Ārvalstu Investoru padomes Latvijā viedoklis par pieņemtajiem Grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Saeimā, 19. jūnijā, 3. lasījumā pieņemtajā likumprojekta Grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu variantā ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka, ka 14.panta piektajā un sestajā daļā paredzēto obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālā apmēra ierobežojums (Ministru kabinetam deleģētās tiesības noteikt iemaksu objekta maksimālo apmēru) netiek piemērots laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, Db.lv informē Ģirts Greiškalns, Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors.

Publiskajā telpā ir izveidojies priekšstats, ka, atceļot Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru, tam īstermiņā būtu pozitīva ietekme uz Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumiem, tomēr likuma grozījumi atstāj negatīvu ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī un paredzams, ka radīs negatīvu efektu ilgtermiņā un negatīvas bilances draudus sociālajam budžetam, kā arī kopumā graus veiksmīgi reformēto Valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada.

«Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,» skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

Atbilstoši apkopotajiem datiem par 2007.gadu, apdrošināšanas brokeru nozarē Latvijā pagājušajā gadā noticis lēcienveidīgs nedzīvības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums vairāk kā par 84 %, salīdzinot ar 2006.gadu, informē Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācija (LABA).

Kopumā apdrošināšanas brokeri nedzīvības apdrošināšanā 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 77 miljonu latu apmērā. Dzīvības apdrošināšanā, kur bija noteikta cita apdrošināšanas prēmiju uzskaites kārtība kā nedzīvības apdrošināšanā, apdrošināšanas brokeri 2007.gadā ir parakstījuši apdrošināšanas prēmijas vairāk kā 9 miljonu latu apmērā, bet pārapdrošināšanā vēl 4,6 miljonu latu apmērā. Tādējādi kopējais uzskaitītais apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2007.gadā sasniedz 91 miljonu latu.

Nedzīvības apdrošināšanā nozīmīgs apdrošināšanas prēmiju pieaugums ir vērojams visos apdrošināšanas veidos. Lielā mērā apdrošināšanas brokeru parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumu pagājušajā gadā ir ietekmējusi apdrošinātāju īstenotā apdrošināšanas prēmiju palielināšana. Taču visvairāk nozares kopējo rādītāju izaugsmi sekmēja apdrošināšanas brokeru sabiedrību skaita pieaugums, kas 2007.gadā bija visai nozīmīgs – gada laikā darbību uzsāka vairāk kā 20 jaunas apdrošināšanas brokeru sabiedrības.

Plānots, ka nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana, kā arī vecāku apdrošināšana), paliks nemainīga – 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09% un darba ņēmējs – 9%, informēja Labklājības ministrija.

Balstoties uz Labklājības ministrijas (LM) plānotajiem 2008.gada budžeta rādītājiem, ir izstrādāts sociālo iemaksu likmes sadalījums atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām. 2008.gadā tas plānots šāds:

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem 33,09%

(darba devējam - 24,09%; darba ņēmējam – 9%)

Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu 28,26%

(darba devējam - 20,57%; darba ņēmējam – 7,69%)

Darba ņēmēji, kuri ir izdienas pensijas saņēmēji vai III grupas invalīdi – valsts speciālās pensijas saņēmēji 30,61%

(darba devējam - 22,28%; darba ņēmējam – 8,33%)

Pašnodarbinātie (arī I vai II grupas invalīdi) 30,44%

Pašnodarbinātie, kuri sasnieguši pensijas vecumu 28,02%

Nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā paliks nemainīga – 33,09%, no kuriem darba devējs maksā 24,09%, bet darba ņēmējs – 9%, norāda Labklājības ministrija (LM).

Šāda likme būs gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem: pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, kā arī jaunajai vecāku apdrošināšanai.

