Nodokļi

Neapliekamā minimuma palielināšana — iesaldēta

Madara Fridrihsone, 11.12.2003

Jaunākais izdevums

Saeima neatbalstīja opozīcijā esošās Tautas partijas (TP) ierosinājumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu nākamgad paaugstināt līdz 40 Ls mēnesī, tādēļ uzņēmēji gatavojas rīkot akciju «Atdodiet 57 latus!». Šādu lēmumu Saeima pieņēma ceturtdien, galīgajā lasījumā izskatot likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumus. «Pret» neapliekamā minimuma paaugstināšanu no pašreizējiem 21 Ls mēnesī līdz 40 Ls mēnesī nobalsoja 42 deputāti, bet septiņi deputāti šajā balsojumā atturējās. Vairākuma atbalstu neguva arī TP priekšlikums, kas paredzēja no 2004. gada 1. janvāra neapliekamo minimumu paaugstināt līdz 40 % minimālās darba algas. Protestējot pret šo Saeimas lēmumu, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA)kopīgi ar Latvijas Mazo un Vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomi rīkos akciju «Atdodiet 57 latus!», kuras ietvaros tirdzniecības vietās tiks dalītas speciālas uzlīmes, kā arī vākti strādājošo un uzņēmēju paraksti par neapliekamā minimuma palielināšanu, informē LTA priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta komiteja šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu ar 2016.gadu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu.

Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.

Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.

Valdības komiteja šodien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerētais minimālās darba algas palielinājums spiedīs daļu uzņēmēju celt darba samaksu, līdz ar to tiek pieļauts cenu pieaugums.

Tādu iespēju pieļauj vairāki aptaujātie uzņēmēji. Minimālās algas ļoti straujo palielināšanu var vērtēt no diviem atšķirīgiem un pat pretējiem skatupunktiem. Daļa uzņēmēju nonāks situācijā, kurā darba algu fondu nevar palielināt un tāpēc būs jāmeklē papildu iespējas, kā un uz kā rēķina ietaupīt, piemēram, samazināt strādājošo skaitu vai arī palielināt savu izstrādājumu un pakalpojumu cenas. Šī problēma esot aktuāla jomās, kur darbaspēka izmaksas ir vislielākais no izmaksu posteņiem. Pēc Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes locekles Silvijas Grestes domām, lielajiem uzņēmumiem minimālās algas pacelšana neko būtiski neietekmēšot, kamēr daudziem mazajiem tas esot būtiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nespēj vienoties par neapliekamo minimumu

Madara Fridrihsone, 16.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arodbiedrības un Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padome aicina Saeimu jau šogad paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, taču, visticamāk, tas tiks paaugstināts no 2005. gada 1. janvāra. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien nolēma nevirzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā opozīcijā esošā Jaunā laika iesniegtos likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumus, kas paredz no 2004. gada 1. septembra divkāršot ar nodokli neapliekamo minimumu par apgādājamo, to pielīdzinot neapliekamajam minimumam. Tiesa, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli likumprojekta iesniedzēji var pieprasīt tā izskatīšanu Saeimas plenārsēdē. Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks Henriks Danusēvičs Budžeta komisijas sēdē aicināja politiķus nekavēties ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu un jau no 1. septembra to paaugstināt līdz 28 Ls mēnesī, bet no 2005. gada 1. janvāra to paaugstināt līdz 35 Ls mēnesī. «Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzskata, ka nepieciešams straujāk paaugstināt neapliekamo minimumu,» uzsver LBAS pārstāvis Egils Baldzēns. Pēc H. Danusēviča domām, Finanšu ministrija, kas iebilst pret neapliekamā minimuma paaugstināšanu jau šogad, nav ņēmusi vērā netiešos ieguvumus no neapliekamā minimuma paaugstināšanas, proti, nav ņemts vērā, ka palielināsies budžeta ieņēmumi no citiem nodokļiem, kā arī samazināsies nelegālo algu maksāšana. Ja JL iesniegtie grozījumi gūtu atbalstu, neapliekamā minimuma apmērs par apgādājamiem no 1. septembra būtu 21 Ls mēnesī līdzšinējo 10.5 Ls vietā, bet no 2005. gada 1. janvāra neapliekamais minimums visiem iedzīvotājiem tiktu palielināts no 21 Ls līdz 28 Ls mēnesī. Pret šādiem likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumiem iebilst Finanšu ministrija, kas sola vēl šomēnes iesniegt izskatīšanai valdībā ministrijas sagatavotos grozījumus, kas paredz nākamgad neapliekamo minimumu palielināt līdz 26 Ls mēnesī, bet neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām — līdz 18 Ls mēnesī. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) kopumā atbalsta neapliekamā minimuma paaugstināšanu, taču vēlas, lai no valsts budžeta pašvaldībām tiktu kompensēta ieņēmumu samazināšanās, ko izraisīs neapliekamā minimuma pieaugums, norāda LPS pārstāvis Aleksandrs Lielmežs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Minimālās algas pacelšana izdevīga politiķiem

