Atlaižu kuponi ir kļuvuši par populāru mārketinga rīku jaunu klientu piesaistīšanā. Zināms arī, ka neveikli izveidota atlaižu kuponu kampaņa biznesam var nenest gaidīto efektu, tādēļ mārketinga pētnieki, par piemēru ņemot trīs uzņēmumus, noskaidrojuši, kā šāda veida kampaņas ietekmējušas uzņēmējdarbību īstermiņā un ilgtermiņā.

Pētnieks Barats Radžans un V. Kumars aplūkoja atlaižu kuponu kampaņas trīs lokālos uzņēmumos kādā ASV dienvidaustrumu pilsētā – nacionālās virtuves restorānu, kura neto peļņa mēnesī parasti bija 2,5 tūkst. ASV dolāru, automašīnu mazgāšanas pakalpojuma uzņēmumu, kas ik mēnesi parasti nopelnīja sešus tūkst. ASV dolāru un skaistumkopšanas salonu/SPA, kura mēneša peļņa parasti veidoja 6,6 tūkst. ASV dolāru mēnesī, raksta sloanreview.mit.edu.

Pētnieki «uzmanīja» šos uzņēmumus vienu gadu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kuros gadījumos atlaižu kuponu kampaņas uzņēmuma peļņu palielinās.

Tika noskaidrots, ka pašreizējā formā atlaižu kuponi nav ideāli piemēroti klientu piesaistīšanai un uzņēmējdarbības peļņas palielināšanai. Lai arī visiem trīs uzņēmumiem, kas piedalījās pētījumā, izdevās atlaižu laikā piesaistīt ievērojamu skaitu patērētāju, visas trīs kompānijas mēnesī, kad norisinājās akcijas kuponu kampaņa, piedzīvoja būtiskus zaudējumus. Nacionālās virtuves restorānā zaudējumi pirmajā mēnesī veidoja septiņus tūkst. ASV dolāru, automašīnu mazgāšanas uzņēmumam – 6,3 tūkst. ASV dolāru, bet SPA - 11,76 tūkst. ASV dolāru.

Internetā uzdarbojas krāpnieki, kas dažādos atlaižu kuponu portālos piedāvā iegādāties ceļojumus, taču reāli šādu pakalpojumu nesniedz, brīdina policija. Patlaban policija konstatējusi vairāk nekā 25 gadījumus, kad šādā veidā iedzīvotājiem izkrāpta nauda.

Atlaižu kuponu portāli piedāvāja cilvēkiem iegādāties tūrisma braucienus uz dažādām Eiropas valstīm, un iedzīvotāji iegādājās atlaižu kuponus vērtībā no 50 līdz 340 latiem.

Pēc Db.lv rīcībā esošās informācijas, krāpšana ar atlaižu kuponiem notikusi portālos orangelife.lv un kupon.lv, un patlaban ir aizturēts šo portālu vadītājs. Policija norāda, ka pēc izmeklēšanas likumsargi pagājušās nedēļas beigās aizturēja kādu 1980. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu.

Gan kupon.lv, gan orangelife.lv pārvalda SIA Izdevīgi pirkumi.

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Nākamgad uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi nepiemēros ziedotājiem, kas pārkāps sava uzņēmuma zīmola vai logo izvietošanas ierobežojumus, šodien Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Astra Kaļāne.

Viņa informēja NVO pārstāvjus, ka 2018.gadā līdz ar jauno nodokļu politiku spēkā stāsies arī izmaiņas UIN atvieglojumu piemērošanā ziedojumiem.

Jaunais regulējums paredz, ka ziedojumu saņēmēju loks saglabājas līdzšinējais. Turpretī ziedotājiem būs iespēja izvēlēties pārskata gada ietvaros vienu no trim atvieglojuma variantiem.

Pirmais variants paredz, ka ar UIN neapliek ziedoto summu, kas nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem. Otrais variants paredz ar UIN neaplikt ziedoto summu, kas nepārsniedz 2% no iepriekšējā pārskata gadā darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas. Savukārt trešais variants paredz, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj ziedoto summu, bet par dividendēm aprēķināto UIN ir tiesības samazināt 75% apmērā no ziedotās summas, bet ne vairāk kā 20% no aprēķinātās UIN summas par dividendēm.

