Kultūras ministrijas padotībā darbojas aģentūra Valsts Kultūras informācijas sistēmas, kas realizē apjomīgus un dārgus projektus. Lai darbus veiktu, aģentūra sludinājusi konkursus, kuros uzvarējuši aģentūras darbinieki - līgumus sanācis slēgt pašiem ar sevi, noskaidrojis TV3 raidījums Nekā personīga.

Šis ir jau otrais gadījums, kad Kultūras ministrijas paspārnē esošas iestādes rod interesantu veidu, kā piepelnīties. Pirms pāris mēnešiem uzzinājām, ka divu lielāko Latvijas teātru direktori viens otru par naudu konsultējuši, kā pareizāk sakārtot algu sistēmu teātros.

Kultūras informācijas sistēmas nav liela aģentūra - 22 darbinieki tajā strādā ar projektu Gaismas tīkls. Tas ir vienots bibliotēku informācijas tīkls, kas kādreiz ļaus piekļūt informācijas resursiem jebkurā Latvijas bibliotēkā.

Vidējā alga šajā valsts iestādē ir 400 latu. Aģentūras direktors Armands Magone saka, ka pēc budžeta apcirpšanas izdzīvot ir kļuvis pavisam grūti. Aģentūra ir atbildīga vēl par diviem, 5.5 miljoniem latu dārgiem projektiem, kuru ieviešana Latvijā notiek ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda dalību. Tie ir vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un nacionālā muzeju krājuma kopkataloga ieviešana. Šo projektu realizācijai pirms mēneša sludināti 7 konkursi, tajos uzvarējuši seši aģentūras darbinieki. Šobrīd, pateicoties uzņēmuma līgumiem, aģentūras darbinieki papildus savai darba samaksai katru mēnesi - līdz pat 2012.gada augustam - saņems vidēji no 400-1200 latiem.

Līgums par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi bija jāparaksta līdz 2008. gada beigām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi (J3B) vadītājs Zigurds Magone.

"Šis līgums tika parakstīts, jo tas ir aģentūras trīs gadu darba rezultāts, un mēs vadījāmies no trīs pamata dokumentiem, kur galvenais no tiem nosaka, ka līgums par koncertzēles projektēšanu ir jānoslēdz līdz 2008. gada beigām," raidījumam norādīja Z. Magone.

Viņš norādīja, ka aģentūras rīcībā vēl bijusi nauda, lai izstrādātu skiču projektu. Uz jautājumu, vai pašam Z. Magonem nešķiet, ka šobrīd valsts nevar atļauties tērēt tādu naudas summu, Z. Magone atbildēja: "Man jau var daudz kas šķist. Es neesmu politiķis un es nepieņemu valstī lēmumus. Es vienkārši izpildu to, ko esmu parakstījies darīt, pretējā gadījumā es nākošajā dienā varu vienkārši neierasties darbā."

Turpinoties tā dēvētās būvnieku lietas, kurā Konkurences padome (KP) sodījusi 10 būvniekus par dalību kartelī, izskatīšanai Administratīvajā tiesā, klajā nāk jauni fakti un blaknes, kas saistīti gan ar tiesas procesu, gan ar pašu lēmumu, iespējamajiem pārkāpumiem un neatbilstībām.

Šobrīd, faktiski jau ir skaidrs, ka būvnieku lieta Latvijas Universitātei (LU) radīs apmēram 1,7 miljonu zaudējumus, liecina tiesas materiāli.

Jau iepriekš ir izskanējis viena no būvniekiem "Velves" īpašnieka “MN Holding” no Konkurences padomes atšķirīgs viedoklis par "Velves" izlīguma slēgšanas ar KP apstākļiem. Atgādinājumam, "Velve" ir viens no būvniekiem, kura darbībās padome konstatēja karteli, bet kurš pamanījās pašā pēdējā brīdī ielēkt vilciena pēdējā vagonā - noslēgt ar padomi izlīgumu un tāpēc tam bija jāmaksā mazāks naudas sods kā arī tas izvairījās no lieguma piedalīties publiskajos iepirkumos. Kamēr padome to pamato ar Velves iesniegtajiem papildus pierādījumiem, pati Velve apgalvo, ka nekādus papildus pierādījumu nav sniegusi. Uz šīm padomes un "Velves" īpašnieka pretrunām par vieniem un tiem pašiem apstākļiem lietā tiesai norāda arī lietas dalībnieki, uzskatot par pretrunīgiem.

