Administratīvo tiesu nolēmumu datu bāzē (tiesas.lv) ir maz tādu spriedumu, kuru pamatā būtu strīds par iestādes nepamatotu atteikumu piešķirt kādam uzņēmumam ES struktūrfondu līdzekļus. Vai ES struktūrfondu piešķiršana norit gludi un bez jebkādām valsts pārvaldes kļūdām? Ja tā, šī būtu vienīgā joma, kurā iestādes darbojas nevainojami. Taču reālā situācija ir nedaudz cita un patiesie iemesli, šķiet, meklējami citur.

Situācijā, kad bankas kļuvušas atturīgas pat pret salīdzinoši perspektīviem projektiem, palielinās konkurences cīņa par pieejamajiem ES struktūrfondu līdzekļiem. To apjoms gan ir ierobežots, tādēļ daudzi projektu iesniedzēji nesaņem cerēto atbalstu. Ja iestādes atteikums ir pamatots, nekas cits neatliek, kā vien meklēt citus projekta finansēšanas avotus vai par «neveiksmīgo» projektu aizmirst.

Taču ir gadījumi, kad uzņēmumam, saņemot iestādes atteikumu piešķirt struktūrfondu līdzekļus, rodas šaubas par lēmuma pamatotību. Vienīgā iespēja pārbaudīt, vai tas bijis tiesisks – panākt tā pārbaudi administratīvajā tiesā.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Valsts kontrole konstatējusi nepilnības atbildīgo institūciju darbībā, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto vides projektu plānošanu, uzraudzību un izmaksu efektivitātes nodrošināšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

"Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2004.–2006. gada plānošanas periodā izveidotā vides projektu plānošanas un uzraudzības sistēma nenodrošina plānoto mērķu sasniegšanu ar iespējami zemām izmaksām un iespējami īsos termiņos, kā arī dažos gadījumos - projektu atbilstošu atlasi un to īstenošanas uzraudzību.

Politikas plānošanas dokumentos struktūrfondu mērķu sasniegšanas rādītāji ir noteikti pretrunīgi vai nav noteikti vispār, līdz ar to apgrūtinot un atsevišķos gadījumos padarot neiespējamu rezultātu sasniegšanas un politikas īstenošanas efektivitātes izvērtējumu.

Lai gan normatīvie akti paredz, ka Finanšu ministrija (FM) atbild par struktūrfondu atbalsta politikas plānošanas un īstenošanas dokumentu izstrādi, bet Vides ministrija (ViM) nodrošina minēto dokumentu attiecīgo sadaļu sagatavošanu, nav noteikta iestāžu nepārprotama atbildība par politikas plānošanas un īstenošanas dokumentu gala versiju atbilstību struktūrfondu ieviešanas sistēmas prasībām.

«Tas, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izvirza kritērijus ES līdzfinansējuma saņemšanai, ir apsveicami, jo vairs netiek kultivēta kāda čomu būšana, kā tas varbūt notika ar G - 24 kredītu izsniegšanu,» secina A. Brūvelis. Gan viņš, gan arī citi uzņēmēji atzina, ka būtiskākais jautājums, izvirzot kritērijus ir kādu mērķi ar tiem vēlas sasniegt — sašaurināt vai paplašināt potenciālo pretendentu (un kurās jomās) loku uz ES līdzfiansējumu. Tajā paša laikā nav ietverts kritērijs, kurš ļautu vērtēt uzņēmuma vadības prasmi saimniekot, tāpēc, pēc A. Brūveļa domām, šos kritērijus vajadzētu papildināt ar pretendenta pēdējo trīs gadu finansiālās darbības analīzi. «Pretējā gadījumā var būt situācija, kad formāli visiem ES līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumiem atbilst uzņēmums ar 20 Ls lielu apgrozījumu un 1 Ls lielu peļņu, kā to rada arī veiktā analīze,» uzsver A. Brūvelis. Pēc citu uzņēmēju domām, būtu jānosaka, ka eksportspējīgās produkcijas ražotājiem ir prioritāte šī līdzfinansējuma saņemšanā. Taču ņemot verā, cik un kādi ir Latvijas resursi, nevajadzētu pārforsēt ES naudas pieškiršanu projektiem, kuri varētu pārdalīt esošo tirgu sev par labu, bet vairāk arī neko,» norāda A. Brūvelis. Tāpat ir jādomā, kuros reģionos ko atbalstīt, kaut arī pēc A. Brūveļa un citu uzņēmēju domām vispirms vajadzētu valstij sakārtot infrastruktūru it īpaši ceļus. Db jau rakstīja, ka asociācijas Latvijas koks un asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers, vērtējot šos kritērijus, atzina, ka nosacījumi ES līdzfinansējuma saņemšanai ir samērā bargi un tos izpildīt varēs nebūt ne visi ES nauda gribētāji.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Informāciju sagatavoja Daiga Reihmane, Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora pienākumu izpildītāja.

