Nodokļi

No administratora pienākumu pildīšanas atceļ R. Stivriņu

Aleksandrs Eiduks, 19.03.2004

Jaunākais izdevums

Šodien Latgales apgabaltiesa apmierināja Maksātnespējas administrācijas pieteikumu par administratora Roberta Stivriņa atcelšanu no pienākumu pildīšanas SIA «MDS SIA» maksātnespējas procesā. R. Stivriņš atcelts no maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas sakarā ar to, ka administratora darbībās tika konstatēti vairāki likuma «Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju» normu pārkāpumi. Pieteikums tiesā tika iesniegts, lai nodrošinātu SIA «MDS SIA» maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Maksātnespējas administrācija vētī administratorus

Vēsma Lēvalde [email protected], 04.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.martā Maksātnespējas administrācija sagatavoja pieteikumu iesniegšanai Rīgas apgabaltiesā, sakarā ar administratora Aināra Dzelzes atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas SIA "Zvejnieks"maksātnespējas procesā. Lēmums par vēršanos tiesā ar lūgumu atbrīvot A.Dzelze no maksātnespējas administratora pienākumu pildīšanas tika pieņemts Maksātnespējas administrācijas direktoru kolēģijas sēdē pēc tam, kad administratora darbībās tika konstatēti vairāki likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" pārkāpumi, veicot maksātnespējīgās SIA "Zvejnieks" piederošā nekustamā īpašuma pārdošanu. Maksātnespējas administrācija uzskata, ka A.Dzelze ir pārkāpis likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" tiesību normas, tāpēc, lai īstenotu sev uzdotos pienākumus nodrošināt sabiedrības interešu aizsardzību, ir atceļams no Maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas. 4.martā, v/a Maksātnespējas administrācija ir sagatavojusi pieteikumu iesniegšanai Latgales apgabaltiesā, kurā tiek lūgts izlemt jautājumu par maksātnespējīgās SIA "MDS-SIA", administratora Roberta Stivriņa atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas. Ja tiek konstatēts, ka administrators neievēro likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" prasības, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu, administratoru, no pienākumu pildīšanas, atceļ tiesa. Maksātnespējas administrācija uzskata, ka Roberts Stivriņš nav nodrošinājis attiecīgā maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo SIA "MDS-SIA" maksātnespējas procesā nav pārstāvējis parādnieka tiesības izsoles rīkošanā, rīkojot noslēguma kreditora sapulci nav ievērojis likuma prasības un reģistrējot kreditorus nav pārbaudījis viņu prasījuma pamatotību."Tā nu ir sanācis, ka notikumi pēdējo divu nedēļu laikā, kad tik īsā laika posmā Maksātnespējas administrācija ir konstatējusi pārkāpumus to administratoru darbībā, kas nav sertificēti administratori, tikai vēlreiz apliecina nepieciešamību izskaust nesertificēto administratoru darbību. To apliecina arī šis gadījums, kurā R.Stivriņš bija nesertificēts maksātnespējas procesa administrators tā saucamajā "vecajā lietā" par kuru Maksātnespējas administrācija nav tiesīga veikt uzraudzību," atzina Aldis Gobzems, Maksātnespējas administrācijas direktors, piebilstot, ka "neskatoties uz to, Maksātnespējas administrācija nodrošina valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos un īsteno valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas jautājumos, tāpēc arī iesaistās šo procesu risināšanā." Šis ir jau trešais gadījums šonedēļ, kad Maksātnespējas administrācija lūdz tiesu atcelt no pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesa administratoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK līdz šim nav konstatējis pārkāpumus Krājbankas administratora darbā; atlīdzībā saņemti 3,55 miljoni latu

Ieva Mārtiņa, 02.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz 2012.gada beigām, uzraugot likvidējamās Latvijas Krājbankas administratora KPMG Baltics darbu, tajā likuma pārkāpumus nav atklājusi.

KPMG, kas ik pa laikam izpelnās asu kritiku, bankas administrators ir kopš 2011.gada nogales un līdz šā gada maija beigām atlīdzībā kopumā saņēmis 3,55 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses, izmantojot laikrakstā Latvijas Vēstnesis sniegtās administratora atskaites. Tajā skaitā šogad piecos mēnešos administrators saņēmis 804 tūkstošus latu, kas ir par 35,6% mazāk nekā pērn šajā laikā.

«FKTK uzmanīgi seko līdzi Latvijas Krājbankas (LKB) maksātnespējas administratora KPMG Baltics darbībai, un, pamatojoties uz īstenotajiem uzraudzības pasākumiem - klātienes pārbaudi, saņemtajām atskaitēm, pārskatiem un atsevišķi lūgtajiem paskaidrojumiem - varam apliecināt, ka administratora līdzšinējā darbība atbilst likumam. Jāatzīmē, ka aizvadītā gada laikā saņemtas vairākas sūdzības par administratora darbu, kas izskatītas Rīgas apgabaltiesā, taču arī tiesa nav konstatējusi administratora rīcībā kādus pārkāpumus,» Db.lv atklāja FKTK pārstāve Laima Auza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Veidos vienu administratora amata pretendentu sarakstu, ko sarindos nejaušā secībā

Žanete Hāka, 17.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu».

Grozījumi ir nepieciešami, lai uzlabotu esošās maksātnespējas procesa administratora amata pretendenta izvēles un ieteikšanas sistēmas efektivitāti, kā arī nodrošinātu nejaušu administratora amata pretendentu izvēli un ieteikšanu.

Noteikumu projekts paredz izveidot vienu administratora amata pretendentu sarakstu, lai tajā iekļautie administratora amata pretendenti ar datorprogrammas palīdzību pēc nejaušības principa tiktu sarindoti nejaušā secībā.

