Ministru kabinets apstiprinājis autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību, kas nosaka, ka autoceļu lietošanas nodevas maksātājs – autoceļu lietošanas nodevas atbrīvojuma saņēmējs, pirms autoceļa lietošanas uzsākšanas laika saņem atbrīvojumu no nodevas par laika posmu no 10. jūlija līdz 30. septembrim.

Atbrīvojumu var saņemt, izmantojot CSDD nodrošināto e-pakalpojumu, norādot konkrēto transportlīdzekli un datumu, kad izmanto atbrīvojumu. Kārtība stāsies spēkā no 2018. gada 1. jūlija.

Kārtība paredz, ka lai VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) var piemērot normatīvajos aktos noteiktos atbrīvojumus par konkrētās personas īpašumā vai turējumā esošajiem transportlīdzekļiem. Savukārt Lauku atbalsta dienests līdz katra gada 1.janvārim CSDD iesniedz tā maksājumu saņēmēju datu bāzē iekļauto fizisko un juridisko personu sarakstu, kas tiek atbrīvoti no nodevas maksāšanas, norādot ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā, neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.

Iespējams, tiek gatavota augsta riska transakcijas nodeva, kas attieksies uz katru otro pilsoni un uzņēmumu

Vai jaunai nodevai jāgatavojas katram pilsonim, kurš kaut reizi pārdevis vai iepircies pa 15 tūkstošiem eiro, un katram uzņēmumam, kas apgroza 300 tūkstošus mēnesī? Laikraksta rīcībā ir nonākusi, visticamāk, Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sagatavota vēstule par Finanšu ministrijā gatavotajiem augsta riska transakcijas nodevas ieviešanas plāniem, kas, pēc asociācijas domām, praksē varētu skart «katru otro».

Vēstulē paustas bažas: «Ja klients ir fiziska persona, kas kaut reizi ir veikusi darījumu par summu, kas pārsniedz 15 tūkstošus, un šāds ir, iespējams, katrs otrais, jo cilvēki pērk vai pārdod īpašumus vai aizdod, vai vienkārši nodeklarē, ka būs šāds apgrozījums, tad klients ir pakļauts padziļinātai izpētei uzreiz, bet tas nenozīmē paaugstinātu risku.»

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Uzņēmējdarbības riska nodeva no 2013. gada līdz 2015. gadam tiks saglabāta esošajā apmērā – 0,25 lati par katru darbinieku mēnesī.

Jāatgādina, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva Latvijā ieviesta no 2003. gada, lai nodrošinātu darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Nosakot nodevas apmēru nākamajiem trim gadiem, valdība arī paredzējusi iespēju izvērtēt fonda atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatīt uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru atbilstoši esošai situācijai.

Lai nodrošinātu atlikuma uzkrājuma veidošanos, sākot no 2013. gada 1. janvāra visus uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieņēmumus, kas iekasēti vairāk par plānoto, plānots ieskaitīt darbinieku prasījumu garantiju fonda kontā.

Otrdien valdība apstiprināja izmaiņas noteikumos par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2014.gadā, informē Ministru kabinets.

Grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam nav jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Atbilstoši noteikumiem par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru darba devējs uzņēmējdarbības riska valsts nodevu maksā par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības - par pārskata mēnesi līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam. Tomēr no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma izriet: ja ar pieaugušu laukstrādnieku ir noslēgts uzņēmuma līgums, uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā. Savukārt ar bērnu vai pusaudzi, slēdzot obligāti noteikto rakstveida darba līgumu, ir jāmaksā arī uzņēmējdarbības riska valsts nodeva.

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

No otrdienas, 1.jūlija, Latvijā tiek ieviesta autoceļu lietošanas nodeva kravas transportlīdzekļiem, ko paredz Autoceļu lietošanas nodevas likums, atgādina Satiksmes ministrija.

Autoceļu lietošanas nodevas likums Saeimā tika pieņemts 2008.gada 11.decembrī, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada un 2006.gada Direktīvas, kuras noteica infrastruktūras lietošanas maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Saeima, veicot grozījumus 2010.gada decembrī, nolēma, ka likuma spēkā stāšanās tiek noteikta 2014.gada 1.janvārī, taču pēc tam nodevas ieviešanas termiņš tika pagarināts par pus gadu.