Intervijā Latvijas Radio aģentūras Jaunie Trīs brāļi (J3B) direktors Zigurds Magone norādīja, ka par līgumā noteikto Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībai atvēlēto summu, kas nedrīkst pārsniegt 135 miljonus LVL ,ir paredzēts uzbūvēt Gaismas pils ēku tādā kondīcijā, lai uz to varētu pārvākties Nacionālā bibliotēka no savām astoņām vietām, kur tā atrodas pašlaik.

Z. Magone skaidro, ka būvniecības izmaksās nav iekļauts informāciju tehnoloģiju (IT) aprīkojums, nestandarta mēbeles un standartplaukti, kas kopumā izmaksātu vēl papildus nepilnus 9 miljonus LVL. Viņš piebilda, ka "Tas, kādā veidā Nacionālā bibliotēka nāks un apdzīvos savu ēku, ir viņu problēma. Es nepiekrītu, ka absolūti visu, ko viņi pašlaik lieto, viņi izsviedīs ārā, nākot uz jauno ēku".

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības gala izmaksas Z. Magone neņēmās prognozēt. Viņam pašam personīgi šķiet, ka bibliotēkas fasāde ir ļoti dārga, taču atzina, ka prasībām jābūt augstām, lai ēka neuzsitu.

Konkursā par Nacionālās bibliotēkas būvnniecību šobrīd pievilcīgākais ir Nacionālās būvkompāniju apvienības piedāvājums par 139 miljoniem latu.

To intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst aģentūras Jaunie trīs brāļi vadītājs Zigurds Magone, piebilstot, ka tas, tiks vai netiks uzbūvēta Gaismas pils, šobrīd esot atkarīgs no Ministru kabineta.

Atbilstoši šobrīd iesniegtajām būvnieku tāmēm, Gaismas pils izmaksas svārstās ap pusmiljardu latu…

Pasakas!

Kas Jums ļauj tā domāt?

Ir divi piedāvātie cipari - 139 miljoni un 185 miljoni latu kā būvniecības izmaksas. Cita runa ir par to, ko pieprasa 501. Latvijas būvnormatīvs, ka kopā ar būvizmaksām ir jāprognozē arī sadārdzinājums. Būvnieki piedāvā darbus veikt četros gados un sadārdzinājumu prognozē, ņemot par pamatu iepriekšējo gadu, kad inflācija Latvijas būvniecībā bija visaugstākā - tuvu pie 28 %. Līdz ar to šis sadārdzinājuma cipars ir ļoti liels. Secinājums tam visam ir vienkāršs - tik milzīgam, ilglaicīgam projektam šim būvnormatīvam vajag izņēmumu. Protams, indeksācijai ir jābūt, un es šeit redzu vienu ceļu - man tiek ļauts noslēgt līgumu par būvniecības izmaksām, ņemot vērā pamatsummu, bet sadārdzinājumu m����s rēķinām pēc fakta katru ceturksni. Jo biežāk mēs veiksim indeksāciju, jo precīzākas būs izmaksas, jo tās arī būs mazākas. Lai es šādu atļauju saņemtu, man ir jāvēršas Ministru kabinetā, un pašlaik šis process caur Kultūras ministriju tiek gatavots.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz noteikt jaunas prasības personas kodu piešķiršanai, turpmāk nesaistot tos ar dzimšanas datumu, informē Iekšlietu ministrija.

Tādējādi tiks novērsta iespēja, izmantojot personas koda pirmajā daļā ietverto informāciju ar norādi uz personas vecumu, veidot tiešu vai netiešu personas diskrimināciju uz vecuma pamata gan profesionālajās attiecībās, kā arī mazināt iejaukšanos personas privātajā dzīvē.

Personas kodu piešķirs Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un tas tiks veidots no vienpadsmit cipariem. Personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie cipari būs automātiski sistēmas ģenerētie nejaušie cipari no 0 līdz 9. Pirmie seši cipari no pārējiem pieciem cipariem var tikt atdalīti ar defisi jeb savienojuma zīmi. Pēdējie pieci cipari nesniegs tiešas ziņas par fizisko personu, bet tikai palīdzēs viņu identificēt.

Patlaban tālākie maršruti ir līdz Vidusāzijai, kur galvenais pasūtītājs ir Kazahstāna. Iespējams, nākotnē kravas nāktu no Ķīnas, bet tie ir politiskā, dzelzceļu un privātuzņēmēju līmenī risināmi jautājumi, intervijā Latvijas Avīzei norāda valsts uzņēmuma Latvijas dzelzceļš ģenerāldirektors Uģis Magone.