«Viena administratora pretendentu saraksta izveidošana novērsīs situāciju, kad parādnieka juridiskās adreses maiņa pirms maksātnespējas ietekmē piekritību konkrētam administratoru pretendentu sarakstam,» vienotu administratoru sarakstu komentē tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankas administratora darbību apvij kriminālprocesi

Sandris Točs, speciāli DB, 07.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ja šeit ir veikti fiktīvi darījumi bez jebkāda seguma, airBaltic draud prasījuma tiesības 75 miljonu eiro apmērā,» to intervijā DB saka bijušais SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas valdes loceklis Edijs Ziediņš

Fragments no intervijas:

Kas ir mainījies kopš šī laika, kad sniedzāt liecības par iespējamajām nelikumībām Latvijas Krājbankas administratora darbībā, un kādēļ izlēmāt par to runāt publiski?

Uzskatu, ka sabiedrībai ir jāzina par jebkurām darbībām, kas nav likumīgas un var ietekmēt nodokļu maksātāju maciņus. Manā uztverē maksātnespējas procesos nav pieļaujama tādu administratoru darbība, kuru reputācija ir apšaubāma. Ņemot vērā to, ka Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā jau ir vairāki kriminālprocesi, kas ir tieši saistīti ar administratora rīcību, ir lietderīgi tam pievērst sabiedrības uzmanību. Ceru, ka tas mudinās tās personas, kurām ir tiesības lemt par administratora rīcību un darbību, izvērtēt, vai šāda negodīga administratora atrašanās amatos vispār ir pieļaujama. Pašlaik jau ir divi kriminālprocesi. Vienā kriminālprocesā ir runa par 160 tūkst. izkrāpšanu no Krājbankas. Šajā procesā jau ir trīs aizdomās turamās personas – Una Petrauska, Jānis Bankovs un es. Visām personām ir noteikti drošības līdzekļi. Tie gan nav saistīti ar brīvības atņemšanu. Spriežot pēc publiskās informācijas, Unai Petrauskai ir noteikti drošības līdzekļi, kas varētu ietekmēt viņas advokatūras darbību. Tāpat U. Petrauskai šobrīd ir noteikts drošības līdzeklis, kas aizliedz viņai darboties Latvijas Krājbankas vārdā. Otrs process ir daudz nopietnāks, tas ir par krāpšanu 75 milj. eiro apmērā un ir saistīts ar Latvijas Krājbankas administratora KPMG darbībām ar airBaltic prasījuma tiesībām. Atslēgas figūras šajā procesā ir KPMG pārstāvji Una Petrauska, Jānis Ozoliņš un airBaltic vadītājs Martins Gauss. Protams, ka ir iesaistītas arī daudz citas personas. Uzskatu, ka ir nepieļaujami, ka negodīgas personas joprojām ir amatos un joprojām darbojas ar lieliem finanšu līdzekļiem. Ja pastāv jebkuras nopietnas šaubas par personu godprātību, tad minimums uz izmeklēšanas laiku tās ir jāatstādina no pienākumu pildīšanas. Nesaprotu, kāpēc Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija ir «pieāķējusies» pie viena administratora un neveic viņa atcelšanu. Tam nav nekāda loģiska pamatojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Anulē maksātnespējas procesa administratora sertifikātu

, 31.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija (turpmāk - Maksātnespējas administrācija) nolēmusi anulēt sertifikātu maksātnespējas procesa administratoram Arvim Markus. Tas ir pirmais gadījums šogad, kad par pārkāpumiem administratoram anulē sertifikātu, Db.lv informēja Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija.

Lēmums par administratora sertifikāta anulēšanu Maksātnespējas administrācijā tika pieņemts, jo konstatēja, ka A. Markus no administratora pienākumu pildīšanas maksātnespējas procesos likuma pārkāpumu dēļ atcelts četras reizes. Savukārt likums paredz, ka administratora sertifikātu anulē, ja administrators likuma pārkāpumu dēļ vismaz trīs reizes atcelts no administratora pienākumu pildīšanas.

A. Markus sertifikāta anulēšanas brīdī veica maksātnespējas procesu 13 maksātnespējīgos uzņēmumos.

Lēmumu A. Markus var apstrīdēt Tieslietu ministrijā viena mēneša laikā, iesniedzot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu Maksātnespējas administrācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Administratori: Krājbankas maksātnespējas procesā ir aizmirsts galvenais – kreditori

Dienas Bizness, 20.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesa administratora darbībā saskatāmi vairāki pārkāpumi, tomeŗ pats galvenais ir kreditoru interešu neievērošana. Tā uzskata Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

Asociācija norāda, ka kreditoru interešu neievērošana ir galvenais administratora pārkāpums, kas sagrauj maksātnespējas procesu būtību.

Šāds pārkāpums, iespējams, radies tādēļ, ka bankas maksātnespējas procesu īsteno personas, kurām nav maksātnespējas procesa administratora sertifikāts. Asociācijas norāda, ka pieredze liecina, ka citos maksātnespējas procesos par šādu prettiesisku rīcību administrators tiek atcelts, atgādinot, ka maksātnespējas procesa mērķis ir parādnieka saistību izpilde, tātad kreditoru interešu nodrošināšana.

Maksātnespējas procesa ietvaros kreditoru galvenā interese ir savu līdzekļu atgūšana. Tieši maksātnespējas procesa administratoram ir jānodrošina tāda procesa virzība, lai kreditori varētu pilnvērtīgi aizstāvēt savas intereses, norāda asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas siltumam būs jauns administrators