Pircēji par atlaidēm visbiežāk uzzina, ieraugot tās veikalā (31%) un pētot lielveikalu atlaižu avīzes (30%). Tikai 18% aptaujāto atzīst, ka par atlaidēm lielveikalos neinteresējas, secināts portāla Gudriem.lv sadarbībā ar Draugiem.lv veiktajā aptaujā, kurā 53 909 cilvēki.

Trešais populārākais informācijas avots par atlaidēm veikalos ir TV reklāma, šo atbildi izvēlējušies 15% respondentu. Tikai neliela daļa iedzīvotāju veikalu atlaides apskata internetā: 4% regulāri pēta lielveikalu tīklu mājas lapas, bet 2% aptaujāto izmanto portāla Gudriem.lv lielveikalu atlaižu sadaļu.

Pēc aptaujas datiem, visvairāk par lielveikalu atlaidēm interesējas sievietes – tikai 13% dāmu norādījušas, ka lielveikalu atlaides viņām neinteresē. Vīriešu vidū šāda atbilde bija 27% respondentu. Sievietes dod priekšroku atlaižu novērtēšanai jau pirms veikala apmeklējuma – 50% no viņām šķirsta atlaižu avīzes vai skatās TV reklāmu, bet veikalos atlaidēm uzmanību pievērš vairāk vīriešu nekā sieviešu (attiecīgi 32 un 31%).

Vidēji viena ekonomiski aktīvā Latvijas iedzīvotāja maciņā ir sešas atlaižu vai lojalitātes kartes, un tikai 3% iedzīvotāju ikdienā neizmanto lojalitātes kartes, liecina pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums.

Kopumā absolūtajam vairākumam jeb 97% iekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem r vismaz viena lojalitātes/atlaižu karte, kura tiek izmantota ikdienā.

Visbiežāk izplatītas ir to pakalpojumu sniedzēju lojalitātes vai atlaižu kartes, kuri ikdienā tiek izmantoti visbiežāk - tā ir pārtika un ikdienas preces (94%).

Salīdzinoši lielam skaitam ir būvmateriālu (69%), aptieku (57%), kā arī degvielas uzpildes staciju (51%) lojalitātes vai atlaižu kartes.

Trešdaļai (33%) ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju ir kāda no lojalitātes kartēm sabiedriskajā ēdināšanā, savukārt 31% - apģērbu, apavu veikalos, bet 30% - kāda no tirdzniecības centru lojalitātes kartēm, liecina pētījuma rezultāti.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas rezultātā uzņēmumiem ir «atņemts» stimuls ziedot naudu sportam un kultūrai, jo tam vairs nav ekonomiskā izdevīguma nodokļa atlaides veidolā.

Šādu ainu rāda nodokļu eksperta Aiņa Dābola veiktie aprēķini par uzņēmumu – ziedotāju izdevumiem pērn, salīdzinot ar 2018. gadā ieviestajām prasībām. «Lai visi aprēķini būtu salīdzināmi, gan šogad, gan pērn tika veikti aprēķini ar pieņēmumu, ka uzņēmums ziedo 100 000 eiro gan 2017., gan arī 2018. gadā,» uz pētījuma metodiku norāda A. Dābols. DB jau 05.09.2018. vēstīja, ka tikai pēc iniciatīvas «Es atbalstu sportu» aplēsēm prognozējamais ziedojumu kritums būs 12-15 milj. eiro apmērā. Uzņēmumu ziedojumu apmēra kritums pēc nodokļu reformas liek meklēt alternatīvus finansējuma avotus sportam, viens no tiem varētu lielāks valsts finansējums.

