Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās Preču un pakalpojumu loteriju likumu, kas paredz tā dēvētās tirdzniecības loterijas aplikt ar valsts nodevu 25 % apmērā no laimestu fonda. Likums, kura pieņemšanu atbalsta Latvijas Tirgotāju asociācija, noteiks preču jeb tā dēvēto tirdzniecības loteriju organizēšanas un kontroles kārtību. Gadījumos, kad uzņēmums plāno organizēt tirdzniecības loteriju, kuras kopējais laimestu fonds pārsniedz 500 Ls, loterijas organizētājam būs jāsaņem attiecīga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļauja. Likumprojekts paredz, ka viena gada laikā viena preces veida popularizēšanai nedrīkstēs rīkot vairāk par trim loterijām, kā arī aizliedz rīkot loterijas, kurās pircēji var piedalīties, iegādājoties alkoholiskos dzērienus vai tabakas izstrādājumus. Parlaments komisijām nodeva arī grozījumus likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas attiecīgi paredzēs, ka personām, kas laimēs tirdzniecības loterijās, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un noteiks administratīvā soda apmēru uzņēmējiem, kas pārkāps Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikto loteriju organizēšanas kārtību. Likumprojekta iesniedzēji — Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija — lēš, ka, ja likums stāsies spēkā ar šī gada 1. oktobri, jau šogad valsts budžeta ieņēmumi no «loteriju nodokļa» varētu sasniegt 608 341 Ls. Turpmākajos gados, apliekot ar valsts nodevu tirdzniecības loterijas, kuru kopējais laimestu fonds pārsniedz 500 Ls, budžeta ieņēmumi no šīs nodevas ik gadu varētu sasniegt 0.5 milj. Ls. Iegūtos līdzekļus plānots izmantot Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas projekta realizācijai. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotā informācija liecina, ka pērn uzņēmumi organizējuši 197 preču loterijas, taču 68 gadījumos nav bijis precīzi aprēķināms laimestu fonda apjoms. 129 dažādu preču loteriju kopējais laimestu fonds pērn bija 2 433 364 Ls, turklāt tikai piecās loterijās laimestu fonds bijis mazāks par 500 Ls. Teju pusē gadījumu, proti, sešdesmit četrās tā dēvētajās tirdzniecības loterijās kopējais laimestu fonds pārsniedzis 5001 Ls. Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ainārs Ščipčinskis Db atzina, ka ideja par tirdzniecības loteriju kontroles ieviešanu ir apsveicama, jo šādu loteriju norise tiek regulēta lielākajā dalā valstu, kur šādas loterijas ir atļautas. «Kontrole ir nepieciešama gan no patērētāju interešu aizstāvības, gan no vienlīdzīgas kontroles viedokļa. Manā rīcībā gan nav konkrētu faktu, taču es pieļauju, ka ne visas šādas loterijas organizē godīgi, tādēļ, lai ieviestu skaidrus spēles noteikumus, nepieciešams likums, kas tādus nosaka » sacīja Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents. Tomēr, viņaprāt, visai diskutabla ir likuma norma, kas paredz ierobežot vienas preces popularizēšanai organizējamo loteriju skaitu, jo tādējādi tiks ierobežotas uzņēmēju reklāmas aktivitātes.

2004. gada janvārī un februārī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izsniegusi 103 preču un pakalpojumu loteriju atļaujas, kā arī 44 loteriju apstiprinājumus. Par to Db informēja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. Db jau vairākkārt rakstīja, ka 2004. gada 1. janvārī spēkā stājās Preču un pakalpojumu loteriju likums, kas regulē tā dēvēto tirdzniecības loteriju norisi. Tas noteic, ka uzņēmumiem, kas savas produkcijas vai pakalpojuma popularizēšanai organizē loteriju, kuras kopējais laimestu fonds pārsniedz 500 Ls, ir jāsaņem attiecīga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļauja, kā arī jānomaksā valsts nodeva 25 % apmērā no laimestu fonda vērtības. Savukārt uzņēmumiem, kas organizē loterijas, kuru laimestu fonda kopējā summa nepārsniedz 500 Ls, par loterijas organizēšanu ir jāinformē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Kopš Preču un pakalpojumu loteriju likuma spēkā stāšanās uzņēmumiem sastādīti 4 administratīvo pārkāpumu protokoli par loteriju organizēšanu bez loterijas atļaujas vai paziņošanas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai. S. Birne infomē, ka tā dēvēto tirdzniecības loteriju organizētāji valsts nodevās šī gada pirmajos divos mēnešos nomaksājuši 25 129 latus un 27 santīmus.

