Pagājušajā gadā par 11.6 % pieaudzis kopējais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits jaunajās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, sasniedzot 21 577 uzņēmumus, liecina kredītinformācijas un parādu iekasēšanas firmas Verband der Vereine Creditreform (VVC) jaunākais pētījums.

Taču no astoņām jaunajām ES dalībvalstīm Baltijas valstis pasaules finanšu krīze skar vairāk. Pagājušajā gadā šajā reģionā tika reģistrēts relatīvi lielākais maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Lietuvā no katriem 10 tūkstošiem uzņēmumu par maksātnespējīgiem kļuva 115, Igaunijā tie bija 108, bet Latvijā – 99.

Pieaugumu virs vidējā rādītāja uzrādīja Slovēnija (+17.3 %), Ungārija (+16.4 %) un Lietuva (+13 %). Latvijā maksātnespējīgo uzņēmumu apjoms bija aptuveni līdzvērtīgs kā aizvadītajā gadā – 1277 maksātnespējīgi uzņēmumi (+0.4 %).

Maksātnespējīgo uzņēmumu kopējie rādītāji ES 15 vecajās dalībvalstīs, Norvēģijā un Zviedrijā pagājušajā gadā pieaudzis par 10.9 % līdz 150 tūkstošiem. Tikai trīs valstis uzrāda maksātnespējīgo uzņēmumu skaita samazinājumu: Nīderlande (-17.3 %), Luksemburga (-13.2 %) un Šveice (-2.2 %).

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Šogad ir palielinājies darbinieku skaits, kuru prasījumi tiek apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, un līdz ar to arī pieaugusi kopējā summa, kuru VA Maksātnespējas administrācija ir izmaksājusi.

Šī gada desmit mēnešos VA Maksātnespējas administrācija segusi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 1 655 274 latu apmērā, savukārt pagājušajā gada attiecīgajā periodā tie bija 483 523 lati, liecina Maksātnespējas administrācijas dati.

Savukārt vienam darbiniekam vidēji izmaksātā summa ir samazinājusies, jo šā gada jūlijā stājās spēkā ierobežojums kopējai summai, kuru administrācija ir tiesīga segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, proti, šī summa nepārsniedz četras valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Šogad vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bijusi 900 lati, bet pagājušajā gadā tie bija aptuveni 1182 lati.

Ministru kabinets šodien pieņēma grozījumus noteikumos par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Kā teikts Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotajā noteikumu grozījumu anotācijā, pašlaik noteikumi paredz, ka maksātnespējīgo darba devēju darbinieki nesaņem kaitējuma, kas iegūts arodslimību vai nelaimes gadījuma rezultātā darbā līdz 1997. gada 1. janvārim, atlīdzību nepārtraukti. Tas ir, kaitējuma atlīdzība netiek saņemta par periodu no darba devēja maksātnespējas pasludināšanas brīža līdz brīdim, kad VA Maksātnespējas administrācija piešķir līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai un pārskaita tos Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

Lai šo situāciju novērstu, tika izstrādāti grozījumi likumā par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, likumā par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā un tiem pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 830 Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu segšanai iztērējusi vairāk nekā 685 tūkst. Ls, informē Maksātnespējas administrācijas direktora vietniece Baiba Banga.

Kopumā no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi izmaksāti 111 maksātnespējīgo uzņēmumu 1279 darbiniekiem. Vidējā izmaksātā summa vienam dalībniekam šā gada pirmajā pusē ir 536 Ls.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem izmaksātas MSIA Bau-How Baltic (150 darbiniekiem izmaksāts 115 tūkst. Ls), MSIA LCB (101 darbinieks, 60 tūkst. Ls), MSIA Seba Metāls (79 darbinieki, 50 tūkst. Ls), MSIA Kokapstrāde Lielezers (74 darbinieki, 42 tūkst. Ls), MSIA BLC (73 darbinieki, 39 tūkst. Ls), MSIA Sala (29 darbinieki, 35 tūkst. Ls), MSIA Melnsils (92 darbinieki, 35 tūkst. Ls), MSIA Dizaina projekti (42 darbinieki, 32 tūkst. Ls), MSIA Baltic Sea Port (desmit darbinieki, 26 tūkst. Ls).