Māris Ķirsons, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini.

«Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma diferencēšana varētu tikt ieviesta algām no 1500 eiro mēnesī, šorīt LNT pastāstīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Pēc politiķes vārdiem, algām virs 1500 eiro neapliekamais minimums varētu tikt atņemts, tādējādi šo algu saņēmēji varētu ik mēnesi zaudēt 70 līdz 80 eiro ieņēmumus, ko Straujuma novērtēja kā saprātīgu summu, kurai nevajadzētu palielināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Šādi gūtie papildus budžeta ieņēmumi tiks novirzīti ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanai zemāku algu saņēmējiem.

Kā ziņots, Finanšu ministrija līdz šim nav atklājusi konkrētus priekšlikumus diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, norādot, ka darbs pie šī jautājuma turpinās. Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA stāstīja, ka viena no valdības prioritātēm ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana un minimālās algas palielināšana no šā gada 1.janvāra par 40 eiro bija būtisks atbalsts zemo algu saņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Par kādiem algu sliekšņiem mēs runājam?

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 06.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo algu saņēmējus grib atstāt bez neapliekamā minimuma, tomēr attiecībā uz to, kas valstī ir «liela» alga, likumdevēji maldās neizpratnes džungļos

Saeimas deputāts Imants Parādnieks, kurš jau sacēlis vētru Latvijas ūdens glāzē ar saviem ierosinājumiem demogrāfijas jomā, ir nācis klajā arī ar citām Latvijas nodokļu maksātāju vidi būtiski ietekmējošām idejām. Runa ir par neapliekamo minimumu, ko viņš ir rosinājis palielināt līdz 129 eiro mēnesī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru mēneša bruto darba samaksa nepārsniedz 536 eiro. Pēc Saeimā prezentētajiem datiem pērn šādu atalgojumu valstī saņēma aptuveni puse no visiem nodarbinātajiem, kas varētu būt neapšaubāmi ieguvēji, jo pašreiz neapliekamais minimums visiem ir vienāds – 75 eiro. Toties otrai iedzīvotāju pusei situācija vairs neizskatās tik spoža. Tiem, kas saņem 536 eiro lielu bruto algu, neapliekamais minimums varētu sarukt līdz 64,5 eiro, bet tiem, kas saņem tā saukto lielo algu – vismaz 1150 eiro – neapliekamā minimuma vairs nebūs vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu augstās inflācijas dēļ uzņēmēji piedzīvoja pamatīgu spiedienu no darbinieku puses paaugstināt darba algas, lai nosegtu pieaugošās izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un kredītiem.

Izdevumu paaugstināšanās lēni augošas ekonomikas apstākļos piespiež darba devējus meklēt tādus risinājumus, kuri varētu vienlaikus palīdzēt kā uzņēmumiem, tā strādājošajiem. Viens no efektīvākajiem varētu būt ar nodokļiem neapliekamā minimuma pārskatīšana, uzskata vairums uzņēmēju.