Šī gada deviņos mēnešos azartspēļu un izložu nozares ieņēmumi (pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem) ir 139,93 miljoni eiro, un tas ir par 8,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši par 6,2% un veido 109 miljonus eiro, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 15,2% un sasniedz 10 miljonus eiro, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – 264,9% salīdzinot ar iepriekšējā gada šo periodu un sasniedz 3,55 miljonus eiro.

Stabils ieņēmumu pieaugums vērojams arī izložu organizētājam, t.i., 10,8% pret pagājušā gada līdzīgu periodu, un veido 15,8 miljonus eiro. S. Birne to skaidro ar iedzīvotājiem interesanto un atraktīvo Superbingo piedāvājumu, kā arī ar veiksmīgo darbību Eiropas valstu apvienotajā loteriju sistēmā Viking loto un Eurojackpot, kas piedāvā nozīmīgus laimestus tās dalībniekiem. Pieaugums vērojams arī atsevišķu momentloteriju apgrozījumā.

No nākamā gada 1. janvāra mazākais automašīnu nodoklis, kas būs jāmaksā jaunu mazlitrāžas automašīnu īpašniekiem, būs tikai 36 Ls, savukārt lielu limuzīnu pircējiem automašīnu nodoklī nāksies samaksāt pat 1750 Ls.

Proti, no 2010. gada 1. janvāra vieglo automašīnu un motociklu nodoklis jaunām automašīnām, kas tiek reģistrētas Latvijā, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot oglekļa dioksīda jeb CO 2 izmešu daudzumu.

Vieglo automašīnu un motociklu nodokļa likuma grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē paredz, ka, jo lielāks ir konkrētās automašīnas apstiprinājuma sertifikātā norādītais CO 2 izmešu daudzums uz 1 km, jo lielāks nodoklis būs jāmaksā šo automašīnu reģistrējot.

Automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu līdz 120 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 0.3 Ls par katru gramu, bet automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu virs 350 gramiem uz vienu kilometru – 5 Ls par katru gramu.

2009.gada 1.ceturksnī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) ir izsniegusi 52 loteriju atļaujas loterijām, kuru laimestu fonds ir lielāks par 500 latiem un 208 loteriju apstiprinājumus loterijām, kuru laimestu fonds mazāks par 500 latiem.

Saskaņā ar IAUI sniegto informāciju, pērn gada pirmajos trīs mēnešos tika izsniegtas 311 loteriju atļaujas un apstiprinājumi.

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā organizēto preču un pakalpojumu loteriju kopējais laimestu fonds, kas tiek aplikts ar valsts nodevu ir 171.5 tūkst. Ls un iekasētā valsts nodeva sastāda 42.88 tūkst. Ls.

2008.gada 1.ceturksnī valsts nodevā par loteriju atļauju un apstiprinājumu izsniegšanu tika iekasēti 49.25 tūks. Ls.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti 255 likumprojekti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Ainārs Šlesers (LPP)

Komisijā izskatīti 255 likumprojekti

Nozīmīgākie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Svarīgākais likums, kas tiek pieņemts katru gadu, ir ikgadējais likums par valsts budžetu un attiecīgi grozījumi tajā. Nevar nepieminēt arī citus likumus, kas nav mazāk nozīmīgi pieņemto likumu, vairāk nekā 200, sarakstā.

2) Lai nodrošinātu likuma "Par vērtspapīriem" normu atbilstību pasaulē pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī lai harmonizētu likuma prasības ar ES direktīvu prasībām, tika pieņemts jauns likums "Finanšu instrumentu tirgus likums", kas pilnībā aizstāja likumu "Par vērtspapīriem". Likumā tiek regulēta ne tikai vērtspapīru publiskā apgrozība, bet arī tiek noteiktas prasības citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai, kā arī tiek noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien ar vērtspapīriem, bet ar visiem finanšu instrumentiem.

Otrdien, 7.februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā, informē ministrijas pārstāvji.

Likumprojekts paredz administratīvās atbildības par pārkāpumiem preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas jomā iekļaušanu Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Likumprojekts paredz Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikt administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu, nodalot administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļaujas saņemšanas, paredzot par šādiem pārkāpumiem lielāku soda apmēru, ņemot vērā to, ka šādi pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk sabiedriskās intereses.

Valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtība». Noteikumu projekts nosaka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību, nosakot vietas, kur veic pārbaudes, dokumentus, kuriem jāatrodas preču vai pakalpojumu loteriju organizēšanas vietās un pārbaudes aktā ierakstāmo informāciju.Paredzēts noteikt, ka lai veiktu preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzību un kontroli, Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija rīko pārbaudes vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus, vietās, kur notiek loterijā laimējušo personu noteikšana tās norises laikā, kā arī vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loteriju organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes, norādīts Valsts kancelejas Kokunikāciju departamenta informācijā.

Pieaugot nodokļiem, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ar cik lielu cenu kāpumu jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas benzīnu un cigaretes.

Kā norāda ministrija, ja pieņem, ka visi pārējie cigarešu cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli cigaretēm, vienas cigarešu paciņas (20 cigaretes) cena varētu palielināties aptuveni par 10 santīmiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (bez PVN palielinājums ir par 8 santīmiem). Vienas cigaretes cena varētu palielināties par 0,5 santīmiem, ieskaitot PVN.

Savukārt, ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam par 2 santīmiem litrā, degvielas cena varētu palielināties par 2,44 santīmiem litrā, ieskaitot PVN.

Gan attiecībā uz benzīnu, gan cigaretēm ministrija norāda, ka «nodokļu paaugstināšana ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu ietekmi uz cenu izmaiņām. Ja visi citi faktori samazina cenu, tad, paaugstinot nodokli, cena var palikt nemainīga vai pat samazināties. Pastāv arī iespēja, ka, paaugstinoties nodoklim, lai cena paliktu nemainīga, respektīvi, izmaiņas negatīvi neietekmētu patēriņa pieprasījumu, par nodokļa paaugstinājumu vai tā daļu uzņēmēji var arī attiecīgi samazināt savu peļņas daļu.»

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā, un poti saņēmušajiem cilvēkiem dalībai tajās nebūs speciāli jāpiesakās, jo tas notiks automātiski, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Latvijas loteriju organizētājs Latvijas Loto plāno piedalīties Eiropas mēroga spēlē, kurā Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt lielus laimestus, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Pašlaik viņa vēl neatklāja konkrētu spēli, taču norādīja, ka ir projekts, kurā kopā piedalīsies dažādas Eiropas valstis un būs iespējams iegūt lielus laimestus. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji varēs piedalīties Eiropas mēroga spēlē un laimēt miljonus, apliecināja Kubli.

Atbildot uz jautājumu, kad tas notiks, Latvijas Loto vadītāja konkrētu laiku nenosauca, vien minēja, ka "ilgi nebūs jāgaida".

Runājot par pašreizējo Latvijas Loto sadarbību ar citu valstu loteriju rīkotājiem, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja klāstīja, ka sadarbība tiek veidota, piemēram, preču un tehnoloģiju piegādē.

«Mūsu lielākais sadarbības partneris ir amerikāņu kompānija Scientific games. Taču mēs skatāmies arī uz citiem sadarbības partneriem - kur ir labāka prece, labāka cena, izdevīgāki nosacījumi,» viņa sacīja. Tāpat laba sadarbība «Latvijas Loto» ir ar kaimiņvalstu loteriju uzņēmumiem.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 2.janvārī pieņemti MK noteikumi par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību. Šie noteikumi aizstās pašlaik spēkā esošos MK 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.731.

Noteikumi sīkāk paskaidro kārtību, kā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uzrauga un kontrolē, kā preču un pakalpojumu loterijas organizētāji ievēro Preču un pakalpojumu loteriju likumu un citus normatīvos aktus.

Noteikumi paredz, ka Izložu un azartspēļu inspekcija rīko pārbaudes vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus; vietās, kur loterijas norises laikā nosaka laimējušās personas, kā arī vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes.

Loterijas atļaujas saņēmējam ir jānodrošina, lai telpās, kur atrodas ar loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes, inspekcijas pārstāvjiem būtu pieejama inspekcijas izsniegta loterijas atļauja, inspekcijas apstiprināti preču vai pakalpojumu loterijas noteikumi un grāmatvedības dokumenti. Tāpat noteikumi reglamentē, kādi dokumenti un cik ilgu laiku pēc loterijas beigām ir jāuzglabā loterijas atļaujas saņēmējam.

Iedzīvotājiem Latvijā drīzumā varētu rasties iespēja laimēt loteriju laimestus, kas būtu pasaules mediju ievērības cienīgi. To, iespējams, nodrošinās Latvijas Loto, kurš plāno iesaistīties starptautiskos skaitļu loteriju projektos, ziņo laikraksts Diena.

Kādos projektos grasās iesaistīties Latvijas Loto, pašlaik netiek izpausts, norāda laikraksts.