Taču viņš piebilst, ka pasažieru satiksmē nākotne šķietot diezgan pozitīva. Piemēra, Berlīnes virzienā droši vien cilvēki gribētu braukt ar labu servisu un par zemu cenu – arī tur pašlaik biznesa nav. Turklāt pie robežas jāmaina riteņu pāri, ņemot vērā sliežu ceļu nesalāgotību. Pozitīvi ir tas, ka Krievija vēlas attīstīt dzelzceļa satiksmi ar Eiropu, stāsta U.Magone.

Jau esot notikuši reisi no Maskavas uz Nicu – divās dienās var aizbraukt līdz Francijas dienvidiem. Krievi esot gatavi Latviju iesaistīt šajos virzienos, piemēram, no Pēterburgas uz Berlīni būs jāšķērso Rēzekne.

«Nopietni izskata jautājumu par kursēšanu no Maskavas un Pēterburgas līdz Tallinai un Rīgai un tad tālāk uz Eiropu, Varšavu, Berlīni. Tehnoloģiski risina, ka riteņu pāru platums, pārejot no viena sliežu platuma uz otru, izmainās automātiski. Projekts ir pietiekami dārgs, krievu puse plāno, kā savilkt līdzekļus kopā ar izdevumiem, bet, visam sekmējoties, pēc pieciem gadiem šis ceļš uz Eiropu būs vaļā,» prognozē U.Magone.

Latvijas lielajām būvkompānijām esot jāsāk domāt par to, kā noturēt savus būvniecības apjomus un kur dabūt darbu strādniekiem, tādēļ nebūtu jāatceļ Nacionālās bibliotēkas būvniecības projekts - ar šādu paziņojumu Latvijas Radio klajā nācis Valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi direktors Zigurds Magone.

Viņš intervijā norādīja, ka arī principā nevar apturēt būvniecību, jo projekts ir aizgājis pārāk tālu.

Viņš norādīja, ka ļoti cer, ka būvniecība uzsāksies 18. novembrī: "Būvnieki iesniedz savus piedāvājums 14. septembrī. Mēnesi notiks izvērtēšana. Līdz pirmajam novembrim ir paredzēts parakstīt līgumu un 18. novembrī paredzēts sākt būvniecību. Būvuzraudzību iesniedz 28. augustā."

Viņš norādīja, ka bibliotēkas projekts notiek pilnā sparā, savukārt koncetrzāles un mākslas muzeja būvniecība varētu tikt uzsākta nedaudz vēlāk valdības pretinflācijas plāna dēļ.

Atbildot uz jautājumu, vai Nacionālās bibliotēkas būvniecība neradīs papildus slodzi uz inflāciju, Magone norādīja, ka "budžeta grozījumi ir apstiprināti, būs bezdeficīta budžets [...] un mēs esam šinī budžetā iekšā. Tas, ka mēs uzsākam bibliotēkas būvniecību, nekādā veidā neietekmē budžetu, tātad es uzskatu, ka neietekmē arī inflāciju."

Publiskajā telpā izskanējušās Igaunijas būvuzņēmuma A/S Merko Ehitus minētās izmaksas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanai nav uzskatāmas par pamatotām, jo uzņēmums, kuram liegta turpmāka dalība sarunu procesā par bibliotēkas būvdarbu veikšanu, neuzņemas nekādu atbildību par nosauktajiem skaitļiem un to patiesumu, Db. norādīja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors, būvinženieris Zigurds Magone norāda: "Apstākļos, kad uzņēmums neiztur pretkorupcijas kritērijus un nevar būt pretendents sarunu procesam, zūd A/S Merko Ehitus atbildība par nosauktajām summām – kompānijai nav pienākuma parakstīt līgumu, nosauktie skaitļi netiek pakļauti profesionālai ekspertīzei u.tml., tāpēc A/S Merko Ehitus var brīvi minēt visdažādākās summas. Pašlaik publiskajā telpā nosauktās izmaksas 87 miljoni latu aptuveni atbilst būvmateriālu un tehnisko iekārtu izmaksām bibliotēkas ēkā, līdz ar to rodas divi jautājumi – vai nu A/S Merko Ehitus vēlas četrus gadus strādāt par velti un nemaksāt strādniekiem algu, vai arī uzņēmums pēc līguma noslēgšanas nāks pie valdības un ik pēc laika prasīs papildu finansējumu, līdzīgi kā tas ir noticis citos būvobjektos."

