Sākot ar šodienu ikvienam galda spēļu fanam ir iespēja pieteikties jau 4. galda spēles Katanas ieceļotāji čempionātam un 2. galda spēles Carcassonne čempionātam.

Sacensties ar pagājušā gada Katanas ieceļotāju Pasaules čempionu Arni Buku un cīnīties par šī gada Latvijas Katanas ieceļotāju čempiona titulu varēs 30.—31.augustā. Lai noskaidrotu uzvarētāju, pirmajā dienā katrs dalībnieks izspēlēs 4 atlases spēles, bet otrajā dienā cīņa tiks turpināta pusfināla un fināla spēlē.

Katanas ieceļotāju čempionāta uzvarētājs varēs izvēlēties vienu no divām iespējām — doties aizstāvēt valsts godu pasaules čempionātā 2010. gadā, vai arī atteikties no dalības pasaules čempionātā, bet apmeklēt pasaules lielāko galda spēļu izstādi Vācijas pilsētā Esenē jau šī gada oktobrī. Uzvarētāja ceļu, naktsmājas un dalību izstādē/čempionātā apmaksā čempionāta rīkotāji.

Turpmāk par kuģošanas līdzekļa vadīšanas noteikumu pārkāpumiem administratīvi sodīt varēs arī ūdensmotociklu vadītājus.

Šādu iespēju paredz Saeimas Juridiskās komisijas pirms trešā lasījuma atbalstītie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK).

Grozījumi nosaka, ka ūdensmotocikli turpmāk tiks uzskatīti par sportam un atpūtai paredzētiem kuģošanas līdzekļiem. Līdz ar to arī ūdensmotocikla vadītājiem varēs piemērot naudas sodu par braukšanu dzērumā, peldvietās, braukšanu bez glābšanas vestēm, kā arī par citiem kuģošanas līdzekļu vadīšanas noteikumu pārkāpumiem.

Plānots, ka grozījumi APK Saeimā galīgajā lasījumā tiks skatīti ceturtdien, 30.aprīlī.

Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz, ka sods par braukšanu bez biļetes pilsētas nozīmes maršrutos būs no 2 līdz 5 latiem, vēsta Saeimas Preses dienests. Pašlaik par minēto pārkāpumu sods ir 2 lati.

Patlaban sods par braukšanu bez biļetes pilsētas maršrutos ir divi lati, un tas vairs nav samērojams ar biļešu cenām un neattur daudzus bezbiļetniekus no pārkāpumiem, norāda komisijā. Turklāt jaunās soda sankcijas ir elastīgas un kontroles dienesti zaķus varēs sodīt, izvērtējot pārkāpuma raksturu.

Par APK grozījumiem 3.lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks «sadalīti, balstoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju», tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Lidostas "Rīga" kompetencē ir rast risinājumu ieceļotāju testēšanai, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Citskovskis atzina, ka viņa vadītā Operatīvās vadības grupa par ieceļotāju testēšu diskutējusi jau vairākkārt, turklāt lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrija tika aicinātas izvērtēt, kā uzlabot testēšanu lidostā.

Pēc viņa teiktā, iepriekš bijuši dažādi priekšlikumi, piemēram, pēc ieceļošanas un Covid-19 testu veikšanas cilvēki varētu par saviem līdzekļiem pavadīt nakti viesnīcā. Citskovskis uzsvēra, ka primāri lidostai "Rīga" ir jāizšķiras par to, kā organizēt testēšanu.

LETA jau vēstīja, ka lidostā "Rīga" pie Covid-19 testu nodošanas punkta pēc atgriešanās no trešajām valstīm mēdz veidoties garas rindas un vērojama plaša cilvēku drūzmēšanās, kas saistīts ar prasību, ielidojot Latvijā, veikt atkārtotu Covid-19 testu un tā rezultātu sagaidīt lidostā.

Valsts pārvaldes kontrolējošās iestādes ieviesīs principu «konsultē vispirms», tādējādi cerot kardināli mainīt līdzšinējo attieksmi pret uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta vicepremjers un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norāda, ka pašlaik ir izstrādātas vadlīnijas par minētā principa piemērošanu valsts iestāžu darbībā, tās gatavojas ieviest kopumā 22 kontrolējošas valsts pārvaldes iestādes.

