Latvijā pagaidām ievērojams šķidro kristālu ekrānu (LCD) televizoru cenu kritums nav gaidāms, lai arī pasaulē, pieprasījumam pēc tiem krītoties, samazinās arī cenas, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.Latvijā LCD televizoru cenas varētu krist vien par 10%

Tuvāk Ziemassvētkiem, par aptuveni 10%, Latvijā varētu samazināties Samsung televizoru cenas, Db norādīja Samsung Electronics Baltics TV produktu menedžeris Dzintars Silgals. Šobrīd šķidro kristālu ekrānu televizoriem (LCD) 32 collu ekrāna televizoru cena ir aptuveni 350 lati, bet, pēc cenu krituma, klienti televizoru varētu iegādāties par apmēram 320 latiem. "Latvijā pirms Ziemassvētkiem ir gaidāmas atlaides," Db atzīmēja arī SIA LG Electronics Latvia Sabiedrisko attiecību menedžere Zane Pudāne. Viņa gan uzsvēra, ka atlaides vairāk esot atkarīgas no mazumtirgotājiem, kas nosaka preču sortimenta uzcenojumu veikalos. Savukārt LG Electronics kā vairumtirgotājs, cenas krasi samazināt neplānojot, norādīja Z. Pudāne.

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

No nākamā gada 1. janvāra mazākais automašīnu nodoklis, kas būs jāmaksā jaunu mazlitrāžas automašīnu īpašniekiem, būs tikai 36 Ls, savukārt lielu limuzīnu pircējiem automašīnu nodoklī nāksies samaksāt pat 1750 Ls.

Proti, no 2010. gada 1. janvāra vieglo automašīnu un motociklu nodoklis jaunām automašīnām, kas tiek reģistrētas Latvijā, tiks aprēķināts, par pamatu ņemot oglekļa dioksīda jeb CO 2 izmešu daudzumu.

Vieglo automašīnu un motociklu nodokļa likuma grozījumi, kuri šodien izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē paredz, ka, jo lielāks ir konkrētās automašīnas apstiprinājuma sertifikātā norādītais CO 2 izmešu daudzums uz 1 km, jo lielāks nodoklis būs jāmaksā šo automašīnu reģistrējot.

Automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu līdz 120 gramiem uz vienu kilometru nodoklis būs 0.3 Ls par katru gramu, bet automobiļiem ar CO 2 izmešu daudzumu virs 350 gramiem uz vienu kilometru – 5 Ls par katru gramu.

Pieaugot nodokļiem, Finanšu ministrija aprēķinājusi, ar cik lielu cenu kāpumu jārēķinās Latvijas iedzīvotājiem, kuri iegādājas benzīnu un cigaretes.

Kā norāda ministrija, ja pieņem, ka visi pārējie cigarešu cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli cigaretēm, vienas cigarešu paciņas (20 cigaretes) cena varētu palielināties aptuveni par 10 santīmiem, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (bez PVN palielinājums ir par 8 santīmiem). Vienas cigaretes cena varētu palielināties par 0,5 santīmiem, ieskaitot PVN.

Savukārt, ja pieņem, ka visi pārējie cenu ietekmējošie faktori paliek nemainīgi, paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam par 2 santīmiem litrā, degvielas cena varētu palielināties par 2,44 santīmiem litrā, ieskaitot PVN.

Gan attiecībā uz benzīnu, gan cigaretēm ministrija norāda, ka «nodokļu paaugstināšana ne vienmēr nozīmē arī attiecīgu ietekmi uz cenu izmaiņām. Ja visi citi faktori samazina cenu, tad, paaugstinot nodokli, cena var palikt nemainīga vai pat samazināties. Pastāv arī iespēja, ka, paaugstinoties nodoklim, lai cena paliktu nemainīga, respektīvi, izmaiņas negatīvi neietekmētu patēriņa pieprasījumu, par nodokļa paaugstinājumu vai tā daļu uzņēmēji var arī attiecīgi samazināt savu peļņas daļu.»

Ministru kabinets šā gada 10.novembra sēdē apstiprināja grozījumus ēku energosertifikācijas noteikumos, ar kuriem tiek precizētas ēku energoefektivitātes klases, kā arī noteiktas pieļaujamās prasības energoefektivitātes rādītājam apkurei jaunbūvēm, atjaunojamām un pārbūvējamām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām, informē Ekonomikas ministrija.

