Latvijā joprojām ir dārgākie produkti Baltijas valstīs, turklāt, iespējams, pircēji pārmaksā neefektīvas tirdzniecības dēļ, atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Neskatoties uz to, ka pēdējā laikā Lietuvā ļoti būtiski ir pieaugušas pārtikas produktu cenas, jau ilgu laiku Baltijas valstīs lētākā pārtika nopērkama Viļņas veikalos, savukārt dārgākā - Rīgas veikalos. No apskatīto vairāk nekā 40 produktu saraksta jūnijā Viļņā bija 21 Baltijā lētākais pārtikas produkts un septiņi dārgākie, Tallinā - 14 lētākie un 18 dārgākie, bet Rīgā - septiņi lētākie un 21 dārgākais produkts.

«Liela loma šajās augstajās Latvijas cenās ir tirdzniecībai, kas, iespējams, nav pietiekami efektīva. Tirgotāji bieži pārmet Latvijas ražotājiem, ka tie nespēj saražot produktus par konkurētspējīgām cenām un viņi ir spiesti tirgot lētākus importa produktus. Tikmēr cenu novērojumi rāda, ka Latvijā ir dārgāki arī daudzi importa produkti, kurus neražo nevienā Baltijas valstī, piemēram, augļi, dārzeņi, tēja, graudu pārslas, importa piena produkti,» sacīja Gulbe.

Latvijā ātros kredītus izmantojis katrs trešais, un tas ir divreiz biežāk nekā Igaunijā un visaktīvāk Baltijā, turklāt aizņēmējiem bijušas lielākas grūtības tos savlaicīgi atmaksāt, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā aptauja.

Latvijā ātros kredītus ir izmantojis katrs trešais jeb 30 % un katrs piektais jeb 21 % iedzīvotāju to darījuši vairākkārt. Tāpat 5 % atzīst, ka bijušas vai ir grūtības aizdevumu atmaksāt, liecina aptauja.

Tikmēr Lietuvā ātros kredītus izmantojuši 22 %, bet 15 % šo pakalpojumu izmantojuši vairākas reizes. Igaunijā ātrajos kredītos aizņēmušies 15 % iedzīvotāju un 9 % to darījuši vairākkārtīgi. Lietuvā un Igaunijā grūtības atmaksāt atzinuši 3 % aptaujāto.

64 % aptaujāto Latvijā ātros kredītus nekad nav izmantojuši, un vēl 6 % norāda, ka aizņemas tikai bankās. Šie ir zemākie rādītāji Baltijā – Lietuvā 70 %, savukārt Igaunijā 76 % iedzīvotāju ātros kredītus neizmanto, kā arī 8 % abu valstu iedzīvotāju izmanto tikai banku kredītus.

Finanšu ministrija ir apkopojusi galvenās nodokļu izmaiņas, kas pieņemtas ar nodokļu likumu grozījumiem 2010. gada valsts budžetu pavadošo likumu paketē un kas stāsies spēkā 2010.gadā.

Kopumā nākamgad mūs sagaida 38 nodokļu izmaiņas.Kādi nodokļu palielinājumi mūs sagaida 2010. gadā?

Šonedēļ rubrikā "Kā top?" portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā "Mēness aptiekā" top ekstemporālās zāles, šoreiz ādu mitrinošs gels.

Ex tempore, tulkojot no latīņu valodas, nozīmē uzreiz pēc. Tieši tas atklāj ekstemporālo zāļu būtību - tās farmaceiti pagatavo uz vietas aptiekā, pēc ārsta pasūtījuma - individuāli katram konkrētam pacientam.

"Jaunās Torņakalna aptiekas" Ekstemporālās nodaļas vadītājs farmaceits Grigorijs Golubs zāles izgatavo teju katru dienu. Lai gan mūsdienās rūpnieciska medikamentu ražošana ir daudzpusīgi attīstījusies, farmaceits stāsta, ka farmācijā kopš seniem laikiem vienmēr ir bijusi vajadzība kaut ko gatavot farmaceitiem pašiem.

Lai kļūtu par farmaceitu ir jāmācās pieci gadi. Savukārt, divarpus gadus, lai pildītu farmaceita palīga uzdevumus. Mācību programmas laikā farmācijas studenti tiek apmācīti zāļu izgatavošanā, taču, lai aptiekā kļūtu par atbildīgo personu šī pienākuma veikšanai - nenoliedzami nepieciešama liela interese par zāļu izgatavošanas procesu, uzsver G.Golubs, un, protams, arī pieredze, ko, rūpīgi strādājot, apgūt var tikai laika gaitā.