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) piešķīrusi naudas līdzekļus 10 157 latu apmērā maksātnespējīgo uzņēmumu MDBA un AHMEJA darbinieku prasījumu apmierināšanai, Db.lv informēja aģentūra.

Darbinieku prasījumu apmierināšana saistīta ar darba samaksu par trim mēnešiem, apmaksāto atvaļinājumu, cita veida apmaksātu prombūtni un atlaišanas pabalstu.

Maksātnespējas administrācija piešķīra 8154 latus uzņēmuma MDBA deviņu darbinieku prasījumu apmierināšanai un 2003 latus uzņēmuma AHMEJA trīs darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumu SIA MDBA pasludināta par maksātnespējīgu no 2005. gada 22. novembra un par maksātnespējas administratoru apstiprināja Gati Rozmiaņecu. Tomēr ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas lēmumu 2006. gada 19. jūnijā G. Rozmiaņecs tika atcelts no uzņēmuma MDBA administratora amata un ar 2006. gada 4. jūlija lēmumu par SIA MDBA administratoru tika apstiprināts Eduards Mazūrs.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija izstrādājusi Metodiskos norādījumus maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapu aizpildīšanai, kas kalpos kā rokasgrāmata maksātnespējas procesa administratoriem, secīgi skaidrojot, kā pareizi aizpildāmas darbinieku prasījumu veidlapas, tādējādi uzlabojot administratoru darba kvalitāti un būtiski paātrinot darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku, Db.lv informēja Maksātnespējas administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Oskars Lakšēvics.

Darbinieku prasījumu pieteikumu veidlapas ir iesniedzams Maksātnespējas administrācijā, lai varētu saņemt līdzekļus no darbinieku prasījumu garantiju fonda to darbinieku prasījumu segšanai, kuri, izriet no darba tiesiskajām attiecībām, bet tos nav iespējams apmierināt darba devēja maksātnespējas dēļ.

Šobrīd radusies situācija, ka bieži darbinieku prasījumu pieteikumi tiek sagatavoti kļūdaini, un tādēļ ir jāpagarina darbinieku prasījumu izskatīšanas termiņš. Turklāt administratori spiesti veikt dubultu darbu, atkārtoti aizpildot pieteikumu veidlapas. Tas nozīmē, ka ieilgst laiks, kurā maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem tiek izmaksāti līdzekļi no darbinieku prasījumu garantiju fonda. Lai novērstu radušos situāciju, Maksātnespējas administrācija ir sagatavojusi Metodiskos norādījumus, kas, paredzams, btiski paātrinās maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanas laiku no darbinieku prasījumu garantijas fonda.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumus 2007. gadā segusi 575 196 latu apmērā, liecina sniegtā informācija medijiem.

No 2007. gada 1.janvāra līdz 31.decembrim Maksātnespējas administrācija apmierinājusi 60 maksātnespējīgo uzņēmumu 928 darbinieku prasījumus. Vidēji vienam darbiniekam izmaksātā summa bija 620 lati.

Maksātnespējas procesa gaitā administratori pērn no parādniekiem atguvuši un atpakaļ valsts budžetā ieskaitījuši 55 tūkstošus latu.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumi ir segti mazākā apmērā. Tas ir saistīts ar to, ka 2007.gada laikā nav bijis neviens pieteikums par darbinieku prasījumu apmierināšanu no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem, kuru darbinieku skaits būtu virs 150.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2007.gadā piešķirtas maksātnespējīgās SIA Lamele 129 darbinieku prasījumu apmierināšanai 84 127 latu apmērā, SIA Improvs 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 59 653 latu apmērā, SIA Vip Compotech 69 darbinieku prasījumu apmierināšanai 47 964 latu apmērā.

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Uzraugot maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasības par darba zaudējumu, maksātnespējas administratori nepietiekami uzrauga procesus un aprēķinos pielaiž kļūdas.

Šī ir tikai viena no nepilnībām, ko revīzijā Maksātnespējas aģentūrā konstatējusi Valsts kontrole.

Revīzijā tika konstatēts, ka no izlasē iekļauto maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumiem 91% gadījumu administratoriem ir pieprasīts iesniegt precizējumus un labojumus kopsummā par Ls 17 145, tai skaitā par Ls 9 797 summas ir samazinātas un par Ls 7 348 - palielinātas.

