatu, ka šāda mēra iecelšana būtu laba prakse,» komentējis Dz. Jaundžeikars.

Valdības izvēlētais aizdevuma izlietošanas variants nozīmē to, ka Latvija varbūt tikai ap 2015. gadu spēs izkļūt no krīzes, tiekoties ar uzņēmējiem Liepājā, teica bijušais KNAB vadītājs, tagad partijas Sabiedrība citai politikai pārstāvis Aleksejs Loskutovs.

Tā būs lēnāka grimšana krīzē, bet arī izkļūšana no krīzes būs lēnāka, sacīja A. Loskutovs. Viņa pārliecība esot tā, ka valdībai vajadzēja izvēlēties otru Starptautiskā valūtas fonda piedāvāto ceļu - lata koridora paplašināšanu līdz 15 %. "Krīze šobrīd būtu smagāka, bet atveseļošanās sāktos jau nākamgad," sacīja politiķis. Tomēr vislielākie pārmetumi tika iepriekšējo koalīciju valdībām viņu augstprātības dēļ. Kalvītis esot bijis augstprātīgs un demonstrējis to, ka "viņš ir vienīgā patiesība", bet Godmanis bijis tāds "lāga opaps, kurš neuzskata par vajadzīgu mazbērniem kaut ko izskaidrot."

Kāpēc dalībniekiem nepieciešams sadarboties kapitālsabiedrībās?

Stabilas un veiksmīgi darbojošās sabiedrības izveidei ir nepieciešama laba biznesa ideja, cilvēki, kas šo ideju spētu realizēt dzīvē, un finanšu ieguldījumi izmaksu segšanai. Ne vienmēr vienam cilvēkam, kuram ir labas idejas, pašam ir pietiekami finanšu līdzekļi vai spējas, lai šīs idejas realizētu dzīvē, un savukārt cilvēkiem ar plašām finanšu iespējām reizēm pietrūkst labas biznesa idejas. Tāpēc nereti sabiedrības izveidošanai savus spēkus apvieno vairāki cilvēki, un dažkārt arī tādi, kas raksturā un dzīves uzskatos ir ļoti atšķirīgi.

Vai mazākuma dalībniekiem ir būtiski apzināties reālo pieejamo aizsardzību iespējamo domstarpību gadījumā?

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt a/s Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) 13 666.73 latu apmērā par ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanu, nosakot netaisnīgus tarifus regulārajiem pasažieru pārvadātājiem starptautiskajos un iekšzemes maršrutos. Šis pārkāpums autoostas darbībās konstatēts atkārtoti, liecina KP informācija.

RSA kā atsevišķu pakalpojumu pasažieru pārvadātājiem piedāvā biļešu tirdzniecību autoostas kasēs. Par biļešu tirdzniecību RSA saņem komisijas maksu 10 % apmērā no pārdoto biļešu vērtības. Lai arī šī pakalpojuma izmantošana nav obligāta un pārvadātāji paši var tirgot savas biļetes, tarifus par autoostas infrastruktūras izmantošanu RSA noteikusi vadoties no tā, kur tiek tirgotas attiecīgā pasažieru pārvadātāja biļetes. KP atzinusi, ka tarifs pārvadātājiem, kuru braukšanas biļetes netiek tirgotas RSA kasēs, ir nesamērīgi augsts – līdz pat 9 reizēm augstāks nekā tiem pārvadātājiem, kuru biļetes tirgo RSA kasēs.

Pārvadātājiem, kuru biļetes tirgo RSA, tiek piemērota pazemināta maksa par autoostas infrastruktūras izmantošanu, bet šādas rīcības rezultātā radušies zaudējumi tiek kompensēti, piemērojot augstāku maksu pārējiem pārvadātājiem, kuri tādējādi netieši maksā par pakalpojumu, kuru nemaz neaizmanto – biļešu tirdzniecību RSA kasēs.

Konkurences likuma grozījumi, kas paplašina Konkurences padomes pilnvaras un ierobežo mazumtirgotāju tiesības diktēt noteikumus piegādātājiem, stāsies spēkā 1. oktobrī.

To paredz ceturtdien galīgajā lasījumā pieņemtie Konkurences likuma grozījumi. Lai gan grozījumu tapšanas gaitā tie izraisīja plašas un kaismīgās diskusijas, Saeima Konkurences likuma grozījumus pieņēma bez plašām debatēm, turklāt vienbalsīgi.