Pieļaujamās prasības jaunbūvēm, atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām izstrādātas tā, lai tās būtu izpildāmas Latvijas būvnormatīvā LBN 003-15 Būvklimatoloģija noteiktajai Alūksnes apkures sezonas klimata zonai. Tāpat noteikumos ir iekļauts papildu kritērijs, kas atvieglo prasību sasniegšanu ēkām, kam vidējais apkurināmās platības telpu augstums pārsniedz 3,5m.

Lietuvas un citu ES dalībvalstu pieredze, kā arī Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini parāda, ka noteikumos noteiktais ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei 30 kWh uz kvadrātmetru gadā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, atsevišķiem ēku tipiem ir grūti sasniedzams un nav ekonomiski pamatots. Tādēļ grozījumos ir atsevišķi izdalīta Gandrīz nulles enerģijas ēkas klase un A klase, palielinot robežlielumu energoefektivitātes rādītājam apkurei gandrīz nulles enerģijas ēkām un A klasei, un nosakot robežlielumu dzīvojamām ēkām - ne vairāk kā 40 kWh uz kvadrātmetru gadā, nedzīvojamām ēkām – ne vairāk kā 45 kWh uz kvadrātmetru gadā.

Kas ir pievienotās vērtības nodoklis? Ja atbild no ekonomisko teoriju viedokļa – tas ir patēriņa nodoklis. Ja no uzņēmēju viedokļa – nodoklis, kas sagādā visvairāk galvassāpes.

Iespējams, ka, no nodokļu administratoru jeb Valsts Ieņēmumu dienesta puses, tas ir visvairāk krāpšanās riskam pakļautais nodoklis. Nav nevienam noslēpums par PVN «shēmotāju» darbības apjomiem – vismaz reizi mēnesī vai divos masu saziņas līdzekļos tiek ziņots par kārtējā grupējuma aizturēšanu, kas ilgāku vai īsāku laika periodu ir izkrāpuši no valsts naudu pārmaksātā PVN veidā.

Kontekstā ar valdības paziņojumiem par PVN likmes samazināšanu, rodas pārdomas gan par to, kādēļ jāsamazina PVN un ko tas dos tautsaimniecībai, gan par to, kādēļ vispār vajadzīgs tāds nodoklis.

Riskēšu izpelnīties pārmetumus no ekonomikas korifeju un ekspertu puses, taču, manuprāt, pievienotās vērtības nodoklis ir viens no nejēdzīgākajiem nodokļiem, kas var būt. Šis ir tas nodoklis, kura nepieciešamību un noderīgumu izskaidrot uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem ir visgrūtāk. Saprotams ir darbaspēka nodoklis – no tā jāsedz sociālā budžeta vajadzības.

Igaunijas Finanšu ministrija ierosina no nākamā gada 1.jūlija ieviest automašīnu nodokli.

Ministrijas plānā piedāvāti divi nodokļa aprēķina modeļi. Šaurā aprēķina modelis paredz nodokli, kurā tiek ņemta vērā nodokļa bāzes daļa, ogļskābās gāzes izmeši un automobiļa vecums, savukārt paplašinātajā aprēķina modelī vēl tiek ņemta vērā arī dzinēja jauda un transportlīdzekļa masa.

Galīgo nodokļa aprēķina modeli ministrija sagatavos pēc situācijas izpētes un viedokļu noskaidrošanas. Izraudzīto nodokļa aprēķina modeli plānots publiskot rudenī un likumu par jauno nodokli pieņemt līdz gada beigām, lai tas stātos spēkā 2024.gada 1.jūlijā un augustā pirmo reizi nodoklis būtu jāmaksā par pusgadu.

Nodoklis būs saistīts ar automašīnu, tādējādi tas būs jāmaksā par katru īpašumā vai līzingā esošu automobili. Kopējo nodokli veido automašīnas reģistrācijas maksa un ikgadējs nodoklis.

Šodien, 26.jūnijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Ēku energoefektivitātes likums". Attiecīgais likumprojekts paredz Latvijā ieviest energosertifikāciju esošajām ēkām un jaunbūvēm.

Likumprojekts paredz veicināt taupīgu enerģijas lietošanu ēkās un samazināt oglekļa dioksīda emisiju. Ieviešot likumprojektu, sabiedrība tiks nodrošināta ar informāciju par ēku energoefektivitāti un ieteicamajiem energoresursu taupības pasākumiem. Ēkas īpašnieks tiks nodrošināts ar informāciju par ēkas energoefektivitāti un enerģijas patēriņu ēkas ekspluatācijas laikā.

Attiecīgais likums paredz, ka ēkas energosertifikāts nepieciešams nododot ēku ekspluatācijā, kā arī ēku pārdodot, izīrējot vai iznomājot. Pārejas noteikumos paredzēts, ka ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008. gada 31. decembrim, prasības par energosertifikātu varēs nepiemērot, ja tam piekritīs līgumslēdzējas puses.