Neapliekamā minimuma paaugstināšana nozīmē, ka darbinieka bankas kontā ienāk vairāk naudas, pat ja bruto darba alga nemainās. Tieši tādēļ šis risinājums ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. To apstiprina arī biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījuma rezultāti. 47,1% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka neapliekamajam minimumam jābūt minimālās algas apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nabadzību nevar mazināt tikai ar nodokļu atvieglojumiem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar 2020. gada budžetu un nevienlīdzības mazināšanu viens no aktuālākajiem jautājumiem ir par diferencētā neapliekamā minimuma (DNM) piemērošanu.

Vairums ekspertu, piemēram, Pēteris Leiškalns no Latvijas Darba devēju konfederācijas, atkārtoti ir izteikušies, ka DNM nav efektīvs un taisnīgs, jo lielāku labumu dod strādājošajiem bez apgādājamajiem. Tā rezultātā vairāk saņem vientuļš strādājošais ar zemu algu nekā, piemēram, māmiņa ar augstāku algu, bet ar diviem apgādājamajiem. Līdz ar to tiek atbalstīta atgriešanās pie viena noteikta neapliekamā minimuma, turklāt proponējot, ka ir jāpaaugstina tieši neapliekamais minimums, nevis minimālā alga, kas Latvijā ir viszemākā Baltijā. Tas, protams, ir vislabvēlīgākais variants uzņēmējiem.

Taču ne tik labvēlīgs mazāk pelnošajiem, jo, tiklīdz neapliekamais minimums pārsniedz minimālo algu, tās saņēmēji to pilnā mērā nevar izmantot. Savukārt, ja neapliekamais minimums ir vienāds ar minimālo algu, tas automātiski nozīmē, ka tās saņēmējs ir IIN nemaksātājs un nekvalificējas nedz atvieglojumiem par apgādājamajiem, nedz attaisnotajiem izdevumiem. Skaudrā patiesība ir tāda, ka zemo algu saņēmējiem ir tikai nosacīts labums no neapliekamā minimuma, taču atvieglojumus par apgādājamajiem un attaisnotajiem izdevumiem tie izmantot vispār nevar, jo nav IIN maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājam pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas aprēķinātā nodokļa piemaksa nepārsniedz vienu eiro, tas nebūs uzskatāms par nodokļa parādu un šī summa nebūs jāiemaksā budžetā.

Šīs un citas izmaiņas likumā par IIN rosina finanšu ministrs Jānis Reirs, informē Finanšu ministrijas pārstāve Lelde Grīnvalde.

Nodokļu reformas radītā sistēma kļuvusi sarežģītāka gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), un daļai nodokļa maksātāju jau 2019. gadā pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas var rasties pienākums piemaksāt IIN. Lai šāds pienākums rastos pēc iespējas mazāk iedzīvotājiem, J.Reirs ir iesniedzis Saeimai priekšlikumus grozījumiem likumā par IIN.

Viens no priekšlikumiem paredz, ka pēc vienošanās ar darba devēju ienākumam var piemērot maksātāja prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, nevis VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu. Tas nedrīkstēs pārsniegt maksātājam noteikto VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēru. Var pieņemt, ka maksātāja paša rīcībā ir vispilnīgākā informācija par saviem ienākumiem taksācijas gada laikā, tādēļ tiek piedāvāta iespēja šādi novērst nodokļa piemaksas veidošanos par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neapliekamā minimuma izmaiņas palielinās administratīvo slogu