Jāatgādina, ka galvenie strīdi Konkurences likuma grozījumu apspriešanas gaitā saistīti ar likumprojekta mērķi ierobežot mazumtirgotāju iespējas ļaunprātīgi dominēt un izmantot savu iepirkuma varu, piemēram, uzspiežot piegādātājiem nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, liekot maksāt par preču iekļaušanu sortimentā.

"Ņemot vērā specifisko situāciju mazumtirdzniecībā, kur būtiska iepirkuma vara ir dažu lielveikalu ķēžu rokās, dominējošā stāvokļa konstatēšanai noteikti specifiski kritēriji. Pietiek ar to, ka uzņēmējs ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāja atkarību konkrētajā tirgū spēj uzspiest saviem piegādātājiem netaisnīgus un ekonomiski nepamatotus noteikumus vai maksājumus. Šāds uzņēmējs savu dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā vairs nedrīkstēs izmantot piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatotus, pirmkārt, noteiktumus attiecībā uz preču atgriešanu piegādātājiem, otrkārt, maksājumus par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, treškārt, maksājumus par līgumu slēgšanu, ceturtkārt, maksājumus par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai un visbeidzot, netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī netaisnīgu un nepamatotu sankciju piemērošanu un uzspiešanu par darījumu noteikumu pārkāpumu," grozījumu būtību Saeimas debatēs skaidroja ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards. Viņaprāt, ilgtermiņā patērētāji būs ieguvēji no šo grozījumu pieņemšanas, taču efektīvākais risinājums būtu jaunu konkurentu ienākšana mazumtirdzniecības tirgū.

Šobrīd likumdevējam nav plāna, kā nākotnē novērst partiju izvairīšanos no parādu nomaksas, komentējot Tautas partijas un LPP/LC lielos parādus valstij, atzīst Saeimas deputāts un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

Kā vēsta portāls Diena.lv šobrīd nav juridiska mehānisma, kā piedzīt valstij par labu naudu no partijas, kura nespēj samaksāt. «Ja partija bankrotē, veidojas tā pati situācija, kad banrkotē uzņēmums – naudu nevar atgūt,» viņš skaidro.

Deputāts pieļauj, ka cilvēkiem, kuri noved partijas līdz bankrotam, varētu uz laiku aizliegt veidot politiskas organizācijas. Viņš atzīst, ka tai pat laikā šīm personām nekas neliegtu būt par partijas ierindas biedriem, jo tiesāti cilvēki var būt partijas biedri.

Priekšlikumam, ka būtu lietderīgi noteikt materiālu līdzatbildību solidāri visiem biedriem par partijas parādiem, Loskutovs nepiekrīt, jo ne visi biedri gūst vienādu labumu, tikai nedaudzi ir amatos, tas ir, pie varas. «Toties par partiju vadītāju atbildības palielināšanu var diskutēt,» norāda Loskutovs. Taču šeit ir pretruna – ja pieņem, ka partijas valdē ir pieci cilvēki un organizācijas parāds valstij ir miljons latu, tad būtu loģiski katram iemaksāt partijas kasē pa 200 tūkstošiem un tālāk to izmaksāt valstij, bet tas nav iespējams, jo viens cilvēks nevar iemaksāt partijas kasē vairāk par 18 tūkstošiem latu, tie ir griesti, kas noteikti ziedojumiem partijām.

Nenoliedzami, ka pēdējās desmitgades viena no aktuālākajām komercapgrozības tendencēm ir tirgus digitalizācija. Strauji attīstoties moderno tehnoloģiju laikmetam, radikāli mainījušies patērētāju ieradumi dažādu preču un pakalpojumu izvēlē un iegādē.

Vēl pirms pārdesmit gadiem ceļotāji iegādājās viesnīcu pakalpojumus uz vietas viesnīcā, aviobiļetes lidostu kasēs, apdrošināšanas polises apdrošinātāju vai brokeru birojos, sadzīves preces veikalos.

Šobrīd šādu preču un pakalpojumu iegāde norit internetā, jeb e-komercijas vidē, kur iespējams piedāvāt gan zemākas cenas, jo iespējams ietaupīt uz administratīvajām tirdzniecības izmaksām, gan ietaupīt laiku vēlamās preces un pakalpojuma iegādē, jo patērētājam ar distances līguma palīdzību iespējams pie pirkuma tikt vien pāris mirkļos. Saprotams, ka patērētājs, veicot pirkumus internetā, tāpat kā klātienes pirkumos vēl arvien vēlas izmantot savas iespējas salīdzināt cenas, izvelēties sev nepieciešamas preces īpašības, lai atrastu sev izdevīgāko piedāvājumu.

