Šā gada sešos mēnešos pārcelšanās pabalstos denacionalizēto māju iedzīvotājiem izmaksāti 6 335 000 lati, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.Pārcelšanās pabalstus saņēmušas 377 ģimenes, kas tos izlietojušas nekustamā īpašuma iegādei vai kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par 10 gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pārcelšanās pabalstus Rīgas dome sāka izmaksāt 2006. gadā. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem plānoti 10 miljoni latu. Denacionalizēto namu iedzīvotāji pārcelšanās pabalstus var saņemt ārpus kārtas, ja arī namīpašnieks piekrīt segt vienu ceturto daļu no piešķiramā pabalsta summas. Šā gada sešos mēnešos namīpašnieki līdzfinansējuši pārcelšanās pabalstu izmaksu 65 ģimenēm, kopumā izmaksājot Ls 284 750.Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu ir tiesīgas saņemt personas (ģimenes), kas dzīvo denacionalizētos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos un dzīvojamo telpu lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tās atbrīvo šo dzīvojamo telpu. Uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt persona (ģimene), kurai nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, ja pēdējos trīs mēnešos ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) nepārsniedz Ls 250 mēnesī vienam cilvēkam vai Ls 200 uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēki.Persona (ģimene), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā kā pārcelšanās pabalstu var saņemt Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, 20.septembrī, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēmusi pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem, Db.lv informēja Rīgas dome.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts.

Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēma pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tikās ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai. «Šī ir pirmā valdība, kura nopietni ķērusies pie denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanas, paredzot tam valsts budžetā līdzekļus – 2 miljoni latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljoni latu sociālo namu būvniecībai – šie ir instrumenti, kas darbojas jau šobrīd un tie risina vismaz daļas denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmas», pauda Māris Kučinskis. Valsts sedz 50% piešķirtā pārcelšanās pabalsta apjoma, otrus 50% sedz pašvaldība. Valsts šobrīd sedz arī 30% no pašvaldību īres nama vai sociālā nama celtniecības projekta izmaksām. Ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem, ka nepieciešams aicināt Rīgas domi pārskatīt tās saistošos noteikumus, kas reglamentē pārcelšanās pabalstu izmaksas kārtību, padarot to elastīgāku un atvērtāku, kā arī palielinot pieejamo pabalstu apjomu. Patlaban Rīgas domes saistošie noteikumi paredz personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.2. panta kārtībā piešķirt pabalstu 2000 latu apmērā, paredzot vēl 1000 latu par katru ģimenes locekli. Pārējām personām tiek paredzēts piešķirt 5000 latu lielu pabalstu, paredzot vēl 1500 latus par katru ģimenes locekli. Šo pabalstu tā saņēmējs var izmantot kā samaksu, pērkot dzīvokli vai dzīvojamo māju, vai arī kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei. Saistošie noteikumi neparedz iespēju pabalstu izmantot, iegādājoties nekustamā īpašuma daļu vai remontējot citu nekustamo īpašumu, kurā pabalsta saņēmējs vēlas apmesties uz dzīvi. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, piešķirot pārcelšanās pabalstiem paredzētos līdzekļus, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Tāpat ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem par nepieciešamību veicināt pašvaldību sociālo namu un pašvaldību īres namu būvniecību. Lai piesaistītu pašvaldību interesi šādiem projektiem, tiks spriests par iespējamo valsts līdzfinansējuma šim mērķim palielināšanu no 30% līdz 50% būvniecības kopējo izmaksu. Sociālo namu būvniecībai RAPLM šā gada budžetā paredzējusi piešķirt Rīgas pilsētas pašvaldībai 1,3 miljonus latu lielu līdzfinansējumu, taču šo namu būvniecība Rīgā pagaidām nav uzsākta. Nākamajā gadā Rīgas dome nav paredzējusi būvēt sociālos namus, jo valsts līdzfinansējums šim mērķim nav pieprasīts. Ministrs atbalstīja denacionalizēto namu īrnieku iniciatīvu vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar priekšlikumu dzīvokļu īri noteikt par sabiedrisko pakalpojumu un pārņemt SPRK kompetencē dzīvokļu īres maksu regulēšanu. Diskusijas vērts ir arī priekšlikums mājokļu problēmu risināšanai novirzīt arī ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas un valsts nodevām un citiem ienākumiem no darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Denacionalizēto namu īrnieki, kuri stāv rindā un gaida reģistrāciju pārcelšanās pabalstam, tiks apkalpoti tuvāko divu stundu laikā, un rindas vairs neveidosies.

Ažiotāža radās pēc tam, kad iedzīvotāji uzzināja, ka naudas pārcelšanās pabalstiem visiem gribētājiem nepietiks, jo tā piešķirta četras reizes mazāk nekā 2008. gadā, pastāstīja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Paši optimistiskākie aprēķini liecina, ka šogad pabalstus varētu saņemt ap 200 ģimeņu, bet šādus pabalstus vēlas saņemt 1295 ģimenes.