Vēsma Lēvalde [email protected], 16.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa pirmdien pēc pašas vēlēšanās atbrīvoja Daci Grinbergu no maksātnespējīgās kompānijas «Liepājas siltums» administratora amata pienākumiem. Tiesa noraidīja valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija pieteikumu par Grinbergas atcelšanu no Liepājas siltuma administratora amata. Maksātnespējas administrācija konkursu jauna administratora iecelšanai izsludinās piecu dienu laikā, Db informēja MNA preses sekretārs Mārtiņš Ate. Db jau rakstīja (03.02.2004), ka v/a Maksātnespējas administrācija iesniedza tiesā lūgumu atcelt D. Grinbergu no administratora pienākumu izildes, kā arī pati D. Grinberga bija iesniegusi lūgumu Kurzemes apgabaltiesā atbrīvot viņu no adminstratora pienākumu pildīšanas Liepājas siltumā. Maksātnespējas administrācija pašlaik ir apturējusi Grinbergai administratora sertifikāta darbību un vērsusies ar pieteikumiem tiesu instancēs par Grinbergas atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas visās viņas vadītājās maksātnespējīgajās kompānijās, jo Grinberga ir aizdomās turētā krimināllietā, kas ierosināta par iespējamiem likumpārkāpumiem Liepājas siltuma maksātnespējas procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Iespējamā Krājbankas administratora izšķērdība ir vērtējama

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FKTK ir tiesības iejaukties, ja kredītiestāžu administrators rīkojas izšķērdīgi vai tā atlīdzība pārsniedz likumā noteikto apmēru

Publiskajā telpā no jauna uzvirmojušas aizdomas par administratora pieļauto iespējamo izšķērdību AS Latvijas Krājbanka likvidācijas procesā pēc tam, kad uzņēmējs Edijs Ziediņš sniedza liecības Ekonomikas policijā. DB jau rakstīja, ka pagājušā gada beigās E. Ziediņš Ekonomikas policijai sniedza liecības, kurās atzinās, ka ir ticis iesaistīts organizētā grupā, kuras vadītāji, iespējams, bija maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka administratora KPMG Baltics amatpersonas.

Šādas darbības no valsts iecelta administratora pārstāvju puses ir izsaukušas bankas noguldītāju sašutumu. «Es tikai skatos ziņas un redzu, ka bankā notiek brīnumu lietas,» DB teic banku uzraugam nupat sūdzību iesniegušais komponists Raimonds Pauls, kurš savus līdzekļus no bankas joprojām nav atguvis, izsakot cerību, ka varbūt vismaz plašsaziņas līdzekļu saceltais troksnis liks atbildīgajām iestādēm pievērst uzmanību un tās beidzot izvērtēs Latvijas Krājbankā notiekošo. Taču kredītiestādes administratora darbu uzraugošā Finanšu kapitāla un tirgus uzraudzības komisija (FKTK) laikrakstam atbild, ka «šobrīd FKTK rīcībā nav tādas informācijas vai faktu, kas dotu pamatu izmantot likumā deleģētās tiesības izteikt neuzticību Latvijas Krājbankas administratoram un lūgt tiesu atcelt viņu no ieņemamā amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusgada laikā likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators un tā palīgs atlīdzībā saņēmuši kopumā 1,529 miljonus latu.

Administratora publicētie darības pārskati liecina, ka no 2011. gada 24. decembra līdz 2011.gada beigām atlīdzībā izmakāti 35,86 tūkstoši latu, bet šogad ik mēnesi administrators atlīdzībā vidēji saņēmis 100 – 250 tūkstošus latu. Tajā skaitā aprīlī administratora atlīdzība sasniedza 563,96 tūstošus latu.

«Maksātnespējas administratora atlīdzība tiek aprēķināta saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Šobrīd Krājbankas administrators ir atguvis nedaudz vairāk nekā 30 milj. latu, no kuriem arī tiek procentuāli rēķināt administratora atlīdzība. Turklāt, gribam uzsvērt, tā nav administratora peļņa, jo no šīs atlīdzības ir jāsedz arī dažādi maksātnespējas procesa izdevumi,» administratora un tā palīga izmaksas komentēja KPMG Baltics preses pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trasta komercbankas administrators septembrī atguvis 538 eiro

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad septembrī atguvis 538 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Pagājušajā mēnesī «Trasta komercbankas» administrators nav atguvis līdzekļus ne no izsniegtajiem kredītiem, ne no kustamās mantas pārdošanas, ne arī no nekustamo īpašumu pārdošanas, visus līdzekļus atgūstot no naudas un citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem.

Tādējādi 2019.gada deviņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,872 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,666 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi septembrī bija 90 662 eiro. Tostarp izdevumi administratora un administratora palīga atlīdzībai bija 75 431 eiro, nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 14 083 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 1148 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bordāns Saeimā iesniedz priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei

Žanete Hāka, 10.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpildot Ministru kabineta (MK) 10.decembra sēdē nolemto, tieslietu ministrs Jānis Bordāns nosūtījais Saeimai priekšlikumus likumprojektam «Grozījumi Maksātnespējas likumā», informē Tieslietu ministrija.

Priekšlikumos ietvertas Jāņa Bordāna iepriekš pieteiktās un MK apstiprinātās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām, kas stātos spēkā līdz ar likuma spēkā stāšanos, tas ir, bez pārejas perioda, jo to ieviešanai nav nepieciešami papildu resursi.

Savukārt pārējās izmaiņas, kuru ieviešana prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri. Tas attiecas uz grozījumiem, kas saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī administratora atbrīvošanu no amata.

«Šobrīd - ar priekšlikumu iesniegšanu Saeimā - maksātnespējas administratoru darbības uzraudzības sistēmas reformas nebūt nav galā. Turpmāk svarīgi būtu sekot, kad un kādā redakcijā Saeima apstiprinās Maksātnespējas likuma grozījumus. Savukārt pēc izmaiņu stāšanās spēkā nopietni būs jāstrādā pie Maksātnespējas administrācijas kapacitātes stiprināšanas, lai tā ar 2015.gada 1.janvāri varētu pilnvērtīgi veikt jaunos pienākumus. Pretējā gadījumā situācija ietver ļoti augstu risku, ka uzsāktās reformas praksē de facto vēl visa šī gada laikā iespējams apturēt vai pārvirzīt citā virzienā,» skaidro Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Administratorus kontrolēs stingrāk; rosina to darbību pielīdzināt valsts amatpersonām

LETA, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu», kurā viens no priekšlikumiem ir administratorus amata darbībā pielīdzināt valsts amatpersonām.

