Valsts meža dienesta Mazsalacas mežniecības mežsargs, veicot parasto apgaitas pārbaudi, ievēroja aizdomīgas automašīnas pēdas dzīvnieku piebarošanas vietās, līdz ar to bija radušās pamatotas aizdomas par iespējamām nelikumīgām medībām Ramatas pagastā. Lai operatīvāk varētu atklāt iespējamās malu medības, apgaitas mežsargs un mežzinis griezās pie pazīstamiem vietējiem, tuvumā esošiem iedzīvotājiem un lūdza ziņot mežniecībai par aizdomīgām automašīnām un šāvieniem. Jo šajā laikā pārnadžu medības ir aizliegtas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Valmieras virsmežniecības Mazsalacas mežniecībā pa telefonu tika saņemta informācija , ka ap pulksten desmitiem Ramatas pagasta „Melku” māju apkārtnē atskanējis šāviens. Mazsalacas mežniecības mežzinis Arvīds Bergs par to nekavējoši informēja apgaitas mežsargu Andi Paegli, kurš tūlīt devās uz notikuma vietu. Ieradies notikuma vietā, mežsargs iegriezās tuvākajās mājās, lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji nav dzirdējuši šāvienu. Redzot trīs mājas iedzīvotājus rosāmies pie klēts, mežsargs devās pie viņiem. Atvērtajās klēts durvīs mežsargs ieraudzīja nodīrātu meža cūku. Tūlīt ieradās arī Mazslacas mežniecības mežzinis kopā ar Kārtības policijas iecirkņa inspektoru. Viens no mājas iedzīvotājiem atzinās, ka nošāvis meža cūku netālu no mājas pie graudu atvētījumu kaudzes, kur cūkas nākušas baroties. Nošauto meža cūku ar ragaviņām pēc tam nogādājis klētī, kur nodīrājis. Kā lietiskais pierādījums tika izņemta nelikumīgi glabāta medību bise, ar kuru nošauta meža cūka. Pārkāpuma būtība – nelikumīgas meža cūkas medības meža cūku medībām aizliegtā termiņā bez medību atļaujas ar nelikumīgi glabātu šaujamieroci.Par notikušo uzsākts kriminālprocess.

Jelgavas novada priekšsēdētājs Ziedonis Caune ar kolēģiem trešdien darbadienas laikā izklaidējas medībās, saukdams tās par darba semināru, raksta Zemgales Ziņas.

Novada domē gan žurnālistiem paskaidrots, ka Z. Caune atrodas seminārā Rīgā.

Z. Caune arī atklāja, ka šādi «semināri» tiek rīkoti jau 10 gadus un tā ir tradīcija. Turklāt, lai «seminārs» būtu lētāks, amatpersonas vedis pašvaldības transports. Vienīgi Z. Caune braucis ar savu auto.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā solīts amatpersonu izklaidi pārbaudīt. «Prasīsim, kas tas bija par semināru, vai tika izmantots pašvaldības transports un vai šī diena bija noformēta kā atvaļinājums,» teikusi ministrijas pārstāve Ilze Dišlere.

Medībās piedalījušies arī citi novada pagastu pārvaldnieki, deputāti, kā arī Jelgavas slimnīcas valdes loceklis Andris Ķipurs – viņam gan, atšķirībā no citiem, bija noformēta brīvdiena.

Ventspils amatpersonu lieta, kurā divas apsūdzības virknē epizožu uzrādītas Ventspils mēram Aivaram Lembergam, sadalīta vairākos atsevišķos kriminālprocesos. Līdz ar to šīs lietas galvenais procesa virzītājs vairs nav A.Lemberga Ģenerālprokuratūras pirmstiesas izmeklēšanas prokurors Andis Mežsargs, atsaucoties uz Ģenerālprokuratūras preses dienestu, vēsta laikraksts Diena.