DB pērn jau vairākkārt vēstīja par sabiedriskā labuma organizāciju vadītāju bažām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reformu un tās radīto iespējamo ziedojumu iztrūkumu. 2018. gada pirmie seši-septiņi mēneši apstiprina pērn izteikto bažu patiesumu. Skaļu iniciatīvu «Es atbalstu sportu» uzsākuši sporta jomā strādājošie, kuri norāda uz ziedojumu katastrofālo kritumu, kas apdraud sporta organizāciju turpmāko darbību un iespējas attīstīt sportu. Ir izskanējušas bažas, ka ziedojumu apmēra kritums šogad salīdzinājumā ar 2017. g. varētu sasniegt pat 75%. Šos sporta jomas aktīvistu saucienus sadzirdēja arī Ministru kabinetā, tāpēc premjers Māris Kučinskis izveidoja darba grupu, kuras uzdevums ir sagatavot priekšlikumus par sporta valsts pārvaldības un finansējuma maiņu. Darba grupai dots uzdevums sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā priekšlikumus līdz šā gada 31. oktobrim.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Konkurences padome (KP) piemērojusi 1,6 miljonu eiro naudas sodu būvmateriālu izplatītājai SIA Knauf un Knauf uzņēmumu grupas SIA Norgips mātessabiedrībai Polijā Norgips sp.z.o.o., informēja KP.

KP lietas izmeklēšanu sāka pēc 2013.gadā īstenotās tirgus uzraudzības, kurā tika izvērtēti konkurences apstākļi Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū. Knauf un Norgips tirgus daļa Latvijas ģipškartona ražošanas un izplatīšanas tirgū ir 75%. KP ieguva informāciju, kas liecina par konkurences tiesību pārkāpuma pazīmēm, un tas izpaudās kā Knauf un Norgips dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Lietas izpētes gaitā KP vērtēja uzņēmumu noslēgtos līgumus un grāmatvedības dokumentus, kā arī uzņēmumu iekšējo un ārējo saraksti.

KP atklāja, ka abi uzņēmumi vismaz no 2009.gada līdz 2014.gadam klientiem - lielākajiem būvmateriālu mazumtirgotājiem, piemēram, Depo, K-Rauta, Krūza, Kurši u.c., - piemērojuši lojalitāti veicinošu atlaižu sistēmu, kas ierobežoja mazumtirgotāju iespējas izvēlēties citus piegādātājus un kavēja pārkāpumā sodīto uzņēmumu konkurentu ienākšanu tirgū. KP norāda, ka konkurenci ierobežojošās atlaižu sistēmas noteikumi ilgstoši radīja motivāciju mazumtirgotājiem prioritāri iepirkt Knauf grupas uzņēmumu ģipškartonu un citus šīs grupas uzņēmumu ražotos un izplatītos būvmateriālus pēc iespējas lielākā apjomā.

SEB Unibanka šogad ir uzsākusi sadarbību ar biznesa ideju žurnālu “Kapitāls”, piedāvājot saviem klientiem īpašas atlaides pakalpojumiem un precēm, kuras ikdienā var izmantot gan privātpersonas, gan uzņēmumi un to darbinieki. Lai izmantotu šo piedāvājumus, lojālākie SEB Unibankas klienti saņem īpašas “Kapitāla” atlaižu kartes, kas nodrošina šo atlaižu piemērošanu. Šīs atlaižu kartes saņem arī žurnāla “Kapitāls” abonenti. Īpašie piedāvājumi tiek atjaunoti katru mēnesi, nodrošinot SEB Unibankas klientiem iespēju saņemt atlaides, piem., tulkošanas pakalpojumiem, semināru telpu īrei, apdrošināšanai, apmācībām, interneta pakalpojumiem un ceļojumiem. “Kopumā šogad gan žurnāla lasītājiem, gan SEB Unibankas lojālajiem klientiem ir izplatītas jau 12 tūkstoši atlaižu kartes,” lēsa žurnāla “Kapitāls” projektu vadītāja Liene Visocka. SEB Unibankas klienti – “Kapitāla” atlaižu karšu īpašnieki – regulāri var sekot līdzi jaunākajām atlaižu vietām http://www.seb.lv/lv/private/ sadaļā “Kapitāla karšu īpašniekiem”.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektam jau ir saziedoti 441 000 Ls (1998.-2006.), no kuriem 75 000 Ls ziedoti iepriekšējā 2006. gadā. Pērnā gada lielākais ziedotājs ir A/S "Eko Investors", kurš LNB projektam ziedojis 16 605 Ls. Vairāku gadu garumā uzņēmums jau ir ziedojis 51 000 Ls, un līdz ar to kļuvis par pirmo uzņēmumu, kurš varēs izmantot akcijas "Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī" priekšrocības - iemūžināt A/S "Eko Investors" vārdu īpašā pateicības plāksnītē pie kādas no "Gaismas pils" lasītavām. A/s "Ekoinvestors" vārds būs lasāms pie Uzziņu un Informācijas centra lasītavas.