Kā informēja ministrijā, ziņojumā ietverta tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieteiktā iniciatīva maksātnespējas sistēmas pilnveidei būtība turpmākai iestrādei normatīvajos aktos, tostarp Maksātnespējas likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Pašreizējais maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums administratoram paredz plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesā, tostarp pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīga komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kreditori: Krājbankas maksātnespējas administrators ignorē noguldītāju intereses

Gunta Kursiša, 23.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība, kas pārstāv vairākus privātos Latvijas Krājbankas kreditorus, iesniegusi sūdzību, kurā pieprasa atcelt Krājankas maksātnespējas procesa administratoru SIA KPMG Baltics.

Apvienība sūdzībā Rīgas apgabaltiesai norāda, ka KPMG Baltics «līdzšinējā darbība liecina par kreditoru interešu ignorēšanu un nekompetenci, pieņemot lēmumus Krājbankas maksātnespējas procesa būtiskākajos jautājumos».

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienība lūgusi tiesu pieprasīt maksātnespējas procesa administratora detalizētu pārskatu un paskaidrojumus par tā veiktajām darbībām kopš iecelšanas brīža, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atzinumu par administratora darbu, kā arī iecelt citu administratoru, kurš spētu «profesionāli strādāt visu kreditoru interesēs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Reiderisms par valsts naudu?

Jānis Goldbergs, 18.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada novembrī Dienas Biznesā publicējām interviju Pēc būtības tika realizēts reiderisms! ar Kurzemes finiera bijušo īpašnieku Dzintaru Odiņu, kurš tikai pēc 7 gadu pauzes bija apjēdzis notikušo. Intervijā paustais par Stiga RM veikto Kurzemes finiera pārņemšanu un tā īpašnieka Andra Ramoliņa darbībām faktiski ir divu uzņēmēju strīds, kurš interesants vien no viedokļa – bija reiderisms vai nē? Tomēr intervija deva pamatu aizdomām par nodokļu maksātāju naudas izsaimniekošanu ar iespējamu maksātnespējas administratora, VID un Hipotēku un zemes bankas (ALTUM) līdzdalību.

Ievads – no Gazeles līdz maksātnespējai

Kurzemes finieris saņēma Dienas Biznesa balvu Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma 2011. gadā un pēc būtības tādēļ raisīja medija uzmanību brīdī, kad Dzintars Odiņš 2021. gadā vēlējās atklāt uzņēmuma pārņemšanas detaļas savā redzējumā.

No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem  

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā...

Līdz tam figurēja A. Ramoliņa versija par uzņēmuma pārņemšanu dažādos medijos, kas vēstīja vien to, ka viss ir likumīgi, pareizi un ka uzņēmuma darbinieki paglābti no maksātnespējīga saimnieka. Līdz 2014. gadam uzņēmuma īpašnieks bija Dzintara tēvs Dainis Odiņš, bet pats Dzintars bija Kurzemes finiera valdes priekšsēdētājs. 2021. gadā abi bija parādos, un Dz. Odiņš apgalvoja Dienas Biznesam, ka viņam ir grūtības atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kurzemes finieris līdz 2012. gadam ņēma kredītus Zemes un hipotēku bankā (šobrīd Altum) gan iekārtām, gan koku žāvētavai, katlu mājai utt. “Protams, bijām ambiciozi, gribējām augt strauji, radīt darba vietas, eksportēt. Atskatoties varbūt jāsaka, ka pārāk ambiciozi, taču īstu kļūdu nebija, viss bija izplānots pareizi,” tā Dz. Odiņš.

Pirmais kredīts bijis miljonu vērts, otrs - tāpat miljonu, bet noslēgumā uzņēmuma kredītsaistības tuvojās trīs miljoniem. No lobskaidas tirgošanas uzņēmums pārgāja uz finiera līmēšanu, tomēr tas notika 2008. gadā, kas ar šodienas zināšanām visiem sagādāja problēmas. Brīdī, kad Kurzemes finieris saņēma Gazeles balvu, tas jau bija strādājis divus gadus ar pamatīgiem zaudējumiem. Odiņš cerēja uz labākiem laikiem. 2014. gada vidū Dz. Odiņš sapratis, ka jāmeklē investors ar dziļākām kabatām. Izskatot dažādus piedāvājumus, viņš sastapis A. Ramoliņu, kurš esot izrādījis “pretimnākšanu un sapratni”.

Pret STIGA RM 2014. gadā jau bijis neliels parāds – 65 tūkstoši eiro, bet tādu Odiņam nav trūcis. “Bija arī nelieli parādi pret citiem bērza finierkluču piegādātājiem, taču viņi, apzinoties tirgus situāciju, izturējās ar sapratni,” intervijā stāstīja Dz. Odiņš. Jāpiebilst, ka šis fakts ir būtisks, izskatot vēlākos notikumus, lai apzinātos kopējo uzņēmuma kreditoru pulku. Pēc Dz. Odiņa teiktā, A. Ramoliņš sākotnēji piedāvājis ienākt Kurzemes finiera daļā ar 60%, 40% atstājot Odiņu ģimenei, līdztekus sarunās izrādījis interesi par procesiem uzņēmumā un kā topošais partneris visu arī uzzinājis. STIGA RM Kurzemes finierim arī piegādājis kokus par 83 tūkstošiem eiro, kas esošo parādu palielināja. Līdztekus abi viesojušies pie jurista Mārtiņa Krūma. Kad visa informācija par uzņēmuma stāvokli bija nodota topošajam partnerim, pienākusi vēstule par parāda atmaksu STIGA RM, bet jau drīzumā arī tiesas paziņojums par maksātnespējas ierosināšanu. “Mans topošais partneris un investors ir ierosinājis pret mani maksātnespēju,” ievadstāstu noslēdzot, atceras Dz. Odiņš.