Cilvēki rindu sāka veidot jau vairākas dienas iepriekš, un nakti Komunālā departamenta telpās pavadīja ap 200 cilvēku, lielākoties pensijas vecumā. “Kad naudas pietika, mēs nekādus pieteikšanās datumus neizsludinājām, jo katrs, kurš nāca, tūlīt tika apkalpots. Šogad janvārī cilvēki nāca, bet mēs bijām spiesti atteikt, jo budžets vēl nav pieņemts un nauda nav ieskaitīta. Rodoties bažām, ka visiem naudas nepietiks, izsludinājām šo reģistrāciju, citādi neapmierināto skaits būtu daudz lielāks,” norādīja Ā.Stabiņa. Pārcelšanās pabalstus cilvēki varēs saņemt rindas kārtībā - pēc tā, kā būs reģistrējušies. Pabalstus varēs saņemt, kad budžetā būs ieskaitīta nauda.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstus, db.lv informēja Rīgas dome. Turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu

Patlaban dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai var reģistrēties personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēku.

Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēku.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) norādīja, ka ienākumu līmenis jāpaaugstina tāpēc, ka palielinājušās algas un pensijas.

Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes veiktā analīze par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu saņēmējiem liecina, ka visbiežāk ģimenes tos izlieto nekustamā īpašuma iegādei Rīgā.

Līdz šā gada 2. aprīlim (ieskaitot) pārcelšanās pabalstos 354 personām (ģimenēm) kopumā izmaksāti 5 551 500 lati.

287 pabalstu saņēmēji to izmantojuši nekustamā īpašuma iegādei, bet 67 gadījumos noslēgti īres līgumi par citas dzīvojamās platības īri.

Lielākā daļa pārcelšanās pabalstu saņēmēju jauno dzīvesvietu nolūkojuši Rīgā. Apkopotā informācija liecina, ka Rīgā iegādāti 185 nekustamie īpašumi un noīrētas 54 dzīvojamās telpas. Savukārt ārpus Rīgas pirkti 102 īpašumi un noslēgti 13 līgumi par dzīvojamo telpu īri.

Personai (ģimenei), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts ir Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts ir Ls 13 000, bet četru cilvēku ģimene var saņemt līdz Ls 22 000.

Rīt, 20. jūlijā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tiksies ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību. Ministrs ir aicinājis Rīgas domi pārskatīt un padarīt elastīgāku dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izsniegšanas kārtību denacionalizēto namu īrniekiem, kā arī palielināt šo pabalstu apjomu, jo patlaban, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, iedzīvotāju loks, kam ir tiesības pretendēt uz šiem pabalstiem, kā arī pieejamās pabalsta summas ir visai ierobežotas. Valdībadenacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai paredzējusi 2 miljonus latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljonus latu sociālo namu būvniecībai. Ja pārcelšanās pabalstiem paredzētā summa tiks iztērēta, esmu pārliecināts, ka valdība atradīs papildus līdzekļus šim mērķim, uzskata Māris Kučinskis. Rīgas, Daugavpils, Valmieras un Cēsu pilsētu pašvaldības jau pieņēmušas pirmos lēmumus par pārcelšanās pabalstu izmaksu iedzīvotājiem un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šīm pašvaldībām jau piešķīrusi valsts līdzfinansējumu pabalstu izmaksai. Kopumā pabalsti piešķirti 44 personām, tajā skaitā 33 Rīgas iedzīvotājiem. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, jo RAPLM šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Daudzviet sadarbojoties valstij ar pašvaldībām aktīvi uzsākta arī sociālo namu celtniecība. 27. jūnijā Bauskā tika atklāta pirmā dzīvojamā ēka, kura rekonstruēta par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tajā ir 6 sociālie dzīvokļi. Līdzīgi projekti patlaban tiek īstenoti Liepājā, Ludzā, Kuldīgā, Cēsīs, Ropažu un Kandavas novados, kā arī Bērzaunes pagastā. Pašvaldības īres namu vai sociālo namu būvniecība ir uzskatāms par efektīvu instrumentu mājokļu problēmu risināšanā.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Rīgas dome šodien nolēma grozīt Rīgas domes saistošos noteikumus “Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība”, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu ir tiesīgas saņemt personas (ģimenes) , kas dzīvo denacionalizētās mājās un dzīvokli lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tās atbrīvo šo dzīvojamo telpu. Uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt persona (ģimene), kurai nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, ja pēdējos trīs mēnešos ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) nepārsniedz Ls 200 mēnesī vienam cilvēkam vai Ls 150 uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēki. Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) uzsver: “Pašvaldības pieņemtais lēmums būtiski palielina pārcelšanās pabalstu izmantošanu – palielināsies gan pabalsta summa, gan tā izmantošanas iespējas, turpmāk šo pabalstu varēs izmantot arī īres tiesību pirkšanai. Tādējādi katra ģimene varēs izvēlēties sev piemērotāko mājokļa problēmas risinājuma variantu.” Turpmāk persona (ģimene), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, kā pārcelšanās pabalstu varēs saņems Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Līdz šim spēkā esošajos noteikumos pamatsumma bija Ls 5000 un vēl Ls 1500 par katru ģimenes locekli. Ja persona (ģimene) no denacionalizētā mājā esošas dzīvojamās platības tiek izlikta ar tiesu parādu dēļ, pabalsta pamatsumma būs Ls 2500 un vēl papildus Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Pieņemtie grozījumi paplašina personu loks, kuras varēs pretendēt uz pārcelšanās pabalstiem. Reģistrējot dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku, tiks vērtēts tikai viņu pensijas apmērs, nevis arī, piemēram, darba alga, ja pensionārs vēl turpina strādāt. Paplašinātas arī piešķirtā pabalsta izmantošanas iespējas, nosakot, ka to var izmantot, kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par 10 gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā. Līdz šim pabalstu varēja izmantot dzīvojamās telpas pirkšanai vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa (mājas) pirkšanai. Grozījumi saistošajos noteikumos “Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Nokritušās dzīvokļu cenas mudinājušas Rīgas denacionalizēto namu īrniekus aktīvāk ņemt pārcelšanās pabalstus. Tik aktīvi, ka jau jūlijā šiem pabalstiem paredzētā nauda ir iztērēta, raksta laikraksts Diena.

