Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās Preču un pakalpojumu loteriju likumu, kas paredz tā dēvētās tirdzniecības loterijas aplikt ar valsts nodevu 25 % apmērā no laimestu fonda. Likums, kura pieņemšanu atbalsta Latvijas Tirgotāju asociācija, noteiks preču jeb tā dēvēto tirdzniecības loteriju organizēšanas un kontroles kārtību. Gadījumos, kad uzņēmums plāno organizēt tirdzniecības loteriju, kuras kopējais laimestu fonds pārsniedz 500 Ls, loterijas organizētājam būs jāsaņem attiecīga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļauja. Likumprojekts paredz, ka viena gada laikā viena preces veida popularizēšanai nedrīkstēs rīkot vairāk par trim loterijām, kā arī aizliedz rīkot loterijas, kurās pircēji var piedalīties, iegādājoties alkoholiskos dzērienus vai tabakas izstrādājumus. Parlaments komisijām nodeva arī grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas attiecīgi paredzēs, ka personām, kas laimēs tirdzniecības loterijās, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un noteiks administratīvā soda apmēru uzņēmējiem, kas pārkāps Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikto loteriju organizēšanas kārtību. Likumprojekta iesniedzēji — Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija — lēš, ka, ja likums stāsies spēkā ar šī gada 1. oktobri, jau šogad valsts budžeta ieņēmumi no «loteriju nodokļa» varētu sasniegt 608 341 Ls. Turpmākajos gados, apliekot ar valsts nodevu tirdzniecības loterijas, kuru kopējais laimestu fonds pārsniedz 500 Ls, budžeta ieņēmumi no šīs nodevas ik gadu varētu sasniegt 0.5 milj. Ls. Iegūtos līdzekļus plānots izmantot Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta realizācijai. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija liecina, ka pērn uzņēmumi organizējuši 197 preču loterijas, taču 68 gadījumos nav bijis precīzi aprēķināms laimestu fonda apjoms. 129 dažādu preču loteriju kopējais laimestu fonds pērn bija 2 433 364 Ls, turklāt tikai piecās loterijās laimestu fonds bijis mazāks par 500 Ls. Teju pusē gadījumu, proti, sešdesmit četrās tā dēvētajās tirdzniecības loterijās kopējais laimestu fonds pārsniedzis 5001 Ls. Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ainārs Ščipčinskis Db atzina, ka ideja par tirdzniecības loteriju kontroles ieviešanu ir apsveicama, jo šādu loteriju norise tiek regulēta lielākajā dalā valstu, kur šādas loterijas ir atļautas. «Kontrole ir nepieciešama gan no patērētāju interešu aizstāvības, gan no vienlīdzīgas kontroles viedokļa. Manā rīcībā gan nav konkrētu faktu, taču es pieļauju, ka ne visas šādas loterijas organizē godīgi, tādēļ, lai ieviestu skaidrus spēles noteikumus, nepieciešams likums, kas tādus nosaka » sacīja Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents. Tomēr, viņaprāt, visai diskutabla ir likuma norma, kas paredz ierobežot vienas preces popularizēšanai organizējamo loteriju skaitu, jo tādējādi tiks ierobežotas uzņēmēju reklāmas aktivitātes.

2004. gada janvārī un februārī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izsniegusi 103 preču un pakalpojumu loteriju atļaujas, kā arī 44 loteriju apstiprinājumus. Par to Db informēja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. Db jau vairākkārt rakstīja, ka 2004. gada 1. janvārī spēkā stājās Preču un pakalpojumu loteriju likums, kas regulē tā dēvēto tirdzniecības loteriju norisi. Tas noteic, ka uzņēmumiem, kas savas produkcijas vai pakalpojuma popularizēšanai organizē loteriju, kuras kopējais laimestu fonds pārsniedz 500 Ls, ir jāsaņem attiecīga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļauja, kā arī jānomaksā valsts nodeva 25 % apmērā no laimestu fonda vērtības. Savukārt uzņēmumiem, kas organizē loterijas, kuru laimestu fonda kopējā summa nepārsniedz 500 Ls, par loterijas organizēšanu ir jāinformē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Kopš Preču un pakalpojumu loteriju likuma spēkā stāšanās uzņēmumiem sastādīti 4 administratīvo pārkāpumu protokoli par loteriju organizēšanu bez loterijas atļaujas vai paziņošanas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai. S. Birne infomē, ka tā dēvēto tirdzniecības loteriju organizētāji valsts nodevās šī gada pirmajos divos mēnešos nomaksājuši 25 129 latus un 27 santīmus.

