Miljardiera, finansista Džordža Sorora bijusī draudzene apsūdz viņu solījuma nopirkt viņai dzīvokli Ņujorkā nepildīšanā un uzsākusi pret viņu tiesas prāvu, prasot 50 miljonus ASV dolāru, vēsta Associated Press.

Adriana Fereira (Adriana Ferreyr) Manhetenas tiesā vērsusies trešdien.

28 gadus vecā Brazīlijas ziepju operu zvaigzne apgalvo, ka 80 gadus vecais Soross atdevis 1,9 miljonus ASV dolāru vērto dzīvokli Manhetenā jaunajai draudzenei.

Sorosa advokāts Viljams Zabels medijiem stāstījis, ka tiesā iesniegtā prasība ir vieglprātīga rīcība, kuras mērķis ir izspiest naudu no viņa klienta.

Savukārt Fereiras advokāts sacījis, ka tiesas ziņā ir izlemt, kuram ir taisnība.

Pāris satikās 2006.gadā.

Viens no uzņēmumiem, kas Saulkrastos spējis noturēties jau gandrīz 20 gadu, ir skaistumkopšanas salons Klēra. Tas tika atvērts 2001.gadā un bija pirmais skaistumkopšanas salons Saulkrastos.

Kā stāsta tā īpašniece Kristīne Ješus, laika gaitā salons mainījis atrašanās vietu, un patlaban izveidoti divi saloni – Klēra centrā un SPA salons Klēra Lukss, kas atrodas kompleksa Sun Republic teritorijā.

Tiesa gan, salonam ziemā nav viegli, viņa atzīst – vasarā iedzīvotāju skaits trīskāršojas, tad klientu ir daudz, savukārt ziemā salons turas uz pastāvīgajiem klientiem un piedāvātajām akcijām. Abos salonos speciālisti strādā ar vienu kosmētiku, taču Klēra Lukss pakalpojumu klāsts ir plašāks – šajā vietā atrodas SPA zona, kur vienlaicīgi var atpūsties arī vairāki cilvēki – pāris, draudzenes vai cita kompānija, tiek piedāvātas arī masāžas un citi pakalpojumi. Tāpat uzņēmums bērniem piedāvā Klēriņas akadēmiju, kas norit ballīšu stilā un kurā nelielas grupiņas meiteņu sapulcējas un apgūst kosmētikas pamatus.

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.

Rosina valsts svētku motīvu integrēt produktos un pakalpojumos , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas simtgades svinības nav aiz kalniem, tāpēc ikviens uzņēmējs aicināts iesaistīties, piemēram, produktos un pakalpojumos integrējot svētku tēmu vai nodarbojoties ar mecenātismu. Labdarības attīstībā vietas pietiek kā lieliem nacionālas nozīmes uzņēmumiem, tā maziem un vietēja līmeņa.

Ziedot.lv pirmā dāvana kopā ar uzņēmējiem jau top. Tas ir bērnu rehabilitācijas centrs «Poga». Centrs top par uzņēmumu un privātpersonu ziedojumiem. «Pateicoties tiem, centram ir sava mājvieta Indrānu ielā 13 un atvestas jau pirmās rehabilitācijas iekārtas, kas ir vienīgās tādas Ziemeļeiropā. «Poga» ir bezpeļņas fonds un partneris valstij, lai ieviestu inovatīvas rehabilitācijas metodes,» norāda Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta. Viņa informē, ka «Pogas» partneri ir AS Swedbank un SIA Cleanhouse.

ASV 7. novembrī norisinājās slavenā veļas ražotāja Victoria's Secret 2012. gada skate.

Adriana Lima, Miranda Kera, Alesandra Ambrosio un citi «enģeļi» demonstrēja jaunākās modes tendences.

Skatē šogad par mūziku rūpējās arī dziedātāji: Rihanna, Džastins Bībers un Bruno Marss, kā arī tika demonstrēts 2,5 miljonus ASV dolāru vērtais ziedu fantāzijas krūšturis.

Patlaban ar uzņēmējdarbību Latvijā nodarbojas tikai desmitā daļa iedzīvotāju - uzņēmumu īpašnieki veido 4% no Latvijas nodarbinātajiem iedzīvotājiem un pašnodarbināti ir 6,6% iedzīvotāju, informē Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pētījums.

Pagaidām vecumā līdz 24 gadiem darba devēji vai pašnodarbināti ir 2700 jaunieši jeb 1% no Latvijā dzīvojošo jauniešu skaita.