Analizējot vairākus maksātnespējas procesus, tika konstatēts, ka lietās nav pamatojošo dokumentu kopiju, kas apliecinātu maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu aprēķinu atbilstību un ticamību.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši mērķiem, bet tā ne visos gadījumos izmanto savas tiesības pieprasīt un saņemt informāciju, kas apliecina darbinieku prasījumu un to apmēra pamatotību, līdz ar to pastāv risks, ka aprēķini neatbilst pirmdokumentiem.

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu segšanai pagājušā gadā izlietoti vairāk nekā 2,88 milj. Ls, liecina Maksātnespējas administrācijas dati. Kopumā prasījumi izmaksāti 340 maksātnespējīgo uzņēmumu 5,4 tūkst. darbiniekiem. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam bija 534 Ls.

Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, būtiski pieaudzis to darbinieku skaits, kuru prasījumi tiek apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, tāpēc arī pieaugusi kopējā izmaksāto līdzekļu summa.

2009.gadā administrācija bija izmaksājusi naudas līdzekļus 138 maksātnespējīgo uzņēmumu 2,01 tūkst. darbinieku prasījumu apmierināšanai par kopējo summu1,92 milj. Ls apmērā. Vidēji izmaksātā summa vienam darbiniekam 2009.gadā bija 954 Ls.

Savukārt vienam darbiniekam vidēji izmaksātā summa ir samazinājusies, jo 2009.gada 10.jūlijā stājās spēkā ierobežojums kopējai summai, kuru administrācija var segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Proti, šī summa nepārsniedz četras maksātnespējas procesa pasludināšanas dienā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Patlaban Latvijā noteiktā minimālā mēnešalga ir 200 Ls.

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija piešķīrusi 304 516.24 latus maksātnespējīgā SIA Malteks darbinieku prasījumu apmierināšanai un 181 737.17 latus maksātnespējīgā SIA Rondeks darbinieku prasījumu apmierināšanai, Db.lv informē Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Ar Rīgas rajona tiesas 2008. gada 21. maija spriedumu tika pasludināts SIA Malteks maksātnespējas process un ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2008. gada 14. aprīļa lēmumu par SIA Malteks administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Irina Volkova, savukārt ar Rīgas rajona tiesas 2008.gada 23.maija spriedumu tika pasludināts SIA Rondeks maksātnespējas process un ar Rīgas rajona tiesas tiesneses 2008. gada 14. aprīļa lēmumu par SIA Rondeks administratoru iecelta sertificēta maksātnespējas procesa administratore Māra Beķere.

Maksātnespējīgo SIA Malteks un SIA Rondeks pirmās kreditoru sapulces notika 2008. gada 28. augustā un nolēma uzsākt uzņēmumu SIA Malteks un SIA Rondeks bankrota procedūru.

Šobrīd par maksātnespējīgiem kļūst spēka gados – ap 40 gadus – veci vīrieši, kuri dzīvo Rīgā vai Pierīgā un kuri nav nedz uzņēmumu īpašnieki, nedz arī amatpersonas.

To liecina SIA Lursoft pētījums. Maksātnespējas situācijā nonāk nevis jauni «gurķi», kuri jaunības maksimālismā pārmēru būtu riskējuši, ne arī ļoti veci cilvēki, par kuriem varētu apgalvot, ka uz vecumu izkūkojuši prātu, bet gan ekonomiski visaktīvākajā vecumā esošie – ar zināmu pieredzes devu.

«Vidējais vairāk kā 1800 maksātnespējīgo personu vecums ir 39,7 gadi- tātad pārsvarā tie ir cilvēki spēka gados, un nevar apgalvot, ka šādā vecumā nebija iespējams uzkrāt dzīves pieredzi,» analizē SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis. Viņš gan piebilst, ka fizisko personu, pret kurām ierosināta maksātnespēja, vecums svārstās plašās robežās - jaunākajai personai ir 23 gadi, bet vecākajai, - 67. «Pētījums rāda, ka vidējais vecums šīm personām visu laiku ir teju nemainīgs - nav pamata apgalvot, ka ar katru gadu maksātnespējīgi kļūst arvien jaunāki (vai vecāki cilvēki); tiesa «pirmajā vilnī» vidējais vecums bija nedaudz augstāks - gandrīz 41 gads,» skaidro A. Brūvelis.