2006. gads Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai (LNBAB) pagājis, saspringti strādājot gan pie iepriekšējo gadu izstrādātajiem projektiem, gan domājot par jaunām iespējām, kā veicināt LNB projekta - "Gaismas tīkla" un "Gaismas pils" - popularizēšanu un veiksmīgu īstenošanu. 2007. gada galvenās LNBAB aktivitātes būs saistītas ar "Gaismas pils" popularizēšanu un ziedojumu piesaisti, kā arī dažādu akciju īstenošanu: "Iemūžini savu vārdu Gaismas pilī!", "Izdevēji Gaismas pilij!" un datorspēles bērniem un skolēniem "Uzcel Gaismas pili!" izdošanu un popularizēšanu.

LNBAB priecājas, ka ar katru gadu pieaug uzņēmēju atsaucība LNB projekta īstenošanā. Lūk, daži fakti par lielākajiem korporatīvajiem ziedotājiem 2006. gadā:

Ziedot sportam, kultūrai vai mākslai ir izdevīgāk Lietuvā strādājošajiem uzņēmumiem, Latvijā esošā ziedotāju atbalsta sistēma nav tik pretimnākoša kā dienvidu kaimiņvalstī, un tā ir līdzvērtīga Igaunijai, tomēr tā arī nav tik dāsna.

To liecina AS BDO pētījums par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidēm ziedotājiem. „Uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatnības — atšķirības Latvijā un Igaunijā (kur to maksā tikai tad, kad tiek veikta dividenžu izmaksa vai tam pielīdzināmi darījumi) no Lietuvas un parējās Eiropas, kā arī valstu politiskās valdības uzstādījumi un lēmumi, tāpat arī sabiedrības izpratne par pašu ziedošanu ir būtiskākie iemesli, kāpēc atšķiras stimulu pakete ziedotājiem,” pētījuma datus raksturo AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka būtībā uzņēmums, kurš strādā vairākās valstīs, izrēķinot izdevīgumu, var izvēlēties, kurā no tām īstenot ziedošanu. „Uzņēmumu ienākuma nodoklis Eiropas Savienībā nav tas, kuru strikti reglamentētu, kā tas ir situācijā ar pievienotās vērtības nodokli, kuram ir noteikta standartlikme, kā arī samazinātās likmes un tā aplikšanas nosacījumi, kuri jāievēro visās ES dalībvalstīs; katra dalībvalsts būtībā var darīt, kā vēlas, un tas arī spilgti izpaužas,” uzsver J. Zelmenis.

No Garantijas fonda izmaksāti 5 miljoni latu

Desmit gadu laikā kopš transportlīdzekļu īpašnieku obligātā civiltiesiskā apdrošināšanas ieviešanas Latvijā no OCTA Garantijas fonda izmaksāti 5 milj. latu. No tiem lielāko daļu 92 % veido maksājumi ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un transportlīdzekļu īpašniekiem, savukārt 8% tika izlietoti OCTA polišu atlaižu kompensēšanai lauksaimniekiem un I, II un III grupas ar kustību traucējumiem invalīdiem.