Šī gada deviņos mēnešos azartspēļu un izložu nozares ieņēmumi (pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem) ir 139,93 miljoni eiro, un tas ir par 8,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši par 6,2% un veido 109 miljonus eiro, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 15,2% un sasniedz 10 miljonus eiro, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – 264,9% salīdzinot ar iepriekšējā gada šo periodu un sasniedz 3,55 miljonus eiro.

Stabils ieņēmumu pieaugums vērojams arī izložu organizētājam, t.i., 10,8% pret pagājušā gada līdzīgu periodu, un veido 15,8 miljonus eiro. S. Birne to skaidro ar iedzīvotājiem interesanto un atraktīvo Superbingo piedāvājumu, kā arī ar veiksmīgo darbību Eiropas valstu apvienotajā loteriju sistēmā Viking loto un Eurojackpot, kas piedāvā nozīmīgus laimestus tās dalībniekiem. Pieaugums vērojams arī atsevišķu momentloteriju apgrozījumā.

Satversmes tiesa (ST) pēc vides un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža uzņēmuma SIA HansaWorld Latvia pieteikuma šodien atzina par neatbilstošu Satversmei Publisko iepirkumu likuma normu, kas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības.

ST vērtēja Publisko iepirkumu likuma 39.panta pirmās daļas 6.punktu, kas noteic pretendentu izslēgšanas nosacījumu publiskajos iepirkumos, nosakot, ka pretendentu izslēdz no dalības iepirkuma procedūrā, ja pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi noteiktajā laika posmā ir mazāki par 70% no attiecīgās nozares darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī.

Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa, ST atzinusi apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 91.pantam, kas paredz personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Preču un pakalpojumu loteriju likumu, kas paredz tā dēvētās tirdzniecības loterijas aplikt ar valsts nodevu 25 % apmērā no loterijas laimestu fonda, ja tā vērtība pārsniedz 500 latus. Likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī un tas noteic, ka komersantiem, kas organizē loterijas savu preču un pakalpojumu popularizēšanai, par loterijas organizēšanu jāinformē Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Ieņēmumus no valsts nodevas iecerēts izmantot Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai. Plānots, ka ieņēmumi no valsts nodevas ik gadu būs aptuveni pusmiljons latu. Vajadzēs atļaujas Gadījumos, kad loterijas laimesta vērtība pārsniedz 500 latus, tās organizētājiem būs jāsaņem Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļauja. Turklāt likums paredz, ka vienas preces vai pakalpojuma popularizēšanai gada laikā drīkst organizēt ne vairāk kā trīs loterijas. Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ainārs Ščipčinskis jau iepriekš (Db 16.05.2003.) atzina, ka ideja par tirdzniecības loteriju kontroles ieviešanu visumā ir apsveicama, taču valstij nevajadzētu ierobežot uzņēmēju mārketinga aktivitātes, ierobežojot loteriju skaitu līdz trim loterijām gadā. Tiesa, šis ierobežojums neattieksies uz preses izdevumu organizētajām loterijām. Preses izdevējiem nebūs jāmaksā 25 % valsts nodeva arī gadījumos, kad laimestu fonda kopējā vērtība pārsniedz 500 latus, bet šo summu veido vairāku nelielu balvu kopējā vērtība. Likums arī noteiks, ka loteriju laimesti nedrīkst būt bezķermeniskas lietas vai skaidra nauda preces iepakojumā. Nedrīksēs popularizēt alu Saskaņā ar Preču un paklapojumu loteriju likumu, tirdzniecības loterijas nedrīkstēs rīkot alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, medikamentu un alus reklamēšanai, turklāt minētās preces arī nedrīkstēs būt loterijas balvas. Tieši alus ražotāji visai bieži izmanto tirdzniecības loterijas savas produkcijas popularizēšanai. Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Ivars Grīslis Db sacīja, ka aizliegumu izmantot tirdzniecības loterijas alus popularizēšanai alus ražotāji uztver ar divējādām jūtām. No vienas puses, savienība gan nolēmusi neiebilst pret alus iekļaušanu «aizliegto» preču sarakstā, jo lielākā daļa Alus darītāju savienības biedru ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas savas produkcijas popularizēšanai neizmanto loterijas. Tomēr I. Grīslis uzskata, ka Latvijā vēl joprojām ir tik liels stiprā alkohola patēriņš, ka ir pāragri aizliegt alus patēriņa veicināšanu ar tirdzniecības loteriju palīdzību. Viņaprāt, šāds Saeimas lēmums vēlreiz apliecina, ka valstij nav skaidras alkohola politikas. «Mēs vēl joprojām neesam izcīnījuši cīņu ar nelegālo un puslegālo alkoholu, bet jau sākam ierobežot legālā biznesa reklāmas iespējas. Neapšaubāmi, šis aizliegums būtiski ietekmēs tieši legālo alkohola biznesu, bet nekādi nemazinās nelegālo,» norāda I. Grīslis.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti 255 likumprojekti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Ainārs Šlesers (LPP)