Kalendārs

06.11.2006. – 10.11.2006.

Pirmdiena, 6. novembris

Fm Sanāksme Par Struktūrfondu Jautājumiem

Finanšu ministrijā notiks Finanšu ministrijas vadības un visu Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistīto FM struktūrvienību iknedēļas sanāksme, kas koordinē visus ar ES fondu vadības sistēmas izveidi un darbību saistītos jautājumus, normatīvo aktu izstrādi u.c.

Mk Sēdē Izskatīs Fm Kompetences Jautājumus

Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotos dokumentus:

· noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.651 "Kārtība, kādā pievienotās vērtības nodoklis piemērojams preču importam, preču piegādēm, preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumiem, par kuriem samaksāts no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem"";

Saeimas deputātu kritiku izpelnījusies Finanšu ministrijas un citu ES struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju iniciatīva tikai tagad virzīt izskatīšanai parlamentā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumus. Piemēram, deputātu uzmanību saistījis fakts, ka par vienu no iemesliem, kādēļ nepieciešami ES struktūrfondu un ES Kohēzijas fonda vadības likumi, ir minēts tas, ka patlaban nav pietiekama juridiskā pamata ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai iesniegto projektu noraidīšanai. To, ka projektu un grantu shēmu vadlīnijas nav tiesību akts ar pietiekamu juridisko spēku un fondu vadībā iesaistītie lēmumi par līdzfinansējuma nepiešķiršanu var tikt apstrīdēti tiesā, atzīst arī vadošās iestādes — Finanšu ministrijas (FM) — speciālisti. FM valsts sekretāra vietnieks Andžs Ūbelis trešdien Budžeta komisijas sēdē atzina, ka pašlaik izvērtēšanai ES struktūrfondu vadībā iesaistītajās institūcijās iesniegti vairāki projekti, kuru sagatavošanā ir ieguldīti ievērojami līdzekļi un kuru noraidīšanas gadījumā to pieteicēji var vērsties administratīvajā tiesā. Turklāt FM sasniegusi informācija, ka atsevišķi juristi jau sāk piedāvāt uzņēmējiem, kuru projekti ir vai var tikt noraidīti, savu palīdzību «tiesu darbos». Budžeta komisijas deputāti arī norāda, ka likumprojekti galvenokārt paredz deleģēt Ministru kabinetam tiesības izdot dažādus ar ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvi saistītus noteikumus, kas būtībā jau darbojas. Savukārt A. Ūbelis skaidro, ka lielu daļu ar ES struktūrfondu projektu vadību saistīto jautājumu jau regulē ES regulas, kuras nedrīkst pārnest nacionālajā likumdošanā, tādēļ ar minētajiem likumprojektiem tiek mēģināts «nosegt» tos jautājumus, ko šīs regulas neregulē. «No sistēmas sakārtotības viedokļa likums ir vajadzīgs, bet tam vajadzēja tikt pieņemtam ātrāk,» atzīst Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Atis Slakteris. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja abu likumprojektu virzīšanu pieņemšanai pirmajā lasījumā, vienlaikus nolemjot, ka likumi vēl būtiski jāuzlabo un jāprecizē.

Līdz šā gada 30.septembrim Latvijā apstiprināti ES struktūrfondu* projekti par 80% no kopējā valstij pieejamā struktūrfondu finansējuma, projektu īstenotājiem izmaksāti 23%, bet Latvijas budžetā no Eiropas Komisijas atgriezti 15% no Latvijai 2004. – 2006.gadā pieejamajiem 625.6 miljoniem eiro, Db.lv informēja Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu departamenta Informācijas un publicitātes nodaļas vadītājas vietniece Lita Kokale.