Fragments no intervijas:

Vai tas neradīs situāciju, ka tādējādi «var atslābt», jo sodīs tikai pēc tam?

Protams, var jau ignorēt prasības, tomēr principā «konsultē vispirms» ieviešana jau neatceļ sodu sistēmu kā tādu. Situācijās, kad uzņēmējs vai cilvēks būs ticis informēts par to, kas un kā viņam jāizdara, bet nebūs prasīto pildījis, inspektoriem tiesības uzlikt soda naudu par norādītajiem trūkumiem paliek. Protams, sodam ir jābūt samērīgam. Nenoliedzami, ka būs situācijas, kad smagu pārkāpumu gadījumā sods būs bez brīdināšanas, piemēram, par nelegālu nodarbināšanu, aplokšņu algu maksāšanu. Tas, ka tiek plānots ieviest savdabīgu iecietības laiku un īpašu piedāvājumu jaunajiem uzņēmumiem, nebūt nenozīmē prasību atcelšanu. Mērķis ir veicināt abu pušu – uzņēmēju un kontrolētāju – sadarbību, lai sasniegtu rezultātu – prasības tiek ievērotas, izpildītas, nevis ieviestas soda sankcijas.

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Spānijas valsts parāda attiecība pret IKP šogad pieaugšot līdz 78%, prognozē minētās valsts finanšu ministrs Luiss de Guindos, ziņo Wall Street Journal.

Parāda attiecība pret IKP salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielināšoties par desmit procentpunktiem.

Spānijas finanšu ministrs skaidro, ka vajag atrast balansu starp tēriņu samazināšanu un pārāk lielu tēriņu samazināšanu. «Ja nepieciešamie pasākumi netiks veikti, tirgus tevi sodīs. Bet tas tevi sodīs arī tad, ja tu iesi pārāk tālu,» savu nostāju par tēriņu samazināšanu skaidro L. de Guindos

Spānija pagājušajā piektdienā paziņoja par krasiem tēriņu samazināšanas plāniem, kur budžeta aizdevumi tiks kopumā apcirpti par 27 miljardiem eiro. Tas ir aptuveni 2,5% no Spānijas IKP.

Ņemot vērā ārzemju ieceļotāju skaita pieaugumu Latvijā un lai palīdzētu biznesa ceļotājiem iegūt informāciju par biznesa vidi un notikumiem Latvijā, jūnijā tiks izlaists jauns biznesa žurnāls angļu valodā The Insider, Db.lv infomēja The Insider Associate Publisher pārstāve Laura Miķelsone.

Laura Miķelsone skaidro: "Pērn Latvijā strauji – 2,5 reizes – audzis ārvalstu tiešo investīciju apjoms, veidojot 8,1% no IKP, bet informatīva palīga investoram angļu valodā, kurš būtu viegli pieejams, joprojām nav. Savukārt stabila biznesa partneru interese pēdējo trīs gadu laikā par žurnālu RigaNOW! ļauj mums secināt, ka pienācis laiks izdot biznesa žurnālu. Ceram, ka žurnāls The Insider veicinās investīciju pieaugumu Latvijā."

The Insider pirmajā numurā centrālā tēma būs, kā iespējams nopelnīt, izmantojot Latvijas bankas. Vadošo banku pārstāvji apaļā galda diskusijā dalīsies pieredzē par to, kādas ir būtiskākās atšķirības, ja salīdzinām Latvijas bankas ar pārējo Eiropas Savienības valstu bankām. Vai iespējams nopelnīt, noguldot naudu, kā izdevīgāk paņemt hipotekāro kredītu, kāds serviss pieejams ārzemju klientiem u.c. Tiks apskatīti arī riski, kas saistīti ar banku darbību Latvijā, nekustamo īpašumu tirgus Latvijā, kā vienu no pēdējām tendencēm izceļot loģistikas parku skaita straujo pieaugumu. Būs arī intervijas ar ārzemju biznesmeņiem, kā arī vadošo uzņēmumu menedžeriem.