Pēc ar prokuratūru nesasaistītu, taču zinošu avotu atzītā Dienai, noprotams, ka kriminālprocesā, kurā A.Lembergs 2006.gada 20.jūlijā tika apsūdzēts kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanā un kurā pirmstiesas izmeklēšanas termiņš beidzas pēc pāris nedēļām, procesa virzītājs ir prokurors Juris Juriss. Lai arī prokuratūra nesniedz ziņas, kad tieši izmeklēšana šajā kriminālprocesā tiks pabeigta un lieta nodota tiesai, neoficiāli prognozēts, ka līdz 20.jūlijam tas arī notiks. Pagaidām nav skaidrs, vai ar šo kriminālprocesu daļēji tiks apvienots cits no Ventspils amatpersonu lietas izdalītais kriminālprocess, kurā A.Lembergam pērn 14.martā tika uzrādītas apsūdzības kukuļa izspiešanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā, nepatiesu ziņu sniegšanā amatpersonas deklarācijā.

Ministru kabinets (MK) otrdien atkārtoti izsludināja pastiprinātā robežapsardzības sistēmas darbības režīmu no trešdienas, 13.marta, līdz 12.septembrim.

Pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms darbosies Ludzas novadā, Krāslavas novadā, Augšdaugavas novadā, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā un Daugavpilī.

Rīkojums izdots, lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā šī brīža konstatēto Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumu skaitu un to pieaugošo tendenci.

Jau šobrīd Valsts robežsardze (VRS) nodrošina nepārtrauktu austrumu robežas aizsardzību. Taču, ņemot vērā pieaugošo nelikumīgas robežšķērsošanas mēģinājumu skaitu, Valsts policijai (VP) un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir uzdots sniegt nepieciešamo atbalstu VRS valsts robežas robežapsardzības nodrošināšanā, lai nepieļautu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienesta darbinieki Cēsu virsmežniecības teritorijā Vaives pagastā naktī no 11. uz 12. oktobri aizturējuši malumednieku. Tieši notikuma vietā tika aizturēts Vaives pagasta iedzīvotājs, kurš laukā netālu no savas mājas gribēja nomedīt meža cūku, nepiesakot medības un izmantojot neatļautus medību paņēmienus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Cēsu virsmežniecības darbinieki sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu par medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību neievērošanu, jo medības nebija pieteiktas, tika medīts teritorijā, kurā nebija tiesības medīt, kā arī pielietoti neatļauti medību paņēmieni. Aizturētajam iedzīvotājam bija gan mednieka apliecība, gan arī mednieka sezonas karte, tomēr, neskatoties uz to, ka viņš bija oficiāls mednieks, tas neatturēja viņu no došanās nelikumīgās medībās un rupjas Medību noteikumu pārkāpšanas. Patlaban tiek noskaidroti un precizēti visi notikuma apstākļi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Šāgada Filmu nozares finansējuma konkursa rezultāti bija labvēlīgi režisoram Andim Mizišam, kurš jau uzsācis darbu pie savas pirmās pilnmetrāžas spēlfilmas Medības (2006.gada vasarā tika uzņemta daļa filmas darbības – atmiņu epizodes). Ceturtdien, 15.martā, Kangaru kalnu apkaimē sākas galvenais filmēšanas periods, Db.lv informēja studijas Ego Media pārstāve Marta Bite.

"Filma Medības sasien vienā intriģējošā mezglā daudzu cilvēku dzīves – ziemā, pilmēness naktī, kādā mistiskā motelī liktenis saved kopā visus tos, kas reiz karstā vasaras dienā nejauši satikušies ar policistu Krastu (viņa lomā – Rolands Zagorskis). Sižeta sarežģījumos iesaistīts mīlētāju pāris Gints un Elga, trīs piedzīvojumu sacīkšu dalībnieki un vienīgā sieviete starp viņiem – Renāte; ceļu policisti Pēteris un Viktors; trīs paaudžu ģimene, kuras tēvs Kārlis traģiski gājis bojā medībās; Kārļa meita Aija un viņa kādreizējā mīļākā Līvija; dzīves rūdīts skuķis, kas nonākusi kristīgajā topošo māmiņu patversmē... Kriminālu spriedzi visam piešķir indes deva, kura gluži kā loterijā tiks kādam notikumos iesaistītajam. Vai tam, kurš patiešām visvairāk pelnījis sodu, vai arī liktenis ir akls?," tā filmu raksturoja M. Bite.

Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem vajadzētu izvērtēt, vai viņa turpmāka atrašanās amatā atbilst morāles un ētikas normām, kā arī atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam labas pārvaldības principam, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

«Deputātam, tajā skaitā arī pašvaldības domes priekšsēdētājam, savā darbībā ir jāievēro morāles un ētikas normas. Nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs arī ārpus savu amata pienākumu pildīšanas neievēro morāles un ētikas normas, veic prettiesiskas darbības, atzīmē R.Vējonis.

Priekšsēdētāja prettiesiska rīcība graujot ne tikai viņa paša, bet arī visas pašvaldības autoritāti, turklāt par nelikumīgām medībām likumdošana paredz kriminālatbildību.

Jāatgādina, ka Z.Caune tika sastapts netālu no nelikumīgu medību vietas un vēlāk pieķerts melos, raksta zz.lv.

Pēc Jelgavas novada domes deputātu sapulces, kas notikusi aiz slēgtām durvīm, deputāti atzina, Z.Caune viņiem gan ir atzinies melos un paudis nožēlu. Viņš arī teicis, ka tad, ja kādā no ekspertīzēm apstiprināta viņa saistība ar nelikumīgajām medībām, viņš esot gatavs nekavējoties demisionēt. Pagaidām viņš to nedarīšot, ziņo portāls. Deputāti sagaidīšot ekspertīžu atzinumus un tad domāšot, vai prasīt novada šefa atkāpšanos vai pašiem balsot par viņa atstādināšanu.

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, Dzīvnieku drauga fonds aicina sabiedrību pievienoties akcijai pret roņu medībām, piketējot pie Kanādas vēstniecības Latvijā 15.martā plkst. 12.00 Baznīcas ielā 20/22, Rīgā.

"Katru gadu roņu medībās Kanādā tiek nežēlīgi nogalināti vairāk nekā 300 000 roņu un, kā liecina statistika, 98% no nogalinātajiem roņiem ir vecumā no 2 nedēļām līdz 3 mēnešiem.

Roņus nošauj vai arī nosit uz ledus ar nūjām vai ar hakapiku (īpaša nūja ar cirtni galā, izgatavota roņu nogalināšanai). Ar cirtni pāršķeļ ronim galvaskausu un, ērtības labad, neizvelkot cirtni no galvaskausa velk roņa līķi vajadzīgajā virzienā. Sitot mazuļus ar nūju, nereti tie tiek tikai apdullināti, kā rezultātā mazie ronīši tiek nodīrāti vēl dzīvi. Arī šaušana neatbrīvo dzīvnieku no ciešanām. Bieži vien ievainoti roņi aizbēg un mirst zem ledus, šos dzīvniekus neiekļauj valdības medību statistikā.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un multinacionālās tabakas kompānijas Imperial Tobacco Limited galvenais nelikumīgās tirdzniecības apkarošanas vadītājs Fedors Žavoronkovs (Fedor Zhavoronkov) parakstīja Saprašanās memorandu par visa veida nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu tabakas izstrādājumiem. Šis ir pirmais šāda veida līgums, ko paraksta VID un lielizmēra tabakas ražotājs, un tas rada bāzi savstarpējās informācijas un datu apmaiņai, skaidro VID.

