Patvaļīgas SAPARD naudas izmaksas dēļ Latvijai var apcirpt ES maksājumus nākamajos gados, kā rezultātā cietīs lauku uzņēmēji.

«Revidējot SAPARD administratīvās un kontroles sistēmas Rumānijā un Latvijā, Eiropas Revīzijas Palāta (ERP) konstatēja, ka sistēmās bija iekļauti galvenie elementi, bet praksē tomēr varēja novērot vairākas nepilnības. Latvijas gadījumā tas bija saistīts ar būtiskām izmaiņām Lauku attīstības plānā. Šādas Lauku attīstības plāna izmaiņas prasa Eiropas Komisijas (EK) akceptu, kas šajā gadījumā netika iegūts,» skaidroja ERP pārstāvis Igors Ludboržs.

Trūkst akcepta

Veicot revīziju, ERP nav guvusi apliecinājumu, ka EK būtu saņēmusi Latvijas valdības vēstuli ar lūgumu mainīt jau iepriekš apstiprināto plānu. Arī Latvijā nebija atrodams dokuments, kas spētu apliecināt, ka EK programmas maiņu akceptējusi. ERP pārstāvis atzīst, ka šī neatbilstība Latvijai nākotnē varētu radīt problēmas vai pat nepamatoti izmaksātās summas atvilkšanu no līdzekļiem, kurus ES piešķirs nākamajos gados. «Eiropas Komisija jau ir pateikusi, ka pēc kāda laika tā atgriezīsies pie šī jautājuma un atbilstīguma procedūras ietvaros vērtēs vai šī plāna nesaskaņošanas, rezultātā izmaksātie līdzekļi ir atzīstami par tādiem, kurus ES apmaksā. Ja nē, tad Latvijai piešķirtie līdzekļi tiks samazināti par šo summu. Tāds scenārijs būtu sliktākajā gadījumā,» atzīst I. Ludboržs. Tomēr viņš arī pieļauj, ka EK šo patvaļību var neuztvert par būtisku pārkāpumu un Latvijai tikai pakratīs ar pirkstu. ERP neatklāj konkrētu summu, kāda no SAPARD izmaksāta, pārkāpjot spēkā esošos noteikumus. Zināms, ka Latvijas izmaksātais atbalsts no programmas sākuma līdz 2006. gada 15. novembrim, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, bija nedaudz lielāks par 53 miljoniem latu jeb aptuveni 75 miljoniem eiro. Latvijai pirmspievienošanās atbalsta fonda SAPARD līdzekļi, saskaņā ar iepriekš apstiprinātu plānu, bija pieejami jau pirms 2004. gada, kad tā iestājās Eiropas Savienībā.

Šogad pilnībā noslēdzas Latvijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai nozīmīga pasākuma Speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai jeb SAPARD programmas īstenošana, informēja Zemkopības ministrija.

SAPARD programmas pirmsiestāšanās atbalsts Latvijai bija pieejams kā vienai no Eiropas Savienības kandidātvalstīm. SAPARD vispārējie mērķi paredzēja veicināt lauksaimniecības un ar to saistītās likumdošanas kopuma ieviešanu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību, spēcīgi attīstītus laukus, kā arī daudzveidīgu un sakārtotu lauku vidi.

Latvijas SAPARD programmas ietvaros Nacionālās atbildīgās amatpersonas un Kompetentās institūcijas funkcijas pildīja Finanšu ministrija, Vadošās iestādes funkcijas - Zemkopības ministrija (ZM) , bet SAPARD aģentūras funkcijas – Lauku atbalsta dienests (LAD). Programmas īstenošanu tās darbības laikā uzraudzīja SAPARD Uzraudzības komiteja, kurā bez iesaistīto valsts institūciju pārstāvjiem līdzdarbojās un nozīmīgu ieguldījumu programmas pilnveidošanā sniedza nozares sabiedriskās organizācijas.

