Ministru kabinets atbalstījis Ekonomikas ministrijas priekšlikumu pagarināt privatizācijas ierosinājumu, kas iesniegti laika posmā no 2006.gada 1.jūlija – 2006.gada 31.augustam, izskatīšanas termiņu līdz vienam gadam, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Tādējādi apstiprināts MK noteikumu projekts Grozījums Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kas tika sagatavots saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 81.pantu.

Laika posmā no 2006.gada 1.jūlija – 2006.gada 31.augustam tika saņemts gandrīz 70% no šobrīd reģistrētajiem privatizācijas ierosinājumiem par valsts īpašumiem un, piemēram, Rīgas pašvaldībā – 77 % un Jūrmalā – arī 70 %.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumu, privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņš ir 4 mēneši no privatizācijas ierosinājumu reģistrēšanas brīža. Noteiktajā termiņā nav izskatīts un pieņemts attiecīgs lēmums par daudziem iesniegtajiem privatizācijas ierosinājumiem: 1) Ministru kabinets - par 855 privatizācijas ierosinājumiem; 2) Rīgas pilsētas dome - par 9776 privatizācijas ierosinājumiem; 3) Jūrmalas pilsētas dome - par 444 privatizācijas ierosinājumiem.

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Ekonomikas ministrija šodien, 4.decembrī, informēja Ministru kabinetu par saņemto privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas gaitu, norādot uz faktu, ka nebūs iespējams izskatīt visus saņemtos ierosinājumus Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteiktajā termiņā, un rosināja šo termiņu pagarināt līdz 2008.gada 31.decembrim. Ministru kabinets atbalstīja EM ierosināto termiņa pagarināšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Valsts un pašvaldību īpašumu un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikts, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) lēmumu par privatizācijai ierosināto īpašumu nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu pieņem līdz 2008.gada 29.februārim (Rīgas pilsētā – līdz 2008.gada 31.decembrim).

No Privatizācija pabeigšanas likuma spēkā stāšanās (2006.gada 1.septembra) līdz šī gada š.g. 30.novembrim Ministru kabinets pieņēmis lēmumu par 197 īpašumu nodošanu privatizācijai un atteicis nodot privatizācijai 85 īpašumus. Ministru kabinets vēl nav pieņēmis gala lēmumu par 453 īpašumiem, par kuriem ir iesniegti privatizācijas ierosinājumi.

Privatizējot SIA Lattelecom izsoles ceļā, par to iespējams iegūt vismaz par 50 milj. eiro vairāk. To intervijā Db apgalvo uzņēmuma, kurš apstrīdēja tiesā pašreizējo Lattelecom privatizācijas procesu - Time Investments valdes priekšsēdētājs, jurists Gints Vilgerts. Viņš arī norāda, ka ir investori, kam ir interese par šo kompāniju, taču atsakās nosaukt viņu vārdus.

Kāpēc esat nolēmis tiesā apstrīdēt Lattelecom pašreizējo privatizācijas modeli?

Pirmām kārtam runa ir par manu tiesisko apziņu - viss, kas pēdējā laikā ir noticis saistībā ar Lattelecom, man kā advokātam izraisa ļoti lielu interesi, it īpaši ņemot vērā, cik drosmīgi tiek virzīts iedomātais Lattelecom privatizācijas modelis, kuram pamatojumu es nekur nevaru atrast. Man ir bijuši vairāki klienti, kuri ir ļoti norūpējušies par šo Lattelecom privatizācijas modeli, viņi labprāt piedalītos privatizācijā, bet viņi neredz nekādu iespēju to darīt, izņemot ejot caur tiesu. Runājot par vienu no pretendentiem, kurš ir izgaismots medijos - manuprāt, tas nav modelis, kā Latvijā var privatizēt kāda uzņēmuma kapitāldaļas. Uzskatu, ka labs piemērs ir Ventspils naftas daļu privatizācija, kas notika izsoles veidā - kāpēc gan Lattelecom būtu jāprivatizē citādāk? Mans mērķis ir panākt, ka šī izsole notiek izsoles veidā.

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Kopš privatizācijas procesa uzsākšanas līdz šā gada 1.jūnijam Rīgā ir izskatīti 12,5 tūkst. jeb 99,7%fizisko un juridisko personu privatizācijas ierosinājumi, kas reģistrēti Privatizācijas ierosinājumu reģistrā

Vairāk nekā 2,82 tūkst. gadījumu jeb 23% Rīgas domes lēmums bijis pozitīvs, savukārt 3,24 tūkst. - īpašumu privatizācija atteikta. No kopējā ierosinājumu skaita 6,19 tūkst. gadījumu jeb 50,5% izskatīšana tika izbeigta, jo atklāti nenovēršami šķēršļi, piemēram, ierosināta bija pašvaldībai nepiederoša īpašuma privatizācija vai personai nebija tiesību ierosināt konkrētā nekustamā īpašuma privatizāciju.

