Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti!

Godājamais Ministru prezidenta kungs!

Godājamie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm sāka atjaunoties pēc tam, kad 1991. gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto Konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Pirmajos gados gan Latvija, gan Krievija vēl tikai meklēja savu vietu pasaulē. Gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos. Latvijā bija spēki, kas vēlējās pāršķirt jaunu lapu un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai piecdesmit okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko Padomi un vēlāk - Saeimu - godāja par pretlikumīgā 4. maija režīma institūcijām. Krievijā konfrontēja tie, kas vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju un tie, kas loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga kādā veidolā.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Ārlietu ministrija 13. un 14.decembrī organizē Latvijas augstskolu politikas zinātnes studentu vizīti NATO galvenajā mītnē Briselē, kuras laikā Latvijas pārstāvjiem būs iespēja iepazīties ar NATO darbības principiem un alianses šī brīža aktualitātēm, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Delegāciju ar būtiskākajiem NATO dienaskārtības jautājumiem iepazīstinās NATO institūciju amatpersonas, kas ikdienā strādā attiecīgajās jomās.

Informatīvo vizīti NATO galvenajā mītnē Latvijas delegācijai, kurā pārstāvēti trīs Latvijas augstskolu (Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Vidzemes augstskola) studenti, rīko Ārlietu ministrija sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Latvijas pārstāvniecību NATO. Latvijas delegācijas dalībniekiem ir sagatavots lekciju cikls, kurā iekļauti temati par NATO partnervalstīm un paplašināšanās jautājumiem, NATO šī brīža operācijām, kā arī par gaidāmo NATO samitu, kas norisināsies Bukarestē nākamā gada pavasarī. Tāpat Latvijas studenti tiks informēti par stažēšanās iespējām NATO un tam nepieciešamajām prasībām. Delegācijas dalībniekiem būs arī iespēja diskutēt ar NATO amatpersonām par dažādiem ar NATO saistītiem jautājumiem. Tāpat jauniešiem paredzēta tikšanās ar Latvijas vēstnieku NATO Jāni Eichmani un citiem Latvijas pārstāvniecības NATO darbiniekiem.

Latvijas uzņēmumiem ir iespējas savus ienākumus papildināt, startējot Latvijas armijas, Eiropas drošības aģentūras un NATO militārajos miljardu vērtajos iepirkumos.

To apliecina ne tikai Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas, bet arī pašu iepirkumu konkursu organizētāju publiski paustais. Tiesa, šīs iespējas izmantojot samērā neliels Latvijā strādājošo uzņēmumu skaits, jo, lai piedalītos iepirkumos, ir vajadzīga attiecīga sertifikācija, kā arī jāspējot atrasties īstajā brīdī īstajā vietā. Tomēr pakāpeniski šādos iepirkumos Latvijas uzņēmumi un zinātniskās pētniecības iestādes iesaistās arvien vairāk. Vēl viena Latvijas iespēja ir NATO militāro kravu tranzīts, kas jau tiek izmantots.

Miljardu pasūtījumi

«Latvija ir ne tikai ES, bet arī NATO dalībvalsts, un mūsu uzņēmumiem ir iespējas piedalīties dažnedažādu pasūtījumu izpildē,» skaidro Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atzīst, ka iepirkumi militārām un drošības vajadzībām nav tikai un vienīgi kādas lidmašīnas, helikopteri, tanki vai zemūdenes, ko Latvijā neražo, bet arī daudz kas cits – informācijas tehnoloģijas, to programmas, medikamenti, pārtika, apģērbs un apavi, munīcija, loģistikas, būvniecības pakalpojumi utt. «Ir daudz ražotāju, kuru produktiem faktiski pastāv duālās lietošanas iespējas – civilā un militārā,» uzsver E. Egle. Viņa zina teikt, ka šajā kompleksā sava vieta ir arī mācību iestādēm un to zinātniskajiem institūtiem. «Rīgas Tehniskās universitātes un arī Latvijas Universitātes zinātnieki jau strādā vairāku militārajā jomā izmantojamo materiālu un tehnoloģiju izstrādes klāsteros,» uzsver E. Egle. Runājot par to, cik lieli ir kopējie iepirkumu apmēri, viņa, atgādina NATO Atbalsta aģentūras ģenerāldirektora Maika Laidena minēto, ka pērn šīs organizācijas budžets bijis 2,4 miljardi eiro, savukārt 2012. gadā – 2,1 miljards eiro, kura sadalē 0,1% apmērā piedalījās arī uzņēmumi no Latvijas. Tas nav daudz, un šo faktisko apjomu esot iespējams arī būtiski palielināt. «NATO Atbalsta aģentūras iepirkumu direktors Patriks Feskets aicināja Latvijas uzņēmējus izmantot savas priekšrocības, arī labo ģeogrāfisko stāvokli,» tā uz jautājumu, vai Latvijas uzņēmējus kāds vēlas redzēt šajos NATO iepirkumos, atbild E. Egle. Viņa atgādina, ka bez visa minētā vēl ir iepirkumi, kurus organizē Latvijas armija, robežsardze un policija.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

