Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Finanšu ministrija rosinās grozījumus likumā, lai samazinātu bankas maksātnespējas administratora atlīdzību, sestdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Redzēs, kādi būs tālākie Eiropas Centrālās bankas (ECB) soļi, bet gribam būt gatavi jebkurai situācijai, tādēļ jau esam sagatavojuši un pirmdien lūgsim Saeimu steidzamības kārtā virzīt Kredītiestāžu likuma grozījumus, kas paredz būtiski samazināt maksātnespējas administratora atlīdzību, lai maksimāli daudz līdzekļu paliktu kreditoru izmaksām, nevis starpniekiem,» viņa norādīja.

Konkrēti FM priekšlikums būtu neņemt vērā likvidatora atlīdzību attiecībā uz to bankas aktīvu daļu, kas ir ļoti viegli izstrādājama un jau glabājas Latvijas Bankas kontā. Atlīdzība būtu saņemama tikai par tiem aktīviem, kuri ir ar jāatgūst ar tiesas palīdzību vai līdzīgi.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā, informē FM.

Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju, skaidro ministrija.

Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā.

Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm.

Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai.

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Vairākas privātpersonas Satversmes tiesā iesnieguši sūdzību par Kredītiestāžu likuma vairāku normu, kā arī Civilprocesa likuma neatbilstību Satversmei.

Privātpersonu vidū, kuras parakstījušas šo konstitucionālo sūdzību, ir Raimonds Pauls, Santa Anča, Jevgēnija Dimpere, Ina Inkēna, un tā saistīta ar Latvijas Krājbankas maksātnespējas lietu – kreditoru tiesībām lemt par sanācijas plānu, kā arī šis bankas bankrota procedūras gadījumā – uz atgūtās naudas sadali. Šobrīd nav zināms, vai Satversmes tiesa attiecīgo lietu ierosinās.

DB jau rakstīja, ka bankas maksātnespējas administratoru iecelta SIA KPMG Baltics un tās pilnvarotā persona Jānis Ozoliņš, kuram arī tika iesniegti vairāki Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumi. Par tiem administrators izteicās, ka neviens no tiem nav praktiski realizējams un iesniedza FKTK Latvijas krājbankas maksātnespējas risinājumu – bankrotu. Kredītiestāžu likums (179. pants) nosaka, – lēmums par sanācijas piemērošanu un sanācijas plāns stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas FKTK un kreditoru sapulcē. Kredītiestādes sanāciju vada administrators saskaņā ar FKTK un kreditoru sapulces pieņemtu un apstiprinātu sanācijas plānu.

Lai novērstu to, ka kredītiestādes var tikt izmantotas noziedzīgu mērķu realizācijai, visām kredītiestādēm ir jābūt izveidotām iekšējās kontroles sistēmām atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajām prasībām, komentējot FKTK lēmumu sodīt AS Swedbank, norāda Finanšu ministrijas komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Dzelde.

Šī likuma prasības attiecas gan uz nerezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, gan uz rezidentus apkalpojošo kredītiestāžu segmentu, jo jebkurai bankai, kas darbojas tirgū, ir jāspēj efektīvi pārvaldīt ar naudas atmazgāšanu saistītos riskus.

Lai efektīvāk nodrošinātu likuma prasību ievērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai kā kredītiestāžu uzraugam tika dotas pilnvaras bargāk sodīt kredītiestādes. Ar šā gada 29.jūniju stājās spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz ievērojami lielākus sodus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomas pārkāpumiem. Saskaņā ar jauno regulējumu par pārkāpumiem attiecībā uz klientu identifikāciju un izpēti, ziņošanu par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem, informācijas sniegšanu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmas izveidi, informācijas glabāšanu un dzēšanu kredītiestādei var piemērot soda naudu līdz 10% no kredītiestādes pēdējā pieejamā vadības apstiprinātā pārskata gada kopējā apgrozījuma, vai gadījumos, ja iepriekšminētā summa nesasniedz 5 miljonus eiro, līdz 5 miljoniem eiro. Soda naudu apmērs ir palielināts un tiek sasaistīts ar kredītiestādes apgrozījumu, lai preventīvi atturētu kredītiestādes no iespējamo pārkāpumu veikšanas.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Ieviešot Eiropas Savienības (ES) direktīvas par banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulējumu prasības Latvijā, ir pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums.