Garantijas fonds ir nodrošinājums, ka ikviens ceļu satiksmes negadījumā cietušais saņems likumā noteikto kompensāciju. Gadījumi, kad izmaksas tiek veiktas no Garantijas fonda gandrīz vienmēr ir saistīti ar rupjiem autoīpašnieka vai autovadītāja pārkāpumiem, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu izraisījušais transportlīdzeklis nav apdrošināts, pametis notikuma vietu, bet traumas guvis kājāmgājējs vai velosipēdists, u.tml., tad no Garantijas fonda izmaksātās atlīdzības tiek piedzītas no vainīgā ar regresa prasībām. Tomēr ne visos gadījumos tas ir iespējams.

Valdības iecerēto nodokļu izmaiņu rezultātā ziedojumu samazinājums sportam var būt graujošs, jo lielajām kompānijām zudīs interese atbalstīt sportu bez nodokļu atlaides

Tā intervijā DB stāsta LNK Boxing valdes priekšsēdētājs, olimpietis Jevgēņijs Saproņenko, piebilstot, ka boksa nozares mērķis ir sagatavot profesionālus bokserus Maira Brieža līmenī.

Fragments no intervijas:

Pirms gada ar ambiciozu mērķi nodrošināt konkurētspējīgu Latvijas pārstāvniecību 2020.gada olimpiskajās spēlēs tika nodibināts boksa klubs LNK Boxing. Vai bokss Latvijā var būt arī bizness?

Var teikt, ka tas ir mazais bizness. Bokss pašlaik ir populārs visā pasaulē. Turklāt ne tikai profesionālais bokss, ne tikai kā sporta veids, bet arī kā fiziskās formas un veselības uzturēšanas veids. Mūsu klubā ar boksu nodarbojas arī sievietes un meitenes, zēni un vīrieši, kuri negatavojas kāpt ringā. Tie ir arī, piemēram, uzņēmēji, kuri vēlas būt lieliskā fiziskā formā. Būtībā mēs laužam stereotipu, ka bokss ir bīstams sporta veids, ka atnāksi un tiksi piekauts vai ka ar boksu nodarbojas cilvēki, kuri mīt nelabvēlīgos pilsētas rajonos. Kaut gan jāatzīst, ka šāds stereotips joprojām pastāv. Mēs, gluži otrādi, rādām, ka bokss var būt nodarbība veselībai, dzīvespriekam, ka bokss var būt patīkama nodarbe. Treniņi, protams, nav bezmaksas, klubu apmeklē liels cilvēku skaits, un mēs šādā veidā nopelnām. Pērn augustā atvērām pirmo klubu A. Saharova ielā, tad decembrī durvis vēra jau otrs mūsu klubs, kas atrodas Olimpiskajā sporta centrā Grostonas ielā. Te ir liela zāle, tas atrodas Latvijas labākajā sporta centrā, un tajā ir pats labākais boksa aprīkojums, kā arī Baltijas valstīs vienīgais sertificētais olimpiskais rings.

Nozares veiktie aprēķini liecina, ka jaunu etiķešu izstrāde vienam produktam varētu izmaksāt no 15 000 līdz 90 000 eiro, taču kopējās izmaksas, lai pielāgotos jaunajām prasībām, noteikti būs lielākās, sacīja Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols, komentējot valdībā apstiprināto alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanas regulējumu.

Viņš skaidroja, ka valdībā apstiprinātie ierobežojumi ražotājiem un tirgotājiem uzliek birokrātisku slogu, kas asociācijas ieskatā nesniegs būtiskas izmaiņas iedzīvotāju paradumu maiņai. Vītols pauda, ka kopumā sabiedrība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā alkoholiskos dzērienus lieto atbildīgāk, nekā tas tika darīts pirms desmit gadiem, ko nav ietekmējusi ierobežojumu noteikšana.

Komentējot regulējuma nepilnības, Vītols uzskaitīja, ka valdības apstiprinātajos grozījumos nav ietverts konkrēts izvērtējumu kopums, kas ļautu pēc kāda laika secināt, vai ierobežojumi ir ko mainījuši vai nē. "Ja ierobežojumi bijuši neefektīvi un noteiktie rezultāti nav sasniegti, tad ierobežojumus vajadzētu atcelt vai transformēt, un tas būtu šobrīd skaidri likumā jānosaka," piebilda LANA izpilddirektors.