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Par pozitivu tendenci tūrisma nozarē liecina tas, ka gada pirmajā ceturksnī ārvalstu viesi uzkavējušies Latvijā ilgāk, kā arī tērējuši vairāk. Gada pirmajā ceturksnī vidējais viesu uzturēšanās ilgums bijis 1.9 diennaktis, pērn 1.2. Arī viņu tēriņi palielinājušies par 37.8 %, sasniedzot 16.2 milj. Ls. Ceļojumu aģentūras Latvia Tours direktore Gundega Zeltiņa uzsver, ka pats svarīgākais tūrisma plūsmu raksturojošais rādītājs ir tieši uzturēšanās ilgums, kas gada sākumā ir palielinājies. «Latvijai ir vissliktākais ģeogrāfiskais stāvoklis Baltijas valstīs, jo lielākā daļa robežšķērsotāju šeit ierodas tranzītā, kas mums neko nedod,» saka G. Zeltiņa. Tūristu vairāk Gada pirmajā ceturksnī 13 % viesu Latvijā ieradušies kā tūristi, pērn pirmajā ceturksnī tūrismu kā ceļojuma motīvu minēja 6 %. 13 % no ieceļotājiem par brauciena iemeslu minējuši tūrismu, 21 % — darījumus, 17 % — draugu un radinieku apmeklējumu, pārējie robežu šķērsojuši tranzītā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Kā ierasts, lielākā daļa ārvalstu ceļotāju ieradušies no kaimiņvalstīm. Ievērojami palielinājušies ārvalstu viesu tēriņi Latvijā. Gada pirmajos četros mēnešos iztērēti 16.2 milj. Ls, pērn 11.7 milj. Kā ierasts, visvairāk naudas šeit atstājuši tūristi no Krievijas — 3.7 milj. Ls. Šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi. Tūrisma uzņēmēju apvienības Inspiration Riga direktors Igors Klapenkovs skaidro, ka viens no tūristu skaita palielināšanās iemesliem varētu būt kruīza kompānija Silja Line, kura kopš gada sākuma divreiz nedēļā uz Rīgu atved ap tūkstoti tūristu. Viņaprāt, Latvija pērn kļuvusi pazīstamāka pasaulē, pateicoties tūrisma nozares pārstāvju līdzdalībai starptautiskos gadatirgos un Eirovīzijai. Viņš izteica nožēlu, ka valsts nav visā pilnībā izmantojusi Eirovīzijas vārda potenciālu, reklamējot Latviju kā konkursa norises vietu. Kopumā gada sākumā ieceļotāju skaits Latvijā palielinājies par 15 %, salīdzinot ar 2002. gada pirmo ceturksni. Pašmāju un ārvalstu robežšķērsotāju skaits bijis līdzīgs: no Latvijas izbraukuši 427 tūkst. ārvalstnieku, Latvijā atgriezušies 460 tūkst. pašmāju ceļotāju. Nebrauc ciemos Savukārt pašmāju ceļotāji gada pirmajā ceturksnī bijuši kūtri, Latvijas robežšķērsotāju skaits palielinājies tikai par 1 %. Par Latvijas ceļotāju kūtrumu liecināja arī pagājušā gada statistika, proti, 2002. gadā pašmāju ceļotāju skaits pat samazinājās par 300 tūkst. Arī ceļojumu tēriņu attiecība saglabājusies nemainīga — latvieši ārzemēs vēl arvien tērē divas reizes vairāk nekā viesi Latvijā — 32.8 milj. Ls. Toties vidējie izdevumi dienā gan ārzemniekiem, gan vietējiem ir vienādi — ap 20 Ls. Pašmāju ceļotāji, dodoties uz ārzemēm, par savu ceļojuma mērķi visbiežāk min draugu un radinieku apmeklējumu, iepirkšanos un darījumus. Atpūsties dodas 15 % ceļotāju.