Tas nosaka vienotu pieeju un efektīvus instrumentus, lai savlaicīgi risinātu ar iespējamam finanšu krīzēm saistītās sekas, aizsargājot finanšu stabilitāti un būtiski samazinot zaudējumu iespēju nodokļu maksātājiem.

Latvijas gadījumā par noregulējumu atbildīgās iestādes funkcijas ir piešķirtas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), izveidojot atsevišķu daļu – Noregulējuma un garantiju fondu daļu, kuras darbība un funkcijas ir nodalītas no uzraudzības funkcijām.

Ņemot vērā vienotus ES principus, jaunajā likumā ir iestrādātas prasības, lai efektīvi atjaunotu kredītiestādes darbību uzraudzības ietvaros vai veiktu tās noregulējumu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt AS Parex banka izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut Parex bankai veikt bankas reorganizāciju, pārreģistrējot to par komercsabiedrību, kuras darbība nav saistīta ar kredītiestādes darbību.

«Statusa maiņa mums ir svarīga divu galveno iemeslu dēļ: pirmkārt, mēs efektīvāk varēsim pievērsties mūsu pamatbiznesam, un, otrkārt, samazināsies ar kredītiestādes licences uzturēšanu saistītie administratīvie izdevumi», norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. Viņš arī norādīja, ka bankas statusa maiņa neradīs nekādas izmaiņas esošajās bankas klientu saistībās un to struktūrā, un arī turpmāk Parex banka turpinās atgūt bankā ieguldītos valsts līdzekļus.

K. Gviljams arī uzsvēra, ka FKTK lēmums ir gaidīts un nozīmīgs, jo jau tuvākajā laikā ļaus realizēt Parex bankas pārveidi par problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece Santa Anča sniegs sūdzību Ģenerālprokuratūrā par maksātnespējīgas a/s Latvijas Krājbanka administratora KPGM Baltics iespējamo pretlikumīgo rīcību, izpaužot personas sensitīvo informāciju bez attiecīgās personas piekrišanas un bez tiesas vai tiesneša lēmuma.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam maksātnespējas administratoram ir pienākums sagatavot kreditoru sarakstu, taču vienlaikus sarakstu administrators nav tiesīgs nodot trešajām personām bez pašas personas piekrišanas vai bez īpaša tiesneša lēmuma, kāds konkrētajā gadījumā nav pieņemts, norādīts izplatītajā paziņojumā.

«Faktiski publiskojot personas sensitīvos datus, kā arī informāciju par personas mantisko stāvokli bez atļaujas un tiesas lēmuma, ir pārkāpta virkne normatīvo aktu gan Kredītiestāžu likums, Fizisko personu datu aizsardzības likums, Krimināllikums un citi, kas nekādā veidā nav pieļaujams. Turklāt maksātnespējas administrators varēja izvairīties no šādu datu izpaušanas. Attiecīgi Ančas kundze ir sagatavojusi lūgumu Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratoru SIA KPMG Baltics un pilnvaroto pārstāvi Jāni Ozoliņu,» skaidro izdevniecības pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts Aldis Gobzems.

Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja bijušo Parex bankas īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka prasību pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā un bijušo Parex banku par 2008.gadā slēgto ieguldījuma līgumu.

Pilns spriedums būs pieejams 3.februārī, tad to 20 dienu laikā varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.

AS Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Agris Bitāns žurnālistiem norādīja, ka spriedums ir loģisks, tomēr vēl ir grūti zināt visus argumentus tam. To varēs izdarīt pēc pilna sprieduma saņemšanas.

Savukārt prasītāju pārstāvis zvērināts advokāts Uģis Grūbe spriedumu nekomentēja.

Jau ziņots, ka Kargins un Krasovickis apgabaltiesu lūguši atzīt par spēkā neesošu līgumu, ar kuru valsts savulaik par diviem latiem (2,8 eiro) pārņēma viņu īpašumā esošās bankas akcijas. Viņi lūdz atzīt par spēkā neesošiem ieguldījuma līgumu, kas tika parakstīts 2008.gada 10.novembrī, un vienošanos par grozījumiem šajā līgumā, ko parakstīja 2008.gada 2.decembrī un 3.decembrī.

Bijušie Parex bankas akcionāri Viktors Krasovickis un Valērijs Kargins negrasās samierināties ar lēmumu apturēt tiem procentu maksājumus par savulaik bankā noguldīto naudu, vēsta sabiedriskā medija portāls lsm.lv.