Gunta Kauliņa, SIA KPMG Baltics vecākā nodokļu konsultante, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas ieplānotās izmaiņas neapliekamā minimuma piemērošanas kārtībā Latvijas iedzīvotājiem nozīmē administratīvo procedūru un ikmēneša nodokļa sloga pieaugumu. Paredzēts, ka jaunā sistēma tiks ieviesta līdz 2020. gadam, neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinot līdz «0» eiro līmenim un vienlaikus palielinot neapliekamā minimuma līmeni zemo algu saņēmējiem. Līdz ar algas pieaugumu, neapliekamā minimuma apmērs tiks samazināts, tā aprēķinam piemērojot noteiktu formulu. Savukārt cilvēkiem ar lielākiem ieņēmumiem (algas virs noteiktā līmeņa) visi ienākumi tiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Jaunās sistēmas piemērošanā paredzēts, ka par esošo gadu neapliekamais minimums visiem vienādi tiks samazināts, līdz 2020. gadā vairs netiks piemērots vispār, bet tie iedzīvotāji, kam tas pienāksies, nodokļa pārmaksu varēs saņemt tikai nākamajā gadā pēc noteiktu procedūru veikšanas. Proti, šiem iedzīvotājiem būs jāaizpilda un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz Iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada deklarācija, jo tikai tā būs iespējams atprasīt pienākošos pārmaksāto IIN no VID. Piemēram, par 2016.gadu, kad neapliekamā minimuma līmeni zemajām algām ir paredzēts noteikt 100 eiro apmērā, bet vispārējais neapliekamais minimums saglabāsies 75 eiro apmērā, zemo algu saņēmēji, nākamajā gadā deklarējot 2016. gada ienākumus, varētu atgūt 69 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Minimuma diferencēšana uz sēkļa

Māris Ķirsons, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas, LDDK un LTRK nostāja pret piedāvāto diferencēto neapliekamo minimumu liedz tam iegūt MK komitejas «jā» vārdu

Sēdes vadītājs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pēc Finanšu ministrijas un uzņēmēju organizāciju, kā arī ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas uzklausīšanas nolēma, ka jautājums par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu vispirms tiks izdiskutēts Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē. Pēc tam šis jautājums tiks skatīts Ministru kabinetā un pieņemts politisks lēmums.

Finanšu ministrija izstrādājusi priekšlikumu, kas paredz, ka tuvāko gadu laikā neapliekamā minimuma 1500 eiro algu saņēmējiem vairs nebūs, mazāku algu saņēmēji to varēs dabūt tikai nākamajā gadā, iesniedzot ienākumu deklarāciju. Tika paredzēta diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana pakāpenski – līdz 2020. gadam, bet pirmo soli jau tiek plānots spert 2016. gadā. Proti, nākamgad tiek piedāvāts piemērot mēneša neapliekamo minimumu 75 eiro apmērā (tāpat kā līdz šim). 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencētu neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) neapliekamais minimums būtu 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās, un līdz darba algai virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētersone: Pēc iepriekšējās nodokļu reformas daudziem ir bail no reformas

Māris Ķirsons, 13.10.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: LETA

Minimālās valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas ieviešana Latvijā ir nepieciešama, bet pirms tam rūpīgi jāizpilda mājasdarbi – jāmodelē, cik daudz darba ņēmēju šāds jauninājums skar, vienlaikus nosakot izņēmumus un veicot nepieciešamos sagatavošanās pasākumus.

Tā intervijā Dienas Biznesam pauž Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Par pārmaiņām nodokļos un to nepieciešamību tiek runāts jau labu laiku, tomēr pēc iepriekšējās nodokļu reformas daudziem ir bail no reformas, tāpēc iecerēts nosacīts kosmētiskais remonts, norāda I. Pētersone.

Kā vērtējat valdības iecerētās izmaiņas nodokļos?

Par nepieciešamajām izmaiņām ir runāts visdažādākajos uzņēmēju formātos un diskutēts gan Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). Vislielākā kritika no darba devējiem bija tieši par darbaspēka nodokļiem, to likmēm, konkurētspēju Baltijas valstu vidū un arī birokrātisko slogu. Tādējādi, ja bija uzstādījums neveikt fundamentālas pārmaiņas, bet gan īstenot kosmētisko remontu, tad vajadzēja izvērtēt darbaspēka nodokļu slogu un atteikties no birokrātiski sarežģītā un joprojām darbiniekiem neizprotamā diferencētā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Strādājoši nabagi – Latvijas realitāte

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamais budžets būs nopietns tests valdībai. Dienvidu kaimiņi plāno celt ne tikai minimālo algu līdz 607 eiro, bet arī paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 400 eiro. Tā tvīto ekonomists Dainis Gašpuitis, ar dienvidu kaimiņiem domājot, protams, Lietuvu.