Savukārt 49% Latvijas vidusskolēnu savu nākotni saista ar uzņēmējdarbību, liecina institūta pētījums.

Sevi kā algotu darbinieku saskata 51% skolēnu un arī lielākā daļa vecāku savu bērnu drīzāk grib redzēt kā labu, profesionālu darbinieku nevis kā sava uzņēmuma dibinātāju.

«Izskatās, ka uzņēmēja statuss jauniešu vidū ir populārs. Vecāki ir nedaudz skeptiskāki, ar savu dzīves pieredzi saprotot, cik bieza garoza tomēr ir uzņēmēja maizītei. Ja jauniešu nodomi īstenotos dzīvē, Latvijas tautsaimniecības nākotne būtu iepriecinoša,» skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Latvijas iedzīvotāji aktīvi lieto eiro valūtu jau patlaban, ņemot kredītus, veidojot uzkrājumus un arī norēķinoties par pirkumiem.

Tādējādi Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir apkopojis tās situācijas, kurās Latvijas mājsaimniecības ar savu rīcību novērtē eiro ieguvumus.

«Latvijas iedzīvotāji ir izteikti praktiski cilvēki, un tāds no personīgā budžeta perspektīvas ir arī viņu skatījums uz eiro, visaugstāk vērtējot situācijas ar tīru finanšu ieguvumu. Latvijas iedzīvotāji ir lepna nācija - viņiem patīk, ka viņu Milda tiks likta vienā makā ar lielvalstu valūtām - Vācijas ērgli, Spānijas karali Karlosu vai austriešu Mocartu. Visbeidzot, Latvijas iedzīvotājiem joki nav prātā, kad runa ir par viņu finansēm, un, kaut arī vairāk nekā trešā daļa piemin to, ka pēc eiro ieviešanas viņu alga vismaz skaitliskā izteiksmē būs neierasti liela, pierašana pie naudas jaunās vērtības daudzus iedzīvotājus dara bažīgus,» norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Lai atvieglotu ģimenēm ar bērniem iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets otrdien apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos un virzītos noteikumus par valsts atbalsta programmu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni.

Valsts AS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum uz laiku līdz 10 gadiem izsniegs un administrēs galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādība ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Programma sāks darboties pēc valsts Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum un komercbanku savstarpējo līgumu noslēgšanas - 2014. gada 2. pusgadā.

Galvojuma apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē – 10 % (maksimālais galvojuma apmērs -10 tūkst. eiro), ja ģimenē ir viens bērns; 15 % (maksimālais galvojuma apmērs - līdz 15 tūkst. eiro), ja ģimenē ir divi bērni; un 20 % (maksimālais galvojuma apmērs - līdz 20 tūkst. eiro), ja ģimenes apgādībā vai tajā dzīvo divi un vairāk nepilngadīgi bērni.

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Amerikas Savienotajās Valstīs uz brīdi bija nolaidušies slavenie Victoria`s Secret eņģeļi, žilbinošā šovā Ņujorkā demonstrējot jaunāko apakšveļas kolekciju.

Iepriekš šovs norisinājās Londonā, Parīzē un citviet. Šī gada modes skates centrālais objekts – dārgakmeņu krūšturis - bija aptuveni miljonu ASV dolāru vērtais krūšturis, kas veidots no 2100 Swarovski dimantiem. Krūštura tapšana ilga 930 stundas. Unikālo darinājumu prezentēja Viktorijas eņģelis Elza Hoska.

Victoria`s Secret modes skatē piedalījās pasaules slavenākās modeles, tostarp, māsas - Bella un Džidži Hadidas, Adriana Lima, Kendala Dženere, Teilore Hila, Vinnija Hārlova un citas. Tiesa brazīliešu izcelsmes modelei Adrianai Limai šī skate bija pēdējā – nespējot valdīt asaras, viņa šova laikā paziņoja par aiziešanu no tā. A.Lima bija Viktorijas eņģelis gandrīz 20 gadus.