Gandrīz pilnībā apgūts Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda virzības daļas (ELVGF) finansējums – apstiprināti projekti par 98.4% no fondā pieejamā finansējuma. Eiropas Sociālā fonda (ESF) ietvaros projektiem piesaistīti 92.2% pieejamo līdzekļu. Trešo vietu ieņem Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI) – apgūti 85.1% finansējuma, savukārt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ietvaros 72.4% 2004. – 2006.gada piešķīruma.

ELVGF projektos projektu īstenotājiem izmaksāti 61.74%, ZVFI ietvaros 46.1% no pieejamā struktūrfondu finansējuma. ESF un ERAF projektos izmaksātais finansējums attiecīgi atbilst 19.9% un 13.7% no šajā fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamā finansējuma.

Lai noteiktu kārtību, kādā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfonda publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu, ir izstrādāts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts. Šis dokuments šodien, 9.martā, valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās. Finanšu ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfonda publicitāti un vizuālās identitātes prasību ievērošanu”, noteiks: ES struktūrfondus administrējošo institūciju kompetenču sadalījumu ES struktūrfondu publicitātes nodrošināšanai; ES struktūrfondu – Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzību un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta– logotipu, kā arī visu četru struktūrfondu kopējā logotipa lietošanu. Struktūrfondu vizuālā identitāte ir izstrādāta 2004.gadā un apstiprināta ar Finanšu ministrijas 28.05.2004. rīkojumu Nr.503 „Par vizuālās identitātes vadlīnijām publicitātes pasākumu īstenošanai ES struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām un struktūrfondu finansējuma saņēmējiem”. Ministru kabineta noteikumu projekta izstrādes nepieciešamību nosaka ES struktūrfondu vadības likums, kas stājies spēkā 2006.gada 1.janvārī.

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apguves lietās Normunds Broks (TB / LNNK) trešdien preses konferencē informēja par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvi 2006.gadā. Līdz 2006.gada 31.decembrim struktūrfondu projektiem piesaistīti 96% 2004. - 2006.gadu periodā pieejamā finansējuma, savukārt projektu īstenotājiem izmaksāti 33% finansējuma.

Visraitāk veicies ar Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda apguvi - projektiem piesaistīti 97% 2004. - 2006.gadā pieejamā struktūrfonda finansējuma, projektu īstenotājiem atmaksāti jau 74% jeb 47 miljoni latu. Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta ietvaros projektiem piesaistīti 87% finansējuma, izmaksāts 61% struktūrfonda finansējuma - 10,5 miljoni latu. N.Broks uzsvēra, ka "SAPARD apguves pieredze un projektu specifika - lauksaimniecības un zivsaqimniecības jomās tie ir vienkāršāki un ātrāk īstenojami - ir abu fondu ātrās apguves atslēga".

Eiropas Reģionālās attīstības fonda ietvaros projektiem piesaistīti 97% pieejamā struktūrfonda finansējuma, projektu pieteicējiem atmaksāti 22% jeb 58,9 miljoni latu, Eiropas Sociālā fonda ietvaros šie rādītāji ir attiecīgi 91% un 29% jeb 26 miljoni latu.

Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzības komiteja neatbalstīja struktūrfondu vadošās iestādes - Finanšu ministrijas priekšlikumu pārdalīt finansējumu no «pasīvajām» struktūrfondu aktivitātēm uz tām, kurās pieejamie līdzekļi jau ir apgūti vai projekti pieteikti par lielāku finansējumu nekā konkrētajā aktivitātē pieejams. Struktūrfondu uzraudzības komiteja pieņēma lēmumu ministrijām, kuru pārziņā esošās struktūrfondu aktivitātes joprojām nav iekustinātas (nav izstrādāta nepieciešamā dokumentācija vai netiek iesniegti struktūrfondu projektu pieteikumi) līdz 2006. gada 6. janvārim veikt nepieciešamos darbus, lai līdzekļi tomēr tiktu novirzīti aktivitātēs paredzētajiem mērķiem. Jānorāda, ka šis ir pēdējais termiņš pirms struktūrfondu ārkārtas uzraudzības komitejā 2006. gada februārī tiks atkārtoti skatīts jautājums par finansējuma pārdali starp aktivitātēm. Minētais attiecas uz Satiksmes ministrijas pārziņā esošo 5.73 milj. latu apjomīgo Eiropas Reģionālās attīstības fonda nacionālo programmu Informācijas un sakaru tīklu attīstība ģeogrāfiski attālinātajās teritorijās. Attiecībā uz Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajām Eiropas Sociālā fonda (ESF) grantu shēmām Nodarbināto personu pārkvalifikācijas veicināšana un Konsultācijas komercdarbības un pašnodarbinātības uzsācējiem (kuras apsaimnieko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) visām ESF vadībā iesaistītajām ministrijām – Ekonomikas, Labklājības, Izglītības un zinātnes – uzdots līdz 2006. gada 6. janvārim apzināt situāciju un iesniegt priekšlikumu, kur piesaistīt Ekonomikas ministrijas prognozēto neapgūstamo finansējumu 8.6 milj.latu apmērā. Ja «pasīvajās» struktūrfondu aktivitātēs noteiktajos laika termiņos netiks panākts būtisks progress, 2006.gada februārī struktūrfondu uzraudzības komitejas ārkārtas sanāksmē tiks lemts par līdzekļu pārdali starp vienotā programmdokumenta aktivitātēm, līdzekļus novirzot tām, kurās pieejamais finansējums ir ievērojami mazāks par pieprasīto.

ES struktūrfondu līdzfinansējuma palielināšana par teju 21 milj. Ls, līdz 47 milj. Ls ir labs katalizators uzņēmēju iecerēto investīciju projektu īstenošanai.

Tā vakardienas valdības lēmumu vērtē aptaujātie uzņēmēji. «ES struktūrfondu atbalsts ir dopings ražotājam jaunas ražotnes izveidei vai arī esošās modernizācijai,» tā ES struktūrfondu līdzfinansējuma nozīmi vērtē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš secina, ka tieši minēto iemeslu dēļ arī daudzi projekti tiek pieteikti atbalsta saņemšanai.

«Jā, daļa projektu pie kārotā atbalsta netiek un arī iecerēto projektu realizē mazākā apmērā vai sliktākajā gadījumā to iesaldē uz kādu laiku,» secina A. Plezers. Viņš gan norāda, ka ir uzņēmumi, kuri iecerēto investīciju projektu tomēr cenšas īstenot arī bez ES struktūrfondu atbalsta.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Jūlija Pastušenko par to, kāpēc ceļš uz eiro izrādās garāks, nekā sākotnēji domāts.

2004. gada maijā, kad Eiropas Savienībai pievienojās desmit jaunas dalībvalstis, valdīja pārliecība, ka tās līdz 2010. gadam kļūs arī par eiro zonas pilntiesīgajām dalībniecēm, un tika prognozēts, ka trīs vai četras no tām varēs to izdarīt jau 2007. gadā. Laika gaitā situācija ir mainījusies: 2007. gadā tikai Slovēnija iestājās eiro zonā, un pastāv diezgan liela varbūtība, ka lielākā daļa jauno ES dalībvalstu tomēr vēl neieviesīs eiro līdz 2010. gadam. Kāpēc ceļš uz eiro izradās garāks, nekā sākotnēji tika domāts? Atbilde meklējamā t.s. konverģences kritēriju sasniegšanā.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Latvijas Biznesa konsultantu asociācija sadarbosies uzņēmēju informēšanā par ES struktūrfondu apgūšanu, kā arī atbalstu konsultācijām projektu izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā. To paredz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Jura Kanela un Latvijas Biznesa konsultantu asociācijas (LBKA) prezidenta Andra Deniņa parakstītais sadarbības līgums. «LIAA nesadarbojās un nesadarbosies ar vienu atsevišķu konsultantu kompāniju vai konsultantu grupu attiecībā uz ES struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanu,» uzsver J. Kanels. Viņš norādīja, ka LIAA ir pilnīgi vienalga, kas un uz kādiem nosacījumiem ir gatavojis projektu ES līdzfinansējuma saņemšanai — pats uzņēmējs vai kāds konsultants. Lai arī sākotnēji ir bijis plāns gatavot sarakstu ar tām konsultantu kompānijām, kuras ir sevi pierādījušas darbā ar pirmstrukturālajiem fondiem, taču, lai nejauktu konsultantu tirgu, no šīs idejas LIAA atteikusies. norādīja J. Kanels. Viņš arī atzina, ka LIAA nepiedalīsies kādu konkrētu komercbanku informatīvajos pasākumos saistībā ar ES naudas apguvi. Kā LIAA un LBKA kopīgu mērķi J. Kanels minēja dažādu krāpnieku neitralizēšānu, kuri uzņēmēju neinformētības dēļ, solot ne tikai sagatavot attiecīgu projektu ES līdzfinansējuma saņemšanai arī sola pozitīvu lēmumu, kas neesot iespējams. Viņaprāt šādi darboņi tikai diskreditēs godprātīgus konsultantus. «Projekta apstiprināšanas procedūra ir tāda, ka ne ar kādām «dāvanām» vai kukuļiem pozitīva lēmuma pieņemšana nebūs iespējama, jo tos vērtēs nevis viens atsevišķs cilvēks, bet speciāla starpnozaru komisija,» uzsvēra J. Kanels. «Biznesa konsultantu uzdevums ir palīdzēt uzņēmējiem veiksmīgāk apgūt ES strukturālos fondus, kas radīs papildu pievienoto vērtību uzņēmējiem, lai projekti tiktu ne tikai profesionāli sagatavoti, bet arī veiksmīgi realizēti,» uzsvēra A. Deniņš. Viņš atzīst, ka LBKA ir apmēram 100 biedru.