Nodeva attieksies uz tiem kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, un šo nodevu būs jāmaksā arī par ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

Ceturtdien, 31. maijā, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš tikās ar mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomi, lai diskutētu par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, Db.lv informēja Tieslietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Ministrs uzskata, ka šobrīd uzņēmējdarbības riska nodevu samazināt nav pamata, jo viss liecina, ka pretējā gadījumā var nepietikt līdzekļu, lai apmierinātu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, cilvēki aizvien vairāk apzinās savas tiesības un maksātnespējīgo darbinieku prasījumu skaits aizvien pieaug. Tāpat jāņem vērā arī darba atalgojuma pieaugums.

Turklāt, paredzams, ka ar 2008. gadu spēkā stāsies jaunais Maksātnespējas likums, kas paredz maksātnespējas subjektu loka paplašināšanu - maksātnespēju varēs pieteikt arī biedrības un nodibinājumi, tādējādi uz izmaksām no darbinieku prasījumu garantiju fondu varēs pretendēt arī to nodarbinātās personas.

Jūrmalas pašvaldība vēlas palielināt iebraukšanas maksu un turpmāk piemērot to visu gadu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodots saistošo noteikumu projekts "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā".

Saistošo noteikumu projektā saglabāta pašreiz noteiktā nodevas administrēšanas kārtība, bet būtiskākās izmaiņas ir saistītas ar nodevas piemērošanas perioda noteikšanu visu gadu, sākot no 2023.gada 1.novembra un nodevas apmēra izmaiņām vienai dienai. Nodevu plānots mainīt no tagadējiem 2 eiro uz 3 eiro.

Tāpat saistošajos noteikumos precizēta caurlaižu pārreģistrācijas kārtība; precizēts transportlīdzekļa īpašuma tiesību iegūšanas brīdis, piemērojot nodevas atbrīvojumu jūrmalniekiem; vienkāršota pieteikšanās nodevas atvieglojumiem, un citi nosacījumi.

Plānotā tūrisma nodeva Rīgā varētu ne vien uzlabot pilsētas tūrisma infrastruktūras sakārtošanas finanses, bet arī sekmēt izmitināšanas pakalpojumu segmenta sakārtošanu

Tā uzskata Dienas Biznesa aptaujātie nozares pārstāvji un eksperti.

DB jau vēstīja, ka tūrisma nodevu Rīgā plānots ieviest no 2021. gada. Uzņēmēji uzsver lietderīgu un caurspīdīgu tās izmantošanu, kā arī cer, ka tā tiks iekasēta arī no alternatīvo naktsmītņu īpašniekiem.

Tūrisma nodevas ieviešana ir veids, kā gūt papildu finansējumu pilsētas tūrisma mārketingam un tūrisma infrastruktūras pilnveidošanai. Arī Rīgas gadījumā nozare kopā ar Rīgas domi un Rīgas Tūrisma un attīstības biroju (RTAB) plāno izstrādāt konkrētu aktivitāšu plānu, kam tiks novirzīti par nodevu iekasētie līdzekļi. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste atzīst, ka no šī viedokļa nozare kopumā pozitīvi vērtē ieceri ieviest tūrisma nodevu. «Vienlaikus esam vienojušies, ka kopīgi strādājam, lai sakārtotu apartamentu segmentu. Tomēr gadījumā, ja domes rīcība būs vērsta tikai uz to, lai noslēgtu sadarbības līgumu ar Airbnb un iekasētu nodevu, pastāv iespēja, ka rosināsim atcelt nodevas ieviešanu. Diskusijās par nodevas apmēru un piemērošanas nosacījumiem mēs īpaši domājām, lai nodevas ietekme nebūtu negatīva; tika ņemts vērā gan tas, ka grupu rezervācijas tiek veiktas gadu – divus uz priekšu, gan tas, ka atsevišķām tūristu grupām nodeva nebūtu jāpiemēro. Tas, ko nevar šobrīd paredzēt, ir, piemēram, ekonomiskā krīze kādā no mūsu vadošajiem (ienākošajiem) tirgiem vai Eiropā un pasaulē kopumā,» komentē S. Graikste.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Obligātās energoefektivitātes prasības joprojām nav izpildījuši 80 lielie elektroenerģijas patērētāji, prasību termiņa pagarinājumu izmantojuši tikai 11 komersanti

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Energoefektivitātes likumā, pagarinot sākotnējā energoefektivitātes pienākuma izpildes termiņu lielajiem enerģijas patērētājiem no 2018. gada 1. aprīļa līdz 2019. gada 15. maijam. Ekonomikas ministrijā (EM) informē, ka laika posmā no 25. aprīļa līdz 15. maijam prasības izpildījuši 11 uzņēmumi.