Kaut arī deviņi no desmit mājsaimniecību hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti eiro valūtā, pēdējā gada laikā mājsaimniecības labprāt ņem kredītus arī latos, stāsta Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Tādējādi latu kredītu īpašniekiem aktuāls ir jautājums, kā mainīsies viņu situācija līdz ar eiro ieviešanu. Kredīti, ko iedzīvotāji ņēmuši latos, 2014.gada 1.janvārī tiks automātiski un bez papildus izdevumiem pārvērsti par kredītiem eiro un tuvākajā procentu likmes maiņas datumā piesaistīti starpbanku aizdošanas likmei Euribor. «Tā kā Euribor likme šobrīd ir zemāka nekā Rigibor, tad, ņemot vērā pašreizējo likmju starpību, mājsaimniecības ar vidēji lielu hipotekāro kredītu latos pēc likmes maiņas varētu katru mēnesi ietaupīt aptuveni divus latus. Taču, iespējams, ka tuvākā pusgada laikā abas likmes varētu pat vēl vairāk tuvināties, tāpēc tūlītējais kredītmaksājumu samazinājums līdz ar eiro ieviešanu varētu būt neliels un īslaicīgs,» uzskata A.Kauliņa.

Gandrīz puse - 46% aptaujāto iedzīvotāju - domā, ka pieradīs pie norēķināšanās eiro mēneša laikā, tomēr, kā rāda citu eirozonas valstu pieredze, drīzāk būs taisnība tiem 11% aptaujāto, kas uzskata, ka tas prasīs vairāk nekā gadu, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa.

Kā piemēru viņa min Vāciju, kur desmit gadus pēc eiro ieviešanas 48% iedzīvotāju aizvien pārrēķina cenu vecajā nacionālajā valūtā, veicot nozīmīgus pirkumus - māju vai mašīnu, ikdienas pirkumus pārrēķina gan vairs tikai 36%. Savukārt, Īrijā vecajā valūtā ikdienas pirkumus pārrēķina vairs tikai 6% iedzivotāju un nozīmīgākus pirkumus - 9%.

Tas, cik ātri Latvijas iedzīvotāji pieradīs pie eiro, atkarīgs no daudziem apstākļiem, tomēr lielu lomu spēlē naudas maiņas kurss un pašu attieksme, uzsver eksperte. Latu un eiro vērtība ir samērā tuva – tas iedzīvotājiem ļaus ātrāk pieņemt jaunos ienākumus un izdevumus. No otras puses, lata un eiro maiņas kurss ir sarežģīts un tas apgrūtinās noorientēšanos jaunajās cenās. Saskaņā ar Eirobarometra pētījumiem, ātrāk jauno valūtu pieņem eiro piekritēji.

Viens no Barselonas veiksmīgākajiem zīmoliem Desigual savu 30. dzimšanas dienu pagājušajā nedēļā nosvinējis Ņujorkas Modes nedēļā, vēsta thelocal.es.

Desigual apģērbus publikai izrādījusi arī pasaulslavenā brazīliešu modele Adriana Lima. 2015. gada pavasara/vasaras kolekcijas autors ir Kristians Lakruā (Christian Lacroix).

«Dzīvē 30 gadi ir laiks, kad pārdomāt to, kas pagājis un pieņemt lēmumus attiecībā uz nākotni,» sacījis 45 gadus vecais Desigual vadītājs Manels Jadraque, piebilstot, ka varbūt ir laiks kļūt mūsdienīgākiem un inovatīvākiem.

Modes zīmols radīts 1984. gadā Barselonā. Patlaban tas pārstāvēts 109 valstīs. Tā lielākie tirgi ir Spānija, Francija, Itālija un Beļģija.

No 1.jūlija iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiek palielināts no esošajiem 70 latiem uz 80 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka par katru reģistrētu apgādājamo strādājošais turpmāk ik mēnesi saņems 2,40 latus vairāk nekā līdz šim, aprēķinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Strādājošajam, kam apgādībā ir bērns, nestrādājošs laulātais, vecāki vai citi apgādājamie par atvieglojuma summu 80 lati nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 24% apmērā, tāpēc viņa neto alga ir lielāka nekā kolēģim ar tādu pašu bruto algu, bet bez apgādājamā. No 1.jūlija atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam būs 19,20 lati par vienu apgādājamo.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, no visām personām Latvijā, kas saņem darba algu, apgādājamie ir reģistrēti 27% strādājošo.

«Strādājošais var reģistrēt neierobežotu apgādājamo skaitu, taču, ja strādājošā alga uz papīra ir mazāka par 231 latu, atvieglojumus pilnā mērā viņš saņems tikai par diviem apgādājamiem. Šādā situācijā, ja ģimenē, piemēram, aug trīs vai vairāk bērni, ģimenes kopējie ienākumi būs lielāki, ja apgādājamie tiks sadalīti starp abiem strādājošajiem vecākiem,» iesaka Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriana Kauliņa.