Jāpiebilst, ka Igaunijā jau pašlaik minimālā alga ir 540 eiro, bet neapliekamais minimums – 500 eiro. Latvijā minimālā alga ir 430 eiro kombinācijā ar ļoti sarežģīto diferencēto neapliekamo minimumu, no kura visvairāk iegūst strādājošie bez apgādājamiem. Tiesa, ir arī neliels prieciņš – alkohols mums ir lētāks nekā igauņiem. Ja nopietni, tas nozīmē, ka Latvija būs Baltijas valsts ar viszemāko minimālo algu un nedraudzīgāko neapliekamā minimuma sistēmu, kas noteikti nemazina nevienlīdzību, bet padziļina strādājošo nabadzību. Jāteic, ka viena no Latvijas lielākajām problēmām, kuru ir samērā grūti atrisināt, ir strādājošo cilvēku nabadzība. Ja, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 20% nodarbināto jeb piektā daļa saņem minimālo algu, kas uz rokas ir tikai nedaudz virs 300 eiro, tad secināms ir tikai viens: Latvijā ir vesela grupa cilvēku, kas strādā algotu darbu, taču pēc būtības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Nenoliedzami, daļa no šiem cilvēkiem saņem algu arī aploksnē, taču ne jau visi 20%. Šiem cilvēkiem nevar arī palīdzēt ar neapliekamā minimuma celšanu, jo, nosakot to, piemēram, 500 eiro apmērā kā Igaunijā, minimālās algas saņēmēji to nevarēs izmantot pilnā apmērā, jo ir pārāk mazi ienākumi. Vispār jāteic, ka strādājošiem ar salīdzinoši zemiem ienākumiem nav iespējams palīdzēt ar fiskāliem instrumentiem. Tiklīdz neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamiem pārsniedz darba algu, tā strādājošais tos nevar izmantot pilnā apmērā. Tas pats attiecas uz attaisnotajiem izdevumiem par veselību un izglītību un uzkrājumiem trešajā pensiju līmenī. Proti, ja divu bērnu māmiņas neapliekamais minimums kopā ar atvieglojumiem par diviem bērniem ir algas apmērā vai to pārsniedz, attaisnotos izdevumus izmantot nav iespējams. Tātad ar neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādājamiem celšanu vien strādājošiem ar zemiem ienākumiem palīdzēt nevar. Ir jāceļ minimālā alga, pret ko gan iebilst darba devēji. Taču, ja pašreizējos Latvijas ekonomikas apstākļos uzņēmēji apgalvo, ka minimālā alga, piemēram, 500 vai 550 eiro bruto apmērā ir pārmēru liels slogs, tad, domāju, ir visas tiesības jautāt, vai šādam biznesam ir jēga pastāvēt. Vislabākais variants, protams, ir gan minimālās algas, gan neapliekamā minimuma vienlaicīga palielināšana. Tas gan atkarīgs no budžeta iespējām. Taču jāuzsver - minimālās algas celšana ir jārisina nekavējoties. Tas nav normāli, ja strādājošs cilvēks, kas nodarbināts pilnas slodzes darbā, uz rokas saņem atalgojumu, kas ir vienāds ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto nabadzības riska slieksni. Tas jāapzinās arī uzņēmējiem un jāsaprot, ka nevar savu konkurētspēju balstīt uz nabadzības rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Neapliekamā minimuma palielināšanai savi ieguvumi un zaudējumi