No 32 ierosinājumiem, kuru izskatīšana nav vēl pabeigta, 15 gadījumos notiek tiesvedība, deviņi ierosinājumi ir sagatavoti izskatīšanai Rīgas domē un astoņi ir sagatavošanas stadijā.

Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciālistes Anetes Frīdenšteinas - Brīdiņas sniegtā informācija par Privatizācijas aģentūras valdes sēdi 2007.gada 6.februārī.

Privatizācijas aģentūras valde nolēma:

-Apstiprināt valsts zemesgabala Aizkraukles rajonā, Skrīveru pagastā, Skrīveros, Daugavas ielā 97, privatizācijas paziņojumu;

-Apstiprināt zemesgabala domājamo daļu privatizācijas paziņojumu:

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1569/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1237/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1194/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 1135/62135 domājamās daļas;

-Rīgā, Hospitāļu ielā 8, valstij piederošās 947/62135 domājamās daļas;

Nolēma:

-Nodot privatizācijai valstij piederošu apbūvētu zemesgabalu Rīgas rajonā, Carnikavas novadā, Gauja, Salūts 5.Sektors 29 un platību 0,076 ha;

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

2007.gada 4.janvāra valdes sēdē Privatizācijas aģentūras (PA) valde nolēmusinodot privatizācijai vairākus valsts objektus, Db.lv informēja Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina- Brīdiņa.

Sēdē PA valde nolēmusi:

-Akceptēt Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts īpašuma objektu nodošanau privatizācijai, nodot privatizācijai šādus valsts objektus:

1.Nekustamais īpašums Bauskas rajonā, Bauskā, Rīgas ielā 3;

2.Nekustamais īpašums Liepājas rajonā, Grobiņā, Lielajā ielā 72;

3.Administratīvo ēku, saimniecības ēku, divus šķūņus, pagrabu un tiem piekrītošo zemesgabalu Liepājā, Cietokšņa ielā 4;

-Apstiprināt valsts zemesgabala Rīgā, Zentenes ielā 21, 908/54338 domājamo daļu privatizācijas paziņojumu;

Nolēma noslēgt pirkuma līgumu:

-ar Pāvelu Kravcovu kā ar pirmpirkuma tiesīgo pretendentu, kurš atbilstoši privatizācijas paziņojuma nosacījumiem apliecinājis gatavību privatizēt valsts zemesgabala Rīgā, Hospitāļu ielā 8, 913/62135 domājamās daļas;

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) deleģētajiem uzdevumiem VAS Privatizācijas aģentūra (PA) no 1. oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju, informē PA.

Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum.

Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Pēc trim četriem gadiem, kad Latvijā beigsies privatizācijas process, uz esošās Privatizācijas aģentūras (PA) bāzes varētu izveidot jaunu institūciju - valsts aktīvu pārvaldīšanas aģentūru, kas nodarbotos ar valsts īpašumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, intervijā biznesa portālam Nozare.lv stāstīja PA jaunieceltā valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere.

Zalpētere stāsta, ka PA restrukturizācijai iespējami divi scenāriji, par ko vajadzētu izšķirties valdībai. «Pirmkārt, PA pārvaldījumā varētu nodot vairāku valsts uzņēmumu kapitāldaļas. Otrkārt, ja valdība uzskata, ka PA resursi pēc privatizācijas pabeigšanas nav izmantojami, tad PA būtu jālikvidē. Manuprāt, PA resursi jāizmanto to valsts uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanā, kuras patlaban pārvalda ministriju valsts sekretāri, piemēram, SIA Latvijas Valsts mērnieks, SIA Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs, VAS Latvijas Loto, AS Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un daudzi citi,» tā PA vadītāja.

Ieilgusi SIA Rīgas nami, kuru pamatkapitālā kino Rīga ēkas un zeme ieguldāma, pamatkapitāla palielināšana un īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā. Saskaņā ar pērnā gada 6. jūnijā pieņemto Rīgas domes lēmumu, par ko Db jau vēstīja (30.05.2006.), viens no SIA Kinoteātris Rīga aktīviem - ēka Elizabetes ielā 61 un ar to funkcionāli saistītais zemes gabals 2804 m2 platībā ieguldāms SIA Rīgas nami pamatkapitālā, attiecīgi to palielinot.

Turklāt šī nekustamā īpašuma vērtība jānosaka ekspertiem, jo 2004. gada nogalē vērtējums netika veikts un SIA Kinoteātris Rīga reģistrētais pamatkapitāls tika noteikts tikai 159 800 Ls apmērā.