Nav šaubu, ka ir jābūt gan sociālo iemaksu, gan izmaksu griestiem, uzsver DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņš atceras, ka griestus atcēla krīzes laikā, un, domājams, ka iemesls bija dziļa neizpratne Saeimā par to, kas vispār ir sociālā apdrošināšana, ka VSAOI nav nodoklis, kaut arī tautā to dēvē par socnodokli, bet gan maksa par obligātu pakalpojumu. Tātad, jo lielākas iemaksas, jo lielākas izmaksas, saka eksperts, piebilstot, ka, līdz ar to radās cilvēkus nevajadzīgi tracinošas situācijas, kad kāds vecāku pabalstos saņēma desmitus tūkstošus.

Ļoti lielās algas nereti saņem Latvijā īslaicīgi dzīvojoši ārzemju speciālisti, kuri par mūsu sociālās apdrošināšanas sistēmas labumiem nav pat aizdomājušies, tātad tās visdrīzāk nav arguments viņu piesaistē, bet griestu atcelšanas radītās papildus darba devēja izmaksas bijis mīnuss no mūsu darba tirgus konkurētspējas viedokļa, norāda eksperts. Viņš uzsver, ka nebūtu pret lielāku progresivitāti nodokļu sistēmā, bet griestu atcelšana iepriekš to nav nodrošinājusi augstākminēto apsvērumu dēļ, savukārt griestu noteikšana tikai izmaksām būtu nodokļu un sociālās apdrošināšanas sistēmas jaukšana kopā.

Viss ir labs, kas labi beidzas, tā acīmredzot nospriedis a/s Latvijas gāze (LG) lielākais akcionārs Vācijas kompānija E.ON Ruhrgas International GmbH. Proti, vairs nav nekāds noslēpums, ka šis uzņēmums vēlas doties prom no Austrumeiropas, tostarp Latvijas, priekšroku dodot tālākiem un ne tik ļoti kontrolētiem tirgiem.

Protams, kā jau jebkurš uzņēmums, arī E.ON Ruhrgas darbojas, atbilstoši savām interesēm jeb tam, kā īpašnieki uzskata par nepieciešamu. Jautājums, šobrīd ir par to, kas acīmredzot jau visai drīzā nākotnē notiks ar 47,23% LG akciju, kas šobrīd pieder E.ON Ruhrgas? Šo akciju irmpirkuma tiesības ir Latvijas valstij, bet...

Protams, ņemot vērā, ka šogad valdība samaksāja Liepājas metalurga īpašnieku savulaik ņemto kredītu vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, pretī neiegūstot neko, E.ON Ruhrgas prasītie 100 miljoni latu par teju pusi akciju pelnošā uzņēmumā nemaz nešķiet tik liela summa. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka Latvijas valstij no līšanas biznesā vajag turēties pa gabalu. Paanalizējot notikumus pagātnē, kļūst skaidrs, ka ar neskaitāmiem skandāliem ir bijuši apvīti dažādi uzņēmumi, kuros pietiekami lielu daļu ir kontrolējusi mūsu valdība, un daudz kas ir atrisinājies drīz pēc tam, kad valstij piederošās kapitāldaļas vai akcijas ir nonākušas privātās rokās. Vēl jo dramatiskāk viss parasti izvēršas tad, ja Latvijas valsts ir nevis simtprocentīgs īpašnieks, bet gan ir sasaistījusies ar privāto partneri, uzņēmuma akcijas sadalot līdzīgās daļās. Nereti šādos gadījumos notiekošais vairāk atgādina nevis normālu saimniecisko uzņēmuma darbību, bet gan sliktu latīņamerikāņu ziepju operu ar aizdomām par neuzticību, greizsirdības skandāliem, trauku plēšanu un visbeidzot – šķiršanās scēnām. Tātad diez vai valstij vajadzētu izmantot šīs savas pirmpirkuma tiesības. Savukārt, ja to neizdara valsts, nākamie piedāvājumi E.ON Ruhrgas jāizsaka divām ar Krievijas kapitālu saistītām kompānijām, attiecīgi – Gazprom un Itera.