Jāmaksā tāpat

Grozījums likumā gan neatceļ sākotnējo pienākumu izpildes un nodevas maksāšanas termiņu, skaidro EM, norādot, ka arī tiem uzņēmējiem, kas pasākumus veica pagarinātajā termiņā, soda nauda būs jāmaksā, taču to varēs atgriezt. «Komersantam, kas izpildījis prasības līdz 2019. gada 15. maijam, nesamaksājot nodevu, ir tiesības pretendēt uz atbrīvojumu no šī pienākuma, savukārt pēc 2019. gada 15. jūnija komersantam ir tiesības pieteikties uz nodevas atmaksu, ja prasības īstenotas pagarinātajā termiņā. Šī atmaksas procedūra ir saistīta ar to, ka šāda termiņu atlikšana atsevišķai komersantu grupai, kas neizpildīja likumā noteiktās prasības sākotnējā termiņā, atbilst valsts atbalstam, saskaņā ar ko arī jāievēro attiecīgais regulējums,» informē ministrijā, piebilstot, ka likumā Par nodokļiem un nodevām noteikts, ka pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā no valsts budžeta 15 dienu laikā pēc nodevu maksātāja pamatota iesnieguma iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestam.

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Valsts sekretāru sanāksmē Satiksmes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 1.oktobra noteikumos Nr.443 "Kārtība, kādā iekasē, maksā un administrē transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un piemēro atbrīvojumus no nodevas maksāšanas un nodevas atlaides"".Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši likuma "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu" un grozījumu deleģējumam. Grozījumu projekts nosaka kārtību, kādā notiek nodevas maksāšana par divasu un trīsasu puspiekabēm,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Projekts paredz, ka maksājot nodevu par divasu vai trīsasu puspiekabi, nodevas likme tiek izvēlēta pamatojoties uz informāciju, kas norādīta "Deklarācijā par puspiekabes izmantošanu kārtējā gadā, kura sastādīta saskaņā ar šo noteikumu pielikumā norādīto veidlapu. Deklarāciju sastāda nodevas maksātājs (īpašnieks vai persona, kas veic maksājumu) katrai puspiekabei atsevišķi. Deklarāciju paraksta īpašnieks vai uzņēmuma vadītājs un apliecina ar uzņēmuma zīmogu. Paredzēts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija pārbauda piemērotās nodevas likmes pareizību atbilstoši likumam "Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu un Deklarācijā norādītai informācijai.Piemērojot nodevas likmi puspiekabei, seglu vilcēja pašmasas un puspiekabes pilnas masas summa tiek noteikta puspiekabes reģistrācijas apliecībā uzrādītai puspiekabes pilnai masai pieskaitot: 7 000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar divasu seglu vilcēju; 8 000 kg, ja puspiekabe saskaņā ar Deklarāciju galvenokārt tiek vilkta ar trīsasu seglu vilcēju.Ja nodeva par puspiekabi par iepriekšējo gadu nav maksāta, nodevas likmi puspiekabei piemēro, pieņemot, ka puspiekabe ir tikusi vilkta ar trīsasu seglu vilcēju ar dzenošā tilta mehānisko atsperojumu. Grozījumi paredz, ja uz lauksaimnieka vārda ir reģistrēti vairāki kravas automobiļi ar pilnu masu līdz 20000 kg un vairākas piekabes, nodevas atlaidi piemēro par vienu kravas automobili un vienu piekabi uz 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes neatkarīgi no tā, cik pašvaldību teritorijā šī zeme atrodas. Lauksaimnieks var izvēlēties, par kuru kravas automobili un piekabi piemērojama nodevas atlaide, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Ministru kabinets neatbalstīja LDDK viedokli par Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2007.gadā". Ministru kabineta sēdē LDDK norādīja, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas paredzētais apmērs 2007.gadā – 0,25 LVL par darbinieku pārskata mēnesī – ir neadekvāti liels attiecībā pret 2007.gadā nepieciešamajām izmaksām no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Ņemot vērā šajā fondā izveidojušos uzkrājumu no iepriekšējiem gadiem, kas uz 2007.gada sākumu sastādīs nedaudz vairāk kā 3 miljonus latu, kā arī iepriekšējos gados darbinieku prasījumu apmierināšanai veikto izmaksu dinamiku. Piemēram, 2005.gadā tika iztērēti tikai 56% procenti no darbinieku prasījumiem paredzētajiem līdzekļiem, šobrīd pastāv pietiekams finansiāls pamats un iespējas nodevas apmēru samazināt. LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle atzīmēja, ka «diemžēl sociāli atbildīgu uzņēmēju argumenti no valdības puses sadzirdēti netika. Valsts turpina iedzīvoties uz nodevas rēķina sedzot Tieslietu ministrijas, Maksātnespējas aģentūras un Valsts ieņēmumu dienesta administratīvos izdevumus, kas sedzami no valsts budžeta dotācijām palielinot uzņēmējiem administratīvo slogu.» LDDK arī uzskata, ka ir nepieciešams konceptuāli risināt jautājumu par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nākotni un tās ieņēmumu izlietošanas kārtību. Pašreizējā kārtība nepamatoti apgrūtina uzņēmējus, uzliekot par pienākumu maksāt nodevu par katru darbinieku situācijā, kad nodeva jau sen vairs nepilda savu tiešo funkciju, bet gan sedz Tieslietu ministrijas pakļautībā esošās Maksātnespējas aģentūras izdevumus, kurus ir jāfinansē no valsts budžeta. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu vairs nevar uzskatīt par valsts nodevu, jo ir zudis tās speciālais mērķis, ņemot vērā faktiskos tās uzkrājumus un ienākumu izlietojumu.