Komisijā izskatīti 255 likumprojekti

Nozīmīgākie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Svarīgākais likums, kas tiek pieņemts katru gadu, ir ikgadējais likums par valsts budžetu un attiecīgi grozījumi tajā. Nevar nepieminēt arī citus likumus, kas nav mazāk nozīmīgi pieņemto likumu, vairāk nekā 200, sarakstā.

2) Lai nodrošinātu likuma "Par vērtspapīriem" normu atbilstību pasaulē pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī lai harmonizētu likuma prasības ar ES direktīvu prasībām, tika pieņemts jauns likums "Finanšu instrumentu tirgus likums", kas pilnībā aizstāja likumu "Par vērtspapīriem". Likumā tiek regulēta ne tikai vērtspapīru publiskā apgrozība, bet arī tiek noteiktas prasības citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai, kā arī tiek noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien ar vērtspapīriem, bet ar visiem finanšu instrumentiem.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Otrdien, 7.februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā, informē ministrijas pārstāvji.

Likumprojekts paredz administratīvās atbildības par pārkāpumiem preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas jomā iekļaušanu Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Likumprojekts paredz Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikt administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu, nodalot administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļaujas saņemšanas, paredzot par šādiem pārkāpumiem lielāku soda apmēru, ņemot vērā to, ka šādi pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk sabiedriskās intereses.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

2009.gada 1.ceturksnī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) ir izsniegusi 52 loteriju atļaujas loterijām, kuru laimestu fonds ir lielāks par 500 latiem un 208 loteriju apstiprinājumus loterijām, kuru laimestu fonds mazāks par 500 latiem.

Saskaņā ar IAUI sniegto informāciju, pērn gada pirmajos trīs mēnešos tika izsniegtas 311 loteriju atļaujas un apstiprinājumi.

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā organizēto preču un pakalpojumu loteriju kopējais laimestu fonds, kas tiek aplikts ar valsts nodevu ir 171.5 tūkst. Ls un iekasētā valsts nodeva sastāda 42.88 tūkst. Ls.

2008.gada 1.ceturksnī valsts nodevā par loteriju atļauju un apstiprinājumu izsniegšanu tika iekasēti 49.25 tūks. Ls.

Valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtība». Noteikumu projekts nosaka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību, nosakot vietas, kur veic pārbaudes, dokumentus, kuriem jāatrodas preču vai pakalpojumu loteriju organizēšanas vietās un pārbaudes aktā ierakstāmo informāciju.Paredzēts noteikt, ka lai veiktu preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzību un kontroli, Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija rīko pārbaudes vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus, vietās, kur notiek loterijā laimējušo personu noteikšana tās norises laikā, kā arī vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loteriju organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes, norādīts Valsts kancelejas Kokunikāciju departamenta informācijā.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.

Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.

Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.

Šī gada 8.martā Saeima pieņēma grozījumus sākotnēji apstrīdētajās normās, un tie stājās spēkā 1.jūlijā. Apstrīdētās normas šobrīd spēkā esošajā redakcijā nosaka minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas metodi un zemāko robežu - 20% no ienākumu mediānas, kā arī to, ka šis slieksnis tiek pārskatīts katru gadu.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā, un poti saņēmušajiem cilvēkiem dalībai tajās nebūs speciāli jāpiesakās, jo tas notiks automātiski, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 2.janvārī pieņemti MK noteikumi par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību. Šie noteikumi aizstās pašlaik spēkā esošos MK 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.731.

Noteikumi sīkāk paskaidro kārtību, kā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uzrauga un kontrolē, kā preču un pakalpojumu loterijas organizētāji ievēro Preču un pakalpojumu loteriju likumu un citus normatīvos aktus.

Noteikumi paredz, ka Izložu un azartspēļu inspekcija rīko pārbaudes vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus; vietās, kur loterijas norises laikā nosaka laimējušās personas, kā arī vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes.

Loterijas atļaujas saņēmējam ir jānodrošina, lai telpās, kur atrodas ar loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes, inspekcijas pārstāvjiem būtu pieejama inspekcijas izsniegta loterijas atļauja, inspekcijas apstiprināti preču vai pakalpojumu loterijas noteikumi un grāmatvedības dokumenti. Tāpat noteikumi reglamentē, kādi dokumenti un cik ilgu laiku pēc loterijas beigām ir jāuzglabā loterijas atļaujas saņēmējam.

Iedzīvotājiem Latvijā drīzumā varētu rasties iespēja laimēt loteriju laimestus, kas būtu pasaules mediju ievērības cienīgi. To, iespējams, nodrošinās Latvijas Loto, kurš plāno iesaistīties starptautiskos skaitļu loteriju projektos, ziņo laikraksts Diena.

Kādos projektos grasās iesaistīties Latvijas Loto, pašlaik netiek izpausts, norāda laikraksts.

"Latvijas tirgus ir ierobežots — spēlē tik, cik spēlē — lai varētu palielināt laimestus, jāpiedalās starptautiskās loterijās, jo ar Latvijas iedzīvotāju skaitu miljonu laimestus nevar izveidot — jāapvienojas," saka Latvijas Loto vadītāja Maija Kubli.

Latvijas loteriju organizētājs Latvijas Loto plāno piedalīties Eiropas mēroga spēlē, kurā Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt lielus laimestus, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Pašlaik viņa vēl neatklāja konkrētu spēli, taču norādīja, ka ir projekts, kurā kopā piedalīsies dažādas Eiropas valstis un būs iespējams iegūt lielus laimestus. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji varēs piedalīties Eiropas mēroga spēlē un laimēt miljonus, apliecināja Kubli.

Atbildot uz jautājumu, kad tas notiks, Latvijas Loto vadītāja konkrētu laiku nenosauca, vien minēja, ka "ilgi nebūs jāgaida".

Runājot par pašreizējo Latvijas Loto sadarbību ar citu valstu loteriju rīkotājiem, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja klāstīja, ka sadarbība tiek veidota, piemēram, preču un tehnoloģiju piegādē.

«Mūsu lielākais sadarbības partneris ir amerikāņu kompānija Scientific games. Taču mēs skatāmies arī uz citiem sadarbības partneriem - kur ir labāka prece, labāka cena, izdevīgāki nosacījumi,» viņa sacīja. Tāpat laba sadarbība «Latvijas Loto» ir ar kaimiņvalstu loteriju uzņēmumiem.