Konkurences padome atzinusi, ka VAS Starptautiskā lidosta Rīga piemērotā atlaižu sistēma satur EK dibināšanas līguma 82. panta minētās dominējošā stāvokļa ļaunprātīgi izmantošanas pazīmes un nolemj uzlikt VAS Starptautiskā lidosta Rīga tiesisko pienākumu pārtraukt atlaižu piemērošanu.

Izmeklēšana lietā par iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu VAS Starptautiskā lidosta Rīga darbībās ir noslēgusies, Db.lv informēja Konkurences padomes ārējo sakaru daļas vecākais referents Māris Gorbunovs. Konkurences padome (KP), izvērtējot lietā esošos materiālus ir pieņēmusi lēmumu uzlikt VAS Starptautiskā lidosta Rīga tiesisko pienākumu pārtraukt atlaižu piemērošanu ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc KP lēmuma spēkā stāšanās.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga 30dienu laikā pēc lēmuma termiņa beigām var iesniegt KP pierādījumus par lēmuma noteiktā tiesiskā pienākuma izpildi.

KP lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā 30 dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas

42% Latvijas iedzīvotāju izmanto dažādas atlaižu kartes, liecina iepirkumu centra Kimko veiktā aptauja.

No gandrīz 700 aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 42% atzina, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos aktīvi izmanto dažādas atlaižu kartes. Aktīvākas atlaižu karšu izmantotājas ir sievietes, kas uz pusi biežāk nekā vīrieši atzinušas, ka tas ir veids, kā ietaupīt un iepirkties izdevīgi.

21% aptaujāto respondentu atzina, ka neredz labumu no atlaižu kartēm, tās lieki aizņemot vietu makā, tādēļ viņi tās neizmanto. Turpat 37% aptaujāto respondentu atzina, ka viņi izvēlas atlaižu kartes tikai no tiem veikaliem, kuros iepērkas vismaz reizi nedēļā.

Bez uzņēmumu ienākuma nodokļa atļaus ziedot tikai 10% no peļņas; sabiedriskā labuma organizācijas un uzņēmēji bažījas, ka ziedojumu apmērs strauji saruks, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jaunās nodokļu politikas stratēģijas ietvaros Finanšu ministrija (FM) piedāvā mainīt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) modeli. Kaut arī paliks līdz šim likumā paredzētā iespēja atbrīvot no UIN ziedotājus sabiedriskā labuma organizācijām, sistēma mainīsies, jo pie 0% likmes reinvestētai peļņai pašreizējā nevar tikt saglabāta, DB uzņēmēju kluba biedriem pagājušajā nedēļā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Patlaban ziedotājiem – juridiskām personām ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo UIN 85% apmērā no ziedotās summas, taču kopējā UIN atlaide nedrīkst pārsniegt 20% no kopējās budžetā maksājamās nodokļa summas. Jaunais piedāvājums paredz, ka uzņēmums varētu novirzīt sabiedriskā labuma organizācijai ziedojumu 10% apmērā no peļņas. Jau tagad skaidrs, ka ministrijai būs vairāk jāskaidro uzņēmējiem, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo ar 10% no pārskata gada peļņas.

Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimu veikt likuma grozījumus, lai nākotnē pārtrauktu valsts finansējuma piešķiršanu tām partijām, kurām izjukušas Saeimas frakcijas.

Levita rosinātās likuma izmaiņas paredz piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.

Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma attiektos uz partiju "KPV LV", kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet pašlaik ir pilnībā izjukusi. KNAB šogad ir pieņēmis lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt partijai, kuras nosaukums tagad ir "Par cilvēcīgu Latviju", valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo tā ir pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Degvielas tirgotāji atzīst, ka interese par degvielas kartēm, kas dod arī atlaides, augusi līdz ar degvielas cenām. Aptuveni 1/3 Latvijas uzņēmumu ir kāda no kartēm degvielas iegādei. Šobrīd mērķtiecīgi pētīta tikai degvielas karšu izplatība juridisko personu vidū. TNS baltic data hause veiktais pētījums liecina, ka 31 % Latvijas uzņēmumu ir kāda no kartēm degvielas iegādei. Lielākā daļa šo uzņēmumu darbojas tirdzniecības un pakalpojumu sfērās, kā arī rūpniecībā. Attiecībā uz juridiskām personām degvielas karšu tirgus līderis ir Latvija Statoil, ieņemot 48 %. 2. vietā ar 18 % tirgus daļu ir Neste Latvija, bet 9 % daļa ir Lukoil, liecina TNS baltic data hause pētījums. Latvija Statoil dati liecina, ka degvielas karšu lietotāju skaits pieaug gan juridisko, gan privātpersonu vidū pēc visiem karšu veidiem. Latvija Statoil mazumtirdzniecības vadītājs Rinalds Kalniņš norādīja, ka visvairāk izgatavotas jaunas Statoil Extra kartes. Īpaši augsts pieprasījums pēc Extra kartēm bijis janvārī, kad tika palielināta akcīzes nodokļa likme naftas produktiem un degvielas cenas pakāpās par vairākiem santīmiem. SIA Trest Oil Co preses sekretare Evija Ratniece apliecināja, ka, paaugstinoties degvielas cenām, pieaugusi arī klientu interese par Trest degvielas kartēm. «Trest best atlaižu karte ir diezgan jauns produkts, taču, neskatoties uz to, izsniegtas jau ap 10 tūkst. karšu,» atklāja E. Ratniece. Lukoil Baltija R mazumtirdzniecības direktors Aleksandrs Angelopulo norādīja, ka atlaižu kartes pamatā izmanto fiziskās personas, tomēr ir arī uzņēmumi, kas nopērk vairākas atlaižu kartes, kuras izsniedz saviem darbiniekiem. «Karšu realizācija fiziskām personām ir pieaugusi. Mēs visu laiku sūtām uz DUS jaunas karšu partijas — cilvēki interesējas un pērk tās,» atzina A. Angelopulo. Lukoil atlaižu kartes iegādājušās vairāk nekā 15 tūkst. privātpersonu.

Iepirkšanās un izklaides centra "Akropole" rīkotās lielo atlaižu dienas "Ņemam!", kas piesaista tūkstošiem pircēju, šajā pavasarī netiks organizētas, informē tirdzniecības centrs. Lēmums pieņemts, lai novērstu liela cilvēku skaita pulcēšanos.

"Lai gan ārkārtas situācijas laikā noteiktie ierobežojumi tiek mīkstināti, šobrīd vissvarīgākais ir nezaudēt modrību un turpināt rūpēties par savu un līdzcilvēku veselību un drošību. Mūsu darbinieku un apmeklētāju drošība ir absolūta prioritāte, tieši tādēļ šajā pavasarī "Ņemam!" lielo atlaižu dienas netiks organizētas.

Šobrīd novērojam pakāpenisku apmeklētāju skaita palielināšanos, un arī veikali un restorāni, kas bija uz laiku pārtraukuši darbu, pakāpeniski atsāk savu darbību. Tomēr jāatceras, ka drošība ir pirmajā vietā, tādēļ mēs turpinām sekot līdzi visu nepieciešamo pasākumu īstenošanai," pauž Zane Kaktiņa, iepirkšanās un izklaides centra "Akropole" vadītāja.

Piecas Latvijas bankas izstrādā vienota risinājuma koncepciju, kas nodrošinās plašu bezkontakta karšu pieņemšanu, ietverot arī atlaižu un pabalstu ērtu saņemšanu, rūpējoties par sociāli mazaizsargātajām grupām, informē VediCard valdes locekle, EPCA (European Payment Consultancy Association) vadītāja Ludmila Bērziņa.