2007. gadā uzņēmējdarbības riska nodeva netiks samazināta un paliks līdzšinējā apmērā 0.25 Ls par katru darbinieku mēnesī, kaut arī attiecīgajā fondā ir vairāki milj. Ls lieli uzkrājumi. To paredz noteikumu projekts par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un Darbinieku prasījumu garantiju fondā (DPGF) ieskaitāmās nodevas daļu 2007.gadā, kas pašlaik tiek saskaņots ar ministrijām un valsts pārvaldes iestādēm. Šāds noteikumu projekts pēc valsts aģentūras Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālistes Elvīras Stepanovas skaidrojuma sagatavots balstoties uz pērn valdībā pieņemto informatīvo ziņojumu par DPGF ieskaitītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjomu 2003. un 2004.gadā un tā izlietojumu. Informatīvajā ziņojumā tika paredzēts, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas likme piecu gadu garumā paliks nemainīga un prognozējama, tādējādi ļaujot uzņēmējiem savlaicīgi plānot savus izdevumus, tāpēc arī sagatavots projekts, ka 2007.gadā uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēr saglabāsies 0.25 Ls apmērā mēnesī par katru darbinieku.

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.

Ministru kabineta sēdē tiek izskatīts jautājums par darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjomu. LDDK eksperti norāda, ka ziņojumā ir sniegta nepareiza direktīvas interpretācija, kā rezultātā atbildība par finansēšanu ir uzvelta uzņēmējiem.Tātad pēc direktīvas, darba devēji piedalās finansēšanā, nevis pilnībā to nodrošina, kā tas notiek tagad. Vēl jo vairāk, darba devēji piedalās finansēšanā tikai tādā gadījumā, ja valsts iestādes pilnīgi to nenodrošina. Latvijas situācijā, kad darba devēji, maksājot nodokļus un nodevas, katru gadu nodrošina lielākus ieņēmumus valsts budžetā nekā plānots, bet darbinieku prasījumi gadā nepārsniedz pusotru miljonu latu, valsts var samazināt administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm, nodrošinot garantiju institūcijas jeb Maksātnespējas administrācijas finansēšanu tās funkciju pildīšanai.Tas, ka divu gadu laikā garantiju fondā ir uzkrāti ap 4 miljoniem latu, kurus var uzskatīt par „iesaldētiem”, kaut gan tie varētu tikt izmantoti uzņēmumu attīstībā, tikai liecina par nodevas zemo efektivitāti. Bet gadījumi, kad uzņēmumi kļūst par administratoru ķīlniekiem, norāda uz maksātnespējas sistēmas būtiskajiem trūkumiem. E.Egle, LDDK ģenerāldirektore norāda, ka uzņēmēji nodevas administrēšanai un maksāšanai patērē krietni vairāk, nekā ir vajadzīgs:„Ļoti žēl, ka valsts institūcijas, vērtējot kādas procedūras ietekmi uz uzņēmējdarbību, rēķina tikai naudas plūsmu, turpretī