Kopumā vairāk nekā 91% no komandītsabiedrības Expo 2015 veiktajiem maksājumiem jeb 777 685 eiro no 851 867 eiro ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to apšaubāmo kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu trūkumu.

Tas secināts inventarizācijas komisijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) un komandītsabiedrības Expo 2015 noslēgto līgumu izpildi. Kopumā EM un Expo 2015 noslēdza divus līgumus - par Latvijas ekspozīcijas starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015, Milānā, Itālijā, tehniskā projekta izstrādi un par Latvijas ekspozīcijas idejisko ieceri.

Kopumā komisija konstatēja, ka Expo 2015 nav iesniedzis pakalpojumu izmaksu pamatojošus dokumentus ne par pabeigtām aktivitātēm, ne arī darbiem, kas ir sākti un apmaksāti atbilstoši pieņemšanas-nodošanas aktā sniegtajam aprakstam, kuru faktisko izpildes apjomu nav iespējams identificēt. Līdz ar to nebija iespējams novērtēt, vai izmaksas atbilst godīgai komercpraksei. Atsevišķiem darbiem, kuriem pieņemšanas-nodošanas akta aprakstā pakalpojumu sniedzējs ir norādījis trešo pušu izmaksas, komisija norāda uz nepamatoti lielām administratīvajām izmaksām.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pēdējo divu gadu laikā samazinājies to kredītņēmēju skaits, kuri noformējuši ātros kredītus, lai spētu «izdzīvot» līdz nākamajai algai, un to kredītņēmēju skaits, kas ātros aizdevumus kārtoja, lai laikā varētu nomaksāt kredīta vai līzinga maksājumus.

Kā liecina Gudriem.lv veiktā ātro kredītu salīdzināšanas servisa veiktā pētījuma dati, pirmās kredītņēmēju grupas īpatsvars kopējā ātro kredītu izmantotāju skaitā divu gadu laikā samazinājies no 35% līdz 24,6%, savukārt otrās grupas īpatsvars sarucis četras reizes – no 16% līdz 4,6%.

Arī ātrās kreditēšanas uzņēmumi, komentējot pētījuma datus, apstiprināja minēto tendenci. Vairums klientu šobrīd izvēlas aizņemties summas apjomā no simts līdz 150 latiem un vairumā gadījumu kredīts paredzēts lielāku pirkumu veikšanai, nevis iepriekšējo parādu segšanai.

Gudriem.lv atskatās uz 2010. gada novembra vidū veiktu aptauju, kuras rezultāti atklājuši tā brīža ekonomiskajam stāvoklim raksturīgu tendenci – klienti ņēma kredītus, lai «izdzīvotu» līdz nākamajai algai, segtu rēķinu maksājumus, kā arī, lai iegūtu līdzekļus izbraukšanai no valsts, meklējot darbu citās zemēs. Analoga aptauja tika veikta arī 2011.gadā, un tās dati norādīja uz ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Vairākas bankas Igaunijā ir saniknotas uz tā saucamo «sms kredītu» izsniedzējiem, norādot, ka to piešķiršana ir ne vien neētiska, bet arī dzen cilvēkus lielākos parādos, vēsta Igaunijas mediji. Arī Latvijas Swedbank pārstāvis Db.lv norādīja – sms kredītu aizņemšanās process netiek kontrolēts, un varētu būt daudz tādu cilvēku, kas izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».

«Nereti naudas aizņemšanās, izmantojot tā saucamos «ātros» un «sms kredītus», naudas summa tiek izmantota citu parādu segšanai, kas nebūtu akceptējamas, jo šādas darbības var «iedzīt» cilvēku tādā kā parādu apburtajā lokā – aizņemoties vēl un vēl cilvēka parāda apjoms nevis samazinās, bet kļūst pārmērīgi liels,» norāda arī SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

«Katram cilvēkam ir savi iemesli, kāpēc ir vajadzība aizņemties, izmantojot «ātros kredītus», tādēļ nebūtu korekti izteikt kādu kopīgu vērtējumu par šādu aizņemšanos vai biznesu, taču jāatzīst, ka šī joma Latvijā līdz šim ir bijusi salīdzinoši vāji uzraudzīta, un tās patiesā ietekme uz Latvijas ģimeņu makiem ir visai nezināma,» Db.lv skaidroja Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs. Viņš norādīja, ka nav īsti zināms, cik daudz ir cilvēku, kas aizņēmušies tikai vienreiz, bet cik daudz ir tādu, kas jau izveidojuši «aizņēmumu piramīdu».