NATO būtu grūti aizsargāt Baltijas valstis pret jebkuru Krievijas agresiju, izmantojot «konvencionālos līdzekļus», atsaucoties uz aliansei tuviem avotiem un kādu NATO plānošanas dokumentu, savā tīmekļa vietnē svētdien norādījis ietekmīgais vācu nedēļas žurnāls Der Spiegel.

«Krievijas spēja un vēlme bez īpaša brīdinājuma uzsākt nopietnas militāras operācijas rada tālejošus draudus drošības un stabilitātes uzturēšanai Eiroatlantiskajā telpā,» žurnāls citē tā rīcībā nonākušo NATO aizsardzības plānošanas komitejas dokumenta projektu.

Krievija ir spējīga īsā laikā un patvaļīgi izvēlētā vietā radīt vietēja vai reģionāla rakstura militāros draudus, teikts dokumentā.

Tajā pašā laikā Eiropa pēc Aukstā kara beigām secinājusi, ka «tā var samazināt savas iespējas cīnīties ar konvencionāliem liela mēroga un intensitātes konfliktiem Eiropā».

«Lai gan mēs nekad nekomentējam varbūtēju nopludinātu informāciju vai mūsu aizsardzības plānus, NATO galvenais uzdevums ir kolektīvā aizsardzība, un mēs darīsim visu nepieciešamo, lai aizstāvētu jebkuru mūsu sabiedroto,» reaģējot uz Der Spiegel publikāciju, norādījusi NATO pārstāve Oana Lungesku. «Ņemot vērā jauno drošības situāciju, ko radījusi Krievijas nelikumīgā un neleģitīmā agresija pret Ukrainu, mēs esam īstenojuši tūlītējus pasākumus, lai garantētu kolektīvo drošību gaisā, jūrā un uz zemes.»

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, trešdien ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

1997.gadā slēdzot līgums par NATO un Krievijas savstarpējām attiecībām, alianse deklarēja, ka tolaik pastāvošajos drošības apstākļos tā neplānojot jaunu militāro kontingentu pastāvīgu izvietošanu jaunajās dalībvalstīs Austrumeiropā.

NATO arī deklarēja, ka tai nav plānu izvietot šajās dalībvalstīs kodolieročus.

Turklāt šī labo nodomu deklarācija nekādā veidā nav interpretējama kā kādas tiesiskas saistības, kuras NATO būtu uzņēmusies Maskavas priekšā.

Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis lūdzis NATO izvietot Polijas teritorijā divas motorizēto kājnieku brigādes, kurās katrā ir ap 5000 karavīru, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

«Ir ļoti svarīgi, lai visām dalībvalstīm būtu līdzvērtīgs drošības līmenis,» sacīja Sikorskis. «Polija jau 15 gadus ir NATO dalībvalsts, un līdz šim vienīgā pastāvīgā militārā institūcija mums ir konferenču centrs, apmācību centrs. Mēs atzinīgi vērtētu vērā ņemamu klātbūtni.»

Savukārt Polijas premjerministrs Donalds Tusks paudis neapmierinātību ar NATO nevēlēšanos izvietot savus karavīrus Polijas teritorijā, kas ticis solīts jau kopš 1997.gada, norāda diplomāti.

«Mēs pakāpeniski kaut ko iegūstam, taču NATO militārās klātbūtnes palielināšanas temps varētu būt ātrāks,» izteicies Tusks.