Kurzemes finieris pēc maksātnespējas

Jāteic, saistošākā daļa sākas pēc maksātnespējas pasludināšanas, jo Dienas Biznesam nav iespēju pārbaudīt, kurš no uzņēmējiem par otru saka taisnību vai septiņus gadus senus notikumus atceras mazliet citādi. Proti, mutvārdu vienošanās starp Ramoliņu un Odiņu nav apstiprināmas, bet pēc tiesas lēmuma parādās dokumenti un atsauces iespējas. Proti, tikai procesa sekas parāda reiderisma fakta pastāvēšanu.Vēstule par maksātnespēju atnāca 2014. gada oktobra vidū, bet to pasludināja 15. novembrī. Pēc tās nekādas sarunas ar Dz. Odiņu netika veiktas.

“Tālāk viss notika zibens ātrumā. Izrādījās, ka man aiz muguras patiesībā visu laiku tika gatavots šis uzņēmuma pārņemšanas process caur maksātnespēju, un to īstenoja ātri un precīzi, notika gluži vai militāra operācija. Ne velti tika iesaistīti maksātnespējas administratori ar labi zināmu reputāciju,” intervijā klāsta Dz. Odiņš.

Ieradies maksātnespējas administrators Andris Bērziņš, un banka nomainījusi apsardzi. STIGA RM uzreiz kļuvusi par uzņēmuma nomnieku, uzreiz pēc maksātnespējas, 2014. gada novembrī! Jau 2015. gada februārī STIGA RM kļuva par visas uzņēmuma mantas īpašnieku, izpērkot bankas cesijas no Zemes un hipotēku bankas (Altum). Līdz ar maksātnespējas administratora ierašanos Kurzemes finierī ieradies arī STIGA RM pārstāvis, kurš vēlāk kļuvis par ražošanas direktoru. Lielākā ķeza Odiņam iznākusi tāda, ka pēc Kurzemes finiera cesiju pārdošanas STIGA RM viņš tomēr nonācis pamatīgos parādos, kas, visticamāk, ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēks vēl pēc septiņiem gadiem atceras šādus nepatīkamus notikumus. Parāds izrādījies gan bankai, gan pieminētajam juristam Mārtiņam Krūmam. Dz. Odiņš atceras, ka viņam draudēts ar krimināllietas ierosināšanu par uzņēmuma izsaimniekošanu, ja tiks celtas iebildes, piebilstot, ka tieši Hipotēku un zemes bankas norāde citām bankām bijusi pamats viņam kontus neatvērt. No visa šī stāsta jau 2021. gadā izrietēja vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai Ramoliņš Odiņu ir piemānījis un uzņēmuma pārņemšana tādēļ būtu uzskatāma par reiderismu, kas tiešā veidā ir gandrīz nepierādāms fakts, jo eksistē tikai mutvārdu vienošanās. Otrkārt, vai Zemes un hipotēku banka, pārdodot cesijas, bija tiesīga tās tirgot bez izsoles, jo bez STIGA RM eksistēja vēl citi kreditori, kuri neko nesaņēma, bet notika tieši šāds darījums. Kā Dz. Odiņš paliek parādā Mārtiņam Krūmam 200 tūkstošus eiro un kādēļ? Visbeidzot, paliek arī viena nepārdota cesija, un Odiņš vēl ir parādā bankai. “Prasība ir solidāri arī pret manu tēvu,” par bankas parādu saka Dz. Odiņš, piebilstot, ka šādu summu nopelnīt mūža laikā nevarot, tādēļ cīnīsies par taisnīgu atrisinājumu.

Runa ir par publisku naudu

Slīcēja glābšana ir paša slīcēja rokās, tā var teikt par Dz. Odiņa stāstu, jo Dienas Biznesa jautājumi Altum kā Hipotēku un zemes bankas saistību pārņēmējam nenesa augļus. Arī jautājumi Valsts ieņēmumu dienestam par Kurzemes finiera PVN parādiem 2014. gadā un 2015. gadā atbildēs īpašu skaidrību nevieš. Tādēļ arī jautājām pašam Dz. Odiņam, ko viņš laikā kopš intervijas Dienas Biznesam darījis pats. Aptuveni gadu pēc intervijas Dz. Odiņš uzrakstījis iesniegumu Valsts policijas Galvenajai kriminālpolicijas pārvaldei par uzņēmuma aktīvu izkrāpšanu un izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas. Kriminālprocesa vēl nav, bet minētie fakti papildina stāstu.

Proti, ir skaidra norāde, ka Altum ir 100% valsts kapitālsabiedrība un rīkojas ar publiskiem līdzekļiem, un pamatprasība pret Kurzemes finieri ir aptuveni 3,35 miljoni eiro. Savukārt pārdošanas darījumā 2015. gada 13. februārī parādās summas, kas par īpašumiem jāsamaksā ieskaita veidā, pirmkārt par virkni nekustamo īpašumu 322 tūkstoši eiro, bet par kustamo mantu pirkuma cena 1,86 miljoni eiro un PVN summa 391 tūkstotis. Vēl ir prasījuma tiesības pret citiem debitoriem. Kopējā pirkuma vērtība ir 2,19 miljoni eiro un PVN - 391 tūkstotis eiro, kuru vēlāk atgūst no VID.

Faktiski forma – ieskaita veidā - nozīmē, ka STIGA RM, neveicot pirkuma maksājumus, kļūst par publiskas mantas turētāju, turklāt izsole par šādu pārdošanas procesu netika rīkota, ko, visticamāk, pēc dokumentiem spriežot, nokārtoja maksātnespējas administrators Andris Bērziņš. Dz. Odiņš iesniegumā policijai norāda, ka uzskata - starp A. Bērziņu, A. Ramoliņu un VID amatpersonām, visticamāk, pastāvējusi vienošanās par šādu procesa organizēšanu. Tāpat viņš uzskata, ka Altum vecākais jurists Aivis Brūders ir nepamatoti cedējis vairumu bankas prasību pret Kurzemes finieri, kas pārsniedz 3 miljonus eiro.