Ātrie kredīti ļauj justies neatkarīgiem un pastāvīgiem – par to pārliecināti vairums ātro kredītu ņēmēju. Viņi pārliecinājušies, ka tā ir vienīgā iespēja steidzamos gadījumos tikt pie naudas, tādējādi, prātīgi pārvaldot savas iespējas aizņemties, tiekot celta arī aizņēmēju un viņu ģimeņu labklājība. Aizņemties pāris reizes gadā nav nekas īpašs, par ko būtu jākaunas, ja vien ātro kredītu izsniedzēju pakalpojumu izmantošana nekļūst par nekontrolējamu ieradumu.

Ātros kredītus labprāt izmanto kā gados jauni, tā arī cienījamākos gados esoši Latvijas iedzīvotāji. Par veiksmīgu problēmas risinātāju ātros kredītus pat atzīst prātīgie, dzīves gudrie un vienmēr uz jaunām lietām vai iespējām aizdomīgie pensionāri. Kāda kundze ļoti cienījamos gados pat atzinusi, ka ātrie kredīti viņai vairs neesot nekas svešs. Tiklīdz iemācījusies apieties ar datoru un interneta sniegtajām iespējām, izmēģinājusi arī ātro kredītu sniegtās priekšrocības. Viņa pārliecinājusies, ka ātrie kredīti ir mūsdienīga aizņemšanās iespēja, kas pieejama ikvienam saprātīgam cilvēkam, kurš domā ar galvu un pārdomā savus tēriņus. Kundze dalījusies pieredzē, ka ātros kredītus viņa vienmēr ņem ne jau tādēļ, ka radusies kāda pēkšņa iegriba, bet gan tādēļ, ka radusies steidzama vajadzība vai kāds neatliekams maksājums. Gados vecākiem cilvēkiem, jo īpaši ir neērti jautāt pēc aizdevuma kaimiņiem vai tuviniekiem. Nekur citur pensionāriem aizdevumus tikpat kā neizsniedz. Tāpēc arī ātrie kredīti ir vienīgā iespēja kā nepieciešamības gadījumā tikt pie naudas tiem cilvēkiem, kam ir mazas pensijas vai minimālās algas. Bieži gadās dažādi izdevīgi piedāvājumi, kas pamanīti krietni ātrāk, nekā bija ieplānots, piemēram, malkas iegāde apkures sezonai. Šādā un līdzīgos gadījumos ātrie kredīti ļaus pat ieekonomēt un kopējiem ilgtermiņa izdevumiem. Taču jāatceras – lai arī ātrie kredīti sniedz neskaitāmas priekšrocības, tas ir atbildīgs aizņēmums, kas noteikti arī jāatdod.

Profesionālās izglītības infrastruktūras modernizēšanai un konkurētspējīgas profesionālās izglītības sistēmas veidošanai Izglītības un zinātnes ministrija nodrošinājusi finansējumu 90,7 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

«Šo uzskatu par savu vienu no nozīmīgākajiem veikumiem,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «ERAF līdzekļi, kas iepriekš bija plānoti vairāk nekā 30 profesionālās izglītības iestādēm, lai veiktu nelielus uzlabojumus, ar IZM izlēmīgu rīcību ir koncentrēti, lai izveidotu 11 pilnībā modernizētus profesionālās izglītības centrus visos Latvijas reģionos. Pārliecinot koalīcijas partnerus par šī lēmuma pareizību, aktivitātei tika piesaistīti papildu līdzekļi 43,7 LVL miljonu latu apmērā. Šis ir viens no izšķirīgiem soļiem Latvijas profesionālās izglītības kvalitātes un prestiža celšanā.»