Latvijas imigrantu integrācijas politika starptautiskā pētījumā novērtēta kā visnelabvēlīgākā Eiropā. Šādu novērtējumu Latvija saņem jau otro reizi.

Salīdzinot 31 valsts likumus, Imigrantu integrācijas politikas indekss atzīst, ka Latvijā ir visnelabvēlīgākā vide ieceļotājiem un viņu bērniem. Pētījumā uzsvērts, ka kopš 2007.gada Latvijā ir ieviesti vairāki uzlabojumi imigrantu integrācijas politikā.

Imigrantiem ir ļoti ierobežotas politiskās līdzdalības iespējas, skolas neesot gatavas uzņemt ieceļotāju bērnus, un daudzās jomās Latvija tikai pilda minimālās ES prasības. Pētījuma autori uzsver, ka Latvijai trūkstot saskaņotas politikas, kā sabiedrībai uzņemt iebraucējus, kas veido aptuveni 2% no valsts iedzīvotājiem.

«Pētījums liecina, ka mums ir imigrācija, bet nav imigrantu integrācijas politikas. Pētījums arī rāda, ka mums nav ne mazāko cerību piesaistīt augsti kvalificētus imigrantus, jo nav nekāda pamata, lai viņi šeit brauktu,» saka LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks.

Ja lauksaimnieciskā darbība turpmākajos gados pieaugs, vienlaicīgi pieaugot arī mēslojuma lietošanas apjomam, bet rīcības programmas nitrātu piesārņojuma samazināšanai netiks ieviestas, var prognozēt nitrātu koncentrācijas pieaugumu virszemes ūdeņos. Tas veicinās ūdenstilpju aizaugšanu un nitrātu koncentrācijas pieaugumu gruntsūdeņos, kā rezultātā var pasliktināties arī dzeramā ūdens kvalitāte, prognozē Vides ministrija.

Starptautiska sadarbība Baltijas jūras aizsardzībā sākās jau 1974. gadā, kad 22.martā Baltijas jūras piekrastes valstis parakstīja pirmo konvenciju Baltijas jūras vides aizsardzībai. Tā bija pirmā starptautiskā vienošanās pasaulē jūras vides aizsardzībai, kas aptvēra piesārņojuma avotus gan no kuģiem, gan no sauszemes. Konvencijas mērķis - samazināt Baltijas jūras vides piesārņojumu.

Jaunu papildinātu konvenciju, lai paplašinātu, pastiprinātu un modernizētu tiesisko režīmu Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzībai, 1992.gadā kopā ar citām Baltijas jūras valstīm parakstīja arī Latvija. 1992. gada konvencija ir spēkā kopš 2000. gada 17. janvāra.

Saskaņā ar valdības lēmumu no 1. marta ieceļošanai Latvijā paliek spēkā prasība -sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 testa rezultāts. Vienlaikus atcelta prasība pildīt covidpass.lv, savukārt prasība pēc ieceļošanas doties pašizolācijā ir atcelta jau no 16. februāra, informē Satiksmes ministrija.

No 1. marta ieceļošanai Latvijā nebūs nepieciešams būtisks iemesls. Vienlaikus tiks turpināta ieceļotāju sadarbspējīgo sertifikātu un testu rezultātu kontrole, nodrošinot vienādas prasības ieceļotājiem neatkarīgi no ieceļošanas valsts.

Ieceļotājiem no valstīm, kas nenodrošina sadarbspējīga Covid-19 testēšanas sertifikāta izsniegšanu, negatīvam Covid-19 testa rezultātam jābūt izceļošanas valsts valodā vai angļu valodā papīra vai elektroniskā veidā (viedierīcē). Valstis, kas nodrošina sadarbspējīgus medicīniskos dokumentu.

Ja persona starptautiskajam pārvadātājam nevarēs uzrādīt derīgu sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu (PĶR vai antigēna), pārvadātājs būs tiesīgs atteikt iekāpšanu transportlīdzeklī.