Kad valsts krīzes sākumā nacionalizēja banku Parex banka, viens no darījuma nosacījumiem bija, ka tās bijušie īpašnieki bankā noguldīs arī savu naudu, lai palīdzētu tai izdzīvot. Tomēr drīz atklājās, ka Krasovickis, Kargins un viņu ģimenes locekļi par šiem noguldījumiem no Parex bankas saistību pārņēmējas Reverta saņem procentu maksājumus - vidēji 4,4 miljonus eiro gadā. Pirms divām nedēļām situācija mainījās, un procentu maksājumi apstājās pilnībā.

Tas notika, jo jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kuri paredz Revertas pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa ceturtdien atzina par nepamatotu un noraidīja kādreizējā Parex bankas līdzīpašnieka Viktora Krasovicka iesniegto problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas pieteikumu, pavēstīja tiesā.

Tādējādi tiesa izbeigusi Reverta maksātnespējas procesa lietu.

Vienlaikus tiesa nolēma, ka Krasovickim būs jāatlīdzina Reverta tiesāšanās izdevumi kopumā 4907 eiro apmērā.

Spriedums nav pārsūdzams.

Pilns spriedums gaidāms 22. decembrī.

Reverta Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa atzīmēja, ka tiesas lēmums ir loģisks, jo kompānija vienmēr ir pildījusi un turpina pildīt visas līgumiskās un likumiskās saistības.

Vienlaikus Ozoliņa pavēstīja, ka Reverta par nepamatotu maksātnespējas procesa pieteikšanu plāno vērsties tiesībsargājošās iestādēs kriminālprocesa sākšanai.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa trešdien tiesneša slimības dēļ atlika skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, informēja tiesā.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 9.decembrī plāno atsākt skatīt problemātisko aktīvu pārvaldītāja Reverta (iepriekš Parex banka) maksātnespējas lietu, liecina informācija Latvijas tiesu mājaslapā.

Iepriekšējā tiesas sēde, 26.novembrī, tiesneša slimības dēļ atlikta.

Ar pieteikumu tiesā vērsies kādreizējais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis.

Prasītāja pārstāvis advokāts Uģis Grūbe iepriekš norādīja, ka Reverta nav nokārtojusi parādsaistības vairāk nekā 4268 eiro apmērā, kurām ir iestājies izpildes termiņš.

Tāpat viņš informēja, ka Krasovickis 2014.gada 10.septembrī iesniedzis Reverta brīdinājumu par nodomu prasīt kompānijas maksātnespēju un 17.septembrī saņemts Reverta apliecinājums, ka kompānija ir iepazinusies ar brīdinājumu un sagatavojusi un nosūtījusi kreditoram vēstuli ar iebildumiem pret prasījumu, norādot, ka atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likumam tai neesot tiesību aprēķināt un izmaksāt procentus par pakārtotajām saistībām.

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju par to, vai akciju sabiedrības Citadele banka valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu, informē Valsts kontrole.

AS Citadeles banka izveidojās Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, nodalot kvalitatīvākos aktīvus no problemātiskajiem. Tāpēc, vērtējot AS Citadeles banka pārdošanas procesu, nedrīkst neņemt vērā plašāku kontekstu, proti, procesus, kuri saistīti ar Parex bankaspārņemšanu valsts kontrolē. Pārņemot Parex banku, valsts uzņēmās saistības pret Eiropas Komisiju (EK) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB).

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS Citadele banka pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par likvidējamās AS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora iecelšanu.

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankciju piemērošanu vairākām bankām, jo tās līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam – 1.aprīlim, nebija sagatavojušas un iesniegušas FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu, kā arī tie nebija laikus publiskoti.

Tādējādi, pēc FKTK skaidrojuma, pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu.

Vairākas bankas 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidētu gada pārskatu sagatavošanu, ne publiskošanu. FKTK ir pieprasījusi papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtējusi katras bankas situāciju, papildus ņemot vērā situāciju auditoru sektorā, jo kavēšanos revidētu gada pārskatu sagatavošanā un publiskošanā ir radījis arī tas, ka vairākas starptautiskas auditorkompānijas šo pakalpojumu nav vēlējušās sniegt, paziņojot par to novēloti vai laužot noslēgtu līgumu ar banku, savukārt vietējā auditoru tirgus kapacitāte ir ierobežota. Izvērtējot minētos apstākļus, FKTK padome septiņām bankām piemērojusi dažādas sankcijas – gan brīdinājumu, gan soda naudu, kas piemērota robežās no 4 260 eiro līdz pat 13 490 eiro.