Māris Ķirsons [email protected], 29.06.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšana nākamgad, pēc Finanšu ministrijas prognozēm, 2006.gadā, samazinātu budžeta ieņēmumus par 21.26 milj. Ls. Reāli šāds solis samazinās pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Taču ministrija sagaida, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību, jo samazināsies «aplokšņu algās» izmaksātā ienākuma daļa un tiks veicināta godīga konkurence. Bez tam tiek lēsts, ka iedzīvotāju ienākumu palielināšanās cels pirktspēju it sevišķi iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni. Tas varētu radīt papildus ieņēmumus citos nodokļos, piemēram, pievienotās vērtības nodoklī un akcīzes nodoklī varētu palielināt ieņēmumus, kā arī samazināt parādus par nesamaksātajiem komunālajiem maksājumiem. Finanšu ministrija arī cer, ka šāds solis samazinās darbaspēka izmaksas un veicinās jaunu darba vietu rašanos, kas savukārt samazinātu bezdarba līmeni valstī. Finanšu ministrija atzīst, ka Latvijā noteiktais neapliekamā minimuma apmērs pašlaik ir ļoti zems – 26 Ls mēnesī jeb 312 Ls gadā. Tāpat tiek atzīts, ka neapliekamais minimums pretēji inflācijai un minimālajai mēnešalgai ir samazinājies, kā rezultātā ir notikusi pakāpeniska nodokļu sloga palielināšanās. Jāatgādina, ka jau pērn valdība pieņēma konceptuālu lēmumu, kas paredzēja neapliekamā minimuma pakāpenisku paaugstināšanu turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Sola neapliekamā minimuma palielināšanu

Madara Fridrihsone, 15.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien kārtējo reizi nenodeva izskatīšanai komisijās opozīcijā esošās Tautas partijas ierosinātos likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumus, kas paredzēja palielināt neapliekamo minimumu līdz 40 latiem mēnesī. Tomēr valdošā koalīcija ir izveidojusi darba grupu, kurā tiek skatīti dažādi neapliekamā minimuma paaugstināšanas varianti, bet februārī šajā diskusijā tiks iesaistītas arī pārējās Saeimas frakcijas, informēja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Baiba Brigmane. Viņa skaidroja, ka, visticamāk, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmērs vai tā piemērošanas kārtība mainīsies no 2005. gada 1. janvāra, taču jau šī gada pirmajā pusē Saeima varētu pieņem likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumus, kas noteiks konkrētu neapliekamā minimuma paaugstināšanas modeli. Db jau vairākkārt rakstīja, ka Finanšu ministrijas speciālisti izvērtē divus neapliekamā minimuma paaugstināšanas variantus — tiek pētītas iespējas paaugstināt neapliekamo minimumu visiem iedzīvotājiem vai arī tikai par apgādībā esošajām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kas šogad ietekmēja mājsaimniecību finanšu situāciju un kas gaidāms nākamgad?

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot finanšu situācijas izmaiņas savā mājsaimniecībā, šogad trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka situācija ir uzlabojusies, bet vēl trešdaļa, ka pasliktinājusies. Iedzīvotāji biežāk norādījuši, ka mājsaimniecības finanšu situācija ir ievērojami pasliktinājusies (9%), nekā - ka tā ir ievērojami uzlabojusies (3%).

Taču kopumā šogad, salīdzinājumā ar pēdējiem trīs gadiem, iedzīvotāji ir visoptimistiskāk noskaņoti par savas mājsaimniecības finanšu situāciju. Pērn vien piektdaļa jeb 22% norādīja, ka tā vērtējama pozitīvi, tad šogad šādi domā jau 30% iedzīvotāju. Savukārt 37% aptaujāto uzskata, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šogad nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Raugoties uz nākamo gadu, valda drīzāk optimistisks noskaņojums – 29% cer uz finanšu situācijas uzlabošanos.