Nākamajā gadā valsts vēlas par 15% paaugstināt ieņēmumus no ārvalstu ceļotājiem, par 5 līdz 7% paaugtināt šo tūristu kopskaitu, kā arī par aptuveni 500 cilvēkiem paaugstināt tūrisma industrijā nodarbināto latvijas iedzīvotāju skaitu. Šādi mērķi nosprausti Latvijas tūrisma attīstības plānā nākamajam gadam, ko skatīja Valsts sekretāru sanāksmē. Jāpiebilst, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, salīdzinot ar 2004. gada trešo ceturksni, šogad attiecīgajā laika posmā ārvalstu tūristu skaits Latvijā palielinājies par 20% un sasniedzis 1.3 miljonus. Tiesa, 69% ieceļotāju mūsu valstī uzturējušies mazāk par 24 stundām, tādēļ Ekonomikas ministrija 2006. gadā vēlas vidējo ārvalstnieku uzturēšanās ilgumu Latvijā paildzināt līdz divām diennaktīm. Lai sasniegtu iecerēto, pirmkārt tiek plānots izpētīt pieprasījumu mērķa tirgos — Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Krievijā un Igaunijā, Lietuvā. Tāpat nākamgad iecerēta dalība 17 starptautiskajos tūrisma gadatirgos un ārvalstu tūrisma oparatoru vizīšu organizēšana Latvijā. Veicinot Latvijas pievilcību tūristiem, plānots izveidot parocīgu autostāvvietu tīklu un izvietot vairāk informatīvos tūrisma kioskus. Tāpat EM sekmēs ārvalstu līdzekļu— ERAF, Phare u.c. — piesaisti Latvijas projektiem.

2015. gada 2. septembrī Centrālā statistikas pārvalde (CSP) uzsāks tautas mikroskaitīšanu, kuras mērķis ir noskaidrot, cik precīzi oficiālā statistika atspoguļo iedzīvotāju skaitu Latvijā, republikas nozīmes pilsētās un novados, informē CSP.

CSP atlasījusi 15 tūkstošus mājokļu Latvijā, un 2015. gada tautas mikroskaitīšanā noskaidros, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo šajos mājokļos. Aptaujā piedalās to mājokļu iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP vēstuli ar aicinājumu piedalīties 2015. gada tautas mikroskaitīšanā.

No 2. septembra līdz 15. septembrim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu elektroniski CSP vietnē https://eintervija.csb.gov.lv. Ja anketa netiks aizpildīta elektroniski, līdz 15. decembrim CSP intervētājs aptaujās mājokļa iedzīvotājus telefonintervijā vai klātienē.

2011. gada tautas skaitīšanā Latvijas teritorijā tika saskaitīts 2 070 371 iedzīvotājs. Pēdējo četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 88,5 tūkstošiem. Tikai 9 no 110 novadiem iedzīvotāju skaits ir pieaudzis, un tie visi ir Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kritums ir Latgales reģionā (par 7,7%).