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

Būvuzņēmēji kā izmēģinājuma trusīši, kas parāda, ar ko jārēķinās, paliekot bez Eiropas pienīgās krūts

DB šonedēļ publicētais Būvnieku TOP 30 iezīmē aprises visai skaudrai nozares nākotnei. Pērn aizvadīts gads ar treknu mīnusa zīmi – nozare sarāvusies mazāka gan naudas (teju simt miljonu mazāks apgrozījums), gan uzņēmumu un to darbinieku skaita ziņā. Savukārt šis gads vairs netiek dēvēts par sliktu vai vienu no sliktajiem, bet gan par nozares izdzīvošanas gadu. Līdzīgi kā cūkkopjus skar cūku mēris, būvniekiem jāsadzīvo ar citu slimību, kas plaši izplatījusies mūsu valstī. Sērgu varētu ārstēt ES struktūrfondu nauda, bet līdz ar tās kavēšanos, būv- uzņēmēju bizness nīkst žēlabās. Diemžēl uz šīs atkarības adatas celtnieki ir jau ilgāku laiku, bet paģiras ir visai smagas un šogad draud ar kārtējo apgrozījuma daudzmiljonu sarukumu. Skurbuma alku neprātā par salīdzinoši sīkiem projektiem ir gatavi cīnīties citkārt solīdi uzņēmumi, kuri tagad rāda zobus kā hiēnas pēc saules rieta. Pie kumosa paģiru lāpīšanai tiek izveicīgākie. Un tie arī izdzīvo.

Rotu dizainere Ginta Sičeva jau 20 gadus dzīvo Londonā, 2000. gadā tur ir izveidojusi savu uzņēmumu, bet pirms pāris gadiem viņa savu darbnīcu pārcēla uz Rīgu

Biju domājusi, ka jūs lielākoties dzīvojat Londonā, bet, kad sarakstījāmies LinkedIn, pieminējāt, ka šobrīd dzīvojat starp Londonu, Tokiju, Minheni un Rīgu. Ko tas nozīmē?

Londonā esmu nodzīvojusi 20 gadus, bet pirms trim gadiem sāku veidot darbnīcu un izstāžu telpu (showroom) Rīgā. Tajā laikā paralēli izveidojās sadarbība ar Japānu, un tagad diezgan bieži jālido turp. Dzīvoju tur vienu vai vairākas nedēļas, tāpēc reizēm man šķiet, ka Japānā esmu biežāk nekā Londonā. Savukārt Minhenē daļēji dzīvo mana ģimene. Rīgā strādāju, te ir mana darbavieta, bet Londonā ir mana kompānija, grāmatveži, menedžeris, papīru darbi un mājas.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi izsludinātajā konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvuzraudzību un konsultāciju pakalpojumiem līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņam nav saņemts neviens piedāvājums, Db.lv informēja VA Jaunie Trīs brāļi sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Karkovska.

Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors Zigurds Magone atzīst, ka prasības konkursa pretendentiem ir bijušas augstas, taču šāda mēroga būvniecības projektam ir nepieciešami pieredzējuši un augsti kvalificēti speciālisti. Zigurds Magone norāda, ka aģentūra šajā situācijā izmantos Publisko iepirkumu likumā paredzētās pasūtītāja tiesības piemērot sarunu procedūru. Uz sarunu procedūru tiks aicināti uzņēmumi, kuri Latvijā sniedz būvniecības konsultāciju pakalpojumus un bija izņēmuši konkursa nolikumu. Līdz Nacionālās bibliotēkas būvniecības sākumam ir palikuši divi mēneši un šajā laikā ir iespējams noslēgt līgumu ar būvuzraudzības veicēju.

Lielākā daļa jeb gandrīz 80% iedzīvotāju nezina, ko darīt ar medikamentiem, kam beidzies derīguma termiņš. Liela daļa jeb 55,9% respondentu vecās zāles izmet miskastē, bet gandrīz ceturtā daļa tās noskalo kanalizācijā vai sadedzina kopā ar citiem sadzīves atkritumiem.

Tikai 8,1% respondentu meklē vietu, kur utilizēt nederīgos medikamentus, aptaujā secinājusi Euroaptieka.