Apstiprinot jauno kompensējamo zāļu izrakstīšanas un izsniegšanas kārtību, ir saprotama valsts cenšanās panākt, lai ar esošo valsts budžetu pēc iespējas lielāka iedzīvotāju daļa tiktu nodrošināta ar kompensējamiem medikamentiem. Tai pat laikā lēmums nešķiet līdz galam pārdomāts, kā arī rada daudzus jautājumus un šaubas, vai jaunā kārtība drīzāk nepanāks gluži pretējo – sajukumu, neapmierinātus pacientus un papildu izdevumus.

Valstij paredzot, ka tiem pacientiem, kuri turpmāk uzsāks kompensējamo medikamentu lietošanu, tiks izrakstītas lētākās zāles, uzskatām, ka jaunā kārtība ierobežo pacientu un ārstu izvēles iespējas. Tā vietā, lai pēc konkrētā pacienta izmeklēšanas ārsts izrakstītu tieši šim pacientam visefektīvākās zāles, turpmāk mediķi būs spiesti visiem vispirms izrakstīt lētāko viena veida produktu. Negribu apšaubīt šī lētākā produkta kvalitāti, taču katrs pacients ir atšķirīgs – ir nepieciešama individuāla pieeja. Teorētiski zālēm ar vienādu aktīvās vielas nosaukumu vajadzētu darboties vienlīdz efektīvi, neatkarīgi no cenas. Taču mediķiem ir labi zināms, ka praksē šīs zāles uz dažādiem cilvēkiem iedarbojas atšķirīgi. Gandrīz ikviens medikaments cilvēkam var radīt blaknes, kuras nenovēro citiem pacientiem.

Priekšvēlēšanu periodā - no 5.jūnija līdz 2.oktobrim - vislielākos ziedojumus - 825 926 latus - saņēmusi apvienība "Par labu Latviju!" (PLL) un tajā ietilpstošās partijas, kam izdevās iegūt vismazāko vēlētāju balsu skaitu no Saeimā iekļuvušajām partijām.

Šajā laika posmā apvienībai tikuši ziedoti 798 246 lati, PLL ietilpstošajai partijai LPP/LC atsevišķi ziedoti 14 380 lati, bet Tautas partijai - 13 300 lati, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Citāda aina bijusi partiju apvienībai "Vienotība", kas kopumā piesaistījusi 526 757 latu ziedojumus. Šajā gadījumā tieši apvienība saņēmusi salīdzinoši nelielus ziedojumus - 87 934 latus, bet vairāk ziedots apvienībā ietilpstošajām partijām atsevišķi: partijai "Jaunais laiks" priekšvēlēšanu periodā saziedoti 247 050 lati, partijai "Pilsoniskā savienība" - 84 625 lati, bet partijai "Sabiedrība citai politikai" - 107 148 lati.

SIA Arčers pasludināts par uzvarētāju Jelgavas Tehnikuma konkursā par izglītības iestādes rekonstrukciju, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Jelgavas Tehnikuma rekonstrukciju SIA Arčers apņēmusies veikt par vairāk nekā 6,63 miljoniem latu, kas ir zemākā konkursā piedāvātā līgumcena. Kopumā konkursā pieteicās četri būvuzņēmumi.

Db.lv jau rakstīja, ka, ieguldot 90 miljonus latu, Latvijā veidos 11 profesionālās izglītības centrus. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums ir 84 534 755 lati, bet valsts budžeta līdzfinansējums - 6 173 485 lati.

Atbilstoši Profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnēm 2010. – 2015.gadam, atbalsts plānots 11 profesionālās izglītības iestādēm: Austrumlatgales Profesionālā vidusskola –8 522 371 lati; Cēsu Profesionālā vidusskola – 2 302 928 lati; Daugavpils Celtnieku profesionālā vidusskola – 6 686 155 lati; Daugavpils Valsts tehnikums – 7 943 823 lati; Ogres Valsts tehnikums – 8 878 401 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Liepājas Valsts tehnikums – 13 218 296 lati; Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Valsts tehnikums – 6 723 544 lati; Jelgavas Tehnikums – 10 910 409 lati; Smiltenes Valsts tehnikums – profesionālā vidusskola – 6 130 199 lati; Valmieras Profesionālā vidusskola – 8 500 000 lati; Ventspils Tehnikums –10 892 114 lati.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) nolēmis aizliegt AS Latvenergo slēgt līgumu sarunu procedūrā par finanšu konsultāciju pakalpojumu iegādi Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektam, kurā par uzvarētāju tika atzīts Lielbritānijas uzņēmums Project Financing Solution Limited, liecina IUB interneta mājaslapā pieejamā informācija.