Notikumi, kas mājsaimniecību finanšu situāciju šogad ietekmējuši labvēlīgi

Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši labvēlīgi, visbiežāk (21%) iedzīvotāji norādījuši algas pieaugumu esošajā darba vietā vai pieaugumu līdz ar darbavietas vai amata maiņu. Savukārt vēl 15% atraduši iespēju piepelnīties papildus darba algai. Salīdzinājumā ar vidējo bruto darba algu 2015.gada trīs ceturkšņos (809 eiro), šogad attiecīgajā periodā tā pieaugusi par 3,8% jeb 30 eiro mēnesī, kas ir mazāk kā gadu iepriekš algām augot par 6,7%. Savukārt iedzīvotāju pirktspēja augusi straujāk par algām - vidējā neto alga pieaugusi par 3,4%, kamēr patēriņa cenas saglabājušās praktiski nemainīgas. Tādējādi iedzīvotāju reālie ienākumi kopumā šogad auguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis

Anna Medne - Biznesa augstskolas Turība docētāja, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu reformas rezultātā pērn tūkstošiem iedzīvotāju izveidojās nodokļu parāds par 2018. gadu, un 17 800 cilvēki to joprojām nav samaksājuši, tāpēc tagad par katru nokavēto dienu sākta soda procentu aprēķināšana.

Tiem, kuriem izveidojies parāds, nevajadzētu izvairīties no maksāšanas, tā vietā ieteicams pārliecināties, vai nav bijuši kādi attaisnotie izdevumi par sevi vai apgādājamiem, tādējādi mazinot parāda apjomu. Diferencētais neapliekamais minimums nav sevi attaisnojis un prognozē, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlēsies atteikties no tā.

Slēpšanās nav risinājums

Pagājušajā gadā plašu rezonansi izraisīja fakts, ka izmainītās nodokļu sistēmas dēļ daudzi iedzīvotāji bija palikuši parādā valstij par 2018. gadu. Pēc nodokļu reformas iedzīvotājiem izveidojās nodokļu starpība saistībā ar diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanu vai progresīvās nodokļa likmes dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Spriedīs par neapliekamā minimuma ātrāku paaugstināšanu

Rudīte Spakovska [email protected], 30.06.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē sociālie partneri vienojās izveidot darba grupu, kura gatavos priekšlikumus kompleksi gan par neapliekamā minimuma, ienākumu nodokļa atvieglojuma, gan par minimālās algas palielināšanu, ņemot vērā arī inflāciju un 2007.gada budžetu. Priekšlikumus izskatīs NTSP sēdē 20.septembrī. Darba grupā darbosies pārstāvji no darba devēju organizācijām, valsts pārvaldes iestādēm un arodbiedrībām. Ministru kabinets 2006.gada 27.jūnija sēdē atbalstīja iedzīvotāju ienākuma neapliekamā minimuma apmēra paaugstināšanu un nodokļa atvieglojuma apmēra pakāpenisku paaugstināšanu par apgādībā esošām personām. Lai nodrošinātu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Ministru kabinetam doto uzdevumu, noteikumu projekts paredz paaugstināt neapliekamo minimumu līdz 40 latiem mēnesī un nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām līdz 28 latiem mēnesī. Ministru prezidents A. Kalvītis uzsvēra, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību. Iedzīvotāju ienākumu palielināšanās veicinās pirktspējas un maksātspējas palielināšanās ietekmēs patēriņa līmeni it sevišķi iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni grupās. Finanšu ministrija prognozē, ka samazināsies „aplokšņu algās” izmaksātais ienākums, tādējādi veicinot godīgu konkurenci uzņēmumu starpā. Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle uzskata, ka pašreizējais ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma paaugstināšanas temps ir jāpaātrina un jānodrošina tā atbilstība šī brīža sociāli- ekonomiskajai situācijai un darbaspēka emigrācijas tendencei, tādēļ nepieciešams pārskatīt iepriekšējo gadu koncepciju. Kopumā jāizvērtē nodokļu slogs iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu labklājības līmeņa paaugstināšanu, godīgas konkurences stiprināšanu nodarbinātības jomā un nodokļu pienesumu valsts budžetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Spēka stājas likuma izmaiņas, kas mazināšot iespēju veidoties IIN parādam