«Lielākā daļa cilvēku vēl aizvien atbrīvojas no šiem bīstamajiem atkritumiem noskalojot tos kanalizācijā vai izmetot miskastē. Tādējādi tiek nodarīts būtisks kaitējums apkārtējai videi, turklāt pastāv risks, ka saskarē ar neutilizētajiem medikamentiem var nonākt mājdzīvnieki vai pat bērni,» norāda Euroaptiekas valdes locekle Inga Zemdega–Grāpe.

Tāpēc Euroaptieka ir uzsākusi informatīvo kampaņu savās aptiekās, lai aicinātu iedzīvotājus pārskatīt zāļu skapīšu saturus un nest vecās zāles. Euroaptieka cer arī uz citu aptieku atbalstu.

«Daru tādas lietas, kuras pieaugušā cilvēkā modina Pīteru Penu, mana mērķauditorija ir ikviena iekšējais bērns»

Tā intervijā DB atzīst vācu dizainers Pols Kecs (Paul Ketz), kurš Rīgā viesojās ar lekciju Latvijas dizaineriem un arhitektiem kompānijas Reaton projektā MC2 Akadēmija.

Fragments no intervijas:

Ko var paveikt dizains?

Dizains rada pasauli ap cilvēkiem, tas tos vada. Veids, kā dzīvoklī ir izvietoti krēsli vai gaismas ķermeņi, ietekmē to, kā mēs sazināmies viens ar otru. To pašu var teikt par sabiedrisku vietu uz ielas. Dizains var apvienot cilvēkus, mudināt viņus veikt noteiktas darbības vai atturēt tās darīt. Piemēram, ja sols parkā ir pārāk īss, cilvēki bez jumta virs galvas nevar uz tiem gulēt. Tajā pašā laikā es esmu pārliecināts, ka dizains var izglābt pasauli, kaut arī tas skan patētiski.

Kaut gan arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt vides jautājumus un parādās arvien vairāk videi draudzīgu produktu alternatīvu veikalos, Latvijas sabiedrībai vēl ir tāls ceļš ejams līdz reālai rīcībai un klimata pārmaiņu nozīmīguma apzināšanai.

Arī Eiropas Investīciju bankas ikgadējais pētījums norāda skaudru realitāti – Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas nav primārā problēma, kā rezultātā arī trūkst klimatrīcības.

Kāpēc tāds kūtrums?

Viena no manis izvirzītajām teorijām, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana nāk tik grūti, ir meklējama mūsu vēsturiskajā mantojumā jeb – tā sekās. Pēc PSRS deficīta un krīzes gadiem mēs beidzot esam zināmā pārticības posmā, kad lielai daļai iedzīvotāju ir pieejami daudzi iepriekš nesasniedzami labumi. Veikalu plaukti ir pārpildīti ar ļoti plašu preču sortimentu un vilinošām atlaidēm pirkt vairāk, savukārt klimata pārmaiņu tendences mudina atiet no šāda domāšanas un dzīvošanas veida.

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Kāda sieviete, kas maz orientējas modernās mākslas pasaulē, miskastē atradusi gleznu, kuru uzgleznojis kāds Meksikas mākslinieks, un kura tika pārdota par vairāk nekā vienu miljonu USD, ziņo Associated Press.

Rufino Tamajo (Rufino Tamayo) gleznu ar nosaukumu Tres Personajes 2003. gadā atrada Elizabete Gibsone (Elizabeth Gibson) savā rīta pastaigā, ieraugot to miskastē. "Kaut arī neko nezināju par gleznām, zināju, ka tajā ir spēks," saka E. Gibsone.

Gleznu vēlāk nopirka kāds anonīms kolekcionārs, kurš par to samaksāja 1,049 miljonus USD.

E. Gibsone par gleznu interesējās četrus gadus, un galu galā kādā interneta mājaslapā uzgājusi informāciju par kādu 1989. gadā nozagtu gleznu kurš arī bija viņas atrastais mākslas darbs.

Šādiem vārdiem uzņēmējs un Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons raksturo vienu no lielākajām sporta būvēm Latvijā – Daugavas stadionu.

Viņš ir par iecerēm samērā īsā laika periodā Rīgā attīstīt trīs vērienīgus futbola infrastruktūras projektus, vienlaikus gan atzīstot, ka tas viss būs iespējams vien tad, ja izdosies piesaistīt finansējumu no ES, valsts, Rīgas pašvaldības.

Esat izteicies, ka jums esot ieceres futbola saimniecības attīstībai Latvijā. Par ko īsti ir runa?