Banka Citadele valstij ir atmaksājusi termiņnoguldījumus par kopējo summu 143 miljoni latu, liecina Privatizācijas aģentūras paziņojums.

Bankā Citadele atlikušo valsts atbalstu veido ieguldījumi bankas pamatkapitālā 77 miljonu latu apmērā, ieguldījumi subordinētajā kapitālā 45 miljonu latu apmērā un valsts garantijas EIB aizdevumu programmai 18 miljonu latu apmērā.

Šobrīd valsts atbalsts bankās Parex un Citadele ir atlicis 769 miljonu latu apmērā, kas ir par 451 miljonu latu jeb 40% mazāk nekā 2009.gadā, kad valsts atbalsts sasniedza maksimālo apmēru un bija 1,22 miljardi latu. Valsts atbalstu veido ieguldījumi pamatkapitālā, subordinētajā kapitālā, valstij emitētās obligācijas un izsniegtās garantijas.

Parex bankas restrukturizācijas plāns ir izstrādāts ar mērķi stabilizēt banku sektoru, nekropļot konkurenci un valstij maksimālā apmērā atgūt ieguldītos līdzekļus. Tas paredzēja jaunas bankas izveidošanu, kurā tiktu ieguldīti Parex bankas «labie» aktīvi. Ņemot vērā, ka plāna ietvaros bankām ir atšķirīgi uzdevumi, arī to iespējas valstij nodrošināt ieguldījumu atgūšanu ir atšķirīgas. Banka Citadele darbojas kā universāla kredītiestāde un tās uzdevums ir celt bankas vērtību, lai pārdošanas cena būtu pēc iespējas augstāka.

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Kārtējo reizi pa aplinku ceļiem atklātībā nākušie fakti par Parex bankas akcionāru līgumu liek uzdot nepatīkamus jautājumus par amatpersonu atbildību pret nodokļu maksātājiem

Pagājušās nedēļas nogalē Latviju sasniedza ziņa no ne pārāk tālās Nīderlandes parlamenta, kurā šīs valsts finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms stāstīja, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savulaik veikto ieguldījumu Latvijas Parex bankas glābšanā ir nodrošinājusi ar savu akciju pārdošanas opciju. Latvijā sākās zināma šūmēšanās, jo izskatās, ka Parex bankas pūra lādei nav dibena un ik pa laikam no tās izspraucas jau atkal jauns pārsteigums. Latvijas amatpersonas tikmēr steidza mierināt satrauktos prātus sev raksturīgā veidā – stāstot, ka visi līgumi ir konfidenciāli. Zemteksts laikam bija: ko tas holandietis vispār atļaujas muldēt! Bet nekas, Latvijas nodokļu maksātāj, tu guli mierīgi tālāk, jo neko vairāk mēs tev šā kā tā neteiksim! Un, pats galvenais, lai kādi līgumi arī nepastāvētu, no Parex bankas tapinātajai Citadelei tas investoru atrast netraucēs!

Komercdarbība vienmēr ir saistīta ar riskiem. Daļa no riskiem var izrietēt arī no politiskiem lēmumiem, kas var rezultēties arī sankcijās, kas ir īpaši būtiski pēdējo notikumu kontekstā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā.

Ko varētu darīt Latvijas komersanti situācijās, kad plānotie vai noslēgtie darījumi ir saistīti ar sankcionētām personām? Nereti darījumi tiek iesaldēti un pārtraukti.

2021.gada izskaņā kokrūpnieki cēla trauksmi par Latvijas kredītiestāžu lielo piesardzību darījumos ar Baltkrieviju. Savukārt vairākas citas Latvijas kompetentās institūcijas, tostarp Latvijas Banka, norādīja, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējums varētu rādīt sarežģījumus uzņēmējdarbības veikšanā tikai atsevišķiem uzņēmumiem, bet ne Latvijas ekonomikai kopumā. Arī praksē ir zināmi gadījumi, kad uzņēmēji lūguši sniegt konsultācijas saistībā ar banku izteikto piesardzību darījumos ar Baltkrievijas komersantiem to pārstāvētajai valstij piemēroto sankciju dēļ. Tas apliecina, ka ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma radītās blaknes uzņēmējus skar pat visai tieši un liek meklēt risinājumus.