Starp citu, ne bez pamata Dz. Odiņš lūdz izmeklēt naudas izcelsmi, kas tērēta prasījuma tiesību iegūšanai, jo STIGA RM gada pārskati atbilstošā laika periodā no tiesas nav tik spīdoši, lai nomaksātu 2,19 miljonus eiro un vēl PVN. Tostarp iesniegums satur informāciju par iespējamu PVN shēmu par jau minēto summu, kur Dz. Odiņš norāda, ka VID kā nodrošinātais kreditors nodokļu parādu piedziņas direktores personā ir atteicies no nodokļu maksājumu ieņēmumiem valsts labā. Kopumā iesniegums policijā lūdz izmeklēt reiderisma gadījumu, publisko līdzekļu izsaimniekošanu un administratora manipulācijas, prasot ierosināt kriminālprocesu pēc virknes Krimināllikuma pantu.

Tikai VID veiks pārbaudi

Dz. Odiņš cita starpā ir arī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar norādēm par iespējamām prettiesiskām Altum darbinieku darbībām, kā arī lūdzis Finanšu ministriju skaidrot pārraugāmās institūcijas darbu atbilstošā laika periodā. KNAB iesniegumu atstāj bez virzības, bet Finanšu ministrijas skaidrojums, īsi sakot, ir – ievērojot visus nākotnes izdevumus, kādi varēja rasties, un STIGA RM piedāvājumu, darījums bija izdevīgs, un Altum tā varēja rīkoties!

Proti, FM norāda uz to, ka maksātnespējas procesā nav jāņem vērā mantas potenciālā vērtība, bet gan faktiskās iespējas, ievērojot apgrozības ātruma principu. Tautas valodā iznāk – nestiept gumiju un pārdot, ja ir iespēja! Valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jomā Jana Salmiņa vēstulē Odiņam norāda, ka VID pienākums ir nodrošināt nodevu un nodokļu iekasēšanu, nevis īstenot juridisko personu maksātnespējas procesus, esot atbildīgiem par to efektīvu norisi un mērķu sasniegšanu, piebilstot: “Jo pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas administratoram ir visas normatīvajos aktos, parādnieka statūtos vai līgumos paredzētās pārvaldes institūciju tiesības, pienākumi un atbildība, un tādējādi administratoram ir pienākums pārvaldīt parādnieka mantu un veikt tās atsavināšanu kā krietnam un rūpīgam saimniekam, vadoties no kreditoru kopuma ekonomiskajām interesēm, nevis konkrēta kreditora mantiskajām vai savām personiskajām interesēm, un nepieļaut interešu konfliktu un šaubas par objektivitāti savā darbībā.”

Valsts ieņēmumu dienests šā gada 13. februārī vēstī Dz. Odiņam, ka par VID amatpersonu darbību ir uzsākta pārbaude un par rezultātiem tiks ziņots atsevišķi. Pēc FM skaidrojuma, pārbaude, visticamāk, noslēgsies ar fakta konstatāciju, ka viss bijis kārtībā. Šobrīd ir vērojama tāda kā birokrātiskā durvju spēle ar atbildību. Šādu spēli nereti var novērot arī žurnālisti, kad par nepatīkamu jautājumu prasi, kurās durvīs gribi, vienmēr parādīs citas. FM netieši norāda uz administratora atbildību. Tajā pašā laikā nav jau īsti skaidrs, cik par Kurzemes finieri tiešām tika saņemts, jo Altum darbība ir noslēpums.

“Vispirms vēlreiz uzsveram, ka sabiedrībai Altum kā Latvijas Hipotēku un zemes bankas tiesību un saistību pārņēmējai ir saistošs Kredītiestāžu likuma regulējums, saskaņā ar kuru neesam tiesīgi atklāt informāciju par konkrētiem šajā laikā noslēgtajiem darījumiem gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Vienlaikus, nekomentējot konkrētus klientus un darījumus, vēlamies akcentēt, ka aktīvu realizācijai ir iespējamas dažādas formas, savukārt bankas jeb kreditora uzdevums ir maksimāli atgūt darījumā ieguldītos līdzekļus. Cesiju pārdošana ir banku praksē ierasts un racionāls instruments. Tas, cik un kādas saistības tiek cedētas, atkarīgs no virknes faktoru. Lemjot par prasījuma tiesību pārdošanu, vērā tiek ņemti gan finansiāli, gan juridiski aspekti. Tiek vērtēti esošie un sagaidāmie izdevumi par aktīvu apsaimniekošanu (piemēram, par apsardzi, komunālajiem pakalpojumiem, nodokļiem u.c.), tiek analizēta potenciālo prasījuma tiesību pircēju naudas līdzekļu izcelsme, citu kreditoru esamība un daudzi citi faktori. Tiek vērtēts arī tas, kādas parādsaistības bankai ir tiesības cedēt. Katrā gadījumā tiek vērtēts sagaidāmais ieguvums no cesijas darījuma, un tas tiek salīdzināts ar sagaidāmajiem ieguvumiem no citiem aktīvu realizācijas veidiem. Praksē tiek lietoti dažādi risinājumi, nereti arī pats klients iesaistās pircēju vai investoru meklēšanā. Kreditora mērķis ir mazināt izdevumus un maksimāli atgūt ieguldītos līdzekļus. Visos gadījumos lēmumu par fiziskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu vai izbeigšanu pieņem tiesa, vērtējot fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstību Maksātnespējas likuma normām,” tā 2021. gada decembrī Dienas Biznesam atbild Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Proti, noslēgumā visi institūciju pirksti pārkāpumu gadījumā rāda maksātnespējas administratora Andra Bērziņa virzienā, un pagaidām šis ir vienīgais pavediens, aiz kura problēmu kamolu Dz. Odiņam iespējams risināt, turklāt ne ar mediju palīdzību tas darāms, lai arī tieši šī administratora darbība ne reizi vien apšaubīta publiski. Piemēram, 2013. gadā sabiedriskajā medijā LSM ir norāde uz administratora darbības pārkāpumiem. 2014. gadā parādās publikācijas, kurās Dobeles Dzirnavnieka valdes priekšsēdētājs norāda uz iespējamu reiderisma mēģinājumu.