Pašmāju uzņēmēji veiksmīgi piesaistījuši ap 40.6 milj. Ls ES pirmsstrukturālā fonda SAPARD līdzekļus, atzīstot, ka tas ļāvis palielināt ražošanas apjomus, kā arī paaugstinājis to konkurētspēju. No 2002.gada SAPARD programmas ietvaros pavisam apgūti 86.3 miljoni latu un realizēts 1231 projekts. Līdz 2006.gadam sabiedriskajā finansējumā, ņemot vērā noslēgtos līgumus, kuri vēl nav apmaksāti, vēl jāizmaksā 36.1 miljons latu. Jāpiebilst, ka SAPARD veido 75 % ES līdzfinansējuma un 25 % Latvijas valsts budžeta līdzekļu. Lielākoties uzņēmēji sastapušies ar pozitīvu pieredzi SAPARD apgūšanā un sola, ka gūtās iemaņas pielietos ES struktūrfondu apguvē. Tomēr daļa lauku uzņēmēju nav tikuši pie pirmsstrukturālā fonda līdzekļiem, jo to projekti, pēc vērtētāju domām, nav bijuši pietiekami labi izstrādāti vai arī nav pierādīta uzņēmumu dzīvotspēja. Viens no lielākajiem augļu-dārzeņu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā Spilva kopumā realizējis divus projektus ar SAPARD līdzfinansējumu, kā rezultātā iegādātas jaunas tehnoloģiskās iekārtas ražošanā un izbūvēta moderna dzeramā ūdens sagatavošanas tehnoloģiskā līnija. Spilvas prezidente Lolita Bemhena kā galveno uzņēmuma ieguvumu atzīst tehnoloģisko iespēju pieaugumu. Projektu realizācijas rezultātā palielinājušās ražošanas jaudas, kā arī uzlabojusies ražošanas organizācija. Turklāt uzņēmums varot nodrošināt tādu produktu ražošanu, kas Latvijas patērētājiem līdz šim nav bijuši pieejami; kā arī nodrošināt nemainīgi augstu kvalitāti tehnoloģiski sarežģītām produktu grupām, piemēram, salātu mērcēm un pildīt ES normatīvo prasību izpilde pārtikas ražošanā izmantojamā ūdens kvalitātei. «Istenotie projekti vērsti uz uzņēmuma konkurētspējas celšanu un iespēju nodrošināt darbības attīstību arī nākotnē. Tāpēc šo projektu realizācija šobrīd darbinieku skaitu nav palielinājusi. Taču projektu rezultātā uzņēmums ir veicinājis savu saimniecisko darbību un attiecīgi arī valsts budžetā maksājamo nodokļu pieaugumu,» sacīja L. Bemhena. Realizējot divus projektus, Spilva piesaistījusi kopumā piesaistījusi 182 tūkst. Ls SAPARD naudas. Arī Latvijā lielākais putnu gaļas ražotājs Latvijas un Izraēlas kopuzņēmums SIA Lielzeltiņi veiksmīgi pretendējis uz SAPARD programmas līdzfinansējumu uzņēmuma darbības sakārtošanai un modernizācijai, tādā veidā nodrošinot uzņēmuma atbilstību augošajām Pārtikas Veterinārā dienesta prasībām un ES direktīvām.

CNNMoney izveidojis sarakstu ar automašīnām, kurām novērots vismazākais vērtības kritums (5 gadu laikā).

Jāatzīmē, ka tops veidots, ņemot vērā ASV tirgu.

1. vietā - Chevrolet Corvette, cena: $47,245 - $55,585, CNNMoney prognozē, ka pēc 5 gadiem izdosies atgūt 50% no samaksātās naudas par šo auto.

2. vietā - Honda Civic Sedan, cena: $15,645 - $21,925, CNNMoney prognozē, ka pēc 5 gadiem izdosies atgūt 52% no samaksātās naudas par šo auto.