Ir privatizētājs

Db rīcībā esošā informācija arī liecina, ka pērnā gada 31. augustā, proti, pēdējā dienā, kad, saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likumu, bija iespējams iesniegt valsts un pašvaldības īpašumu privatizācijas pieteikumus, Rīgas domes Īpašuma departamenta Īpašuma atsavināšanas pārvaldē iesniegts ēkas un zemes Elizabetes ielā 61 privatizācijas pieteikums.

To iesniedzis viens no telpu nomniekiem - SIA Zinātniski pētnieciskais institūts Baltic aktiva plus. Šīs SIA nomātajās telpās esošā kopēšanas centra skatlogā jau ievietots paziņojums par to, ka tiek pārdoti Kinoteātra Rīga privatizācijas dokumenti ar pirmpirkuma tiesībām.

Ekonomikas ministrijas sagatavotais valdības rīkojuma projekts par valsts a/s CSDD nodošanu privatizācijai satraucis uzņēmējus.

Satiksmes ministrija sola nepieļaut valsts a/s Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) privatizāciju, bet Ekonomikas ministrija sagatavoto rīkojuma projektu par kļūdainu neatzīst. Šāda situācija tikai vēl vairāk rada aizdomu ēnu un neizpratni par notiekošo.

Dīvainais projekts

Proti, ja jau Ekonomikas ministrija Valsts sekretāru sanāksmē ir pieteikusi izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts a/s CSDD visu valstij piederošo 2 352 097 akciju nodošanu privatizācijai, tad nevarētu būt, ka tas ir tikai kāds pārpratums vai tehniska kļūda. Ja jau Latvijas valsts nevēlas privatizēt CSDD, tad kādēļ ir jāsmērē papīrs, lai gatavotu rīkojuma projektu un rakstītu attiecīgu paskaidrojuma rakstu, ja 100 % zināms, ka valdība nolems šo valsts sabiedrību neprivaizēt un atteiks privatizācijas pieteicējiem Oskaram Galanderam un SIA Alto - tādā gadījumā jēga ir rakstīt MK rīkojuma projektu par atteikumu nodot privatizācijai CSDD.

Rīgas dome atkal prasīs pagarināt termiņu privatizācijas procesa pabeigšanai.

Lai gan līdz šā gada beigām atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumam jāizskata visi iesniegtie privatizācijas ierosinājumi, Rīgas dome vēl nav tikusi galā ar 21.8 % (2443) ierosinājumu. Kā norāda par privatizācijas procesu atbildīgais Īpašuma departaments, šie ierosinājumi nav izskatīti objektīvu iemeslu dēļ. Tādēļ šobrīd tiek gatavota Rīgas mēra Nila Ušakova vēstule Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ar lūgumu iesniegt Saeimai likumprojektu, ar kuru Rīgas pašvaldībai tiktu pagarināts privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas termiņš.

Līdz 2006. gada 1.septembrim jebkurai fiziskai vai juridiskai personai bija iespēja pieteikties uz valsts vai pašvaldību īpašuma objektu (ēku un kapitāla daļu), un zemes gabalu privatizāciju. Noteiktajā termiņā ierosinājumu par SIA Cēsu tirgus kapitāla daļu nodošanu privatizācijai iesniedza tikai viens pretendents – sabiedrība ar ierobežotu atbildību BMS Tehnoloģija, Db.lv informēja Cēsu dome.

Visas SIA Cēsu tirgus kapitāla daļas pieder Cēsu domei.

Pašvaldībai no pieteikumu iesniegšanas termiņa noslēguma brīža bija četru mēnešu laikā jāizskata privatizācijas ierosinājumi un jāpieņem lēmums.

Ir tikai divi iespējamie lēmumi, kādus pašvaldība varot pieņemt pašvaldības īpašuma privatizācijas ierosinājuma sakarā – pirmkārt, nodot objektu privatizācijai, otrkārt – noraidīt priekšlikumu.

Pētot citu pašvaldību pieredzi ierosinājumu noraidīšanas gadījumā par pašvaldībām piederošajiem tirgiem, atklājies, ka Ventspils pilsētas dome noraidījusi priekšlikumu, pamatojot savu lēmumu ar to, ka privatizācijai ierosinātais objekts ir kultūrvēsturiskais mantojums, savukārt, Saldus pašvaldība savā gadījumā noraidījumu pamatojusi ar dabiskā monopola faktu.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Likvidējamajā a/s Latvijas Krājbanka (Krājbanka) esošos privatizācijas sertifikātukontus centralizēti varētu pārcelt uz VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) 2013.gada pirmajā pusē.