LM, balstoties uz plānotajiem 2008.gada budžeta rādītājiem, izstrādājusi sociālo iemaksu likmes sadalījumu atsevišķām nodokļu maksātāju kategorijām. Nākamajā gadā tas būs šāds:

Darba ņēmēji, kas apdrošināti visiem sociālās apdrošināšanas veidiem 33,09%

(darba devējam - 24,09%; darba ņēmējam – 9%)

Darba ņēmēji, kuri sasnieguši pensijas vecumu 28,26%

(darba devējam - 20,57%; darba ņēmējam – 7,69%)

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) noteikto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi 2005. gadam, kas tiek aprēķina ik gadu, ņemot vērā nākamā gada budžetu. To Db uzzināja LM Komunikācijas departamentā. 2005. gadā sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgajā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visos sociālās apdrošināšanas veidos (pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana), ir 33.09%, kur darba devējs maksā 24.09% un darba ņēmējs – 9%. LM izstrādātie MK Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru nosaka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi gan personām, kuras obligāti veic sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan tām, kuras valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojušās brīvprātīgi. Brīvprātīgo iemaksu likme ir obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai. Tādējādi 2005. gadā personai, kura brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar obligāto iemaksu likmi pensiju apdrošināšanai, t.i., 25.26%. Personai, kura brīvprātīgi pievienojusies pensiju apdrošināšanai, invaliditātes, maternitātes un slimības apdrošināšanai, brīvprātīgo iemaksu likme ir vienāda ar attiecīgajiem apdrošināšanas veidiem noteikto obligāto iemaksu likmju summu, t.i., 31.2%.

Valdība otrdien, 28.jūlijā, izskatīja Labklājības ministrijas (LM) informatīvo ziņojumu, kas izstrādāts, lai izvērtētu sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu valsts fondēto pensiju shēmā un tā ietekmi uz shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Iepriekšminēto paredz LM informatīvais ziņojums Par iemaksu likmes valsts fondēto pensiju shēmā samazinājumu no 2009.gada un tā ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka vecuma pensijas kapitālu.

Lai gan līdz 2009.gadam iemaksu likmes pārdale starp pensiju 1.līmeni un 2.līmeni finansiāli noritēja veiksmīgi, tomēr jau situācija 2009.gada sociālajā budžetā pierādīja, ka noteiktā iemaksu likme ir par augstu (2008.gadā – 8%), tādejādi apgrūtinot saistību izpildi solidaritātes līmenī. Līdz ar to tika veiktas vairākas izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā, nosakot iemaksu likmi no 2009.gada 2% apmērā, bet sākot no 2016.gada – 6% apmērā. Iemaksu summa, kas atbilst pensiju 2.līmeņa iemaksu likmes samazinājumam, attiecīgi palielina iemaksu summu pensiju 1.līmenī, tādējādi palielinot nākotnes pensijas apmēru 1.līmenī.

2017. gadā Ergo Baltijas valstīs palielinājusi apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Ergo Baltijas valstīs 2017. gadā parakstīja apdrošināšanas prēmijas 242 miljonu eiro apmērā, kas ir par 36 miljoniem vairāk nekā 2016. gadā. Ergo peļņa 2017. gadā sasniedza 8,6 miljonus eiro (2016. gadā – 4,5 miljoni eiro).

2017. gada 11 mēnešos Ergo apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums 17,6 % apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,9 %), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,6 %. Vienlaikus pieaudzis arī Ergo izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms, kas 2017. gadā sasniedza 142,6 miljonus eiro, kas ir par 9,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2016. gadā (2016. gadā – 133,4 miljoni eiro).

Visās Baltijas valstīs lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā. Nedzīvības apdrošināšanas segmentā Ergo Baltijas valstīs parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2017. gadā pieauga par 22 %, dzīvības apdrošināšanā – par 6,1 %, savukārt veselības apdrošināšanā parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums sasniedza 12,5 %. Koncentrējoties uz pozitīvu risku parakstīšanas rezultātu, uzlabots tehniskais rezultāts visās Baltijas valstīs.

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana), paliks nemainīga - 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09% un darba ņēmējs - 9%.

Šādu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2007. gadā apstiprināja valdība, informēja Labklājības ministrija.

Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem 2007.gadā ir šāds:

- valsts pensiju apdrošināšanai - 24,49 %;

- sociālajai apdrošināšanai pret bezdarbu - 1,80 %;

- sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām - 0,25 %;

- invaliditātes apdrošināšanai - 2,55 %;

- maternitātes un slimības apdrošināšanai - 2,34 %;

Balstoties uz Labklājības ministrijas (LM) plānotajiem 2007.gada budžeta rādītājiem, ir izstrādāts obligāto iemaksu likmes sadalījums atsevišķām maksātāju kategorijām 2007.gadā:

Nākamajā gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme vispārīgā gadījumā, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem (pensiju apdrošināšana, apdrošināšana pret bezdarbu, darba negadījumu apdrošināšana, invaliditātes apdrošināšana, maternitātes un slimības apdrošināšana), paliks nemainīga - 33,09%, kur darba devējs maksā 24,09% un darba ņēmējs - 9%.