A/s Rīgas piena kombināts (RPK) ar Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu ekspluatācijā nodevis rekonstruēto piena produktu ekspedīcijas noliktavu. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 0.5 milj. latu, no tiem 50% paredzēts segt no ES struktūrfondu programmas Eiropas lauksaimniecības un garantiju fonda (ELVGF) līdzfinansējuma. Līgums ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) par RPK izstrādātā projekta - Piena produktu ekspedīcijas noliktavas rekonstrukcija» tika noslēgts pērn jūlijā. Noliktavas rekonstrukcijas darbi tika sākti šā gada janvārī un pilnībā pabeigti maija beigās kā tas sākotnēji bija plānots. Kopējā fondam pieteiktā projekta vērtība bija 480†200 latu, no tiem daļa – 240†100 latu no ELVGF līdzfinansējuma, kur 168†070 latu ir ES un 72†000 latu Latvijas līdzfinansējums. Šobrīd LAD ir iesniegti dokumenti ELVGF līdzfinansējuma saņemšanai. Projekta ietvaros ir uzbūvēta jauna esošās noliktavas piebūve, izveidojot produkcijas komplektācijas zonu, kurā vienlaicīgi var apkalpot 23 transporta vienības. Otrs nozīmīgs RPK attīstības projekts, kurā ir piesaistīts ES struktūrfondu finansējums ir jaunas siera ražotnes izveidošana RPK teritorijā. Plānots, ka jaunā siera rūpnīca ražošanu sāks 2006. gada vidū.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Lai noteiktu kārtību struktūrfondu uzraudzībai un izvērtēšanai, valdība apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātos MK noteikumus «Kārtība, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu uzraudzību un izvērtēšanu». MK noteikumi regulēs kārtību, kādā pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un maksājumu iestādes sagatavo ziņojumu par struktūrfondu uzraudzību, kā arī noteiks termiņus ziņojumu iesniegšanai vadošajā iestādē – Finanšu ministrijā. Noteikumi paredzēs, ka institūcijām ir jāsagatavo ziņojums par struktūrfondu līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu ieviešanas gaitu vai struktūrfondu finansējuma izlietojumu, kā arī jāanalizē problēmas struktūrfondu ieviešanā un jāsniedz priekšlikumi par struktūrfondu ieviešanas uzlabošanu.

30.jūnijā, Durbes pilī (Tukuma rajons) notiks trešā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksme, kurā paredzēts apstiprināt nozīmīgus dokumentus ES struktūrfondu veiksmīgai apguvei un projektu specifiskos vērtēšanas kritērijus. Uzraudzības komitejas nozīmīgākie dienaskārtības jautājumi ir vienotā programmdokumenta papildinājuma grozījumu un vienotā programmdokumenta 1.prioritātes “Līdzsvarotas teritoriālās attīstības veicināšana”, 2.prioritātes “Uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana”, 3.prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un vērtēšanas kritēriju apstiprināšana. Uzraudzības komitejas uzdevums ir uzraudzīt ES struktūrfondu piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti un lietderību. Informāciju par uzraudzības komiteju var atrast FM administrētajā ES fondu interneta mājas lapā – www.esfondi.lv. FM ES fondu departaments ir ES struktūrfondu vadošā iestāde, kas organizē un nodrošina struktūrfondu uzraudzības komitejas un vadības komiteju darbību - koordinē ES struktūrfondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina struktūrfondu izlietojuma uzraudzību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību un sadarbību ar Eiropas Komisiju.