Ministru kabineta sēdē šodien atbalstīti grozījumi privatizācijas sertifikātu izmantošanas noteikumos, kas atvieglo kārtību, kādā privātpersonas individuāli un par samazinātu samaksu var pārcelt savus sertifikātu kontus uz citu banku.

Grozījumi tika izstrādāti, jo patlaban Krājbankai darbojas tikai viens klientu apkalpošanas centrs Rīgā, J.Daliņa ielā 15. Personām, kuras dzīvo reģionos un kurām ir nepieciešams norēķināties ar privatizācijas sertifikātiem noslēgto līgumu ietvaros, un kuru privatizācijas sertifikātu konti atrodas Krājbankā, katru reizi, lai veiktu norēķinus, ir jādodas uz vienīgo atvērto Krājbankas klientu apkalpošanas centru Rīgā.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk - VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā - 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Noteiktajā termiņā un kārtībā uz maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības Latvijas nafta akciju paketes izsoli apliecinājumu iesniedza viens pretendents. Šādā gadījumā saskaņā ar privatizācijas noteikumiem izsole netiek rīkota, Db.lv uzzināja Privatizācijas aģentūrā (PA).

Izsole bija paredzēta šodien, 29. novembrī, plkst 15.

Jāatgādina, ka izsolē paredzēts pārdot vienā paketē 300 tūkstošus Latvijas naftas akciju jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla. Izsoles sākuma cena noteikta viena lata apmērā. Tāpat noteikts, ka uzņēmuma pircējam būs jāpārņem uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12,71 miljons latu. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Saskaņā ar MPAS Latvijas nafta privatizācijas noteikumiem viena pretendenta gadījumā izsole netiek rīkota, un PA valde lemj par pretendenta atbilstību privatizācijas noteikumos izvirzītajām prasībām un par tā apstiprināšanu par akciju paketes pircēju.

Sākot ar šodienu spēkā stājas lēmums, ka no nākamā gada jūlija zemi Rīgā un Jūrmalā varēs iegādāties par privatizācijas sertifikātiem - šādu patīkamu pārsteigumu sarūpējusi Saeima, grozot likumu par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu.

Šo Saeimas lēmumu nevar nosaukt citādāk kā vien par absurdu.

Teju pat bērnam ir skaidrs, ka zemes cena Rīgā un Jūrmalā sasniedz astronomiskas summas. Savukārt no Saeimas pieņemtā likuma grozījumiem izriet, ka valsts turpmāk ļaus arī par privatizācijas sertifikātiem iegādāties miljoniem vērtīgas zemes par lēto. Ko valsts darīs ar iegūtajiem privatizācijas sertifikātiem, kam tie būs vajadzīgi?

Iespējams, ka daudziem deputātiem, pieņemot šo likumu, prātu aizņēma brīvdienu plānošana (likuma grozījumi tika pieņemti īsi pirms Saeimas brīvdienām). Taču, kā jāvērtē Saeimas deputāta Tautas partijas biedra Kārļa Leiškalna rīcība, iesniedzot priekšlikumu ļaut iegādāties zemes par privatizācijas sertifikātiem arī Rīgā un Jūrmalā, kurš, visticamāk, ļoti skaidri apzinājās, ka, tos pieņemot, daži laimīgie privatizācijas sertifikātu turētāji par sviestmaizes cenu varēs saņemt ļoti vērtīgus zemes īpašumus vai arī par dārgu naudu tos pārdot. Turklāt valsts, pieņemot šādus likuma grozījumus, sertifikātu īpašniekiem ir likusi sarosīties un vismaz teorētiski ir uzdāvinājusi apmēram 50 miljonus latu. Proti, tuvojoties 1. augustam, privatizācijas sertifikātu cenas ir pieaugušas par septiņiem latiem un pašlaik apgrozībā ir mazliet vairāk par 6 miljoniem privatizācijas sertifikātu. Tas jau izskatās teju pēc klasiskas lobija paraugstundas - ko iespējams dabūt gatavu, ja Saeimā ir savējie cilvēki.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Andra Šķēles (PLL) ģimenes uzņēmuma Rīgas jahtu centrs Andrejosta rokās.

Ģenerālprokurors informēts par šo «zemes gabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem», kā arī par to, ka, «lai dotu iespēju SIA Rīgas jahtu centrs Andrejosta privatizēt šos zemes gabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos». Šo nelikumību rezultātā valsts varētu būt zaudējusi vairāk nekā trīs miljonus latu, ziņo portāls Pietiek.com.

Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām.

Šodien, 30. jūnijā, Ministru kabinets akceptēja proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim - viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot 1.34 privatizācijas sertifikātus, Db.lv informē Evita Urpena, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu, kas nosaka - ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstīgi šā likuma normām, Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.