3.vietā - Infiniti G37, cena: $34,965 - $36,265, CNNMoney prognozē, ka pēc 5 gadiem izdosies atgūt 52% no samaksātās naudas par šo auto.

Savu atzinību iespējai tikt pie SAPARD naudas neslēpj arī zemnieki. Viens no lielākajiem cukurbiešu un rapša audzētājiem Zemgalē z/s Zemgaļi īpašnieks Modris Villa Db saka, ka ieguvumi esot «zvērīgi». Zemgaļu saimnieks iegādājis jaunu tehniku par kopējo summu 94 tūkstoši Ls, no kura puse ir ES līdzekļi. M. Villa lēš, ka jau šogad pēc jaunās tehnikas izmantošanas pieauguši ražosanas apjomi un ienākumi naudas izteiksmē varētu pieaugt par 15 %. Zemgaļi dibināti 1992. gadā ar sākotnējo platību 40 ha un patlaban tā apsaimnieko jau 640 ha, no kuriem aptuveni puse ir pasa saimnieka īpašums, bet pārējā zeme tiekot nomāta. Zemgaļi specializējušies kviešu, miežu, cukurbiešu un rapša audzēšanā, kā arī zālāju sēklas ražošanā. Šobrīd saimniecībā ar valsts subsīdiju un Eiropas Savienības finansiālo atbalstu sagādāta visa nepieciešamā tehnika un iekārtas kvalitatīvas augkopības produkcijas ražošanai. Pirms diviem gadiem Zemgaļi ar SAPARD programmas atbalstu iegādājās jaunu sējmašīnu, kultivatoru un minerālmēslu izkliedētāju, savukārt šogad nopirkts jauns graudu kombainus universāli augsnes veltņi un citi lauksaimniecībā nepieciešamus agregātus. Lai apgūtu SAPARD, Zemgaļu saimnieks ņēmis kredītu Hipotēku un zemes bankā uz trim gadiem, taču ar banku viņš cer norēķināties vēl ātrāk. M. Villa uzsver, ka pretendējot uz SAPARD, izdevies sakārtot visu saimniecības grāmatvedību, ieviest detalizētu uzskaiti, tāpēc pretendēt uz ES struktūrfondu līdzekļiem tagad jau esot daudz vieglāk. Un vajadzību vēl esot daudz, jo jāiegādājas lieljaudas traktors zemes darbiem, kā arī plānoti vēl citi pirkumi. Arī Valmieras rajona z/s Bušas īpašnieks Jānis Lucāns atzīst, ka ES pirmsstrukturālā fonda galvenais ieguvums esot «mazāk roku darba un lielāka automatizācija». Bušas realizējušas divus SAPARD projektus, iegādājoties ūdens aplaistīšanas iekārtas siltumnīcu kompleksam.

#Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā.

Maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs potenciālais investors Igors Šamiss paziņojis, ka investoru piedāvājums par uzņēmuma iegādi vēl ir spēkā. Viņš norāda, ka investori nevēlas termiņa pagarinājumus. Tomēr no viņa sacītā var secināt, ka puses, iespējams, nespēj joprojām vienoties par nosacījumiem. I. Šamiss norāda, ka vēlas pirms tam veikt testus, lai saprastu, kādā stāvoklī ir rūpnīca un iekārtas, kas tajā atrodas, jo šobrīd neesot saprotams, cik lieli līdzekļi būtu jāiegulda. Testiem būtu nepieciešami aptuveni trīs mēneši.

Tai pat laikā maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratora Guntara Kora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis DB pastāstīja, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Līdz ar to ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām.