22. aprīlī Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda vadības komitejā apstiprinātas Lauku atbalsta dienesta vadlīnijas projektu pieteicējiem, kas nosaka projektu pieteikumu kārtību Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējuma saņemšanai. «Neskatoties uz skeptiķu prognozēm, Zemkopības ministrija, kā solījusi, visus darbus, kas nepieciešami ES struktūrfondu savlaicīgai apguvei, padarījusi laikā. Līdz ar to Latvijas lauksaimnieki un zivsaimnieki jau nākamās nedēļas laikā Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs varēs iesniegt savus pieteikumus un projektus ES struktūrfondu finansējuma saņemšanai. Ar gandarījumu jāatzīst, ka lauksaimnieki ES struktūrfondu līdzekļus varēs apgūt līdz ar Latvijas iestāšanos ES. Pirmo kvalitatīvo projektu vērtēšana varētu notikt jau maijā, jo daudziem zemkopjiem nav laika gaidīt – jāmodernizē iekārtas, jāpērk jauni kombaini un kaltes, lai ES līdzekļus varētu izmantot jaunās, šī gada ražas novākšanā,» uzsver zemkopības ministrs Martiņš Roze. Lauku atbalsta dienesta vadlīnijās lauksaimniekiem sniegta informācija, kas palīdzēs projekta iesniedzējiem sagatavot nepieciešamo dokumentāciju struktūrfondu finansējuma saņemšanai. Vadlīnjās skaidroti atbilstības kritēriji projektu iesniedzējiem, pašam projektam un izmaksām, kā arī pieteikšanās kārtība, vērtēšanas un atlases nosacījumi. Lauksaimnieki ar vadlīnijām varēs iepazīties Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs, rajonu lauksaimniecības konsultāciju birojos, informācija arī LAD mājas lapā- www.lad.gov.lv.

Pārstrādāti finanšu kritēriji, kuri varētu tikt izvirzīti līdzfinansējuma saņemšanai no ES struktūrfondiem. To rāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Ekonomikas ministrijai nosūtītie pārstrādātie kritēriji, pēc kuriem vērtēs uzņēmēju projektus līdzekļu saņemšanai no ES struktūrfondiem. Salīdzinājumā ar sākotnēji izstrādātajiem kritērijiem ir atmesta prasība par to, ka uzkrātie zaudējumi nepārsniedz 1/2 no pamatkapitāla, bez tam samazināts pašu kapitāla īpatsvars no aktīvu kopsummas > 0.3, aizstājot ar > 0.25. Bez tam kritērijos iekļauti nosacījumi, kuriem jāatbilst ES naudas gribētājiem projekta īstenošanas laikā un pēc tā pabeigšanas, kādu līdz šim redzētajos kritērijos nebija. Agrāk izstrādātie kritēriji pārstrādāti pēc konsultācijām ar uzņēmējiem, Latvijas Komercbanku asociāciju, Latvijas Biznesa konsultantu asociāciju, Rīgas Reģiona attīstības aģentūru, un izvērtējot Lauku atbalsta dienestā iesniegto atbalsta projektu vērtēšānas kritērijus, revīzijas iemeslus skaidroja LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere - Lāce. Viņa atzina, ka pārstrādātie kritēriji ir līdzīgi tiem kādus izmanto Lauku atbalsta dienests vērtējot pretendentu atbilstību Sapard līdzfinansējuma piešķiršanai. LIAA, balstoties uz LAD pieredzi uzskata, ka arī ar pārstrādātajiem kritērijiem uzņēmumi būs finansiāli stabili, lai realizētu projektu un turpinātu darboties pēc projekta pabeigšanas, skaidroja V. Vilistere - Lāce. Tagad tiek gaidīts Ekonomikas ministrijas vērtējums par izvirzīto kritēriju projektu. Jāatgādina, ka administratīvos un finanšu kritērijus izstrādāja LIAA kopā ar auditorkompāniju Ernst&Young.