Šobrīd tūrisma mārketinga stratēģiju valstī ar 361 tūkst latu budžetu veido Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). Jāpiebilst, ka tā nav summa, kuru tūrisma mārketingam atvēl valsts. Tajā ietilpst arī aģentūras ikdienas darbā piesaistītie līdzekļi arīdzan no uzņēmējiem, piemēram, lai Latvija varētu piedalīties starptautiskos tūrisma gadatirgos. Pirms pāris mēnešiem amatu atstāja Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Valērijs Seilis, kurš šai amatā pavadījis divus gadus. Kā oficiālais aiziešanas iemesls tika minēta «paša vēlēšanās», taču tūrisma nozares pārstāvji norāda, ka V. Seilim nācās aiziet tieši tāpēc, ka Latvijas tūrisma mārketings nav diez cik spožs, tāpat kā tam atvēlētais finansējums. Pēc V. Seiļa aiziešanas vairāki tūrisma nozares pārstāvji norādīja, ka TAVA direktora vieta nebūt nav tā pievilcīgākā darba vieta, lai tūrisma profesionāļi pieteiktos par V. Seiļa pēcnācēju. Pagājušajā nedēļā noslēdzās konkurss šim amatam, esot pieteikušies tikai seši pretendenti. Šobrīd vēl nav zināms, kādu summu nākamā gada budžetā tūrisma nozarei sagādās Tūrisma departaments, kurš kopš gada sākuma atrodas Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Lai arī šobrīd paredzēts, ka finansējums nozarei varētu pieaugt divas reizes, nozares pārstāvji bažījas, ka šīs prognozes varētu nepiepildīties. Kopš 1996. gada par tūrisma politikas izstrādi un nozares saikni ar atbildīgo ministriju tūrisma departamentā ir atbildīga tā vadītāja Aira Andriksone. Komentējot tūrisma nozares attīstību saskaņā ar 2001. gadā izstrādāto Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu, viņa ir lakoniska: «Tā tiek īstenota valsts budžeta ietvaros.» Šobrīd viņa nespēja komentēt vai ir paveikti visi plānotie darbi un veiktas paredzētās investīcijas, jo šobrīd tiekot apkopots pagājušā gadā paveiktais. Jāpiebilst, ka saskaņā ar attīstības programmu līdz šī gada beigām ieguldījumam tūrisma nozarē būtu jāsasniedz 4.76 milj. latu. «Saskaņā ar Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu tūrisma nozares mērķi mārketinga jomā ir popularizēt Latviju kā pievilcīgu un drošu tūrisma galamērķi, palielināt tūristu plūsmu un Latviju un aktivizēt vietējo tūrismu,» teikts Latvijas tūrisma attīstības nacionālajā programmā. Šo vispārīgo tēzi varētu dēvēt par šībrīža Latvijas tēla mārketinga koncepciju. Citas šobrīd nav. Programmā kā iespējamie tēla veidotāji minēti faktiski visi ar tūrisma nozari saistītie — valsts uzņēmumi, tūrisma informācijas centri, tūrisma uzņēmumi u.c. Tādējādi skaidri nenorādot, kura pienākums un atbildība būtu veidot valsts mārketingu, lai realizētu attīstības programmā minētos utopiskos mērķus. Ceļotāju statistika liecina, ka atdeve no veiktajiem mārketinga pasākumiem nav bijusi revolucionāra. Viena piektā daļa no kopējā viesu skaita ir viesi no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Vēl 8 % viesu ir no Krievijas, 4 % no Polijas. Statistikas dati diemžēl neuzrāda, cik no šiem viesiem Latvijā ieradās caurbraucot vai komandējumā, un cik ieradās kā tūristi. Taču skaidrs, ka vēl arvien vairāk nekā puse robežas šķērsotāju ir viesi no Baltijas valstīm. Savukārt par sava ceļojuma galamērķi atpūtu pērn norādīja 19 % no kopējā ieceļotāju skaita.

Valdība otrdien konceptuāli vienojusies aizliegt ieceļošanu Latvijā no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Portugāles, lai mazinātu jaunās Covid-19 mutācijas izplatības iespējas, otrdien pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Šis aizliegums attieksies gan uz tiešajiem braucieniem no šīm valstīm, gan arī netiešiem braucieniem caur citām valstīm," uzsvēra Linkaits.

Tāpat valdība konceptuāli vienojusies ierobežot jeb aizliegt jebkurus nesvarīgus braucienus uz ārzemēm. Ņemot vērā, ka aptuveni 90% ieceļotāju ierodas Latvijā pār sauszemes robežu, panākta vienošanās pastiprināt robežkontroli uz sauszemes robežas.

"Aicinām Latvijas iedzīvotājus nekur nedoties. Braucieni pieļaujami tikai galējas nepieciešamības gadījumā, izvērtējot visus riskus, izvēloties maršrutā visdrošākās valstis," sacīja Linkaits.

Ministrs piebilda, ka konkrēti normatīvie akti tiks apstiprināti ceturtdienas, 4.februāra, valdības sēdē.

Šā gada laikā Latvija kļuvusi īpaši pievilcīga tūristiem no Lielbritānijas un Somijas, vērtējot absolūtos skaitļos, ieceļotāju skaits šā gada pirmajos deviņos mēnešos no šīm abām valstīm palielinājies par 13-14 tūkstošiem (no katras).