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Pašmāju uzņēmēji veiksmīgi piesaistījuši ES pirmsstrukturālā fonda SAPARD līdzekļus, atzīstot, ka tas ļāvis palielināt ražošanas apjomus, kā arī devis lielāku ieguldījumu valstij, vairāk maksājot nodokļos. Daudznozaru kompānijas a/s Agrofirma Tērvete valdes priekšsēdētājs Modris Goba vakar informēja, ka pērn realizētie pieci SAPARD projekti par kopējo summu 1,63 miljoniem Ls ļāvuši paātrināti attīstīt ražošanu. Pateicoties trim piena lopkopībā īstenotiem projektiem, par 7,1 % pieaudzis piena ražošanas apjoms, savukārt vidējais izslaukums no govs kāpis par 327 kg līdz 7650 kg. Savukārt realizējot divus projektus graudu pārstrādē un alus ražosanā, Tērvetei izdevies dubultot saražotā alus apjomus, kas līdz gada beigām sasniegs 400 000 dl, turklāt Tērvetes tirgus daļa augusi no 1,7 % pērn astoņos mēnešos līdz 2,9 % attiecīgajā laikaposmā šogad. «Realizējot SAPARD projektus, sasniegti ES higiēnas, veterinārie, sanitārie, partikas kvalitātes, dzīvnieku labturības un vides standarti,« teica Tērvetes finanšu direktore Nora Vildberga. Projektu īstenošanas rezultātā valstij nomaksātā PVN apjoms pieaudzis par 68 %, savukārt akcīzes nodokla apjoms – par 55 %. Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinājumā ar tādu pašu posmu pērn, par 63 % pieauguši arī Tervetes ieņēmumi no realizētās produkcijas. Tajā pašā laikā M. Goba norādīja uz valsts nepietiekošajām rūpēm par nelielajiem uzņēmumiem, jo jau pērn tika divkāršota akcīzes nodokļa likme alum, šogad alus pielīdzināts stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, savukārt mazajām alus darītavām ES direktīvā paredzētās nodokļu atlaides nav piešķirtas. Db jau vēstīja, ka arī zivrūpnieki izmantojuši SAPARD lī?zekļus, taču uz kopējā fona to ir ļoti maz. Tā SIA Baltijas Zivs, investējot 128 000 Ls, modernizējusi ražosanu un izveidojusi divas jaunas saldēšanas noliktavas, divkārt palielinot uzglabāšanas kapacitāti(Db, 21.09.). ES pirmsstrukturālā fonda līdzekļus veiksmīgi izmantojuši arī spirta ražotājs SIA Jaunpagasts plus, olu ražošanas uzņēmums a/s Madona, a/s Jelgavas gaļas kombināts, putnu gaļas ražotājs SIA Lielzeltiņi un daudzi citi.

Katrs ceturtais krājējs līdz šim izmantojis iespēju atgūt daļu no nomaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN), liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Tā līdz šim ir bijusi lieliska papildu motivācija, lai savlaicīgi parūpētos par savu un ģimenes nākotni, kā arī iespēja saņemt papildu naudu, ko novirzīt uzkrājumam vai kādam pirkumam. Arī šogad ir iespēja saņemt nodokļu atvieglojumus krājējiem, tomēr nosacījumi ir nedaudz mainījušies. Kas jāzina, skaidro Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs Kristaps Kopštāls.

Latvijā vidēji katrs piektais ekonomiski aktīvais iedzīvotājs veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, un pieaug iedzīvotāju skaits, kuri izvēlas veikt iemaksas uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā. Iedzīvotāji, kuri veic iemaksas šajos ilgtermiņa uzkrājuma produktos, var izmantot valsts nodrošināto iespēju saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Arī par 2018. gadā veiktajām iemaksām ir iespēja atgūt pārmaksāto IIN. Tā kā ir mainījusies IIN likme, tad par šī gada iemaksām varēs atgūt nevis 23%, bet 20%. Esošo zemo procentu likmju laikā, 20% IIN atmaksa arī ir ļoti laba motivācija veidot uzkrājumus.

Izredzēto vidū, kam paveicies atgūt savus noguldījumus bankrotējušā Latvijas Krājbankā jau pēc tās slēgšanas, ir Latvenergo, airBaltic, Venden, Privatizācijas aģentūra un uzņēmēja Irēna Pulkinena, ziņo vesti.lv.