Latvijas delegācija devusies uz lielās kaimiņvalsts Krievijas galvaspilsētu Maskavu, lai parakstītu vēsturisku dokumentu - Latvijas - Krievijas robežlīgumu. Lai gan pašmāju eksperti turpina diskutēt, vai robežlīguma dokuments bez Abrenes pieminēšanas atbilst Satversmei, tomēr valdība un Saeima ir gājusi pragmatisku ceļu, uzskatot, ka lielāks ieguvums ir vismaz sakārtotas abu valstu robežattiecības nekā skaļa retorika par Abrenes atgūšanu no kaimiņvalsts.

Turklāt nereti par argumentu tiek minēts, ka Abrenes upuris tiek nests ekonomisko attiecību uzlabošanas un attīstības vārdā. Tas, vai robežlīgums varētu uzlabot ekonomiskās attiecības ar Krieviju, ir ļoti diskutabls jautājums.

Ņemot vērā līdzšinējo sasalumu abu valstu attiecībās, robežlīguma parakstīšana šķiet kā pavasara pirmie saules stari. Tas ir pašsaprotami, ka tik augsta līmeņa dokumenta parakstīšana ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja abas puses ir nolēmušas paspert vismaz pussolīti pretim viena otrai. Tas nozīmē, ka Kremlis ir nolēmis uzlabot attiecības ar Latviju. Un ņemot vērā to, cik ļoti ekonomika un politika Krievijā ir saaugušas viena ar otru, politiskās gaisotnes uzlabošana varētu arī nozīmēt ekonomisko attiecību uzlabošanos. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka robežlīgums nebūt neparedz, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai ko citu, tas noteikti nav uzskatāms par kādu brīnumnūjiņu, kas pēkšņi visu atrisinās. Visticamāk, ka šī vienošanās vispirms būtu vērtējama kā durvis tālākai sadarbībai, un, cik tā būs veiksmīga, ir atkarīgs ne tikai no Latvijas, bet, pašsaprotami, arī no Krievijas, un, kā zināms, kaimiņvalsts var izstrādāt visneiedomājamākos trikus. Taču ar robežlīguma parakstīšanu robežas novilkšanai vien nepietiks - līgums vēl jāratificē abu valstu parlamentiem. Ņemot vērā pēdējo laiku satricinājumus Latvijas politikā, arī te varētu notikt dažādas ķibeles, turklāt iespējamais referendums varētu atlikt šī robežlīguma parakstīšanu.

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, šādu viedokli pauda aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Vējonis piebilda, ka vienlaikus lēmums par NATO ostas izveidi Liepājā būtu ļoti nozīmīgs ieguldījums Liepājas pilsētas un Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī biznesa attīstības iespējas Latvijas uzņēmējiem, jo NATO ostas uzturēšanā un apkalpošanā būtu nepieciešamas vietējo uzņēmēju preces un pakalpojumi.

Vējonis pauž gandarījumu par NATO ārlietu ministru šī gada 1.aprīļa kopīgo lēmumu, kas paredz papildu pasākumu ieviešanu sadarbības stiprināšanai ar NATO Austrumeiropas partneriem.

Liepājas ostā šobrīd ir dislocēts Latvijas Jūras spēku štābs un Jūras spēku flotile, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Štāba un flotiles uzdevumos ietilpst izlūkošanas, kaujas gatavības un mobilizācijas, kā arī militāro mācību plānošana, organizēšana un vadība.

Satvermes tiesa ir atzinusi, ka parakstītais Latvijas - Krievijas robežlīgums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920. gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940. gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940. gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944. gadā.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Pēc Lielvārdes lidlauka rekonstrukcijas pabeigšanas tā varētu būt ne tikai vieta, kur iespējams nosēsties NATO lidmašīnām, bet arī kļūt par pastāvīgu NATO spēku bāzi. Par to šobrīd tiek diskutēts. To intervijā Latvijas televīzijas raidījumam De facto atklāja šonedēļ Saeimas apstiprinātais Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube, kurš amatā stāsies 6.jūlijā.

NATO straujās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā, kas pēc militārajiem standartiem ir «zibensātri», taču tas prasa ļoti lielu sagatavotību, atzina bijušā NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga Rasmusena vietnieka palīgs politiskajos jautājumos Džeimss Apaturajs.

Runājot par noslēgto paktu starp NATO un Krieviju, kas paredz jaunajās NATO dalībvalstīs neizvietot ievērojamus kaujas spēkus, Apaturajs atzina, ka tas tiešām paredz, ka NATO jaunajās dalībvalstīs pastāvīgi neizvietos ievērojamus kaujas spēkus.