Saprašanās memoranda mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas ekonomisko, sociālo, fiskālo un drošības interešu un Imperial Tobacco Limited uzņēmuma interešu maksimālu aizsardzību, un arī turpmāk novērst kontrabandas tabakas izstrādājumu importu un pārdošanu.

Saprašanās memoranda parakstīšana esot apliecinājums abu pušu izpratnei par to, ka tabakas izstrādājumu kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība ir pieaugoša problēma gan Latvijas Republikai, gan likumīgajai tirdzniecībai kopumā.

Sarunas par iespējamo Saprašanās memoranda parakstīšanu uzsāktas šā gada maijā, kad VID ģenerāldirektore darba vizītē apmeklēja Apvienoti Karalisti un tikās ar Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem. Darba vizītes ietvaros I.Pētersone Bristolē tikās arī ar Imperial Tobacco Limited galveno nelikumīgās tirdzniecības apkarošanas vadītāju F.Žavoronkovu un apsprieda iespēju sadarboties ēnu ekonomikas apkarošanā cigarešu tirdzniecības jautājumos.

Mākslas vēsturnieki no Krievijas un Vācijas aicina savas valdības palīdzēt atrast vēsturiskās bagātības, kuras Otrā Pasaules kara laikā nolaupījuši Padomju un nacistu karaspēki, ziņo Bloomberg.

Aptuveni 120 muzeju pārstāvji un mākslas vēsturnieki no abām valstīm tikās Maskavā, lai vienotos par tālākiem soļiem kā atvieglot piekļuvi arhīviem, kas nepieciešamas, lai labāk uzzināt, kas ticis nozaudēts kara laikā. Vēsturnieki lūguši abu valstu atbalstu, lai izveidotu speciālu komisiju, kas koordinētu izpēti un datubāzes.

No Krievijas dārgumiem Vācijā pazudusi slavenā Dzintara istaba, kas nav redzēta kopš 1945. gada.

Nelielās Igaunijas teritorijā esošās Kihnu salas iedzīvotāji jau drīzumā varētu atsākt roņu medības, jo, ņemot vērā pēdējā desmitgadē ievērojami pieaugušo roņu populāciju, varētu tikt atcelts nu jau 30 gadus ilgušais šo dzīvnieku medību aizliegums, ziņo Terra Daily.

Viņš apgalvo, ka pēdējo desmit gadu laikā pelēko roņu populācija Igaunijas teritoriālajos ūdeņos palielinājusies no 1 500 līdz 4 000.

«Pelēko roņu skaits ir strauji palielinājies, uzlabojoties vides apstākļiem Baltijas jūrā, taču 4 000 pelēko roņu Igaunijas ūdeņos joprojām ir krietni mazāk par 10 000 roņu mūsu ūdeņos pirms 100 gadiem. Mūsu kaimiņvalstis Somija un Zviedrija atļauj roņu medības,» stāsta H. Zingels.

Kihnu salas 500 pastāvīgie iedzīvotāji jau pirms trim gadiem vērsās ministrijā, lūdzot atjaunot pelēko roņu medību atļauju, lai salas iedzīvotāji varētu pagatavot savus tradicionālos roņu gaļas ēdienus.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Meža cūku medību sezona ir sākusies 1. maijā un turpināsies līdz 31. janvārim, informē Valsts meža dienests. Ja atsevišķās medību platībās normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu noteiktajā kārtībā ir konstatēta epizootija, Valsts meža dienests pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma nosaka citus medīšanas termiņus un paņēmienus, aizliedz atsevišķu sugu medījamo dzīvnieku medīšanu valstī vai tās daļā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Medības aizliegtas sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka Medību noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Neraugoties uz starptautisku kritiku, pēc vairāk nekā 30 gadu ilgušā starptautiskā moratorija atcelšanas Japānā atsāktas komerciālās vaļu medības.

1. jūlijā nosūtīta pirmā vaļu medību flote ar atļaujām nozvejot 227 vaļus.