"Latvijas tirgus ir ierobežots — spēlē tik, cik spēlē — lai varētu palielināt laimestus, jāpiedalās starptautiskās loterijās, jo ar Latvijas iedzīvotāju skaitu miljonu laimestus nevar izveidot — jāapvienojas," saka Latvijas Loto vadītāja Maija Kubli.

Kas ir pievienotās vērtības nodoklis? Ja atbild no ekonomisko teoriju viedokļa – tas ir patēriņa nodoklis. Ja no uzņēmēju viedokļa – nodoklis, kas sagādā visvairāk galvassāpes.

Iespējams, ka, no nodokļu administratoru jeb Valsts Ieņēmumu dienesta puses, tas ir visvairāk krāpšanās riskam pakļautais nodoklis. Nav nevienam noslēpums par PVN «shēmotāju» darbības apjomiem – vismaz reizi mēnesī vai divos masu saziņas līdzekļos tiek ziņots par kārtējā grupējuma aizturēšanu, kas ilgāku vai īsāku laika periodu ir izkrāpuši no valsts naudu pārmaksātā PVN veidā.

Kontekstā ar valdības paziņojumiem par PVN likmes samazināšanu, rodas pārdomas gan par to, kādēļ jāsamazina PVN un ko tas dos tautsaimniecībai, gan par to, kādēļ vispār vajadzīgs tāds nodoklis.

Riskēšu izpelnīties pārmetumus no ekonomikas korifeju un ekspertu puses, taču, manuprāt, pievienotās vērtības nodoklis ir viens no nejēdzīgākajiem nodokļiem, kas var būt. Šis ir tas nodoklis, kura nepieciešamību un noderīgumu izskaidrot uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem ir visgrūtāk. Saprotams ir darbaspēka nodoklis – no tā jāsedz sociālā budžeta vajadzības.

Igaunijas Finanšu ministrija ierosina no nākamā gada 1.jūlija ieviest automašīnu nodokli.

Ministrijas plānā piedāvāti divi nodokļa aprēķina modeļi. Šaurā aprēķina modelis paredz nodokli, kurā tiek ņemta vērā nodokļa bāzes daļa, ogļskābās gāzes izmeši un automobiļa vecums, savukārt paplašinātajā aprēķina modelī vēl tiek ņemta vērā arī dzinēja jauda un transportlīdzekļa masa.

Galīgo nodokļa aprēķina modeli ministrija sagatavos pēc situācijas izpētes un viedokļu noskaidrošanas. Izraudzīto nodokļa aprēķina modeli plānots publiskot rudenī un likumu par jauno nodokli pieņemt līdz gada beigām, lai tas stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā un augustā pirmo reizi nodoklis būtu jāmaksā par pusgadu.

Nodoklis būs saistīts ar automašīnu, tādējādi tas būs jāmaksā par katru īpašumā vai līzingā esošu automobili. Kopējo nodokli veido automašīnas reģistrācijas maksa un ikgadējs nodoklis.

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

Arī akciju tirgus dalībnieki var mācīties no loterijām

Periodiski pasaulē dzirdams par kādu gigantisku naudas summu, ko kāds ir laimējis loterijā. Nupat, piemēram, ASV loterijā laimēti 1,54 miljardi ASV dolāru, ko skaidrā naudā uz rokas gan izdotos pārvērst «vien» par 878 miljoniem. Eksperti norāda - pareiza investēšana, protams, nebūtu jāuztver kā loterija. Šajā pašā laikā cilvēku masas domāšana mēdz iet pa kādām noteiktām sliedēm, kas nozīmē, ka ieguldītāji var gūt zināmas mācības arī no tiem, kas mēdz krist šajā azartā.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal komentētājs Džeisons Cveigs raksta – pēdējo nedēļu ASV loterijas biļešu pirkšanas trakums apstiprinājis vairākas lietas, kas raksturīgas mūsu dabai, – viena ir tā, ka tiekšanās pēc nauda nebūt nesaistās vien ar «pliku» vēlmi nodrošināt sev labklājību, un otra – cilvēki nesaprot varbūtības. «Pat, ja loterijas biļetes nepērkat un to negrasāties darīt, cilvēku vērošana, kas to dara, var sniegt zināmas mācības,» piebilst minētais eksperts.

Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Otrdien, 7. novembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa paziņojumiem, kuri veikti saistībā ar grozījumiem likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli», informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departaments.