visām administratīvajām procedūrām tiek tērēts laiks, kas uzņēmumiem arī nozīmē naudu.” Runājot par šo nodevu, ir iespējams arī izrēķināt cik šis laiks kopumā izmaksā uzņēmējiem. Tā, 2004.gadā nodevā tika iekasēti 3 130 707 lati, kas, dalot ar 35 santīmiem, dod maksājumu skaitu par cilvēkiem gadā – ap 9 miljoniem. Pieņemot, ka vienas transakcijas sagatavošana un veikšana grāmatvedim prasa vismaz divas minūtes un pie vidējās grāmatveža algas 300 Ls, rezultātā var konstatēt, ka papildus nodevai, kuras apmērs 2004.gadā sastādīja 3 130 707 latu, uzņēmēji ir iztērējuši vismaz 0,5 miljonu latu nodevas administrēšanai. Ja paskatās uz kopējo ainu – iznāk, ka, lai izmaksātu darbinieku prasījumus 1,3 miljonu latu apmērā, nepieciešams, lai uzņēmēji iztērētu 3,6 miljonus latu (efektivitāte – 35%). Pieskaitot vēl administratīvās izmaksas, kas ir citām iestādēm (MNA, TM, VID) – ap 1 miljonu latu, tad efektivitāte samazinās jau zem 30%, kas nevar būt optimālākais problēmas risinājums. Tāpēc LDDK uzskata, ka nepieciešams izstrādāt efektīvāku sistēmu, jo nodevas mērķis ir nodrošināt, lai maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieki varētu saņemt tiem pienākošo atlīdzību. Taču nav taisnīgi, ka pilnīgi visu sistēmu uztur darba devēji, proti, uztur gan garantiju fondu ar lielo pārpalikumu, gan arī veselu birokrātisko aparātu – sedz MNA, TM, VID izdevumus. Valsts institūciju funkciju pildīšanai uzņēmēji jau tā maksā citus nodokļus, kas katru gadu nodrošina lielākus, nekā prognozēts ieņēmumus valsts budžetā. LDDK iesaka divus risinājuma variantus: 1.variants: valdība atceļ nodevu, tādējādi novēršot vienu no administratīvajam barjerām un ieekonomējot uzņēmējiem vismaz 4,3 miljonus gadā. Pie šī risinājuma varianta valdībai būtu jāuzņemas apmaksāt darbinieku prasījumus un segt valsts iestāžu izdevumus, bet tā būtu efektīvāka sistēma salīdzinājumā ar esošo, jo neapšaubāmi ir daudzas iespējas optimizēt esošos administrēšanas izdevumus (MNA, TM, VID). Šādā gadījumā garantiju fondā uzkrātos līdzekļus varētu izmantot jau sākot ar nākamo gadu (tā kā fondā ir uzkrāti ap 4 miljoniem, to pietiks visu izdevumu segšanai vienam gadam). Un jau sākot ar 2007.gadu, optimizējot esošo sistēmu, valsts nodrošina visas sistēmas darbību (kā alternatīva ir iespējams, ka garantiju fondā uzkrātie līdzekļi tiek sadalīti izlietošanai pa gadiem, piemēram, garantiju fonda līdzekļi tiek izmantoti tikai darbinieku prasījumu apmierināšanai, bet administratīvā aparāta uzturēšanai katru gadu tiek piešķirti budžeta līdzekļi). 2.variants: nodevas samazināšanu līdz 15 santīmiem un tās novirzīšanu pilnā apmērā garantiju fondā,