Protams, ar Lielbritāniju mūs saista ciešas emigrācijas saiknes, bet vienlaikus tā ir valsts ar ļoti spēcīgu finanšu centru – Londonu, kuras pārstāvju interese par Latviju ir apsveicama. Procentuāli ievērojams tūristu skaita pieaugums vērojams arī no tādām tālām valstīm kā Ķīna – par 44%, ASV – 33%, Austrālija – 10%.

Tūrisma nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka trīs šogad ļoti būtiski notikumi ir nacionālās lidsabiedrības AirBaltic flotes atjaunošana, lidostas paplašināšanās un Latvijas Kongresu biroja izveidošana. AirBaltic ir būtisks faktors Latvijas tūrisma industrijas izaugsmē, un jāteic, ka nozares pārstāvji tur īkšķus par tās turpmāko attīstību. «Patīkami novērtēt to, kā attīstās vietējā aviosabiedrība un Starptautiskā lidosta Rīga. Attīstība noteikti piesaistīs jaunus ceļotgribētājus un pozitīvi ietekmēs tūrismu Latvijā,» spriež Baltic Travel Group valdes priekšsēdētājs Vladislavs Korjagins.

Labrīt!

Rīgā šorīt apmācies, gaisa temperatūra +9 grādi.

Latvijā

Tuvojoties eiro ieviešanai, Latvijā arvien straujāk sāk rukt skaidras naudas apmērs apgrozībā. Skaitļi liecina, ka kopš gada sākuma skaidras naudas apmērs apgrozībā jau ir samazinājies par 130 miljoniem latu un gada pēdējos mēnešos kritums kļūs arvien straujāks.

Iecere dotēt Pasažieru vilcienu no Latvijas dzelzceļa peļņas var apdraudēt kravu pārvadājumus, brīdina Uģis Magonis. Ja valsts dotāciju apjoms būs par mazu, lai segtu VAS Pasažieru vilciens (PV) izdevumus par infrastruktūras maksu, kas tam jāmaksā VAS Latvijas dzelzceļš, iztrūkstošos līdzekļus varētu ņemt no LDz peļņas, paredz Saeimā nonākušie likumdošanas grozījumi.

Nelegālie ieceļotāji Latviju pamatā izvēlas tikai tranzītam, ziņo LNT. Šogad valsts iekšienē aizturēti 185 cilvēki, kuri pārkāpuši imigrācijas noteikumus.

Vairāki desmiti cilvēku ir meklēšanā. Valsts robežsardze (VRS) meklē ne tikai bēgļus, bet arī imigrantu plūsmu organizatorus. To, ka uz Latviju plūst aizvien vairāk imigrantu, atzīst arī Guntis Pujāts, VRS kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks: "Mūsu bēdīgākās prognozes ir piepildījušās. Praktiski no visas pasaules valstīm cilvēki meklē veidus, kā iekļūt Šengenas telpā." Jāpiebilst, ka nelikumīgus ceļus iet izvēlas arī tā sauktie likumīgie ieceļotāji, kas vēlas nokļūt tālāk Rietumeiropā.

Pēdējo divu nedēļu laikā uz robežas aizturēti Ķīnas un Sīrijas pilsoņi, taču Latvijas iekšienē imigrācijas dienests meklē vēl vairākus desmitus nelegālo ieceļotāju. Pieci Sirijas pilsoņi - četri vīrieši un viena sieviete, 16.septembra vakarā nelegāli šķērsoja Latvijas – Krievijas robežu. Latvijā viņus jau gaidīja divi vietējie iedzīvotāji ar automašīnām. Tiesa, par sīriešu vēlmi nokļūt Latvijā robežsargi bija informēti trīs dienas pirms viņu ierašanās.