Strauji samazinoties vaļu skaitam, Starptautiskā vaļu medību komisija 1986.gadā pasludināja šo dzīvnieku medību moratoriju. Tiesa, arī šī moratorija laikā Japāna ik gadu ir nogalinājusi 200 līdz 1200 vaļu, aizbildinoties ar krājumu uzraudzību ilgtspējīgu kvotu izveidei, vēsta BBC. Tomēr kritiķi uzskata, ka tās ir tikai atrunas, lai Japāna varētu medīt vaļus pārtikai, jo pētniecības nolūkiem nogalināto vaļu gaļa parasti nonāca pārdošanā.

Vaļu medībās Japānā nodarbināti aptuveni 300 cilvēku.

Gadsimtiem ilgi vaļi ir medīti, lai iegūtu to gaļu un taukus. Mūsdienās tie ir kļuvuši par apdraudētiem dzīvniekiem, un to rūpnieciskās medības lielākajā daļā valstu kopš 20. gadsimta vidus ir aizliegtas.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja būtiskas izmaiņas Zvejniecības likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Tās noteiks rūpnieciskās zvejas kārtību, zvejas limita apjomu, kā arī precizēs makšķerēšanas noteikumu deleģējuma saturu un prasības privāto ezeru izmantošanai.

Likuma grozījumi paredz atļaut rūpnieciskajā zvejā izmantot zivju vadu, izņemot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdenstilpēs, kurās šāda zveja pieļaujama tikai īpašos un zinātniskās izpētes nolūkos. Līdz šim zivju vada izmantošana rūpnieciskajā zvejā bija aizliegta.

Turpmāk zveja pašpatēriņam publiskajos ūdeņos varēs notikt tikai ar murdiem, nevis tīkliem. Šīs izmaiņas būs spēkā no nākamā gada 1.janvāra.

Noteikts, ka turpmāk piekrastes nozvejas limita apjomu visām zivju sugām aprēķina procentuāli no Latvijas kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma. Paredzēta arī nozvejas limita pārdales iespēja konkrētajā gadā, ja tā apjoms netiek pilnībā izmantots.Tāpat grozījumi precizē deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt prasības privāto ezeru izmantošanai zivju mazuļu ielaišanai zivju pavairošanas vajadzībām.

«Man ir jāatvainojos iedzīvotājiem par šo nepārdomāto soli šajā momentā. Atzīstu, ka krīzes laikā, kad ir tik liels bezdarbs, tas bija nepārdomāti,» dienu pēc plašu rezonansi guvušā medību semināra norādījis Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS).

Taču, ja finansiālā situācija kļūšot labāka, darbinieku kopības izjūta šādā veidā tikšot stiprināta arī nākamgad, raksta Zemgales ziņas.

Novada vadītājs atzina, ka ceturtdien saņēmis reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna telefonzvanu, bez tam runājis ar ZZS vadītāju Augustu Brigmani, kurš teicies par šo gadījumu runāt partijas iekšienē.

Trešdien Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma nosūtījusi vēstuli Z.Caunem, pieprasot triju dienu laikā sniegt detalizētu informāciju par «semināru»ar medībām darba laikā.

RAPLM valsts sekretāre lūdz Z.Cauni trīs dienu laikā sniegt informāciju par seminārā gūto pieredzi, kā arī tās praktisku izmantošanu pašvaldības darbā, par to, kas piedalījās šajā pasākumā. Straujuma arī vēlas noskaidrot, vai seminārs tika finansēts no pašvaldības līdzekļiem, vai Jelgavas novada pašvaldības amatpersonas saņems atlīdzību par medībās pavadīto laiku, vai medībās tika izmantots Jelgavas novada pašvaldības tehniskais nodrošinājums (autotransports un tml.).