Daudz lietu ir jāizdara. Problēmas saistībā ar krīzi man nozīmē to, ka tā futbola infrastruktūra, ko savulaik radīju, visticamāk, tiks zaudēta. Tāpēc ir jāpārnes futbola halle. No valsts esam dabūjuši piekrišanu saistībā ar Daugavas stadiona izmantošanu. Proti, mums ir plāns nākamajā gadā sagatavot Daugavas stadiona demontāžas projektu, jaunu tehnisko projektu, vēlā rudenī ielikt pamatus, un 2015. gada pavasarī demontēt Skonto būves un pārvest tās uz jauno vietu. Otra iecere ir saistīta ar nepieciešamību pēc stadiona, kur Latvijas futbola izlasei aizvadīt savas spēles. Skaidrs, ka tur, kur pašreiz ir Skonto stadions, tas drīz vairs nebūs. Tādējādi esam jau vienojušies ar pilsētu, ka šim mērķim tiks izmantots Barona ielas stadions. Šobrīd jau izstrādājam skiču projektu un ceram, ka tuvākā pusgada laikā tas būs gatavs. Principā mēs esam atraduši biznesa nišu, kas ļautu saistībā ar šo būvi nepieļaut tās pašas kļūdas, kas bija Skonto stadiona gadījumā. Uzbūvējot «pliku» stadionu, tā ikgadējās uzturēšanas izmaksas ir ap 250 tūkstošiem latu. Tas nav prātīgākais, un domāju, ka neviens to arī nevēlas darīt – it īpaši jau LFF, kas no tā visa baidās kā no uguns. Ir jādara viss, lai uzbūvētu jauno stadionu ar biznesa funkciju, lai tas nebūtu jādotē. Ja viss ar šo projektu notiks tā, kā ir plānots, es gribētu, lai 2016., 2017. gadā tas būtu gatavs.

Lai iepirkuma komisija, kas vērtē pretendentu piedāvājumus konkursā par tiesībām veikt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbus, pieņemtu lēmumu par konkursa turpmāko gaitu, tā lūgs Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumu par atsevišķām Publisko iepirkumu likuma normām un to piemērošanu, Db.lv informēja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Par to tiks sagatavota vēstule Iepirkumu uzraudzības birojam un lēmums par konkursa rezultātu tiks pieņemts tikai pēc atbildes saņemšanas.

Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors Zigurds Magone, kurš ir valsts interešu pārstāvis projektā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, uzskata, ka bibliotēka ir jābūvē par adekvātu un pamatotu cenu, saprātīgās robežās neaizkavējot būvdarbu sākšanu. Pēc Z.Magones domām, šajā situācijā racionāli un lietderīgi būtu turpināt esošo konkursu, kā rezultātā noslēgt līgumu tikai par būvdarbu veikšanu, taču par šāda risinājuma atbilstību Publisko iepirkumu likumam viskompetentāko skaidrojumu var sniegt vienīgi Iepirkumu uzraudzības birojs.

Savu artavu ne tikai Cēsu ēdināšanas jomai, bet arī kultūras dzīvei sniedz mākslas telpa Mala, kurā saimnieko Kristīne Auniņa ar dzīves draugu Alberto Gennaro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kristīne ir dzimusi un augusi Cēsīs, bet pēdējos dzīves gadus, pirms atkal pārcēlās uz dzimto pilsētu, pavadījusi ceļojot un strādājot citviet pasaulē. Abi divi kopā ar žiperīgo meitiņu, kura DB intervijas laikā centās iesaistīties sarunā, saimnieko vienā no Vecpilsētas namiem, tam piešķirot dvēseli un auru.

Senajā ēkā esošā kafejnīca iekārota mājīgi un omulīgi, radot sajūtu, ka esi atbraucis ciemos pie omas, kura galdā ceļ pankūkas ar aveņu ievārījumu. «Mums gribas, lai šeit viesi sajūtas kā mājās. Lai gan cēsnieki ārpus mājas ietur maltīti retāk nekā mums gribētos, kā arī mūsu organizētos kultūras pasākumus vairāk apmeklē un novērtē viesi no citām Latvijas pilsētām un ārzemnieki. Reiz ziemā, kad Cēsīs ir klusāks periods, uzaicināju uz Malu fantastisku DJ no Rīgas un uz pasākumu neatnāca neviens cilvēks. Radās sajūta, ka vietējie nenovērtē, ka atvedam viņiem klāt kvalitatīvu izklaidi,» spriež K. Auniņa.