Jau 2018. gadā parādās tiesnešu saraksti, kuru lēmumi maksātnespējas lietās ir pretrunā ar tiesību normām un ne bez A. Bērziņa pieminēšanas. Turklāt avots ir Tieslietu padomes ekspertu komisija.

Proti, pamats šaubīties ir par administratora darbu, un netiešās norādes FM un Altum atbildēs ir patiesas, tomēr, ja neskatām lietas tikai pēc likuma burta, tad viens pats A. Bērziņš neko nespētu. Runa, iespējams, ir par korupciju, par augsta līmeņa sakariem un protekcionismu pat politiskā līmenī. Visbeidzot, noslēguma jautājums ir – ja bija noteikti 2,19 miljoni eiro ieskaita veidā un 391 tūkstotis PVN, kopā 2,5 miljoni eiro, cik no šīs naudas valsts patiešām saņēma, vai PVN atmaksāja? Skaidru atbilžu Dienas Biznesam nav, un šaubas tomēr paliek!

Uzziņai

PVN shēmas tehniskā puse

Tā kā, iegādājoties īpašumu, apmaksa tiek veikta ar ieskaitu, t.sk. attiecībā uz PVN, veidojas situācija, ka pircējam rodas tiesības atskaitīt priekšnodokli, konkrētajā gadījumā vairāk nekā 300 000 eiro. Līdz ar to pircējs var par šo summu samazināt savu maksājamo PVN vai arī lūgt valstij to atmaksāt. Pārdevējam attiecīgi rodas pienākums samaksāt šo PVN. Tomēr, tā kā samaksa notiek ar ieskaitu un maksātnespējīgajā SIA reāla nauda neienāk, pie tam maksātnespējīgajam uzņēmumam nav citas mantas un naudas, līdz ar to ir skaidrs, ka šāda apmēra PVN maksātnespējīgais uzņēmums nekad nesamaksās. Tādā veidā pircējs iegūst ekonomisko labumu samazināto nodokļu vai pat no valsts atmaksāto nodokļu veidā. Savukārt valsts nodokļu maksājumu no maksātnespējīgā pārdevēja nesaņem, un šis parāds, pabeidzot bankrota procedūru un izslēdzot maksātnespējīgo uzņēmumu no reģistra, tiek norakstīts. Ir visai dīvaini, ka Valsts ieņēmumu dienests ir piekritis un nav iebildis šādai maksātnespējīga uzņēmuma, kuram jau bija nodokļu parāds, īpašuma pārdošanas kārtībai, kas neizbēgami rada valstij papildu zaudējumus un vēl vairāk palielina bankrotējušā uzņēmuma nodokļu parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Velmers pametīs maksātnespējas administratoru pulku; par to domā arī citi administratori-advokāti

Vēsma Lēvalde, Māris Ķirsons, 06.03.2015

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska un zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts amatpersonas statusa un ar to saistīto nosacījumu dēļ maksātnespējas administratoru rindas varētu pamest daļa zvērinātu advokātu, tostarp arī Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvos ir atļauts savienot zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora amatus, pastāv bažas par kontrolējošo iestāžu interpretāciju attiecībā uz to, ko drīkst un ko nedrīkst valsts amatpersona saistībā ar interešu konflikta novēršanas doktrīnu, spiežot izdarīt izvēli tieši zvērinātiem advokātiem. Kopumā uz šo jautājumu vispirms pašiem sev ir jāatbild aptuveni 140 zvērinātiem advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori. Ja patiešām vairākums no zvērinātiem advokātiem neredzēs iespēju turpināt maksātnespējas administratora darbu, tas nozīmēs, ka mazāk kļūs administratoru. Uzņēmēju viedokļi par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu maksātnespējas administratoriem ir atšķirīgi – daļa uzskata, ka tā piešķiršana neko nemainīs, citi domā, ka tas palīdzēs ierobežot negodprātīgos šīs jomas darboņus, vēl citi – ka tas izretinās administratoru rindas, turklāt, izravējot profesionālo daļu, – zvērinātus advokātus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 5 milj. eiro, SIA Elme Messer L ir uzbūvējusi jaunu gāzes balonu pildīšanas ražotni; bizness tiks koncentrēts Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ražotnei ir piesaistīti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi aptuveni viena miljona eiro apjomā ražošanas iekārtu iegādei. Ražotnes pildīšanas jauda gadā ir vairāki simti tūkstoši gāzes balonu.

Precizitāte līdz molekulai

SIA Elme Messer L tehnisko (rūpniecisko, medicīnas, pārtikas un dažādu speciālo) gāzu biznesā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Uzņēmums pieder Igaunijas AS Elme Messer Gaas, kas ir AS BLRT (Igaunija) un Messer Group (Vācija) kompāniju kopuzņēmums.

Tehniskās gāzes iegūst, sadalot gaisu, kas sastāv no skābekļa, slāpekļa un argona, tās tiek ražotas piecās Elme Messer Gaas gaisa sadales rūpnīcās, kas atrodas Igaunijā, Polijā un Rietumeiropā. Tehniskās gāzes izmanto medicīnas, pārtikas, metālapstrādes, elektronikas, lauksaimniecības u.c. nozaru uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apmierināja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pieteikumu par likvidējamās AS Trasta komercbanka administratora Ilmāra Krūma atcelšanu un jauna administratora iecelšanu.

Tiesa atcēla Krūmu un viņa vietā iecēla administratoru Armandu Rasu. Pilns lēmums būs pieejams 6.jūlijā, taču tas nav pārsūdzams, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Jūnija sākumā Valsts policija (VP) aizturēja un par aizdomās turētajiem atzina Krūmu, maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu, kā arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu. Pāris dienas vēlāk viņi tika apcietināti, bet Raitums patlaban no apcietinājuma jau atbrīvots.