Šādu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2007. gadā šodien, 19.oktobrī, apstiprināja valdība.

Obligāto iemaksu likmes sadalījums pa sociālās apdrošināšanas veidiem 2007.gadā ir šāds:

" valsts pensiju apdrošināšanai - 24,49 %;

" sociālajai apdrošināšanai pret bezdarbu - 1,80 %;

" sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām - 0,25 %;

" invaliditātes apdrošināšanai - 2,55 %;

" maternitātes un slimības apdrošināšanai - 2,34 %;

Balstoties uz Labklājības ministrijas (LM) plānotajiem 2007.gada budžeta rādītājiem, ir izstrādāts obligāto iemaksu likmes sadalījums atsevišķām maksātāju kategorijām 2007.gadā:

Bankas, vēloties klientam piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, rada priekšnosacījumus apdrošināšanas brokeru izstumšanai no tirgus.

Brokeri lēš, ka no tā varētu ciest klienti. Virzību varas gaiteņos sākušas banku ierosinātās izmaiņas apdrošināšanas starpniecības jumta likumā, kas paredz bankām iespēju kā aģentiem piedāvāt vairāku apdrošinātāju polises, neapdrošinot savu civiltiesisko atbildību.

Eiropas ekonomiskās zonas vairākās valstīs bankām ir tiesības darboties kā aģentiem, tomēr tās atzīst, ka vairumā gadījumu banka kā aģents pārstāv tikai to apdrošinātāju, kurš ir banku meitas uzņēmums (Francija, Somija, Vācija), bet situācija, kad bankas izplata vairāku apdrošinātāju produktus, nav bieži sastopama, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Dažās valstīs ir nosacījums, ka jāsaņem piekrišana no visiem iesaistītajiem apdrošinātājiem par to, ka banka izplatīs arī citu apdrošinātāju produktus (Luksemburga). Polijā noteikts, ka pretējā gadījumā bankai ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību. Ungārijā noteikts, ka bankas ir tiesīgas izplatīt tikai savstarpēji nekonkurējošus apdrošināšanas produktus, ja tie kalpo kā papildinājums banku pamatdarbībai (īpašuma apdrošināšana nav uzskatāma par tādu).

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) jaunajā veselības apdrošināšanas sistēmā piedāvās neapdrošinātajiem noteikt mazu, bet obligātu iemaksu, kas faktiski nozīmēs vienota veselības aprūpes pakalpojumu groza ieviešanu Latvijā, sacīja politiķe.

Lai gan patlaban pieņemts lēmums nepieciešamās izmaiņas valsts veselības apdrošināšanas sistēmā veikt kopā ar nodokļu reformas pārskatīšanu 2021.gadā, konceptuāls piedāvājums jau ir gatavs. Kā norādīja Viņķele, tas paredzēs, ka visi, kuri gūst ienākumus no darba, maksās sociālās apdrošināšanas iemaksas veselībai 1% apmērā no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ko veic no minimālās algas. Pieaugot minimālajai algai, attiecīgi pieaugs arī maksājums, piebilda ministre.

Viņa norādīja, ka valsts apdrošināto personu sarakstu, kurā ietilpst, piemēram, pensionāri un cilvēki ar pirmās un otrās grupas invaliditāti, plānots papildināt ar cilvēkiem ar trešās grupas invaliditāti, kā arī ar cilvēkiem, kuri kopj cilvēkus ar pirmās un otrās grupas invaliditāti.

Latvijas sociālās apdrošināšanas likmes ir augstas, sociālās apdrošināšanas iemaksu maksimumi ir atcelt, bet tiek runāts par pensiju un pabalstu ierobežošanu. Darbiniekiem, kuri strādā vairākās ES valstīs, bieži vien ir iespēja izvēlēties, kurā valstī veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vai tā būs Latvija?