LETA, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien stājas spēkā grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas veikti, lai mazinātu iespēju veidoties IIN parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Grozījumi paredz iespēju nodokļa maksātājam pašam algas nodokļa grāmatiņā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) izdarīt atzīmi par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētā mēneša neapliekamā minimuma nepiemērošanu, ja nodokļa maksātājs plānojis lielākus ienākumus, piemēram, atalgojumu vairākās darbavietās, autoratlīdzību. Tādējādi darba devējs darbiniekam izmaksājamām summām nepiemēros neapliekamo minimumu un darbiniekam neveidosies nodokļa parāds par piemērojamā diferencētā neapliekamā minimuma apmēra pārsniegumu.

Tāpat nodokļa maksātājam plānots nodrošināt iespēju EDS algas nodokļa grāmatiņā atzīmēt, ka turpmāk viņa ienākumam, ja prognozēts būtisks tā pieaugums, jāpiemēro nevis IIN 20%, bet gan 23% likme. Līdz šim VID to nodrošināja, ja nodokļa maksātājs iesniedzis rakstveida iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 26. februārī apstiprināja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), paredzot pagarināt IIN samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātajām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Tādējādi plānots maksimāli atvieglot pierašanu pie jaunās kārtības.

Jau vēstīts, ka kopš 2018. gada Latvijā ir ieviestas progresīvā IIN likmes, kas nodrošina taisnīgāku nodokļa piemērošanu atkarībā no gūtā ienākumu apmēra. Tāpat tika pazemināta IIN likme iedzīvotāju grupai, kas gūst mazākus ienākumus, vienlaikus arī palielinot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru. Lai nodrošinātu iespēju izmantot palielinātā gada diferencētā neapliekamā minimuma priekšrocības jau taksācijas gada laikā, ieviests Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums, kas pamatojas uz nodokļa maksātāja pirmstaksācijas periodā gūtajiem ienākumiem, skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uz pensionāru rēķina budžets ietaupīs vairāk nekā 135 miljonus Ls

Madara Fridrihsone, Db, 11.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pensionāru neapliekamā minimuma samazināšanu no 165 Ls mēnesī uz 90 Ls mēnesī un ieceri «nogriezt» sociālā budžeta izdevumus 35 milj. Ls apmērā, kopējais budžeta «ietaupījums» uz pensionāru rēķina varētu pārsniegt 135 milj. Ls jeb teju trešdaļu no summas, par kuru jāsamazina budžeta deficītu.

To liecina Saeimas opozīcijas aprēķini. Kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē klāstīja Saskaņas centra deputāts Andrejs Klementjevs, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā pensijas minimuma samazināšanas rezultātā ikviens vidējās pensijas saņēmējs katru mēnesi zaudēs vismaz 18 Ls – 20 Ls jeb aptuveni 12 % no pensijas. Kopumā pensionāru neapliekamā minimuma samazināšana valsts un pašvaldību budžetus papildinās ar vismaz 90 milj. Ls – 100 milj. Ls lieliem ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, lēš Sabiedrības citai politikai pārstāvis Aigars Štokenbergs.

Turklāt Finanšu ministrija nevēlas aprobežoties tikai ar neapliekamā minimuma samazināšanu pensionāriem, papildus sociālā budžeta izdevumi jāsamazina par vismaz 35 milj. Ls, kas nozīmē, ka būs jāsamazina pensiju piemaksas, kas patlaban ir 0.70 Ls par katru līdz 1996. gadam nostrādāto gadu. Pie tam no piemaksu atņemšanas galvenie cietēji būs politiski represētie, jo viņiem darba stāžs tiek rēķināts ar koeficientu, proti, katrs gads, kas pavadīts izsūtījumā, tiek pielīdzināts vairākiem darba stāža gadiem. Tādējādi arī piemaksa pie pensijas politiski represētajiem ir lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru