«Šobrīd ir skaidrs, ka 2003. gadā Darbinieku prasījumu garantiju fonda plānotie līdzekļi netiks apgūti,» skaidro valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu departamenta direktores Inga Piterniece. Viņa nenoliedz, ka šim gadam plānotās izmaksas maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku parsījumu apmierināšanai ir pārspīlētās. Savulaik Privatizācijas aģentūra 51 maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieku prasījumiem no 1998. gada līdz 2003. gada maijam kopumā iztērēja 5.72 milj. Ls. No tiem lielākā daļa 4.3 milj. Ls nonāca valsts un pašvaldību budžetā kā nodokļi (3.6 milj. Ls visa nesamaksātā socnodokļa apmaksai, 0.4 milj. Ls — iedzīvotāju ienākuma nodoklī par nesamaksāto darba algu, atlaišanas pabalstu, neizmantoto atvaļinājumu, 0.3 milj. Ls — kaitējuma atlīdzības apmaksai 3 gadus uz priekšu par iegūtu arodslimību vai darba traumu, kas iegūta līdz 1997. gadam), bet darbinieki kopumā uz rokas saņēma 1.4 milj. Ls. Lai arī maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījuma ierobežojums 400 Ls palicis nemainīgs, tomēr savulaik 400 Ls bija vienam darbiniekam maksimāli izmaksājamā atlīdzība uz rokas nesakitot ar to saistīto nodokļu un kaitējuma atlīdzības apmaksu, kamēr pašlaik 400 Ls limitā ir ietverts arī nodokļu un kaitējuma apmaksas apmērs. Turklāt pēc I. Piternieces teiktā Privatizācijas aģentūrai vajadzēja apmaksāt visu nesamaksāto socnodokli par maksātnespējīgā uzņēmuma pensijas vecuma darbinieku, kamēr tagad šis nodoklis netiek maksāt. Kā vēl vienu iemeslu nelielajām izmaksām I. Piterniece norāda uz to, ka reāli likums «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā» attiecas uz tiem uzņēmumiem, kuri par maksātnespējīgiem atzīti šogad un kuru kreditoru sapulces ir izlēmušas par tālāko rīcību. Turklāt darbinieku prasījumu pieteikums ir loti komplicēts. Līdz ar to pirmais pieteikums darbinieku prasījumu apmierināšanai tika saņemts aprīlī un līdz šim tikai četru maksātnespējīgo uzņēmumu 529 darbiniekiem ir veiktas izmaksas, bet izsktīšanas stadijā ir vēl trīs maksātnespējīgo uzņēmumu administratoru pieteikumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu. I. Piterniece arī atzīst, ka lielākajai daļai par maksātnespējīgiem pasludinātajiem uzņēmumiem lielākoties ir neliels strādājošo skaits vai arī to nav vispār, algu un ar to saistītie nodokļu parādi ir par īsu periodu un strādājošo oficiālā alga nav liela. Tiesa, šogad no Darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksāta nauda 382 maksātnespējīgā SIA Liepājas zivju konservu kombināts un maksātnespējīgā SIA Tatkolat 143 strādājošajiem, taču pārējos divos izmaksu gadījumos nodarbināto skaits bija starp 1 un 3. «Minēto iemeslu dēļ arī pašreizējos apstākļos ir sagatavoti grozījumi normativajos aktos, kas paredz izslēgt no 400 Ls limita kaitējuma atlidzibas summu par tris gadiem uz priekšu, kas maksātnespējigajiem darba devējiem ir jāiemaksā valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā, kas pārsniedz 1000 Ls,» skaidro I. Piterniece. Viņa arī atzīst, ka ar laiku varētu atgriezties pie tiem limitiem — 400 Ls uz rokas —, kādi maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumiem bija līdz 2003. gadam. I. Piterniece prognozē, ka šī gada nogalē nosakot uzņēmējadrbības riska nodevas apmēru 2004. gadam, būs karstas diskusijas par tās lielumu, taču diskutējot par tās lielumu, ir jāņem vērā: gadījumā, ja Darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļi nesedz maksātnespējīgo darbinieku prasījumu izmaksas, tad tās jāsedz no valsts budžeta līdzekļiem.