Vienotā ES telpa, kas ļauj kā cilvēkiem, tā līdzekļiem relatīvi brīvi pārvietoties ES ietvaros, nodrošina arī vienotu sociālās apdrošināšanas sistēmu. Viens no tās galvenajiem stūrakmeņiem ir noteikums, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas tikai vienā valstī, arī tad, ja persona saņem darba algu vairākās valstīs.

ES sociālā sistēma piedāvā ES ietvaros ar vairākām valstīm saistītiem cilvēkiem izvēles iespējas attiecībā uz to, kurā valstī veikt sociālos maksājumus. Šādu elastīgu pieeju var izmantot vai nu tās personas, kas tiek nosūtītas uz darbu citā valstī uz laiku, vai arī ja persona veic darba pienākumus uzreiz divās vai vairāk valstīts.

Pašlaik Latvijā ir septiņi nodokļu režīmi, no kuriem četri neparedz sociālo aizsardzību, tāpēc šī sistēma būtu jāpārskata. To intervijā aģentūrai LETA norādījis finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijā ir šādi nodokļu režīmi: vispārējais nodokļu režīms, mikrouzņēmumu nodoklis (MUN), saimnieciskās darbības veicēji, personas, kuras gūst ienākumus uz uzņēmumu līguma pamata, personas, kas gūst ieņēmumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas, kā arī patentmaksātāji. Saskaņā ar J. Reira teikto, 600 000 strādājošo strādā vispārējā nodokļu režīmā, maksājot pilnu sociālo iemaksu likmi, bet 300 000 strādājošo ir nodarbināti tādos nodokļu režīmos, kuros ir krietni zemāka sociālo iemaksu likme vai iemaksu objekts, līdz ar to šie nodarbinātie saņem daudz zemākus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, piemēram, bezdarbnieku pabalstus, maternitātes pabalstus, pensijas utt. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, vidējā sociālās apdrošināšanas iemaksu alga ir 926 eiro, bet MUN gadījumā tā ir 231 eiro. Tas uzskatāmi parāda, cik atšķirīgā apjomā būs arī cilvēku saņemtie sociālās apdrošināšanas pakalpojumi. 2017. gadā Pasaules Banka savā pētījumā par Latvijas nodokļu sistēmu norādīja, ka īpaši nodokļu režīmi mazajam biznesam pastāv daudzās OECD valstīs, bet Latvijas atšķirība un īpatnība ir niecīgās sociālās apdrošināšanas iemaksu summas.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Plānots, ka darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā.

Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs - 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pagājušajā gadā obligātais iemaksu objekts maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, cilvēks var saņemt lielākas sociālās garantijas.

Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kā arī brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem maksimālais sociālo iemaksu objekta apmērs nākamgad būs 29,6 tūkstoši latu gadā, Db.lv informēja Labklājības ministrija.

Savukārt sociālo iemaksu objekta minimālais apmērs brīvprātīgi sociāli apdrošinātajiem un pašnodarbinātajiem nākamajā gadā saglabāsies nemainīgs - 150 lati mēnesī jeb 1800 lati gadā.

Šogad obligāto un brīvprātīgo sociālo iemaksu objekta maksimālais apmērs ir 23,8 tūkstoši latu gadā. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati, pagājušajā gadā obligātais iemaksu objekts maksimālā apmērā vai vairāk bija 5358 darba ņēmējiem.

Sociālo iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku gadījumā. Pensijas un pabalstu apmērs ir tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām. Palielinot sociālo iemaksu objekta maksimālo apmēru, cilvēki ar augstiem ienākumiem var saņemt lielākas sociālās garantijas.

Vecāku pabalsts - biežāk uzdotie jautājumi (avots - Labklājības ministrija).

Vai jauno pabalstu varēs saņemt arī par tiem bērniem, kas dzimuši 2007. gadā?

Jā. Nodarbinātie vecāki, kas patlaban saņem vai šogad sāks saņemt bērna kopšanas pabalstu par bērna kopšanu līdz viena gada vecumam, no nākamā gada bērna kopšanas pabalsta vietā saņems vecāku pabalstu. Pabalsta apmēru pārrēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Ņemot vērā, ka jaunais pabalsts vēl nav apstiprināts parlamentā, precīza pabalsta aprēķināšanas kārtība vēl nav noteikta, taču visdrīzāk tas notiks automātiski, un vecākiem nebūs jāraksta iesniegums vai jādodas uz VSAA nodaļu.

Kā aprēķinās vecāku pabalstu?

Vecāku pabalstu noteiks 70 % apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, tātad algas, no kuras ir jāveic sociālās iemaksas. Tas nozīmē, ka pabalsta apjoms līdzināsies algai, no cilvēks saņem uz "rokas" un ģimene varēs saglabāt līdzšinējos ienākumus.

Tā kā vēl nav skaidrs finansēšanas avots, tad koncepcijas projekta izsktīšana par darba ņēmēju tiesībām uz valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, ja darba devējs nav nomaksājis socnodokli, ka Ministru kabineta komitejā pēc labklājības ministres Dagnijas Staķes priekšlikuma tika atlikta, informēja Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta vadītāja Ieva Skrastiņa. Koncepcijas mērķis ir ieskaitīt personu apdrošināšanas stāžā arī darba periodus no 1991.gada 1.janvāra līdz 2001.gada 13.martam, par kuriem darba devējs nav veicis iemaksas, kā rezultātā palielinātos personas pensijas apmērs un bezdarbnieka pabalsta apmērs. Problēmas risināšanai nepieciešams uzskatīt par nomaksātu nenomaksāto (arī dzēsto) iemaksu pamatparādu, kas izveidojies par laika periodu līdz 2001.gada 13.martam, un attiecīgo laika posmu ieskaitīt personas apdrošināšanas stāžā. Šobrīd, kamēr visas personas, par kurām kādā laika posmā nav nomaksātas iemaksas, nav vērsušās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā ar lūgumu piešķirt pensijas vai pabalstus, nav iespējams precīzi noteikt ne to personu loku, par kurām ir iemaksu parādi, ne arī kopējo naudas līdzekļu summu, kas būtu nepieciešama šo parādu nomaksai un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu piešķiršanai. 1.variants — tiek noteikts papildus finanšu avots, kas neapgrūtina sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu. 2.variants - problēmas risināšana tiek veikta pilnībā uz sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta rēķina. Koncepcijas projektā norādīts, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 90. gadu sākumā daudzi uzņēmumi (to vidū arī lielie valsts un pašvaldību uzņēmumi) sakarā ar pāreju uz tirgus ekonomiku nespēja turpināt uzņēmējdarbību un nomaksāt par saviem darbiniekiem iemaksas. Līdz ar to uzņēmumiem izveidojās ievērojami iemaksu parādi. Iemaksu kopējā parādu summa šobrīd ir 76.6 milj. Ls, tai skaitā pamatparāds 45.9 milj.Ls, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm apmēram 34 milj. Lsliela pamatparāda daļa netiks iekasēta. 1998.—2003.gada laikā dzēsts iemaksu pamatparāds 28.6 milj. Ls. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem dzēstie iemaksu parādi netiek pielīdzināti nomaksai, un līdz ar to laiks, par kuru tie uzkrāti, netiek ieskaitīts personu apdrošināšanas stāžā.

Latvijas apdrošināšanas brokeru asociācijas (LABA) apkopotie dati liecina, ka apdrošināšanas brokeru nozares pieaugums 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, ir bijis neprognozēti augsts – 55%, sasniedzot vairāk kā 52 miljonus latu kopējo parakstīto prēmiju apjomu, Db.lv informēja Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas valdes priekšsēdētājs Aigars Krūms.

Apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjoms ir pieaudzis visos apdrošināšanas veidos, izņemot kredītu apdrošināšanu, kas sastāda nenozīmīgu apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju daļu. Apdrošināšanas brokeru parakstītās prēmijas veselības apdrošināšanā un dzīvības apdrošināšanā 2006.gadā, salīdzinot ar 2005.gadu, ir dubultojušās un dzīvības apdrošināšanā sasniedz gandrīz 6,4 miljonus latu, bet veselības apdrošināšanā jau pārsniedz 9 miljonus latu.

Tradicionāli vislielākais apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjoms ir sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšanā (KASKO), kur parakstīto prēmiju apjoms 2006.gadā pārsniedz 18 miljonus latu un pieaugums ir 43%. Samērā lielu apdrošināšanas brokeru parakstīto prēmiju apjomu sastāda arī īpašuma apdrošināšana, kas 2006.gadā sasniedz 6,5 miljonus latu un uzrāda 26% pieaugumu.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.