Jau iepriekš intervijā Delovie Vesti (Деловые Вести) bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis atzina, ka 109 miljonus latu atguvuši lielie bankas klienti. Viņu vidū gan nav, piemēram, komponista Raimonda Paula. «Tā man arī pēc tam teica – ja R. Pauls būtu sēdējis klusu, arī būtu dabūjis savu naudu,» iepriekš laikrakstam atzinis I. Priedītis.

Tikmēr FKTK pārstāvji norāda – kopumā laikā no 17. līdz 22. novembrīm 2011. gadā FKTK saņēma aptuveni sešus tūkstošus bijušo Latvijas Krājbnakas klientu iesniegumu par noguldīto līdzekļu atgūšanu. Līdzekļu atmaksa notika pēc stingriem kritērijiem – naudu saņēma pensiju fondi, bankas, kurām bija korespondējošie konti Latvijas Krājbankā, kā ar tika izmaksāti līdzekļi saimnieciskai darbībai (50 lati dienā). Tāpat komisija ļāva izmaksāt līdzekļus tiem klientiem, kuriem banka uzsāka maksājumus 17. - 21. novembrī. Fakts, ka kleinti saņēma naudu vēlāk, pēc bankas slēgšanas, nemainot pašu lietas būtību – darbība par pārskaitījumu tika fiksēta lidz 21. novembrim, skaidroja komisijas pārstāve Marija Makareviča.

Apdrošinātāji cer panākt iespēju nemaksāt PVN par autoservisu pakalpojumiem, tā samazināt izmaksas un brezmēt cenu kāpumu.

No apdrošinātāju teiktā var secināt, ka viņi nostādīti negodīgā situācijā attiecībā pret citiem uzņēmumiem, jo nevar atgūt samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN) par, piem., autoservisu sniegtajiem pakalpojumiem, remontējot bojāto un apdrošināto (KASKO, OCTA) auto. Ja apdrošinātājiem nevajadzētu maksāt šo PVN, tad izmaksu samazinājums būtu ievērojams, kas pozitīvi atsauktos arī uz polišu cenām. Latvijas apdrošinātāju asociācijas vadītājs Juris Dumpis Db atzina, ka patlaban tiek virzīti grozījumi PVN likumā, kas ļautu apdrošinātājiem atgūt PVN. Ierosinājumi ietver iespēju atgūt vai nemaksāt PVN arī par citiem izdevumiem.

Izsolē izdevies pārdot par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa aprīkojumu, aģentūru LETA informēja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Bērziņš pastāstīja, ka piespiedu izsolē ar augšupejošu soli bija plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošo kustamo mantu - vertikālo vēja tuneļa iekārtu un izpletņu stimulatoru. Kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 340 000 latu, savukārt pārdošanas cena un izsoles uzvarētājs saskaņā ar likumu tiks paziņots 14 dienu laikā, kamēr izsoles uzvarētājs norēķināsies par izsolīto mantu.

Administrators pauda gandarījumu, ka beidzot šī izsole ir notikusi un nesusi rezultātu, savukārt pirmdien, 7.maijā, plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošā vēja tuneļa ēku Jelgavā 830 kvadrātmetru platībā. Nekustamā īpašuma izsoles sākumcena noteikta 375 000 latu, kas ir par 25% mazāk nekā iepriekš nenotikušajā izsolē, kad sākumcena bija 500 000 latu.

Mājokļu celtniecības buma laikā priekšlīgumus slēgušie jauno dzīvokļu pircēji, kuri tagad vairs negrib vai nevar maksāt agrāko augsto cenu, labākajā gadījumā savu pirmo iemaksu var atgūt tiesas ceļā, turklāt tikai tad, ja projekts nav nodots termiņā, Dienai norādījuši aptaujātie lietpratēji.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) saņemtas 17 sūdzības par nekustamā īpašuma attīstītāju Mazā Nometņu 16, kas Pārdaugavā būvēja dzīvokļu kompleksu Aurora Park Residence. Pircēji vēlas lauzt līgumus un atgūt drošības naudu. PTAC pārstāve Sanita Gertmane norādījusi, ka pircēji vairs nevēlas maksāt tik dārgi, bet citi nevar saņemt kredītu. Ir arī gadījumi, ka vairāku dzīvokļu potenciālais pircējs vairs negrib tos iegādāties.