Baltijas ciešās saites ar Krievijas gāzes un elektroenerģijas sistēmām lielā mērā pasargā Latviju, Lietuvu un Igauniju no iespējas, ka Krievija varētu patvaļīgi ierobežot šo resursu piegādi, jo tas apdraudētu pašas Krievijas energodrošību. Tomēr pilnībā nevar izslēgt cenu kāpuma riskus, piemēram, esošo dabasgāzes cenas atlaižu atcelšanu, gāzes priekšapmaksas iekasēšanu un juridiskus strīdus par vienu no galvenajiem reģiona drošības balstiem - Inčukalna dabasgāzes krātuvi, raksturojot Baltijas valstu enerģētisko drošību sarežģītās ārpolitiskās situācijas kontekstā, laikrakstam Diena norāda eksperti.

Lai gan vasarā medijos izskanēja bažas par to, ka dabasgāzes uzņēmums Latvijas gāze (LG) iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzsācis vēlāk nekā parasti, LG vadītāja Adriana Dāvja vēlāk teiktais apliecināja, ka lēmums bijis pamatots - krātuvē pēc sezonas beigām bija atlikuši vairāk nekā 400 miljoni kubikmetru gāzes, kas ir gandrīz līdzvērtīgs apjoms Rīgas termoelektrostaciju ikgadējam gāzes patēriņam pēdējo gadu laikā un veido gandrīz 20% no krātuves aktīvi izmantojamā tilpuma. Arī vēlāk atbildīgās amatpersonas, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulācijas komisijas valdes loceklis Rolands Irklis, apstiprināja, ka par gāzes iesūknēšanu krātuvē šajā sezonā pamata bažām nav.

Latviešu Adriana Silenieka un Danas Pūkaines Nīderlandē veidotā e-komercijas modes platforma Asadra dod iespēju pircējiem atklāt vēl nezināmus zīmolus, produktus ar spēcīgu stāstu

Asadra ir e-komercijas platforma modes dizaineriem un zīmoliem. «Meklējam dizainerus, kam ir unikāls, kvalitatīvs produkts un stāsts, kā tas ticis veidots vai kas ir tā iedvesmas avots. Izceļot produkta izstrādes procesa stāstu, palīdzam pircējam saprast iegādātā produkta ietekmi uz planētu. Ja paskatāmies, ko nodara planētai lielo «lētapģērbu» zīmolu produkcija, tas ir šausminoši. Piemēram, ik dienu pasaulē tiek izliets aptuveni viens miljons ķīmisko krāsvielu, izmestas 1500 tonnas tekstila izstrādājumu, bet, lai tas viens džemperis par 15 eiro sadalītos, vajadzīgi pat 40 gadi. Tas ir novedis pie tā, ka modes industrija ir otrs lielākais dabas piesārņotājs pēc naftas industrijas. Asadra ir veidota, lai piedāvātu pircējiem alternatīvu un dotu iespēju iegādāties kvalitatīvus un modernus apģērbus, kas nenodara tādu ļaunumu mūsu planētai,» klāsta Adrians Silenieks, Asadra vadītājs.

Rīgā aizvērti seši bordeļi, no kuriem trīs daudzus gadus bija tūristu labi apmeklēti un reklāmas bukletos ārzemniekiem zināmi kā masāžas saloni.

Atsākoties intīmpakalpojumu tīkotāju vasaras tūrēm, Valsts policija uzsākusi aktīvu darbību, lai Rīga zaudētu lētās Eiropas seksa galvaspilsētas statusu, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēc policijas aktivitātēm, daudzi bordeļi mainījuši piedāvājumu un erotisko masāžu vietā piedāvā eksotisko.

Aizvērto bordeļu vidū ir masāžas saloni - Ladyland, Ecstacy, Eden un arī Adriana, par kuru policija saņēma apkārtējo iedzīvotāju sūdzības. Kopumā aizturēti deviņi cilvēki, un policija pieļauj, ka visus šos salonus vadījuši vieni un tie paši cilvēki.

Masāžas salona īpašniekiem policija arestējusi īpašumus 192 tūkstošu latu apmērā. Līdz šim viņi veiksmīgi bija izmantojuši likuma nepilnības un visus uzliktos administratīvos sodus pārsūdzēja tiesā.

Pārtikas grozs četru cilvēku ģimenei Latvijā mēnesī izmaksā par 14% vairāk nekā Lietuvā un par 5% vairāk nekā Igaunijā, secināts Swedbank Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūtu veiktajā pārtikas cenu pētījumā.