Sūdzību par šo iepirkumu bija iesniegusi SIA Deloitte Latvia. IUB Iesniegumu izskatīšanas komisija sūdzību atzinusi par daļēji pamatotu.

Saskaņā ar IUB publicēto informāciju, pēc Deloitte Latvia domām, Latvenergo pareizi būtu bijis Lielbritānijas uzņēmuma piedāvājumu noraidīt, jo tas ir nepamatoti lēts. Deloitte Latvia ieskatā pretendents nav precīzi izpratis sarunu procedūras nolikuma prasības un novērtējis riskus, un līdz ar to tas ir piedāvājis ievērojami zemāku cenu nekā pārējie pretendenti, kura turklāt neatbilst faktiskajai tirgus cenai.

Sūdzības iesniedzējs arī uzskata, ka Latvenergo minētajiem apstākļiem nemaz nav pievērsis vērību un līdz ar to nav ņēmis vērā acīmredzamo, ka konsultanta piedāvājums varētu būt nepamatoti lēts. Tādējādi nemaz nav vērtēti iespējamie riski, kas varētu rasties.

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Valsts policijas (VP) Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darbinieki pabeiguši izmeklēšanu apjomīgā ātro kredītu izkrāpšanas lietā un lūdz uzsākt kriminālvajāšanu pret piecām personām. Lietas materiāli liecina, ka personas divu gadu laikā izkrāpušas 126 ātros kredītus, informē VP pārstāvis Toms Sadovskis.

Aptuveni divu gadu garumā Valsts policija saņēma iesniegumus no iedzīvotājiem visā Latvijā. Cietušie ziņoja, ka pie viņiem vērsušās nebanku kredītdevēju iestādes, pieprasot atmaksāt parādus, taču cietušie bija pārliecināti, ka šo iestāžu pakalpojumus nekad nav saņēmuši.

Izmeklējot šos gadījumos, atklājās, ka iepriekš pie cietušajiem vērsušās personas, kas it kā piedāvājušas darbu – piedāvātais darbs bijis vienkāršs (piemēram, malkas krāmēšana maisos), taču darba piedāvātāji teikuši, ka obligāti nepieciešams bankas konts, lai saņemtu samaksu. Maldinot darba meklētājus, krāpnieki pierunāja viņus atvērt kontus dažādās bankās un visus kontu datus, tostarp paroles un internetbankas piekļuves kodus, nodot krāpniekiem. Vēlāk krāpnieki šo personu datus izmantoja, lai cietušo vārdā paņemtu ātros kredītus.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (VP GKrPP KIP) amatpersonas pabeigušas izmeklēšanu krimināllietā par ātro kredītu ņemšanu, kas saistīta ar citu personu nelikumīgu datu izmantošanu. Kopumā policija ir konstatējusi 672 krāpšanas epizodes un par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu aizturējusi personu grupu sešu cilvēku sastāvā.

2016. gada vasarā Valsts policijas Rīgas reģiona iecirkņos ar iesniegumiem bija vērsušās vairākas personas, uz kuru vārda bija atvērts bankas konts, pēc kā pieteikts un saņemts ātrais kredīts. Saskatot gandrīz identiskas noziedzīgā nodarījuma pazīmes, uzsāktie kriminālprocesi tika apvienoti un nodoti izmeklēšanai VP GKrPP KIP 2. nodaļai.

Veicot izmeklēšanu, likumsargi noskaidroja, ka vairāku personu grupa uzrunāja cilvēkus un par finansiālu atlīdzību lūdza atvērt bankas kontus un noformēt bankas maksājuma karti. To izdarot, personas krāpniekiem uzticēja savus datus, tajā skaitā kodu kartes un internetbankas piekļuves paroles. Iegūstot nepieciešamo informāciju, krāpnieki ņēmuši vairākus ātros kredītus. Jāpiebilst, ka krāpnieki uzrunāja personas, kurām ir slikts finansiālais stāvoklis.

Izveidojot viltus draugiem.lv mājaslapu un trīs viltus kredītiestāžu mājaslapas, bet pēc tam svešu cilvēku vārdā paņemot ātros kredītus, trīs jauniešu grupējums apkrāpis 27 personas, kopumā nodarot 8000 latu zaudējumus.