Kravu pārvadātājiem šī diena, kad tika ieviesta eirovinjete, ir sēru dienu, jo darbu zaudēs tūkstošiem nozares cilvēku, savukārt valsts šogad plānotā ieguvuma - 4,3 miljonu eiro - vietā bezdarbnieku pabalstos izmaksās krietni lielākas summas, protesta mītiņā medijiem skaidroja kravu pārvadāšanas uzņēmumu iniciatīvas grupas pārstāvis Ziedonis Apariņš.

Organizatori informēja, ka protesta akcijā piedalās ap 10% no visiem pārvadātājiem - 120 mašīnas no 60 uzņēmumiem, kuras riņķoja pa 11. novembra krastmalu, brīžiem skaļi signalizēdamas.

Apariņš, kurš ir arī SIA Taka pilnvarotais pārstāvis, skaidroja, ka patlaban kravu apjomi būtiski samazinās, līdz ar to šis nav īstais laiks ieviest papildu nodokļu slogu. To varot atlikt līdz 2016.gadam, kad nozare atdzīvosies. Viņš uzsvēra, ka transporta nozare nav tikai ostas un dzelzceļš, bet arī autopārvadājumi.

Viņš demonstrēja simbolisku atslēgu saišķi, kuru gatavojoties nodot satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V) un kas simbolizējot atslēgas no kravas automašīnām, kuras pēc eirovinjetes ieviešanas nonāks banku plačos, jo uzņēmēji nespēs nomaksāt līzingus.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina ieviest energoefektivitātes nodevu ar mērķi veicināt energoefektivitāti un nodrošināt energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroli, paredz EM izstrādātie un starpinstitūciju saskaņošanai nodotie attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

Noteikumu projektā ir paredzēts energoefektivitātes nodevu noteikt 7% apmērā no iepriekšējā kalendāra mēnesī patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta par katru patērēto megavatstundu (MWh), piemērojot Eurostat publicēto vidējo pirmā un otrā pusgada elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu.

Noteikumu projekts paredz, ka energoefektivitātes nodevu komersants maksā tikai gadījumā, ja tā elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh gadā saskaņā ar sistēmas operatora EM sniegtajiem ikgadējiem komersantu enerģijas galapatēriņa datiem un nav paziņojis par sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, vides pārvaldības sistēmas papildināšanu, energoaudita veikšanu, kā arī attiecīgi par plānotajiem vai ieviestajiem energoefektivitātes pasākumiem un enerģijas ietaupījumu.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) kavējas paziņot rezultātus konkursā, kurā tiek izraudzītas trīs vadības komandas, kas nodrošinās 28 miljonus latu vērtu riska kapitāla fondu darbību un veiks ieguldījumus Latvijas uzņēmumos.

Kā ziņots, iepriekš konkursa rezultāti tika gaidīti novembra beigās, savukārt līdz gada beigām bija iecerēts noslēgt līgumus ar uzvarētājiem. «Galīgie rezultāti par konkursa uzvarētājiem gaidāmi novembra beigās vai decembrī, attiecīgi līgumu slēgšana un fondu izveidošana plānota līdz šā gada beigām,» pērn skaidroja LGA Riska kapitāla un aizdevumu fondu daļas vadītājs Krišjānis Zariņš.

Savukārt tagad Zariņš portālam Nozare.lv norāda, ka trīs riska kapitāla fondu pārvaldītāji, ātrākais, varētu tapt zināmi šomēnes, bet februāra beigās vai marta sākumā varētu parakstīt līgumus, turklāt ar nosacījumu, ka rezultāti netiks apstrīdēti.