«Šie vārdi tika rūpīgi izstrādāti. Taču daudz svarīgāk ir tas, ka neviens mums nevar likt šķēršļus īstenot kopējās aizsardzības pasākumus. Mēs darīsim visu iespējamo, lai aizsargātu savus sabiedrotos, un tas ir iespējams, ievērojot noslēgto NATO-Krievijas paktu. Lai to īstenotu, mēs esam izveidojuši straujās reaģēšanas vienību, kura ir ļoti, ļoti, ļoti gatava iesaistīties dažāda veida uzdevumos,» sacīja Apaturajs, skaidrojot, ka šie spēki katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.

Krievija ceturtdien brīdināja, ka spers militāri tehniskus soļus, atbildot uz kaimiņvalsts Somijas pievienošanos NATO, šādu brīdinājumu paužot īsi pēc pēc tam, kad Somijas augstākie vadītāji bija pauduši atbalstu valsts dalībai aliansē.

Atbildot uz reportieru jautājumu, vai Somijas iestāšanās NATO radīs draudus Krievijai, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atbildēja: "Nenoliedzami."

"Viss būs atkarīgs no tā, kā šis process notiks, cik tālu mūsu robežu virzienā militārā infrastruktūra pievirzīsies," norādīja Peskovs. "Kārtējā NATO paplašināšanās mūsu kontinentu nepadara stabilāku un drošāku."

Peskovam arī tika arī uzdots jautājums, vai Kremlī ir apsvēruši riskus, ka NATO varētu pievienoties citas valstis, reaģējot uz Krievijas izvērsto karu Ukrainā.

"Vienmēr tiek izskatīti un analizēti visdažādākie varianti," atbildēja Peskovs.

Uz jautājumu, kāpēc Somija nolēmusi pievienoties NATO, Peskovs sacīja: "Tas ir jāprasa Somijas varas institūcijām, kas pieņēma šādu lēmumu."

Šā gada 14. un 15. jūnijā Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs piedalās NATO aizsardzības ministru formālajā sanāksmē Briselē, kurā aicināja veidot kibertelpas aizsardzības politiku, Db.lv informēja AM Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļas vadītājs Kaspars Odiņš.

Sanāksmes laikā tiek apspriesti jautājumi, kuri saistīti ar Alianses transformāciju, NATO reaģēšanas spēku (NRF) darbību, stratēģisko pārvadājumu spēju uzlabošanu, kā arī NATO dalību starptautiskajās operācijās.

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, E. Rinkēvičs pauda atbalstu Igaunijai, sakarā ar pagājušajā mēnesī valstī notikušajiem kiberuzbrukumiem, kā arī aicināja Aliansi izstrādāt kopīgu nostāju pret šāda jauna veida draudiem un pievērsties efektīvākas kiberaizsardzības izstrādei.

„Latvija aicina NATO izstrādāt vienotu kibertelpas aizsardzības politiku un rīcības plānus kiberdraudu novēršanai, kā arī doktrīnas, kas definē kiberaizsardzības terminoloģiju, lai novērstu iespējamos kiberuzbrukumus savām dalībvalstīm. Šo jautājumu risināšanā Aliansei jāsadarbojas ar citām valstīm,” uzsvēra E. Rinkēvičs.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Saeima visbeidzot sasparojusies paust savu gribu saistībā ar Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Lēmums, iespējams, var pretendēt uz vienu no diskutablākajiem, ko Saeima skatījusi kopš neatkarības atgūšanas, viena iemesla dēļ. Abrenes jautājums ir kļuvis par juridisku diskusiju un politisku kaislību objektu, turklāt šķiet, ka tieši šis jautājums varētu būt tas, kas varētu iedragāt esošās koalīcijas vienprātību.

Taču, runājot par robežlīgumu, situācija šķietami ir vienkārša - vai nu Latvija, parakstot robežlīgumu ar Krieviju, uztur pretenzijas par Abrenes apgabalu kā teritorijas sastāvdaļu vai arī no tā atsakās. To, vai parakstīt robežlīgumu iespējams pirmajā gadījumā, liecina līdzšinējā pieredze - Krievija atteicās parakstīt šo līguma ar pievienoto deklarāciju par Abreni.