Advokāte Līga Fjodorova no biroja Liepa, Skopiņa/Borenius skaidro, ka pircējs drošības naudas atmaksu nevar panākt citādi kā tikai tiesas ceļā, arī gadījumos, ja attīstītājs nokavējis ēkas nodošanas termiņu. Pat tad, ja tiesa lemj pircējam par labu, sprieduma izpildi var kavēt attīstītāja ieķīlāto īpašumu nodošana bankai. Maksātnespējas gadījumā saistības pret pircējiem ir pēdējās kreditoru rindā. PTAC gan atzinis par netaisnīgu, tātad spēkā neesošu priekšlīgumu noteikumu, ka attīstītājs var paturēt drošības naudu, ja pircējs no priekšlīguma atkāpjas vienpusēji.

No mantas un naudas atbrīvotiem maksātnespējīgiem subjektiem kreditori nevar un nevarēs atgūt parādus, atgūt vairāk naudas neļaus arī nedz valsts amatpersonas mantijas uzlikšana administratoriem, nedz viņu eksaminēšana, nedz viņu pasludināšana par blēžiem, nedz viņu skaita samazināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns. Viņaprāt, nepareizs situācijas novērtējums ved vēl lielākā purvā, jo ne jau administratori ir tie, kuri maksātnespējīgos uzņēmumus ir padarījuši tukšus, taču daļa politiķu savu neizpratni un neizdarību grib novelt uz citu – administratoru – pleciem, tos vainojot visās nebūšanās.

Kā vērtējat notiekošo maksātnespējas jomā?

Skaļi lozungi un paziņojumi par «vainīgo atrašanu», bez nekāda taustāma rezultāta. Masu psihoze, kuru pastiprināja kāds savulaik Deloitte veikts pētījums par maksātnespējas nozari, ar kura palīdzību sabiedrībai zināmā mērā tendenciozi tika nodota vēsts, ka administratori valstij nodarījuši zaudējums 655 miljonu eiro apmērā. Un šādas situācijas izveidē bez tiesas par vainīgajiem tika pasludināti maksātnespējas administratori. Tajā pašā laikā netika manītas kādas ierosinātas skaļas krimināllietas par tik vērienīgu izzagšanu, ko būtu veicis kāds administrators, jo tā dēvētā Trasta komercbankas lieta jau bija krietni vēlāk. Vairākus gadus Latvijā notiek liela rosība saistībā ar maksātnespējas sfēru. Tiek mainītas normatīvo aktu prasības, tiek izvirzītas citādākas prasības maksātnespējas administratoriem, bet rezultātu no šiem pasākumiem ir ļoti maz. Gluži kā tautas sakāmvārdā: liela brēka, maza vilna. Skumji, bet visi maksātnespējas administratori publiski ir padarīti par «peramajiem zēniem» un vienīgajiem vainīgajiem par to, ka Latvijā neieplūst investīcijas tik, cik gribētos, ka maksātnespējas procesā tiek atgūtas «kapeikas» un kaut ko spēj atgūt nodrošinātie kreditori, bet tukšā paliek nenodrošinātie. Administratoriem valsts uzlika valsts amatpersonas mantiju ar domu, ka nu tik būs uzlabojumi. Diemžēl tādējādi nozari pameta arī daudzi pieredzējuši maksātnespējas procesa administratori, kuri vienlaikus bija arī advokāti. Pasniegts tas tika tā, ka viņi ir blēži, kuri nevēlas iesniegt valsts amatpersonas deklarācijas. Deklarācijas tika ieviestas, lai publiski parādītu, cik nopelna administratori, kaut arī to šodien var redzēt jebkurš, ieejot Maksātnespējas kontroles dienesta mājaslapā, kur ir redzams, cik katrā maksātnespējas procesā saņem katrs administrators. Kāpēc valstij ir vajadzīgas divas paralēlas sistēmas, kur katra no tām prasa zināmus resursus to uzturēšanā? Maksātnespējas kontroles dienestam «iedeva» lielākas pilnvaras administratoru kontrolēšanā. Lai šī iestāde varētu vairāk kontrolēt, tai palielināja finansējumu, kura gada apmērs jau pārsniedz visu administratoru gada laikā saņemto algu summu kopā. Šī iestāde regulāri ziņo par konstatētajiem administratoru pārkāpumiem, bet tiek noklusēts, vai šiem tā saucamajiem daudzajiem pārkāpumiem vispār ir ekonomiska rakstura ietekme uz administrētajiem procesiem. Bieži vien tās ir formāla rakstura kļūdas, bet statistika veidojas. Diemžēl, bet neviena no šīm reformām nesasniedza izvirzīto mērķi – kreditori neatgūst no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem vairāk. Kreditori vēlas atgūt vairāk, bet ne jau administratori ir tie vainīgie, kuru dēļ tiek atgūts tik, cik tiek atgūts. Administratorus var ietērpt valsts amatpersonu mantijā, var tiem likt aizpildīt ienākumu deklarācijas kā valsts amatpersonām, var tiem likt reizi divos gados kārtot eksāmenu, taču tik un tā kreditori vairāk naudas nesaņems.