Valsts meža dienests 2016. gada pirmajā pusgadā konstatējis 466 gadījumus par meža apsaimniekošanu, ugunsdrošību un medības regulējošo normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā rezultātā videi nodarīti zaudējumi 1,428 miljonu eiro apmērā, informē VMD.

No piefiksētajiem 466 pārkāpumiem, 274 gadījumos konstatēti kriminālrakstura pārkāpumi, par kuriem noformēti protokoli un lietas materiāli, par kopējo summu 1 354 396 euro, iesniegti policijai kriminālprocesa uzsākšanai un 192 gadījumos noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli, kad, neievērojot normatīvo aktu prasības, videi nodarīti zaudējumi 74 274,74 euro apmērā.

2016. gadā pirmajā pusgadā konstatēto pārkāpumu skaits ir par 82 gadījumiem jeb 17,6% mazāks kā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā.

Lielāko daļu no 2016. gada pirmajā pusgadā konstatēto administratīvo pārkāpumu skaita sastāda medību noteikumu pārkāpumi – 89 gadījumi jeb 19,1% no visiem konstatētajiem pārkāpumiem, otra lielākā pārkāpumu grupa ir atjaunotas mežaudzes kopšanas prasību pārkāpumi – 28 gadījumi jeb 6%, trešajā vietā atstājot augošu koku patvaļīgu ciršanu – 26 gadījumi jeb 5,6% , kas ilgu laiku bija pirmajā vietā.

Svētdien atklātas īpaši nežēlīgas nelikumīgas medības Ventspils rajona Ances mežniecības Ances mednieku kolektīva teritorijā, kur konstatēts, ka aizliegtā termiņā bez medību atļaujas nošautas divas grūsnas staltbrieža govis un viens staltbrieža bullis, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. 26. februārī no rīta Ances mednieku kolektīva biedri, vedot dzīvnieku piebarošanai domāto barību uz mežu, mežā uz ceļa ieraudzījuši asiņainas brieža pēdas, kas liecināja, ka ir izdarīts kāds medību pārkāpums. Sekojot šīm pēdām, mežzinis kopā ar mednieku kolektīva biedriem, nonāca līdz mājām, kur tika atrasts nošautais staltbrieža bullis, kurš jau bija nodīrāts un sadalīts. Fiksējot šo faktu, Valsts meža dienesta Ances mežniecības mežzinis Raits Čakstiņš ziņoja policijai, kura ieradās notikuma vietā. Kopīgi ar policiju, apsekojot notikuma vietu mežā, tika atrasts, ka ir nošauta arī viena staltbrieža govs un pēc kāda laika tika atrasta vēl viena nošauta govs. Aizdomās par visus šo pārkāpumu izdarīšanu tiek turēta viena persona. Šīs malu medības izcēlušās ar īpašu nežēlību, jo pēc Medību noteikumiem staltbrieža govīm jau no 1. janvāra ir noteikts saaudzēšanas laiks, bet staltbrieža buļļu medību sezona ir beigusies jau 31. janvārī. Konstatējot faktus, sastādīts medību noteikumu pārkāpumu protokols un materiāli nodoti policijai krimināllietas ierosināšanai. Zaudējumi par nelikumīgi nomedītajiem dzīvniekiem sastāda 4374 latus.

Reklāmas nelikumīgajām biļešu cenām Rīgas satiksmes transportā tiek apmaksātas no Rīgas domes budžeta, tāpat kā pašas nelikumīgās Rīdzinieku kartes, norāda juriste Ieva Brante. Viņa arī vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar lūgumu par sabiedrības maldināšanu uzsākt kriminālprocesu pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu.

Iesniegumā KNAB un Ģenerālprokuratūrai juriste norāda, ka Rīgas mēra N. Ušakova rīcība ir skaidrojama kā apzināta sabiedrības maldināšana, ar ko tiek nodarīts kaitējums; pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana; patvarība jeb darbību izdarīšana patvaļīgi, apejot normatīvajā aktā noteikto kārtību; Rīgas pašvaldības budžeta izsaimniekošana, t.i., pašvaldības finanšu līdzekļu izšķērdēšana lielos apmēros, kā arī - organizēta kaitniecība.