Rīgas dome būtu gatava rudens budžeta grozījumos piešķirt papildu naudu, ja to pašu darīs valdība. Taču no valsts maka, visticamāk, galvaspilsētas denacionalizēto namu īrniekiem šogad vairs nedos neko.

"Necerēti liela aktivitāte," saka Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. "Kad pagājušajā gadā plānojām budžetu, rēķinājām, ka vidēji vienai denacionalizētā nama īrnieku ģimenei kā dzīvokļu pabalsts būs jāmaksā ap 15 tūkstošiem latu, taču realitātē ģimenes izrādījās kuplākas un vidēji katrai maksājām 16 tūkstošu latu."

Kopumā šogad pārcelšanās pabalstiem bija paredzēti 15 miljonu latu. Jūlija vidū naudas vairs nebija, jo kopumā šogad pabalstus saņēmušas ap 700 ģimeņu. Ņemot vērā cilvēku lielo atsaucību, dzīvokļu pārvalde plāno Rīgas domes budžeta grozījumos prasīt papildu naudu. Taču tā kā pārcelšanās pabalstus, kā paredzēts likumos, sedz valsts un pašvaldība uz pusēm, domei jāsagaida atbilde no Ekonomikas ministrijas par to, vai un cik tā gatava piešķirt pabalstiem papildu naudu.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien izskatīja Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas sagatavoto lēmumprojektu par ienākumu līmeņa paaugstināšanu personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstus.

Patlaban dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai var reģistrēties personas, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki. Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, tādējādi nosakot, ka turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki.

Lēmumprojektā tiek precizēti arī citi nosacījumi, lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas saņemt pašvaldības palīdzību, piemēram, atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām, kuras strādā algotu darbu un kurām nav apgādnieku, tiks vērtēts tikai pensijas apmērs.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Rīgas dome šodien nolēma paaugstināt ienākumu līmeni personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstu.

Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, tas nosaka, ka turpmāk dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēties personas, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki. Līdz šim dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēja reģistrēties personas, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienam cilvēkam nepārsniedza Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) norāda, ka ienākumu līmenis jāpaaugstina tāpēc, ka palielinājušās algas un pensijas.

15. novembrī stāsies spēkā grozījumi Rīgas domes 20.12.2005. saistošajos noteikumos Nr.36 Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība, kas nosaka lielākus pārcelšanas pabalstus un paplašina to izlietošanas veidus, Db.lv informēja Rīgas dome.

Grozījumi saistošajos noteikumos publicēti laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Rīgas Balss.

Turpmāk personai (ģimenei), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts būs līdz Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts būs Ls 13 000, bet četru cilvēku ģimene varēs saņemt līdz Ls 22 000.

Līdz šim spēkā esošajos noteikumos pamatsumma bija Ls 5000 un vēl Ls 1500 par katru ģimenes locekli. Ja persona (ģimene) no denacionalizētā mājā esošas dzīvojamās platības tiks izlikta ar tiesu parādu dēļ, pabalsta pamatsumma būs Ls 2500 un vēl papildus Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

Lai arī Latvijā ir pieaugušas ražošanas un darbaspēka izmaksas, kā arī jau ilgstoši ir novērojama augsta inflācija, kas mazina vietējo uzņēmēju konkurētspēju, tomēr vairākums Latvijas uzņēmēju pagaidām izturas noraidoši pret iespēju tuvākajā nākotnē pārcelt uzņēmējdarbību uz kādu citu valsti.