Ieguldot papildu aptuveni 30 miljonus eiro šogad, KVV Group (КВВ Групп) plāno vēl līdz šā gada beigām atsākt maksātnespējīgā uzņēmuma Liepājas Metalurgs darbību.

Liepājas Metalurgā plānots ražot metāla armatūras grupas un eksporta vajadzībām.

KVV Group ir piesaistījusi Igoru Kovaļenko «ar 30 gadu pieredzi metālapstrādes uzņēmumu vadīšanā un līdzīgu uzņēmumu darbības atjaunošanā Ukrainā». Viņš vadīs maksātnespējīgā Liepājas Metalurgs darbības atjaunošanu.

Šobrīd jau gatavībā ir vadības grupa, kas uz vietas ražotnē veiks iekārtu situācijas novērtējumu un izstrādās detalizētu darbības atjaunošanas plānu. Pēc tam tiks uzsāktas pārrunas ar bijušajiem ražotnes darbiniekiem. Tiekot cerēts uz Liepājas pašvaldības atbalstu un sadarbību darbinieku piesaistē.

Pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts

2015. gads valdes locekļu atbildību ar personīgo maku pret kreditoriem – gan privātajiem, gan valsti – nodokļu jautājumā ir paaugstinājis vēl nebijušos augstumos, bet pagaidām par gadījumiem, kad notiktu vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdē esošajiem vai bijušajiem, nav dzirdēts.

Varbūt laiks par īsu, varbūt personīgās atbildības pieprasītāji no konkrētu uzņēmumu valdēs strādājošajiem gatavo prasības, var jau būt, ka likumdevēji ar ierakstu par valdes locekļa personīgu atbildību tikai pabiedēja valdes locekļus. To, kura no minētajām situācijām būs atbilstošākā, rādīs laiks. Par to, ka blēžiem jāsēž cietumā visi ir vienisprātis, bet svarīgākais jautājums tomēr ir par šķirošanu – kurā gadījumā kreditori, ieskaitot valsti, atstāti tukšā konkrētu cilvēku mērķtiecīgas rīcības rezultātā, kurā – citu apstākļu, piemēram, kādas valsts valūtas krituma, ekonomisko embargo vai kataklizmu dēļ.