^{Papildināts viss teksts.}

To šodien speciāli sasauktā preses konferencē pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, kurš specializējies kibernoziegumu apkarošanā un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā.

Kā informēja Buko, pagājušā gada beigās trīs jaunieši izveidoja viltus draugiem.lv mājaslapu. Izmantojot to, tika iegūti vairāk nekā 200 personu draugiem.lv autentifikācijas dati - lietotājvārdi un paroles. Šos datus noziedznieki izmantoja, lai iekļūtu personu virtuālajos profilos un izsūtītu šķietami uzticamus paziņojumus citiem portāla lietotājiem par pieteikumu darbam.

Igaunijas Sociālo lietu ministrija nosūtījusi atbildīgajām institūcijām ierosinājumu, saskaņā ar kuru digitālās receptes medicīnā būtu jāievieš vēlākais līdz nākamā gada 1. janvārim, par to praksta portāls farmācija-mic.lv, atsaucoties uz Postimees Online informāciju.

Ieviešot digitālās jeb t.s. e-receptes, pacientam aptiekā, lai saņemtu zāles, vairs nebūs jāuzrāda papīra receptes veidlapa, bet gan pietiks tikai ar personu apliecinošu dokumentu. Digitālai receptei ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tā ir iespēja izvairīties no kļūdām zāļu izsniegšanā nesalasāma ārsta rokraksta dēļ. Pacientam vairs nebūs nepieciešams atcerēties uz aptieku līdzi paņemt papīra dokumentu, kā arī nebūs atkārtoti jādodas pie ārsta, lai saņemtu papildu zāļu devu. Savukārt ārsti šīs datorizētās sistēmas ietvaros varēs redzēt, kurus no parakstītajiem medikamentiem pacients ir nopircis, un vai vispār kādu no tiem ir iegādājies.Ieviesīs digitālās receptes.

"Esmu pilnīgi drošs, ka ar mūsu tehnoloģiju iespējams iztaisnot arī Pizas torni!" ar dzelžainu pārliecību apgalvo uzņēmuma "Uretek" vadītājs Romāns Reiners-Latiševs.

Izvērtējot uzņēmuma līdzšinējo pieredzi un darbus, ir skaidrs – Reinera-Latiševa pašpārliecība ir pamatota: piemēram, "Uretek" speciālisti iztaisnojuši sašķiebušos veikala grīdu 500 kvadrātmetru platībā vien dažos vakaros – turklāt klients savu ikdienas darbu nepārtrauca!

"Jā, tā ir – lai iztaisnotu grīdu Tartu hipermārketā "Prisma", mums bja ļoti jārēķinās ar klienta biznesa specifiku. Tirdzniecības uzņēmumos darbojas empīrisks likums: ja veikals ir slēgts ilgāk nekā 2 nedēļas, klientu plūsmas atjaunošanai vajadzēs aptuveni pusgadu... Lai iztaisnotu grīdas ar tradicionālām metodēm, "Prisma" būtu jāslēdz pāris mēnešus, kas nebija iespējams," atceras Reiners Latiševs. Ieskaitot sagatavošanas darbus, veikala grīdas 500 kvadrātmetru platībā tika izlīdzinātas un stabilizētas četros vakaros un naktīs, nekādi netraucējot tirdzniecības centra ikdienai.

Sekojot naftas cenas sarukumam, degvielas tirgotāji samazinājuši cenas arī benzīnam un dīzeļdegvielai, novēroja portāls db.lv.

«Vakar, sekojot degvielas produktu cenu samazinājumam pasaules biržās, Statoil turpināja samazināt degvielas cenas savā tīklā Latvijā,» apstiprināja uzņēmuma Mārketinga un komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis. Pirmdien benzīna cena tika samazināta par 2 santīmiem litrā un dīzeļdegvielas cena - par 1 santīmu litrā.

Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai galvenie iemesli cenu samazinājumam pasaulē šobrīd saistāmi ar sarūkošo degvielas produktu pieprasījumu ASV, skaidro Statoil pārstāvis. Tāpat cenu samazinājumu veicinājis arī LVL/USD valūtas kursa samazinājums pēdējās nedēļas laikā.

Viņš gan uzsvēra, ka nākotnes prognozes gan nevar izteikt, jo degvielas produktu tirgus pasaulē faktiski ir neprognozējams un to ietekmē dažādi faktori.