«Kopumā es šos desmit gadus vērtēju pozitīvi, KNAB ir izdevies paveikt ārkārtīgi daudz,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kā vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības desmitgadi, atbildējis bijušais iestādes vadītājs, tagad Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

«Neskatoties uz tumšo posmu, kad vadītājs bija Normunds Vilnītis, KNAB kopumā izdevies publiskajā telpā uzturēt diskusiju par korupcijas problēmām, kas lielākā vai mazākā mērā veicina neiecietību pret korupciju no sabiedrības puses. KNAB izdevies panākt, ka valsts amatpersonas tomēr baidās, ka KNAB varētu atklāt viņu koruptīvās darbības,» ir pārliecināts Loskutovs .

«Kad birojs uzsāka savu darbību, noziedzīgās korupcijas izplatība bija nomācoša, pastāvēja gandrīz masveidīga kukuļu izspiešana. Pirmie KNAB darbības gadi panāca to, ka kukuļu izspiešana praktiski izzuda, tagad gan sakarā ar finanšu krīzi šī problēma atkal saasinājusies. Veiksmīgi izdevies arī izstrādāt pretkorupcijas stratēģijas programmu, ietekmēt politisko dienas kārtību, noteikt nepieciešamību kontrolēt fizisku personu ienākumus un norādīt uz nepieciešamību reglamentēt lobēšanu, kā arī veiksmīgi nodrošināt partiju finansēšanas kontroli,» skaidrojis bijušais KNAB vadītājs.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs ir saņēmis piedāvājumus iesaistīties politikā un neizslēdz iespēju, ka tā tas arī varētu notikt, šorīt viņš sacīja intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Viņš atzina, ka nav pārliecināts, vai maz gribētu kļūt par politiķi, bet norādīja, ka saprot, ka ar viņa "vārdu partijas saņemtu zināmas priekšrocības". Taču tikai partijas karogs viņš gan negribētu būt.

Bijušais KNAB priekšnieks arī pauda pateicību, ka ir saņēmis darba piedāvājumu strādāt prokuratūrā, "jo zināms, ka prokuratūrā strādājošajiem ir augstas prasības".

A.Loskutovs vēl pauda pārliecību, ka uz jaunā KNAB priekšnieka amatu varātu kandidēt arī vairāki jau birojā strādājošie. Tomēr konkrētus viņaprāt iespējamo kandidātu vārdus viņš atklāt nevēlējās.

Savulaik lielu popularitāti sabiedrībā iemantoja itāļu seriāls Astoņkājis, kam faktiski bija tikai viena pamatdoma: ir ļoti godīgs komisārs Katani, bet viņam apkārt - viena vienīga cosa nostra jeb, latviski sakot, mafija.

Redzot pēdējo dienu notikumus, rodas iespaids, ka Latvijā pat filma nav jāuzņem, jo mums dzīvajā ir ļoti līdzīgs sižets ar visiem personāžiem - KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs, kuram visapkārt mutuļo prokuratūra, valdība, Tautas partija, paša darbinieki utt.

Nu nenāk prātā nekas cits, ņemot vērā, ka pat pēc ģenerālprokurora atzinuma, ka KNAB trūkst vairāk nekā 100 tūkstoši latu, Loskutovs vienā mierā paziņo, ka nekur atkāpties netaisās, jo viss, kas šajā sakarā notiek, iespējams, ir provokācija. Turklāt minētā summa ir atklājusies, pārbaudot tikai pusi no lietām, ar kurām šobrīd strādā KNAB.

Sabiedrība gaida stacionāros fotoradarus, pirms kuriem uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes, taču viss noticis ačgārni, un sabiedrība par to ir labi informēta, runājot par fotoradaru likstām, norāda Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs.

Raidījumā Dienas Rīts Loskutovs norādīja, ka sabiedrībā «cepšanos» par situāciju ar fotoradariem izraisa tas, ka tiek kavēta stacionāro radaru ieviešana, kas tiek saistīts ar Vitronic biznesa interesēm.