Pagājušajā nedēļā Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādināja no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus.

Krūms līdz šim bija likvidējamās Trasta komercbankas administrators. Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērēja dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tika tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu ENAP sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūlijā atguvis 336 309 eiro, kas ir par 65,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 239 003 eiro, no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 50 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem - 97 256 eiro.

Tādējādi 2019.gada septiņos mēnešos «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,869 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 142,663 miljonus eiro, tostarp 2016.gadā tika atgūti 111,942 miljoni eiro, 2017.gadā - 25,879 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 2,973 miljoni eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūlijā bija 37 669 eiro. Tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 37 440 eiro, bet izdevumi publikāciju ievietošanai laikrakstos veidoja 229 eiro. Tādējādi atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav izmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administrators jūnijā atguvis piecus tūkstošus eiro

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad jūnijā atguvis 5054 eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūti 97,4 tūkstoši eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 4900 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas - 154 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,56 miljonus eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,376 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi jūnijā bija 62 822 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā - 50 251 eiro. Atlīdzība administratoram un administratora palīgam jūnijā bija 12 343 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankas administrators augustā atguvis 52,4 tūkstošus eiro

LETA, 12.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «Trasta komercbankas» administrators šogad augustā atguvis 52 408 eiro, kas ir 6,2 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika atgūts 323 681 eiro, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem augustā atgūti 4574 eiro, no kustamās un citas mantas pārdošanas - 300 eiro, bet no citu aktīvu atgūšanas un citiem ieņēmumiem atgūti 47 534 eiro.

Tādējādi 2018.gadā «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 1,931 miljonu eiro, bet kopš 2016.gada 14.marta, kad banka tika atzīta par likvidējamu, «Trasta komercbankas» administrators ir atguvis kopumā 139,752 miljonus eiro.

Vienlaikus «Trasta komercbankas» maksātnespējas procesa izdevumi augustā bija 91 137 eiro, tostarp atlīdzība administratoram un administratora palīgam nav maksāta, bet nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 90 820 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ainārs Dzelze atcelts no administratora pienākumu pildīšanas

Vēsma Lēvalde [email protected], 17.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 16.martā, Rīgas apgabaltiesa apmierināja Maksātnespējas administrācijas pieteikumu par administratora Aināra Dzelzes atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas SIA "Zvejnieks" maksātnespējas procesā. A.Dzelze atcelts no maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas sakarā ar to, ka administratora darbībās tika konstatēti vairāki likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" normu pārkāpumi. Pieteikums tiesā tika iesniegts, lai nodrošinātu SIA "Zvejnieks"maksātnespējas procesa likumīgu un efektīvu gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā viesabonēšanas tarifu atcelšana ietekmēs pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, neizdosies atgūt Krājbankas aktīvus prasījumu apmierināšanai

Elīna Pankovska, 07.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aigars Lūsis, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlējusies par maksātnespējas administratora amata kandidātu a/s Latvijas Krājbanka, vērsies Saeimā ar lūgumu labot šī gada septembrī grozītās un spēkā stājušās normas Civilprocesa likumā.

Viņš konstatējis, ka ar minētajiem grozījumiem būs apgrūtinātas administratora iespējas atgūt bankas aktīvus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ekspertu vērtējumā Latvijas Krājbankas kraha pamatā esot pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, norādīts A. Lūša izplatītajā paziņojumā.

«Iedziļinoties Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esmu konstatējis, ka izdarītie grozījumi Civilprocesa likuma 376.panta 1.daļā būtiski apgrūtinās maksātnespējas administratora iespējas atgūt finanšu līdzekļus kreditoru interesēs un lūdzu Saeimu labot šos grozījumus,» uzsver A.Lūsis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par administratora kvalifikācijas iegūšanu jāmaksā valsts nodeva

, 19.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets pieņēmis noteikumus par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību administratora kvalifikācijas iegūšanas pārbaudījumu organizēšanai, kā arī administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanai, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija speciālisti.

Kā teikts noteikumu anotācijā, pretendenti, kuri vēlēsies iegūt administratora kvalifikāciju, par pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratori par sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu maksās valsts nodevu.

Noteikumi paredz, ka par pretendenta pārbaudījuma organizēšanu administratora kvalifikācijas iegūšanai turpmāk būs jāmaksā Ls 236, bet par administratora sertifikāta darbības termiņa pagarināšanu - Ls 59.

Pašlaik nodevu izcenojumu nosaka noteikumi par valsts aģentūras Maksātnespējas administrācija sniegto publisko pakalpojumu izcenojumiem, kas nav noformēti kā valsts nodevas. Tomēr secināts, ka valsts nodevas objekti jānosaka arī pārbaudījuma organizēšana administratora kvalifikācijas iegūšanai un administratoru sertifikāta darbības termiņa pagarināšana. Līdz ar to izstrādāti attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Virza trešo Krājbankas maksātnespējas administratora kandidātu

Elīna Pankovska, 15.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija iesniegusi Rīgas apgabaltiesā lūgumu lemt par zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA KPMG Baltic apstiprināšanu par a/s Latvijas Krājbanka maksātnespējas procesa administratoru.

SIA KPMG Baltic rakstveidā ir pilnvarojusi Jāni Ozoliņu veikt Latvijas Krājbankas administratora pienākumus, norādīts paziņojumā.

«Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu par administratoru kredītiestādes maksātnespējas procesā var būt fiziskā persona, kura ieguvusi maksātnespējas procesa administratora sertifikātu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. Šajā gadījumā, izvērtējot faktiskos apstākļus, komisija kā atbilstošāko maksātnespējas procesa administratora kandidātu iesniegšanai apstiprināšanai Rīgas apgabaltiesā ir izvēlējusies SIA KPMG Baltic. Savukārt, ja par administratoru tiek iecelta zvērinātu revidentu komercsabiedrība, tā nozīmē fizisku personu, kas pildīs administratora pienākumus,» norāda FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.

Komentāri

Pievienot komentāru