#Vairāki Liepājas metālapstrādes uzņēmumi ir izrādījuši interesi par šo teritoriju, lai varētu paplašināt savu darbību.

Lai gan maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs administrators paziņojis, ka uzņēmumam piederošo mantu pārdos izsolēs pa daļām, joprojām nav skaidrības, kas notiks ar potenciālā investora priekšlikumu

Iespējams, ka pavisam drīz noslēgsies vēl viens posms maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs pastāvēšanas vēsturē. Pagājis nedaudz mazāk nekā gads, kopš pirmie potenciālie pircēji iesniedza savus piedāvājumus uzņēmuma iegādei. Tomēr līdz pat šim brīdim vienošanās starp valsti un potenciālo pircēju Igoru Šamisu, kura piedāvājums tika atzīts par reālāko, nav panākta. Līdz ar to maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris paziņojis, ka neviens no pretendentiem uz maksātnespējīgā uzņēmuma iegādi nav izpildījis nodrošināto kreditoru izvirzītos nosacījumus un sniedzis prasītās garantijas, kas apliecinātu pretendenta spēju uzņēmumu iegādāties kā vienu veselumu un atjaunot tā darbību. Tāpēc ir pieņemts lēmums uzņēmumu izpārdot pa daļām. Tuvākajā laikā tiks izstrādāts mantas pārdošanas plāns, un iespējams, ka jau februārī varētu notikt pirmās izsoles.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Konsorcijam, kurā ietilpst Lielbritānijas uzņēmumi «British Steel», «Greybull Capital» un Igaunijas uzņēmums «Baltic Metal Holding», interesē maksātnespējīgā «KVV Liepājas metalurga» («Liepājas metalurgs») darbības atjaunošana, nevis aktīvu iegāde, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra «Greybull Capital» partneris Daniels Goldsteins.

Viņš norādīja, ka nevēlas detalizēti komentēt, kāpēc konsorcijs izstājās no «Liepājas metalurga» pārdošanas procesa pagājušā gada vasarā, bet atzīmēja, ka patlaban «šķiet ir iespēja kompānijas iegādi veikt konstruktīvā veidā», tāpēc aprīļa vidū konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgā «Liepājas metalurga» mantu kopumā. «Iepriekšējā pieeja lielākoties bija izsolīt aktīvus, bet šādā procesā mēs nebijām ieinteresēti. Mūs interesē veidot biznesu. Bizness un aktīvi ir atsevišķas lietas. Lai bizness veiksmīgi veidotos, ir aktīvi jāiesaistās visām ieinteresētajām pusēm, un tieši uz to mēs ceram. Aktīvi, protams, ir svarīgi, bet tas nav noteicošais. Tas, ka tev būs noteikti aktīvi, vēl nenozīmē, ka būsi veiksmīgs, » teica Goldsteins.

Joprojām nav skaidrības, kas notiks ar maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma AS KVV Liepājas metalurgs vērtīgāko aktīvu – elektrokausēšanas krāsni; maz zināms arī par industriālā parka ieceri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš nodomu protokola par industriālā parka attīstību Liepājā maksātnespējīgā metalurģijas uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs teritorijā pagājuši tieši divi mēneši. Parakstītais protokols paredz nodomu izveidot projekta vadības grupa, kuras uzdevums būs sagatavot industriālā parka teritorijas attīstības plānu, veicot arī tirgus izpēti un aprēķinus nepieciešamajām privātajām vai publiskajām investīcijām infrastruktūras pilnveidošanai. Iesaistītās puses DB atzīst, ka pagaidām straujiem soļiem nekas nav pavirzījies uz priekšu, jautājumu saistībā ar attīstāmo teritoriju pagaidām arvien vēl ir vairāk nekā atbilžu. Jāatgādina, ka nodomu protokolu parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Liepājas pilsētas dome, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde un SIA FeLM, kas ir Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums un kuras pārziņā ir maksātnespējīgā uzņēmuma elektrokausēšanas krāsns.