Runājot par sasāpējušo jautājumu par to, kuram jāmaksā sods gadījumos, kad ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarījis cilvēks, kas auto aizņēmies no īpašnieka, Loskutovs sacīja, ka sods vienalga jāmaksā īpašniekam. Viņš uzsvēra, ka šāda prakse tiek piekopta jau ilgāku laiku.

Loskutovs arī atgādināja, ka šodien, 22. maijā, tiks stāstīts par to, cik veiksmīgi tiek pildīts līgums stacionāro fotoradaru ieviešanu.

V/as Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) noslēgtajos hipotekāro kredītu līgumos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atklājis netaisnīgus noteikumus.

Izvērtējot līgumu noteikumus, PTAC konstatēja būtiskus patērētāju tiesības ierobežojošus noteikumus, kurus turpmāk Hipotēku bankai būs aizliegts piemērot. Vienlaikus bankai būs jāgroza patērētājiem piedāvātie hipotekārie kredītu līgumu projekti.

PTAC Hipotēku bankai ir uzdevis pārtraukt pildīt ar patērētājiem noslēgtajos līgumos vairāk nekā desmit netaisnīgus līguma noteikumus.

Piemēram, hipotekāro kredītu līgumu noteikumus, kas paredzēja bankas tiesības bez pamatota iemesla vienpusēji atkāpties no līguma, tiesības pieprasīt papildu ķīlu, ja reģistrētā ķīla nav pietiekoša saistību pilnīgas izpildes nodrošināšanai, patērētāja atteikšanos no brīdinājuma saņemšanas, ja banka vēršas tiesā par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, tiesības neizsniegt vai pārtraukt aizdevuma izsniegšanu atsevišķos līgumā norādītajos gadījumos un citus noteikumus.

Neskatoties uz Latvijas Tirgotāju asociācijas iebildumiem, otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika atbalstīts Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojekts, informē MK.

Tā mērķis ir līdzsvarot piegādātāju un mazumtirgotāju intereses, sekmējot attiecību veidošanos starp mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu un prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses un panākot lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā.

«Ne ražotājs, ne tirgotājs viens bez otra nevar, bet abām pusēm ir jābūt abpusēji izdevīgiem un skaidriem sadarbības noteikumiem. Likumprojekta izstrādes gaitā ir bijušas plašas diskusijas ar nozaru pārstāvjiem, mēģinot sabalansēt to dažādās vajadzības un intereses un vienojoties par sadarbības pamata principiem,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pirms dažām nedēļām — 1. oktobrī spēkā stājās grozījumi Konkurences likumā, ar kuriem tiek ieviesta dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā koncepcija un noteikts tā ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums.

Dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā (DSM) ir tie tirgus dalībnieki, kas, ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū, spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci Latvijas teritorijā. Noteikumu pārkāpumi draud ar būtiskiem naudas sodiem – no 0,05 līdz 2% no tirgus dalībnieka pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, atkarībā no tā, vai pārkāpums ir pirmreizējs, atkārtots un vai tirgus dalībnieks pildījis tam uzlikto tiesisko pienākumu.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pirmdien atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts AS Drogas pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu, konstatējot AS Drogas darbībās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā, liecina AT lēmums.

Tāpat atstāts negrozīts spriedums daļā, ar kuru atcelta AS Drogas uzliktā soda nauda, nosakot Konkurences padomei pienākumu atceltā soda vietā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās izdot jaunu administratīvo aktu par AS Drogas sodīšanu, ievērojot tiesas norādītos faktiskos un tiesiskos apsvērumus.

Pieteicēja AS Drogas 2005.gada augustā noslēdza ar SIA Euro Cosmetics piegādes līgumu. Saskaņā ar minēto līgumu SIA Euro Cosmetics piegādāja AS Drogas tālākai mazumtirdzniecībai Drogas veikalos sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus, dekoratīvo kosmētiku un smaržas. Ar Konkurences padomes 2012.gada 14.decembra lēmumu pieteicējas darbībās konstatēts Konkurences likuma noteikto aizliegumu pārkāpums (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā) un noteikts pienākums pieteicējai neietvert līgumos ar piegādātājiem un līdz 2013.gada 1.aprīlim no jau noslēgtajiem līgumiem ar piegādātājiem izslēgt netaisnīgus un nepamatotus līguma noteikumus attiecībā uz preču atdošanu atpakaļ, atlaižu piemērošanu, līguma noteikumus, kas paredz netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par preču piegādi jaunatveramai mazumtirdzniecības vietai un kas paredz netaisnīgas un nepamatotas sankcijas par darījumu noteikumu pārkāpumu un noteikts naudas sods 26,9 tūkstošu eiro apmērā.