Pēc kārtējā Latvijas lauku ciemata apmeklējuma, sirds atkal sažņaudzās redzot, kā Marijas tante rūpīgi plāno savu budžetu, lai pietiktu gan iztikai, gan zālēm.

Tajā pat laikā zinu, ka Finanšu ministrija, valdība un parlaments ar neizprotamu vienaldzību noskatās (vai drīzāk tieši otrādi – piever acis) uz to, ka Latvijai liela daļa nodokļu aizpeld secen tikai tādēļ, ka valstī ir ārkārtīgi liberāla attieksme pret pelēkiem nodokļu plānošanas paņēmieniem. Ar gandarījumu konstatēju, ka pie līdzīgiem secinājumiem nonācis arī prezidents Zatlera kungs, kas savā uzrunā, ierosinot Saeimas atlaišanu, izsaka pārmetumus par peļņas uzkrāšanos oligarhu ofšoru kontos. Prieks, ka šo problēmu beidzot pamanījušas arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kuru priekšlikumus jau 31.maijā atbalstīja MK¹.

«Nevar apgalvot, ka kāds no tirgotājiem ignorē pieņemto grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās normas, kas ir stājušās spēkā no 2014. gada 1. janvāra. Likuma normas piemērošanas interpretācija ir pietiekoši plaša. Tāpēc, kā parasti šādos gadījumos, paiet nedaudz laika līdz likuma normas ne tikai pēc likuma burta, bet arī pēc likuma gara tiek iedzīvinātas,» mierina Noris Krūzītis, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors.

Asociācijā ietilpst lielie tirdzniecības tīkli Maxima, Rimi un Narvesen.

Lielie tirgotāji ignorē jaunās Alkoholisko dzērienu aprites likuma normas, aģentūrai LETA iepriekš norādīja Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāve Arta Baumane. LTA informēja, ka janvāri stājās spēkā stingrāki ierobežojumi alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai. Pieņemtie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā nosaka, ka, sākot no 2014.gada 1.janvāra, tie jāizvieto nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā. Jauno tiesību normu mērķis ir mazināt vieglu pieejamību alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši nepilngadīgām personām un jauniešiem, kas apmeklē veikalu, lai pirktu citas preces. Taču dominējošie nozares uzņēmumi, izrādās, vispār var ignorēt šīs normas, uzsvēra LTA. Piemēram, tirdzniecības tīklā Rimi alkoholiskie dzērieni novietoti brīvi pieejami tirdzniecības zālē līdzās citām pārtikas precēm.

Latvijas likumdevējs ir veicis un turpina veidot nodokļu sistēmas pilnveidošanu, harmonizējot nodokļu sistēmu ar Eiropas Kopienu (EK) tiesību prasībām. Tomēr nodokļu likumos vēl arvien ir sastopamas tiesību normas, kas neattaisnoti rada šķēršļus Eiropas Savienības vienota tirgus darbībai un tādejādi veido EK tiesību pārkāpumus.

Tā piemēram, neviennozīmīgā likuma normu formulējuma dēļ, piemērojot tiesību normas par nerezidentiem izmaksājām dividendēm, ir iespējams nonākt pie EK tiesību pārkāpuma. Saskaņā ar likumu Par iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendes, ko Latvijas rezidents izmaksā fiziskajai personai – Latvijas rezidentam, ir atbrīvotas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Likums nosaka, ka ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) ar nodokli apliekamais ienākums ir dividendes saskaņā ar likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteikto likmi. Pastāvot šādam likuma normas formulējumam, dividenžu izmaksātājs – Latvijas rezidents, ietur dividenžu izmaksas brīdī ienākuma nodokli 10% apmērā (likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli noteiktā likme) no nerezidentam izmaksājamās dividenžu summas. Rezultātā tiek radīts būtisks ierobežojums pārrobežu ieguldījumiem, kas nav savienojams ar EK tiesību normām.