Gaidot Rīgas pašvaldības budžeta projektu 2009. gadam, db.lv rīcībā nonācis domes opozīcijā esošas partijas Jaunais laiks sagatavotais priekšlikumu saraksts, kurā iekļauti priekšlikumi samazināt konkrētas štata vietas, apvienot vai likvidēt domes struktūrvienības.

Rīgas mērs Jānis Birks viņam iesniegtos priekšlikumus nosauca par opozīcijas demagoģiju un norādīja, ka budžeta pieņemšana šobrīd ir svarīgāka par amatu pārbīdīšanu. Atturoties no vērtējumiem, db.lv piedāvā šo sarakstu lasītājiem, aicinot izteikt viedokli, cik, jūsuprāt, efektīvi un reāli ir šie ierosinājumi.

1. Vicemēru skaita samazināšana vai vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem. Esošo 3 vicemēru vietā piedāvāts atstāt vienu. Likvidējot vienu vicemēra biroju (vicemērs, palīgs, sekretāre, preses sekretārs, šoferis, automašīna, telpas), ietaupījums ir 106.8 tūkst. Ls gadā, likvidējot divus — 213.6 tūkstoši. Otra iespēja — vicemēru kļūšana par komiteju vadītājiem, atbrīvojot trīs līdzšinējos komiteju vadītājus. Tādējādi uz trīs komiteju vadības un apkalpojošā personāla (palīga, referentes, transporta, telpu utt.) rēķina varētu ietaupīt 161.55 tūkst. Ls.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Latvija no Eiropas Savienības (ES) pērn saņēmusi 3.5 reizes lielāku naudas summu nekā iemaksājusi ES budžetā, savukārt Igaunijas ieņēmumi no ES pērn bija 5 reizes lielāki nekā iemaksas.

Latvija 2009. gadā no ES saņēma vislielāko naudas summu kopš iestāšanās brīža. Latvija pērn no ES saņēma 524.50 miljonus latu, bet ES budžetā iemaksāja 147.55 miljonus latu. Salīdzinājumā ar pārējiem gadiem Latvija pērn veikusi vismazāko iemaksu ES budžetā. Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvija ik gadu no ES maksājumiem ir saņēmusi vismaz 2 reizes lielāku naudas summu, nekā valsts ir iemaksājusi ES budžetā.

Savukārt Igaunija 2009. gadā no Eiropas Savienības (ES) fondiem saņēmusi 11.1 miljardu Igaunijas kronu (498 miljoni latu), savukārt ES budžetā iemaksājot vien 2.4 miljardus kronu (107.8 miljoni latu), Igaunijas Finanšu ministrija informēja postimees.ee. Tādējādi sanāk, ka 2009. gadā Igaunija no ES saņēmusi gandrīz piecas reizes lielāku summu, nekā valsts iemaksājusi ES budžetā. Laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam saņemtās un iemaksātās summas starpība bija divkārša.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Vakcinācijas pret Covid-19 kontekstā Veselības ministrija (VM) neizslēdz iespēju vakcinēt sabiedrības grupu viedokļu līderus, lai sniegtu pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinātu svārstīgos iedzīvotājus vakcinēties, liecina valdībā izskatītais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums "Par prioritāri vakcinējamām personu grupām".

Ministrijā skaidro, ka sabiedrības prioritāro grupu motivācijas celšanai vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanas kampaņā var arī tikt organizēta sabiedrības grupu viedokļu līderu jeb vakcinācijas "vēstnešu" vakcinācija. Tās ir personas, kurām ir īpaši nopelni sabiedrības labā, dažādu nevalstisko organizāciju līderi un personas, kuru viedoklī konkrētas sabiedrības grupas ieklausās un kurām uzticas. Minētās personas VM ieskatā ar savu rīcību vakcinējoties sniegs pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinās šaubīgos sabiedrības pārstāvjus vakcinēties.

Pēc ziņojumā minētā, patlaban tiek plānots, ka pirmajā grupā kopā ar 35 684 veselības aprūpes darbinieku ietilpst arī pacienti, kuriem saskaņā ar ārsta lēmumu nepieciešama nopietna medicīniska manipulācija. Piemēram, onkoloģiskie pacienti, pirms vai ķīmijterapijas laikā, pacienti un donori pirms orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas, vai āri pacienti, kuri ilgstoši uzturas stacionārā ārstniecības iestādē.