Sākotnēji risinājumu plānots ieviest sabiedriskajā transportā visā Latvijā, pēc tam arī tirdzniecības vietās, skolās un citviet, kur norēķinos tiek izmantotas nelielas summas. Prognozēts, ka Latvijas iedzīvotājiem šis risinājums būs pieejams no 2017.gada.

Projektā ir iesaistījušās Swedbank, SEB banka, Citadele banka, DNB banka un Norvik Banka sadarbībā ar maksājuma karšu konsultāciju kompāniju VediCard, kas ir EPCA (European Payment Consultancy Association) pārstāvis Baltijas valstīs.

Patlaban ir noslēdzies atlaižu administrēšanas risinājuma koncepcijas izstrādes posms bezkontakta karšu izmantošanai un bankas izskata potenciālo pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus. Interesi par pakalpojumu sniegšanas iespējām un risinājuma nodrošināšanu ir izrādījušas tādas kompānijas kā First Data Latvia, Verifone Baltic, Complete Payment Systems un ZZDats.

Izbeigta tiesvedība par Konkurences padomes pieņemto lēmumu, ar kuru par netaisnīgu un neatbilstošu Eiropas Kopienu Dibināšanas līgumam tika atzīta VAS Starptautiskā lidosta Rīga piemērotā atlaižu sistēma.

Tiesvedība izbeigta, jo šī gada 29.septembrī tika noslēgts administratīvais līgums starp Konkurences padomi un VAS Starptautiskā lidosta Rīga.

Vienlaikus Konkurences padome norāda, ka, lai arī lēmumā noteiktais tiesiskais pienākums – pārtraukt negodīgo atlaižu piemērošanu – ir izpildīts, ilgstošā netaisnīgo atlaižu piemērošana un atteikšanās konkurenci kropļojošās atlaides savlaicīgi atcelt atstājusi būtisku negatīvu ietekmi.

Laika posmā no pārkāpuma konstatēšanas līdz atlaižu atcelšanai lidostu pametušas tādas aviokompānijas kā KLM Royal Dutch Airlines, British Airways, Austrian Airlines, SAS , EasyGet, Germanwings un Aer Lingus. Vienlaikus ir nostiprinājies vienas aviokompānijas – airBaltic – stāvoklis tirgū, kas savukārt negatīvi ietekmē patērētāju izvēles iespējas.

Vairums Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāju (40.6 % aptaujāto) ir apmierināti ar Rīgas tirdzniecības centru skaitu un izvietojumu, liecina kompānijas Data Serviss decembrī veiktais pētījums. Tirdzniecības centra izvēlē svarīgākais faktors ir ģeogrāfiskā atrašanās vieta (to minēja 75 % aptaujāto), kā arī cenu atlaides (72 %). Salīdzinoši nesvarīgas tirdzniecības centros respondentiem šķita labas bērnu izklaides iespējas un rotaļu laukumi (7 %), kā arī šovi un degustācijas (8 %). Trešdaļa Rīgas un Jūrmalas iedzīvotāju ir pārliecināta, ka atlaižu laikā cenas atbilst to patiesajai vērtībai, savukārt 16 % — ka pirms atlaidēm cenas tiek paceltas, lai pēc tam radītu to samazināšanas iespaidu. 48.4 % aptaujāto atlaižu laikā iegādājas nepieciešamās preces, 14.2 % gaida atlaides, lai lētāk iegādātos noskatītās preces, 10.6 % atlaižu laikā veido preču uzkrājumus, bet 28.8 % respondentu atzinuši, ka atlaižu iespaidā ir nopirkuši preci, bez kuras varētu iztikt. Preces izvēlē patērētāji ir diezgan patriotiski — pusei respondentu informācija par to, ka prece ražota Latvijā, veicina pirkumu, savukārt 5 % — no tā attur. Vairāk nekā puse respondentu – 51.2 % — atzinuši, ka preču meklēšanā vispār nav izmantojuši internetu, un vēl 22.4 % to arī neplāno darīt. Patlaban internetu preču meklēšanai izmanto 13.9 %.