No 77 Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30. jūlija lēmumā minētajiem būvniecības projektiem, kuros konstatētas būvnieku karteļa vienošanās par mākslīgu cenu sadārdzinājumu, piecos objektos cietušais pasūtītājs ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Pirmās aplēses rāda, ka iespējamais būvnieku valstij nodarīto zaudējumu apmērs tajos ir vismaz 4,8 miljoni eiro, informē VNĪ izpilddirektors Ojārs Valkers.

No KP sarakstā minētajiem 77 būvniecības līgumiem, kas noslēgti ar karteļa dalībniekiem, uz VNĪ ir attiecināmi 6 līgumi par 5 objektiem, kas slēgti laika periodā no 2016. gada – 2018. gadam.

Būvnieku kartelī 18 miljonu eiro finanšu korekcija 25 projektos 

Par būvnieku karteļa realizētajiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem būs jāpiemēro...

No Konkurences padomes līdz šim publiskotās informācijas izriet, ka no 77 Konkurences padomes (KP) ziņojumā minētajiem projektiem VNĪ kā pasūtītājs ir šādos 5 objektos - ēkas atjaunošana Prokuratūras vajadzībām Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, KNAB ēkas atjaunošana Citadeles ielā 1, Rīgā (abiem būvuzņēmējs – SIA “Abora”), Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība Pulka ielā 8, Rīgā (būvnieks PS “ RERE meistari 1), Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveidē Strēlnieku laukumā 1, Rīgā (būvnieks SIA “Skonto būve”), kā arī 2019. gadā VNĪ ar “RERE būve 1” lauztais līgums par JRT būvniecību Lāčplēša ielā 25, Rīgā.

“Aizstāvēsim valsts intereses un rīkosimies, lai nodarītie zaudējumi tiktu atgūti no būvniekiem- karteļa dalībniekiem. Esam pieprasījuši KP papildus informāciju, izvērtēsim juridiskās iespējas un, tiklīdz tam būs tiesisks pamats, nekavējoties rīkosimies, lai atgūtu valstij piederošos līdzekļus,”, atklāj Valkers. “Neizslēdzam, ka valstij nodarīto zaudējumu summa varētu pieaugt, ja saņemot no KP pieprasīto papildus informāciju konstatēsim, ka faktiskais sadārdzinājums ir bijis lielāks,” skaidro Valkers.

KP: Būvnieku karteļa dalībnieki iesaistīti iepirkumos par aptuveni 687 miljoniem eiro 

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz...

Šobrīd aplēsts, ka karteļa darbības rezultātā slēgtajos būvniecības līgumos mākslīgi veiktais sadārdzinājums kopā veido vismaz 4,8 miljonus eiro no kopējās projektu izmaksu summas. Aprēķins balstīts uz likumā noteikto prezumpciju, kas paredz, ka karteļa vienošanās gadījumā pārkāpums radījis kaitējumu un tā rezultātā cena paaugstināta par 10 procentiem. Precīzu valstij nodarīto zaudējumu apmēru varēs noteikt, kad būs zināms arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izvērtējums un lēmumi.

“Patlaban VNĪ nav tiesiska pamata pārtraukt citu būvniecības līgumu izpildi. KP kā kompetentā institūcija ir veikusi plašu un visaptverošu izmeklēšanu attiecībā uz būvniecības dalībnieku neatļautām vienošanām, identificējusi visus iepirkumus, kuru rezultātus tas ir ietekmējis. Ja pēc papildus informācijas saņemšanas no KP konstatēsim, ka karteļa vienošanās vēsturiski varētu būt ietekmējusi plašāku iepirkumu loku, attiecīgi rīkosimies, jo tiesisks pamats reaģēšanai rodas konstatējot prettiesisku rīcību līguma slēgšanas tiesību iegūšanas vai līguma izpildes laikā”, norāda Valkers. “Uzņēmumā izveidota spēcīga korporatīvās pārvaldības, tai skaitā iekšējā pretkorupcijas un risku vadības sistēma un visi attiecīgie kontroles mehānismi. Kapitālsabiedrībai būs nulles tolerance attiecībā uz jebkuru prettiesisku rīcību vai jebkādu vēsturisku amatpersonu iesaisti, ja KP izpētes gaitā atklātos kādi papildus apstākļi, par kuriem šobrīd nav zināms,” norāda Valkers.