Pārtikas grozs jeb optimālais pārtikas daudzums četru cilvēku ģimenei Lietuvā mēnesī izmaksā 196 Ls, Igaunijā – 214 Ls un Latvijā – 224 Ls. Ņemot vērā vidējās algas atšķirības katrā valstī, ģimene ar diviem strādājošiem pārtikas izdevumiem Latvijā tērē aptuveni trešo daļu algas, kamēr Igaunijā – tikai piekto daļu.

Eurostat dati liecina, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Baltijas valstīs pārsniedz 20% mājsaimniecību tēriņos. Tā ir nozīmīga izdevumu daļa, kas ģimenei liek rūpīgi sekot līdzi šiem tēriņiem un izdevumus sabalansēt ar ienākumiem, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.

Arī otrs lielais metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs akcionārs Iļja Segals šā gada maija beigās veicis apjomīgu dāvinājumu: kā rāda zemesgrāmatas dati, viņš savu Jūrmalas villu pirms mēneša uzdāvinājis savam divpadsmit gadus vecajam dēlam.

Kā vēsta portāls Pietiek.com, 7 075 kvadrātmetrus lielo zemesgabalu un dzīvojamo ēku Jūrmalā, 19. līnijā 1, Segals 2002. gadā bija iegādājies no Latvijas Gāzes vadītāja Adriana Dāvja un viņa radinieka Oļģerta Visvalža Dāvja, kopā, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, samaksājot gandrīz 600 tūkstošus latu.

Pagājušā gada jūnijā, reģistrējot laulību līgumu ar savu dzīvesbiedri Natāliju Segali, iespaidīgā Jūrmalas villa palika Segala vienpersoniskā īpašumā. Taču jau šā gada maijā, kad bija saasinājusies situācija ap Liepājas metalurgu, īpašums atkal mainījis oficiālo saimnieku.

Kā rāda zemesgrāmata, šā gada 21. maijā Segals visu īpašumu atdāvinājis 2000. gada 16. novembrī dzimušajam Eduardam Segalam, cik zināms - I. Segala dēlam, raksta Pietiek.com.

75% aptaujāto daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji uzskata, ka mājokļa apkures rēķins jāmazina siltumenerģijas uzņēmumam, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Tikmēr 40% aptaujāto padomjlaiku daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju pauduši viedokli, ka apkures rēķinus varētu mazināt pašu spēkiem, ar kaimiņiem vienojoties par renovācijas darbiem, liecina pētījuma rezultāti.

14% dzīvokļu īpašnieku būtu gatavi uzņemties iniciatīvu un iesaistīt citus mājas iedzīvotājus kopīgā rīcībā nama renovēšanai, 57% ar atsaucību uzņemtu iniciatīvu no kaimiņiem.

«Divi lielākie izaicinājumi tiem, kas gatavi ieguldīt savu laiku, zināšanas un darbu mājas siltumnoturības renovācijas organizēšanā, ir citu dzīvokļu īpašnieku atbalsta gūšana un zināšanas nama renovācijas organizēšanai,» secina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Mobilo sakaru operators Tele2 2015. gadā ir palielinājis EBITDA jeb peļņu pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas par 4%, sasniedzot 7,3 miljonus eiro. Šī gada sākumā arī investēti četri miljoni eiro plašā 4G tīkla pārklājumā, informē uzņēmuma pārstāve Adriāna Roziņa.

«Mūsu mērķis ir klientiem nodrošināt lielisku mobilā interneta lietošanas pieredzi, tāpēc tāpat kā pērn arī šogad Tele2 darbības fokuss būs vērsts uz 4G tīkla strauju izvēršanu un 4G pakalpojumu attīstīšanu. Šī gada sākumā investējām 4 miljonus eiro plašā 4G tīkla pārklājumā, un turpināsim darbu, lai pavisam drīz - jau tuvākajos mēnešos - nodrošinātu 4G pakalpojumus 90% valsts iedzīvotāju,» saka Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

2015. gada 1. ceturksnī Tele2 sasniedza EBITDA rentabilitāti 31,6% apmērā, kas ļauj ar pārliecību raudzīties uz uzņēmuma izaugsmi turpmākajos periodos. Tele2 apgrozījums bija 23,04 miljoni eiro, kas ir par 4% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat kā iepriekšējos gadus, arī šogad negatīvu ietekmi uz mobilo sakaru uzņēmumu apgrozījumu turpina radīt samazinātie viesabonēšanas un starpsavienojuma tarifi, kurus nosaka Eiropas Komisija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.