Šobrīd Baltijas valstis bauda augstāko labklājības līmeni, ko tās jebkad ir sasniegušas un tām ir labas iespējas strauji vairot savu bagātību nākotnē, iepazīstinot ar jaunāko ekonomikas prognozi, uzsvēra Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Ekonomikas izaugsme ir padarījusi Baltijas valstis par konkurētspējīgākām dzīvesvietām. Igaunijā pozitīva migrācijas bilance ir bijusi jau trīs gadus, pērn arī iebraukušo Igaunijas pilsoņu skaits pārsniedza izbraukušo skaitu. Pēdējo trīs mēnešu laikā arī Lietuvā ieceļotāju skaits pārsniedzis izceļotāju skaitu. Latvijā signāli par migrācijas plūsmas virziena maiņu pagaidām vēl ir vājāki. Taču ekonomikas izaugsme mūsu valstī šogad būs straujākā un varētu tāda būt arī nākamgad. Tam pateicoties, strauji aug gan strādājošo skaits, gan algas.»

Komentējot labvēlīgo ekonomisko situāciju, Pēteris Strautiņš norāda, ka «tas kaut kādā ziņā ir veiksmes nopelns, taču galvenokārt likumsakarība. Situācija eksporta tirgos ir labvēlīga. Bet izmantot to spējam, pateicoties straujajām strukturālajām pārmaiņām eksporta sektorā.Luminor IKP prognozes 2018. un 2019. gadam paliek gandrīz nemainīgas, mēs tās paaugstinām par 0,1 procentpunktu – attiecīgi līdz 4,3% un 3,8%.»

Labklājības ministrija (LM) ierosinājusi nenoteikt ierobežojumus Horvātijas pilsoņu pieejai Latvijas darba tirgum pēc šā gada 1.jūlija, kad Horvātija pievienosies Eiropas Savienībai (ES).

Šāds priekšlikums radies, ņemot vērā Horvātijas un Latvijas atalgojuma apmēra atšķirības, līdzšinējās Horvātijas pilsoņu migrācijas tendences, abu valstu nodarbinātības un bezdarba rādītājus, kā arī faktu, ka Latvijā nav tādas Horvātijas pilsoņu kopienas, kas piesaistītu būtisku ieceļotāju skaitu no Horvātijas.

Ministrijas ziņojumā arī norādīts, ka Eiropas iedzīvotāju novecošanās arvien vairāk ietekmē Eiropas darba tirgu un izvirza jautājumu par imigrāciju. Demogrāfiskās tendences norāda uz to, ka iedzīvotāju skaits pensijas vecumā strauji pieaugs attiecībā pret iedzīvotāju skaitu darbaspējas vecumā, radot spiedienu uz valstu budžetiem un pensiju sistēmām. Imigranti var būt ne tikai augsti kvalificēts darbaspēks, kas palīdz aizpildīt zināšanu trūkumu vietējā darba tirgū, tomēr, bieži vien tie var būt arī zemu kvalificēts darbaspēks, kas aizpilda vakances pieprasītās profesijās.

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Horvātijas pilsoņiem pēc 1. jūlija, kad Horvātija pievienosies Eiropas Savienībai (ES), netiks noteikti ierobežojumi pieejai Latvijas darba tirgum, informēja Labklājības ministrija (LM).

Ņemot vērā Horvātijas un Latvijas atalgojuma apmēra atšķirības, līdzšinējās Horvātijas pilsoņu migrācijas tendences, abu valstu nodarbinātības un bezdarba rādītājus, kā arī faktu, ka Latvijā nav tādas Horvātijas pilsoņu kopienas, kas piesaistītu būtisku ieceļotāju skaitu no Horvātijas, šobrīd nav pamatota nepieciešamība noteikt tādus pasākumus, ar kuriem tiktu ierobežota Horvātijas pilsoņu pieeja Latvijas darba tirgum.

LM atgādina, ka Saeima pērn ratificēja 2011.gada 9.decembrī parakstīto Līgumu par Horvātijas pievienošanos ES. Līgumā par Horvātijas pievienošanos ES ir ietverti pārejas perioda noteikumi brīvai darbaspēka kustībai, kas paredz pašreizējām dalībvalstīm tiesības noteikt ierobežojošus pasākumus Horvātijas pilsoņu pieejai to darba tirgiem, tai skaitā, Latvijas.