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs joprojām ir bez darba, tomēr norāda, ka ir darba meklējumos.

«Pagaidām neko nedaru, esmu bezdarbnieks. Meklēju darbu, kurā varētu pielietot savu līdzšinējo pieredzi un zināšanas,» laikrakstam Diena teicis A. Loskutovs. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis A. Loskutovam izteicis darba piedāvājumu, tomēr par to A. Loskutovs runā atturīgi. «Kamēr neesmu ar Maizīša kungu runājis, negribētu neko komentēt,» teicis viņš.

Db jau informēja, ka šovasar Saeima atbalstīja KNAB priekšnieka atcelšanu no amata, kā iemeslu minot atklātos pārkāpumus birojā, kad atsevišķi KNAB darbinieki bija piesavinājušies lietiskos pierādījumus - naudu lielā apmērā.

Vairs nav nozīmes tam, cik lielu summu iztrūkumu prokuratūra vēl var konstatēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tā intervijā Db pauž biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Šonedēļ paiet četri gadi, kopš jūs vadat KNAB. Kādi ir būtiskākie sasniegumi šo gadu laikā?

Atbildot uz šo jautājumu pa pusei nopietni, jāteic tā — galvenais sasniegums ir tas, ka birojs šodien vispār pastāv. Man ir pārliecība, ka tas ir pierādījis savas pastāvēšanas nepieciešamību, lai cik labi arī nestrādātu mūsu kolēģi citās tiesībaizsardzības iestādēs. Mēs esam pierādījuši sabiedrībai, ka pastāv korupcijas Latvijas tiesu sistēmā, novedot līdz galam konkrētas krimināllietas, tāpat esam parādījuši politisko korupciju — te runa ir par Jūrmalgeitu. Ar aizturēšanām esam demonstrējuši sabiedrībai, ka bažas par korupciju Rīgas domē ir pamatotas. Pateicoties ar vien aktībvākam tiesu darbam, mēs jau varam runāt par rezultātiem. Prokuratūra strādā ar aptuveni 130 mūsu ierosinātām lietām, bet vismaz pirmajā tiesu instancē nonākušas 80 lietas. Protams, katrā medus mucā ir arī pa darbas karotei.

Alekseja Loskutova darbību izvērtēšanai jāiegūst dokumentālā bāze, šodien, 12.jūnijā raksta Diena.lv.

Šodien uz pirmo sēdi sanāk ar valdības rīkojumu izveidotā komisija, kas vērtēs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja A. Loskutova atbilstību amatam pēc naudas pazušanas birojā. Saskaņā ar valdības rīkojumu, komisijai ziņojums jāsagatavo līdz pirmdienai - 16. jūnijam.

“Komisijai ir jārada gala dokuments, kurā ir jābūt atspoguļotam, pirmkārt, ko Loskutovs ir vai nav pārkāpis, tam visam jābūt konstatētam un tad komisijas locekļiem jāvērtē, vai Loskutovs var vadīt biroju vai nē. Manā skatījumā jāņem vērā ne tikai tas, ko Loskutovs nav izdarījis līdz galam, bet arī to, ko viņš ir sasniedzis. Kā jebkurā atlaišanā no darba, ja ir šāda komisija, kas nav tikai politiska, ir jābūt juridiskam pamatojumam,” saka J. Maizītis.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) visu četru elektrības tirgotāju līgumos konstatējis patērētājiem netaisnīgus līguma nosacījumus, informē PTAC vadītāja Baiba Vītoliņa.

PTAC ir izvērtējis visu elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumus un līgumu projektus, kuri piedāvā elektrību mājsaimniecībām - AS Latvenergo, SIA Baltcom TV, SIA 220 Enerģija un SIA Win Baltic, - visos līgumos konstatējot neatbilstības.