Noteikumi neparedz izmaiņas paziņojuma par fiziskajām personām izmaksātajām summām veidlapā, bet ir precizēti paziņojumā norādāmie ienākumu veidi un to kodi. No nākamā gada 1. janvāra dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums un nosacītās dividendes ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekams ienākums, savukārt tās nav apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tādā gadījumā, ja nodoklis jau ir samaksāts uzņēmuma līmenī – samaksājot uzņēmuma ienākuma nodokli.

Tāpat ar iedzīvotāju ienākuma nodokli no nākamā gada nav apliekams ienākums no likvidācijas kvotas, ja Latvijas Republikā ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, vai ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis, kā arī gadījumā, ja ārvalstī no likvidācijas kvotas ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis. Attiecīgi noteikumos iekļauti precizējumi attiecībā uz dividendēm.

Saeima piektdien, 28.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Jaunā tiesiskā regulējuma izskatīšanas gaitā par likumprojektu virzību atbildīgās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns atzīmēja, ka «nodokļu politikas reforma paredz būtiskas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī un sociālajās iemaksās, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kā arī lielākus atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem. Lai īstenotu tā sauktos lielos reformas pasākumus, paredzēti arī kompensācijas mehānismi, un tie galvenokārt saistīti ar ēnu ekonomikas apkarošanu un nodokļu administrēšanas uzlabošanu».

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, ko paredzēts ieviest jau ar 2010. gadu ir bumba ar laika degli, kura no cilvēku maciņiem mēģinās izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus Ls, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus Ls.

(papildināta pēdējā rindkopa)

Kā ziņots, plānotajā nodoklī valdība cer savākt ap 70 milj. Ls. Tādējādi ikkatram Latvijas iedzīvotājam vidēji šajā nodoklī vajadzētu maksāt ap 33 Ls gadā, bet, piemērojot atlaides pensionāriem, bērniem un maznodrošinātiem vai arī neapliekamo minimumu (40 m2 dzīvokļiem un 80 m2 mājām) vienam maksātājam jau vajadzētu maksāt vismaz 70 — 80 Ls— 100 Ls, tātad ģimenei - vismaz 150 — 200 Ls. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka neapliekamais minimums tomēr tiek plānots lielāks, attiecīgi 50 un 100 m2.

Truklāt mājokļa nodokļa aprēķinā netiks ņemts vērā, cik konkrētajā mājvietā ir iedzīvotāju.

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Preču un pakalpojumu loteriju atļauju saņemējiem būs jānodrošina, lai preču pārdošanas vietās ir pieejama loterijas noteikumu kopija vai uz loterijas preces iepakojuma ir norāde par loterijas noteikumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu guvušais priekšlikums Preču un pakalpojumu loterijas likuma grozījumiem, kas sagatavoti izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā. Pašlaik likums noteic, ka par to, ka preču tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās ir pieejami loterijas noteikumi, ir atbildīgi gan loterijas atļaujas saņēmēji, gan preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji. Tomēr Saeimas konceptuāli atbalstu guvušie likuma grozījumi paredzēja, ka par loterijas noteikumu pieejamību patērētājiem turpāk būs atbildīgi vienīgi loteriju atļauju saņēmēji. Pret to iebilda vairāki pārtikas produktu ražotāji, kas savas produkcijas popularizēšanai izmanto loterijas. Kraft food Latvia valdes loceklis Aigars Siliņš iepriekš Saeimas Budžeta komisijai skaidroja: «Mums nav iespējams nodrošināt, lai katrā tirdzniecības vietā būtu loterijas noteikumi. Tirdzniecības vietas pieder cilvēkiem, kas var izlemt: izvietot šos noteikumus vai ne. Mēs kā ražotāji nevaram nevienu piespiest izvietot veikalā loteriju noteikumus, tādēļ, ja no likuma izņem tirgotāju atbildību, to vairs neparedzēs neviens normatīvais akts.» Db (19.07.2005.) jau rakstīja, ka šovasar Kraft food Latvia vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lai gūtu precīzu likuma skaidrojumu, jo Izložu un azarstpēļu uzraudzības inspekcija uzlika uzņēmumam 100 Ls lielu naudas sodu par to, ka vairākās tirdzniecības vietās nebija pieejami pilni Estrella čipsu loterijas noteikumi. Ja Saeimas Budžeta komisijas atbalstu guvušais priekšlikums gūs arī parlamenta vairākuma atbalstu, turpmāk loterijas atļaujas saņēmējus vairs nevarēs sodīt par to, ka tirdzniecības vietās nav bijuši pieejami loterijas noteikumi, ja norāde par šiem noteikumiem būs uz loterijas preces iepakojuma.