2004. gadā uzņēmējdarbības riska nodeva būs 0.35 Ls par katru darbinieku mēnesī pašreizējo 0.75 Ls vietā.Tā nolemts valdības sēdē, neraugoties uz to, ka šis projekts nebija saņēmis Latvijas darba devēju konfederācijas atzinumu uz ko norādīja arī šis sabiedriskās organizācijas ģenerāldirektores vietnieks Edgars Korčagins. Viņš arī pauda izbrīnu par nodevas apmēru 4.2 Ls gadā par katru darbinieku, jo tika runāts par ievērojami mazāku nodevas apmēru — 2.4 Ls. Tieslietu ministrs Aivars Aksenoks norādīja, ka nodevas apmērā 2.4 Ls nav ietverts Tieslietu ministrijas, tiesnešu, Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta darbs, tāpēc šī summa esot kļūdaina. «0.2 Ls bija neoficiāla ar mani kā ministru nesaskaņota summa,» uzsver tieslietu ministrs. 2004. gadā tikai 52 % no šīs nodevas tiks ieskaitīti Darbinieku prasījumu garantiju fondā, betšogad 75 %. Uzņēmējdarbības riska nodevas samazināšana ir iespējama tikai tāpēc, ka šogad neizlietotos Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus varēs izmantot 2004. gadā, uzsver A. Aksenoks. Ja arī 2004. gadā būs līdzīga situācija, tad uzņēmējdarbības riska nodevas apmērs varētu tikt samazināts.

Latvijas darba devēju konfederācija ierosina valdībai ar 2006. gadu atcelt uzņēmējdarbības riska nodevu, ko daudzkārt lūguši uzņēmēji, bet Maksātnespējas administrācijai paredzēt finansējumu no valsts budžeta. Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu uzkrājums 2003. — 2004. gadā 4.32 milj. Ls un tā pieaugums šā gada I ceturksnī ir pamats, lai uzņēmējdarbības riska nodevas maksāšana tiktu atcelta vismaz uz tuvākajiem 2 vai pat 3 gadiem. Ja situācija nemainās un ik gadu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai tiek tērēti 1.3 milj Ls, tad nodevu var neiekasēt nākamajos trīs gados, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) tautsaimniecības un finanšu eksperts Aleksejs Sviridenkovs. Pēc uzņēmēju domām, vislabākais risinājums būtu vispār atcelt tā dēvēto blēžu nodevu. Ja tas nav iespējams, tad LDDK iestājas par to, ka uzņēmējdarbības riska valsts nodeva pilnā apmērā tiek novirzīta Darbinieku prasījumu garantiju fondā, bet valsts no budžeta nodrošina administrācijas izdevumus. Tādējādi nodevas apmērs būtu ap 15 santīmiem (šobrīd 35 santīmi) par katru strādājošo mēnesī, bet nākamo 2 — 3 gadu laikā nodevas apmērs būtu 0 santīmu, jo tiktu izmantots iepriekšējos gados uzkrāts pārpalikums, skaidro A. Sviridenkovs. Darba devēji norāda, ka neviena direktīva vai konvencija neliek valstīm piemērot atsevišķus nodokļus un nodevas vai uzturēt garantiju institūciju darbību. Tas, kādā veidā tiek segti darbinieku prasījumi, ir valsts iekšējā lieta, skaidro A. Sviridenkovs. Turklāt direktīvā ir teikts, ka darba devēji piedalās finansēšanā, nevis uztur visu sistēmu, un piedalās tikai tad, kad valsts to pati pilnībā neuzņemas. Latvijas gadījumā visi izdevumi novirzīti uz darba devējiem un izveidots mehānisms, kā papildināt dažu valsts institūciju budžetus. Valsts iestāžu finansēšanai uzņēmēji maksā jau citus nodokļus, turklāt ieņēmumi valsts budžetā pēdējos gados pārsniedz prognozes un iepriekšējo gadu rezultātus, skaidro A. Sviridenkovs. Viņš arī atgādina, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu darba devēji piedalās garantiju fonda finansēšanā, nevis valsts iestāžu uzturēšanā. Tāpēc retoriski skan jautājums: vai var uzskatīt par efektīvu darbinieku prasījumu apmierināšanas mehānismu, ja prasījumu apmērs gadā ir ap 1.3 milj. Ls, bet to administācijai nepieciešams vēl vairāk nekā 1. milj. Ls — Maksātnespējas administrācijai, Tieslietu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam. Db jau aprīlī rakstīja, ka maijā valdība varētu sākt diskutēt par uzņēmējdarbības riska nodevas samazināšanu.