PTAC ir konstatējis dažādus netaisnīgus līguma noteikumus patērētājiem piedāvātajos līgumu projektos, piemēram, neatbilstoša maksa par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, līguma automātiska pagarināšana, neatbilstoši līgumsodi, tirgotāja plašās iespējas vienpusēji pieņemt lēmumu par līguma izbeigšanu, kā arī ierobežotās patērētāju tiesības iesniegt tirgotājam pretenzijas par izrakstīto rēķinu. Tāpat daudzos līgumos ir ietverti neprecīzi un nesaprotami līguma noteikumi.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu par naudas soda 11 134 latu apmērā un tiesiskā pienākuma izbeigt konstatētos pārkāpumus piemērošanu biedrībai Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas autoru apvienība (AKKA/LAA) par ļaunprātīga dominējošā stāvokļa izmantošanu, piemērojot netaisnīgus autoratlīdzības tarifus par muzikālo darbu publisko izpildījumu.

KP atzinusi par nepamatotu, neskaidru un tādu, kas nav balstīta uz objektīviem kritērijiem, AKKA/LAA piemēroto tarifikācijas sistēmu, kuras pamatā ir mūzikas lietotāju iedalījums grupās pēc ģeogrāfiskā principa. Pielietojot pastāvošo tarifikācijas sistēmu, veidojas krasas tarifu atšķirības – līdz pat 2.75 reizēm Latvijas ietvaros. Kā norāda KP, pārējās Baltijas valstīs ģeogrāfiskais kritērijs netiek izmantots – tarifi tiek noteikti, ranžējot pēc tirdzniecības zāles platības, turklāt, jo šī platība lielāka, jo vidējā maksa par vienu m2 mazāka.

Lietu par iespējamiem pārkāpumiem AKKA/LAA darbībās KP uzsāka pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) iesnieguma. LTA izteica iebildumus par, pēc tās biedru domām, AKKA/LAA nepamatoti augstiem, vienpusīgi un bez ekonomiska pamatojuma noteiktiem autoratlīdzības tarifiem. Lai arī AKKA/LAA funkcijās ietilpst vienošanās ar darbu izmantotāju apvienībām par atlīdzības lielumu, maksāšanas kārtību u.c. noteikumiem, izvērtējot lietas materiālus, KP konstatēja, ka AKKA/LAA nav izrādījusi vēlmi un centienus vienoties ar LTA par tarifa apmēru, turklāt AKKA/LAA, pretēji likumā noteiktajam, neuzskata, ka tai ir pienākums vienoties ar mūzikas lietotājiem par tarifa apmēru.

Administratīvā apgabaltiesa tiesa ir noraidījusi biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) pieteikumu par Konkurences padomes (KP) pagājušā gada lēmuma atcelšanu, ar kuru AKKA/LAA bija uzikts naudas sods 11 134 latu apmērā.

Apgabaltiesa spriedumā atzīst, ka pārsūdzētajā KP lēmumā pamatoti konstatēts Konkurences likuma pārkāpums AKKA/LAA darbībā un KP pieņemtais lēmums ir tiesisks, uzliktais naudas sods ir samērīgs un pamatoti noteikts tiesisks pienākums izbeigt konstatētos pārkāpumus, kas izpaužas, piemērojot netaisnīgus autoratlīdzības tarifus.

Lietu KP ierosināja, pamatojoties uz Henrika Danusēviča vadītās Latvijas Tirgotāju asociācijas vēstuli KP pagājušā gada janvārī, kurā izteikti iebildumi par AKKA/LAA piemēroto autoratlīdzības tarifu par muzikālo darbu publisku izpildījumu lielumu un noteikšanas kritērijiem.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

V/as Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) nepiekrīt Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumam saistībā ar bankas hipotekāro aizdevumu līgumu nosacījumiem un nolēmusi to pārsūdzēt.

Banka uzskata, ka PTAC lēmums pieņemts, balstoties uz laiku atpakaļ noslēgtu līgumu ar konkrētu klientu. Virkne no PTAC pārmetumiem esot zaudējuši savu aktualitāti. Kopš tā laika Hipotēku bankas aizdevuma līgumu redakcijas esot vairākkārtīgi mainītas.

Banka privātpersonu kreditēšanā neesot izmantojusi tipveida aizdevumu līgumus, katram klientam līguma nosacījumi tikuši skatīti individuāli. Līdz ar to banka uzskata, ka atsevišķu klientu līgumu nosacījumus nevar attiecināt uz visiem iepriekšējos gados slēgtajiem hipotekāro aizdevumu līgumiem.

Kopš pagājušā gada nogales banka vairs neizsniedz patēriņa un hipotekāros aizdevumus fiziskām personām. Līdz ar to bankai arī šobrīd neesot tipveida hipotekāro aizdevuma līgumu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?