9.6% uzņēmēju atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maza, bet 5.9%, - ka uzņēmējdarbības pārcelšanas iespēja uz citu valsti ir drīzāk maza. Tikai 2% aptaujāto uzņēmēju atzina, ka šāda iespēja ir ļoti liela, un 5.6% - ka drīzāk liela. Savukārt 8.5% no aptaujātajiem bija grūti pateikt, vai uzņēmējdarbības pārcelšanas iespēja uz kādu citu valsti pastāv.

Uzņēmēju sniegtās atbildes liecina, ka negatīvāk uz uzņēmējdarbības pārcelšanas iespēju raugās Pierīgas uzņēmēji – 86.4% uzsver, ka nepastāv nekāda iespēja tuvākajā nākotnē pārcelt uzņēmējdarbību uz kādu citu valsti. Līdzīgs noskaņojums ir arī uzņēmējiem pagastos un lauku apvidos – 77.3% atzīst, ka nepastāv nekāda iespēja pārcelt uzņēmējdarbību uz citu valsti.

Rīgas dome plāno noteikt 15 miljonu latu finansējumu 2010. gada budžeta programmai Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts.

Par šādas pārcelšanās pabalstu summas piešķiršanu denacionalizēto namu iedzīvotājiem otrdien lems Rīgas dome. Balsojums gan nenozīmē, ka šāda summa pabalstiem 2010. gada budžetā arī tiks piešķirta, jo viss atkarīgs no valsts piešķirtās dotācijas apjoma. Kā zināms, valsts sedz 50 % no pabalsta apjoma, tādējādi 2010. gada budžetā Rīgas dome no valsts vēlas saņemt 7.5 miljonus latu. Domes Komunālajam departamentam līdz 1. martam jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par pabalsta reģistrā iekļauto personu skaitu.

15 miljoni latu pārcelšanās pabalstiem sākotnēji bija ieplānoti arī 2009. gada budžetā, taču valsts piešķirtā dotācija šogad ir tikai 1.8 miljoni latu, tādēļ kopumā pabalstiem atvēlēti tikai 3.8 miljoni latu. Nepietiekamais finansējums izraisīja ažiotāžu pie Rīgas domes Komunālā departamenta, kur naktī no 2. uz 3. februāri nakšņoja ap 200 cilvēku, kas vēlējās reģistrēties pabalsta saņemšanai. Toties pērn, kad pabalstu summa bija 15 miljoni latu, nekādu rindu nebija un visas 959 ģimenes, kas pārcelšanās pabalstus vēlējās, tos arī saņēma, Db iepriekš informēja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Pabalstu iespējams izmantot nekustamā īpašuma iegādei vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai nekustamā īpašuma pirkšanai. Pabalstu var izmantot arī kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku, ne mazāku par desmit gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā.

«Nodoklim par dienesta auto izmantošanu privātām vajadzībām ir jābūt samērīgam, tai skaitā arī ievērojot šī brīža ekonomisko situāciju. Pretējā gadījumā nodokļa administrēšanas izdevumi var izrādīties lielāki nekā reāli iekasētā nauda,» uzskata Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas padomes loceklis Andris Kulbergs.

«Ja nodokļa likme būtu samērīga, piemēram, 10 līdz 15 Ls mēnesī, tad šāda nodokļa ieviešanā nesaskatu nekādus šķēršļus, īpaši jau tāpēc, ka lielākajā daļā ES valstu šāds nodoklis pastāv.» Šobrīd nav runa par formu, bet par saturu. «Izmaiņas likumdošanā, vēl jo vairāk jaunus nodokļus nedrīkst ieviest pēkšņi un bez pamatojuma. Uzņēmēji vēlas izprast pārmaiņu nepieciešamību. Pretējā gadījumā uzņēmēji nevis meklēs iespējas jauninājumus ieviest, bet gan vairāk domās par to, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Eļļu ugunij pielej fakts, ka uzņēmēji kārtējo reizi ir nostādīti fakta priekšā, jo nav skaidrības, kā šīs nodokļu normas attieksies, piemēram, uz autotirgotāju demonstrācijas automobiļiem, kuri iepazīstināšanas nolūkos klientiem tiek izsniegti, gan darba dienās, gan brīvdienās. Tas pats jautājums skar servisa maiņas automašīnas, īstermiņa un ilgtermiņa nomas automašīnas. Visbeidzot mārketinga nolūkos izīrētas automašīnas, kur reālais īpašnieks ir autotirgotājs, bet ikdienā šos auto lieto sadarbības partneris.