Saskaņā ar publiski pausto informāciju, valdība būvnieku karteļa lietas lēmuma ietekmes uz esošajiem un plānotajiem būvniecības projektiem, kā arī valsts budžetu uzdevusi izvērtēt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām, papildus tai izteikts arī aicinājums izvērtēt publisko iepirkumu procedūru un nākt klajā ar uzlabojumiem tajā.

Būvniecībā iesaistīto pušu – pasūtītāju, būvnieku un arhitektu, projektētāju – atbildības robežas normatīvos nav definētas, tādējādi visa atbildība par padarīto vai nepadarīto tiek uzvelta arhitektiem

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane. Viņa uzskata, ka pašlaik sabiedrības acīs malā ir spējuši nostāties pasūtītāji, kaut arī viņi ir tie, kuri maksā un līdz ar to arī pasūta mūziku.

«Būvniecības likums analizē būvprojekta izstrādē iesaistīto pušu kvalifikāciju, bet nerisina pasūtītāju un būvnieku atbildības jautājumu. Šobrīd gan būvnieku, gan pasūtītāju prioritāte vēl aizvien ir maksimāli zemākā cena, bet kvalitāte un drošība bieži paliek otrajā plānā. Pašreizējie normatīvie akti pieprasa visu iesaistīto pušu – arhitektu, būvnieku – kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu, taču nerisina projektētāju, būvnieku un pasūtītāju atbildības jautājumus. Visur ir nepieciešami projektētāju, arhitektu, būvinženieru paraksti, visam ir jābūt saskaņotam būvvaldēs, visiem projektiem, izņemot privātmāju, jābūt veiktām ekspertīzēm, tā ir vēl viena projekta pārbaude. Visai būvniecībai jābūt saskaņotai, izņemot 25 m2 lielas nesaistītas ēkas. Ir tā, ka projektētājs ir atbildīgs par visu, kaut arī bieži vien pat nezina par atkāpēm vai izmaiņām, kuras īstenojis būvnieks pēc pasūtītāja iniciatīvas. Piemēri? Arhitekts ir izstrādājis būvprojektu, taču tā īstenošanas laikā celtnieki, lai samazinātu izmaksas, maina piedāvātos arhitekta risinājumus un «lūdz» saskaņot – parakstīt šīs izmaiņas. Kāpēc? Latvijā darbojas publisko iepirkumu likuma normas, kuras faktiski pieprasa iespējami zemāku – lētāku – cenu. Arhitekts pat nevar nosaukt materiālu, kurš ir jāizmanto, bet tikai tā tehniskās īpašības, izturības prasības utt., vienlaikus, ja kāds materiāls vai risinājums tiek nosaukts, tad nepieciešams to papildināt ar frāzi «arī, ja tiek atrasts līdzvērtīgs, bet ekonomiski lētāks». Šis lētākais risinājums vai materiāls arī bieži vien tiek atrasts un arhitektam tas faktiski piespiedu kārtā ir jāsaskaņo – jāakceptē. Tajā pašā laikā šos jaunatrastos risinājumus un materiālus nevar 100% apmērā izvērtēt īsajā laikā, kad jau notiek būvniecība. Šādu izvērtējumu varētu izdarīt, apturot celtniecību, taču tas nebūs pieņemams ne celtniekiem, ne pasūtītājam. Tādējādi projekta autoruzraugs – arhitekts – tiek iespiests šaurā rāmī.

«Lēnāka būvniecība valstij ir neizdevīgāka un radīs zaudējumus. Šāds samazinājums ir gandrīz divreiz mazāks, nekā plānots sākotnēji, līdz ar to var radīt valstij zaudējumus. ,» norāda LNB būvnieku Nacionālās Būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns.

«Lēnāka būvniecība valstij ir neizdevīgāka. To ir viegli izskaidrot: ir ražošanas izmaksas un plānotais kalendārais grafiks (racionāls resursa izlietojums, slodze) un ir būves pieskaitāmās izmaksas, tai skaitā laiks. Jo neracionālāks resursa izlietojums laikā, jo ilgtermiņā tas sanāk dārgāk,» norāda LNB ēkas būvnieku Nacionālās Būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns. Viņš gan piebilst, ka nezina, cik liels būs zaudējums, jo vēl nav skaidrs, kas būs turpmākajos gados.

Nākamā gada budžetā Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai atvēlēts tikai 21 miljons latu, lai gan iepriekš tika prognozēti 26 milj. Ls, bet līgumā ar būvniekiem - 38.5 milj. Ls, Db pastāstīja finanšu ministrs Einars Repše.