ES līdzekļu administrētājs Lauku atbalsta dienests (LAD)noraida masu medijos izskanējušo informāciju par iespējamo LAD ierēdņu negodīgumu ES struktūrfondu administrēšanā. LAD direktore Irina Pilvere informē, ka Latvijā lauksaimnieki pēdējos četros mēnešos kopš struktūrfondu administrēšanas uzsākšanas ir izrādījuši milzu aktivitāti, un iesnieguši kvalitatīvus un skaitliski ļoti daudzus projektus, kas esot ļoti pozitīvs fakts. Tomēr pieejamais sabiedriskais līdzfinansējums ir ierobežots un, iespējams, tā rezultātā arī ir sākusies visa dezinformācija par it kā negodīgu struktūrfondu administrēšanu, pieļauj I. Pilvere. To netieši apstiprinot arī tas, ka šogad vien LAD ir pieņēmis un administrējis vairāk nekā 70 000 pieteikumu uz dažādiem atbalsta maksājumiem, taču līdz šim netikuši izteikti apgalvojumi par ierēdņu it kā nelikumīgu rīcību vai projektu «izbīdīšanu» par papildu samaksu. LAD direktore arī atzīst, ka iespējams, savu artavu kaislību uzkurināšanā ap ES struktūrfondu apguvi dodot firmas, kas nodarbojas ar projektu izstrādi struktūrfondu līdzfinansējuma saņemšanai. «Konsultanti mēģina izmantot visas iespējas, lai pārliecinātu savu klientu par «garantētu» projektu apstiprināšanu un saņemtu paaugstinātu atlīdzību. Ņemot vērā publiski pieejamos datus par projektu izvērtēšanas rezultātiem, konsultantiem šo nepatieso apgalvojumu risks ir ļoti zems, jo projekti vidēji tiek apstiprināti 80 – 90% gadījumos,» pauda I. Pilvere. Līdz ar to LAD atkārtoti lūdz visus atbalsta pretendentus neiekrist uz «lētiem» dažādu «konsultantu» vai izveicīgu «darboņu» šantāžu par lielākas projekta izstrādes samaksas pieprasīšanu. LAD lūdz visus atbalsta pretendentus, kuriem it kā LAD vārdā tiek pieprasīta papildu samaksa par projektu un citu atbalsta pieteikumu veiksmīgu «izbīdīšanu», nekavējoties par to ziņot pa KNAB Ziņojuma centra bezmaksas tālruni 8002070 vai LAD iekšējā audita departamenta direktorei pa tālruni 7027478.

Pirmdien Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja Īpašuma departamenta sagatavotos jaunos Rīgas domes saistošos noteikumus par kārtību, kādā pašvaldība piešķirs līdzfinansējumu Rīgā esošo valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu restaurācijai un konservācijai, informē domes pārstāvji.

Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks: «Rīga ir ne tikai uzsākusi aktīvu cīņu pret graustiem un nelikumīgi būvētām ēkām, bet arī atradusi veidu, kā sadarboties ar privātajiem īpašniekiem, lai vēsturiskās ēkas , kas vietējas nozīmes un valsts nozīmes pieminekļi, saglabātu savu vēsturisko veidolu un skaistumu. Jo tieši valsts un vietējās nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki, būs šī domes līdzfinansējuma saņēmēji.»

Jaunie saistošie noteikumi paredzēs, ka līdzfinansējumu 50% apmērā no kopējā kultūras pieminekļa saglabāšanai nepieciešamā budžeta (tāmes), bet ne vairāk kā 14 tūkstošus eiro, kultūras pieminekļu restaurācijai, konservācijai un ne vairāk kā 5000 eiro izstrādājumu restaurācijai varēs saņemt īpašnieki, kuri atjaunošanai paredzētās ēkas atrodas Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā, Mežaparkā, Kalnciema ielas koka apbūves zonā un atsevišķās vietās Pārdaugavā. Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs uzsvēra: «Šīs teritorijas izvēlētas kā pirmās, bet noteikti ne vienīgās, ja būs interese no īpašniekiem, vēlāk saraksts tiks papildināts arī ar citām teritorijām, piemēram, Grīziņkalnu.»