Rīgas domes vairākkārt pieņemtie saistošie noteikumi par Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta biļešu cenu diferencēšanu pagājušā gada 7. oktobrī, 8. novembrī un 17. decembrī joprojām nav stājušies spēkā, jo neviens no tiem nav publicēts, turklāt Rīgas dome nekādā veidā nav reaģējusi uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atzinumu, ka šie lēmumi ir prettiesiski, norāda I. Brante.

Valdība 10.augustā atbalstīja ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas-Baltkrievijas pierobežā un deva robežsardzei tiesības pielietot fizisku spēku, lai nekavējoties atgrieztu personas valstī, no kuras tās nelikumīgi šķērsojušas robežu.

Ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, kā arī ievērojot lielo Lietuvas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu, ārkārtējā situācija tiek izsludināta no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.

Valdības lēmums arī paredz Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas-Baltkrievijas robežas robežuzraudzības nodrošināšanā, lai nepieļautu robežas nelikumīgu šķērsošanu.

Tāpat valdības lēmums paredz Valsts robežsardzei, Nacionāliem bruņotiem spēkiem un Valsts policijai izmantot paredzētās procedūras un to rīcībā esošos līdzekļus, lai atturētu personas no Latvijas - Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas.

Jau vairākus mēnešus nepiesakās autors divstāvu mājiņai uz divām «vistas kājām» un dažām mazākām koka izbūvēm (trušu būdām, vistu mājiņai, soliņiem, terasei) Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Nelikumīga būvniecība mūsu laikos nav nekas īpašs, šajā gadījumā dīvainākais ir tas, ka māja uzbūvēta uz svešas zemes – AS Latvijas valsts meži mežā, norāda laikraksts.

Profesionāli uzcelto īpatnējo māju šopavasar uzgājis mežsargs. Būve gan vēl līdz galam nebija pabeigta. Vēl tagad tajā atrodas instrumenti – zāģis, ēvele. Pašvaldībā par būvniecību nebija nekādu ziņu. Arī policijai ne celtniekus, ne būvju īpašnieku neizdevās atrast. Pazīmes gan norādot, ka vainīgais varētu būt kādreizējais lielzemnieks, tagad banku apķīlātais un pieticīgi dzīvojošais Vilnis Baltais, kura zeme ir pieguloša valsts mežam. Aizdomas vēl vairāk pastiprina apstāklis, ka pie raganas mājiņas, kā tagad Lielvārdē dēvē šo būvi, normāli var nokļūt tikai pa V. Baltā zemi, jo no citām pusēm šo meža nostūri iekļauj dūksnājs. Turklāt V. Baltā sētā ir kokmateriāli, no kādiem celtas būves mežā, ir arī daži līdzīgi darinājumi, bet ne tik iespaidīgi, raksta Latvijas Avīze.

Valsts uzraudzība mežos paliks bez virsmežniecībām, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To paredz Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektora Jāņa Kinnas iesniegtais VMD strukturālās optimizācijas modelis. Vai tas tiks īstenots dzīvē, ir atkarīgs no zemkopības ministra Jāņa Dūklava lēmuma. Zemkopības ministrijā iesniegtais optimizācijas plāns paredz virsmežniecību uzdevumu sadali starp mežniecībām un VMD centrālo administrāciju, bet mežniecību skaitu samazināt no pašreiz esošajām 77 līdz 35-50, savukārt nelielās mežniecības, kas atrodas novadu administratīvajos centros vai iedzīvotājiem izdevīgās vietās, plānots pārveidot par mežniecību struktūrā esošiem klientu apkalpošanas punktiem, kopskaitā 22-27, šajos punktos darbinieki tiks pilnvaroti pieņemt konkrētus lēmumus.