Lai arī turpinās juridiski strīdi, vai iespējams parakstīt līgumu bez Abrenes pieminēšanas, tieši pašreizējais robežlīguma variants ticis sagatavots un skatīts Saeimā. Pat abstrahējoties no juridiskas dabas jautājumiem, ir izkristalizējušās divas pretējas nometnes - tie, kas šo jautājumu skata no pragmatiska redzespunkta un tie, kas uzsver Abrenes prasības uzturēšanu, jo tā esot neatņemama valsts sastāvdaļa. Domājams, pirmie nelolo ilūzijas, ka Krievija piekristu atdot Abrenes apgabalu Latvijai. Tāpēc kā prioritāte tiek uzstādīta robežlīguma kā juridiska jautājuma sakārtošana, kas Latvijai ir nepieciešams, ja vēlamies pievienoties, piemēram, Šengenas līgumam.

Trešdien partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas deputāti iesnieguši lūgumu Latvijas Republikas Satversmes tiesai (ST), kurā aicina apturēt parakstītā līguma par Latvijas un Krievijas valsts robežu ratificēšanu, Db.lv informēja partijas Jaunais laiks frakcija.

Izmantojot Satversmē garantētās tiesības, JL jau 29.martā iesniedza pieteikumu ST pretlikumīgā līguma apstrīdēšanai. Tomēr ne Saeima, ne Ministru kabinets nav paredzējis sagaidīt ST spriedumu pirms robežlīguma ratifikācijas. Rodas iespaids, ka valdība vēlas panākt pretējo - līgumu ratificējot pirms ST lēmuma pasludināšanas, pastāv iespēja, ka lēmums nebūs reāli izpildāms, uzskata JL.

Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 26.pants liedz valstij atsaukties uz nacionālajiem likumiem, lai attaisnotu līguma neizpildi. Ar brīdi, kad Saeimas pieņemtais likums par robežlīguma apstiprināšanu būs pieņemts un izsludināts, Latvijas Republika juridiski būs uzņēmusies šajā līgumā paredzētās starptautiskās saistības. Ja robežlīgumā netiek iekļauti atsevišķi noteikumi par denonsēšanas vai izstāšanās iespēju, Latvija no starptautiskām saistībām varēs atbrīvoties tikai vienā gadījumā - grozot vai atceļot robežlīgumu ar Krievijas Federācijas piekrišanu.

Krievija pieprasīs, lai NATO atteiktos no slepenās vienošanās aizstāvēt trīs Baltijas valstis pret jebkādu militāru uzbrukumu, otrdien sacījis Krievijas sūtnis aliansē, vēsta Associated Press.

Saskaņā ar konfidenciālajiem ASV dokumentiem, kurus publiskoja WikiLeaks, NATO janvārī nolēmusi paplašināt Polijas aizsardzības plānu, iekļaujot arī NATO dalībvalstis Igauniju, Latviju un Lietuvu.

AP norāda, ka šo dokumentu publiskošana radījusi apmulsumu gan Krievijā, gan aliansē, jo tas noticis laikā, kad abas puses akcentēja, cik ciešas to attiecības ir kļuvušas.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs otrdien Briselē tikās ar augsta līmeņa Eiropas Savienības amatpersonām. Abas puses parakstīja vienošanos pavērt ceļu Krievijas dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Dmitrijs Rogozins, Krievijas vēstnieks NATO, sacījis, ka viņš par NATO vienošanos aizsargāt Baltijas valstis runās trešdien, kad notiek NATO-Krievijas padomes sanāksme.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

NATO līdz 2021.gadam Latvijas aizsardzības projektos plāno ieguldīt aptuveni 71 miljonu eiro, aģentūra LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijā (AM).

Šo naudu paredzēts tērēt, lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) infrastruktūras attīstību NBS un sabiedroto nodrošināšanai.

Ministru kabineta jau februāra beigās izdotais rīkojums paredz, ka laikā no 2017. līdz 2021.gadam AM varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un slēgt līgumus, piesaistot NATO Drošības investīciju programmas finansējumu līdz 71 miljonam eiro ārvalstu finanšu palīdzībai un ne vairāk kā 27 miljonus eiro nacionālo finansējumu nodokļu samaksai un projektu līdzfinansējumam.

Ar NATO Drošības investīciju programmas finansējumu paredzēts attīstīt apmācības infrastruktūru, piemēram, šautuves un specializētas apmācību vietas. Tāpat par NATO naudu plānots attīstīt apgādes infrastruktūru, piemēram, noliktavas un uzlabot infrastruktūru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvietošanai, piemēram, izmitināšanas zonas.