Šodien, 26.jūnijā, Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts Ēku energoefektivitātes likums, kas paredz Latvijā ieviest energosertifikāciju esošajām ēkām un jaunbūvēm. Likums paredz, ka ēkas energosertifikāts nepieciešams nododot ēku ekspluatācijā, kā arī ēku pārdodot, izīrējot vai iznomājot.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju likumprojekts paredz veicināt taupīgu enerģijas lietošanu ēkās un samazināt oglekļa dioksīda emisiju. "Ieviešot likumprojektu, sabiedrība tiks nodrošināta ar informāciju par ēku energoefektivitāti un ieteicamajiem energoresursu taupības pasākumiem. Ēkas īpašnieks tiks nodrošināts ar informāciju par ēkas energoefektivitāti un enerģijas patēriņu ēkas ekspluatācijas laikā," skaidro ministrija.

Attiecīgais likums paredz, ka ēkas energosertifikāts nepieciešams nododot ēku ekspluatācijā, kā arī ēku pārdodot, izīrējot vai iznomājot. Pārejas noteikumos paredzēts, ka ēkām, kas nodotas ekspluatācijā līdz 2008. gada 31. decembrim, prasības par energosertifikātu varēs nepiemērot, ja tam piekritīs līgumslēdzējas puses.

Lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sloga palielināšanu iedzīvotājiem, Finanšu ministrija rosina samazināt nodokļa likmi. Pēc iepazīšanās ar ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem NĪN politikas plānošanai, otrdien, 26. jūnijā, Ministru kabinets (MK) uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot atbilstošus grozījumus likumā par NĪN.

Finanšu ministrija nodokļa sloga pieauguma ierobežošanai ir sagatavojusi priekšlikumu samazināt nodokļa likmi, nosakot to 1% apmērā. Tāpat ministrija ierosina noteikt 2008.gadam paredzētā nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto (ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts).

NĪN sloga palielināšanās būtu sagaidāma ar nākamo gadu. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam un MK 2006.gada 18.aprīļa noteikumiem Nr.305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis vairākus noteikumu projektus, kuri paredz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju un kuriem jāstājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. VZD ir aprēķinājis, ka zemes kadastrālā vērtība pieaugs visā valstī:

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa pilnveidošanai, ar mērķi novērst būtisku nekustamā īpašuma nodokļa sloga palielināšanu iedzīvotājiem.

Pēc iepazīšanās ar ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem NĪN politikas plānošanai, otrdien, 26. jūnijā, Ministru kabinets (MK) uzdeva Finanšu ministrijai sagatavot atbilstošus grozījumus likumā par NĪN.

Finanšu ministrija nodokļa sloga pieauguma ierobežošanai ir sagatavojusi priekšlikumu samazināt nodokļa likmi, nosakot to 1% apmērā. Tāpat ministrija ierosina noteikt 2008.gadam paredzētā nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu visiem nodokļa maksātājiem 25% apmērā, salīdzinājumā ar iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto (ja nav mainījies ar NĪN apliekamais objekts).

NĪN sloga palielināšanās būtu sagaidāma ar nākamo gadu. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam un MK 2006.gada 18.aprīļa noteikumiem Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” Valsts zemes dienests (VZD) ir izstrādājis vairākus noteikumu projektus, kuri paredz nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzes aktualizāciju un kuriem jāstājas spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. VZD ir aprēķinājis, ka zemes kadastrālā vērtība pieaugs visā valstī:

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien akceptēja sagatavoto saistošo noteikumu projektu "Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā".

Saistošo noteikumu projektā noteikts, kādā kārtībā un apjomā piešķir nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus konkrētām nodokļa maksātāju kategorijām par Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo nekustamo īpašumu - zemi un ēkām; ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju atbilstību saistošo noteikumu nosacījumiem izvērtē un lēmumu par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu pieņem Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvalde.

Atvieglojumi piešķirami personām, kurām ar Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālā dienesta lēmumu piešķirts trūcīgas personas statuss - 90 %; personām, kurām ar Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālā dienesta lēmumu piešķirts maznodrošinātas personas statuss - 70 %; personām par ēkām, kas atzītas par valsts aizsargājamo kultūras pieminekli, ja sabiedrībai tās ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tiek saglabātas atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem - 50%; personām par ēkām, kas atzītas par pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošo vēsturisko apbūvi, kurai noteikta kultūrvēsturiski nozīmīga, autentiska apbūves fronte, ja sabiedrībai tās ir pieejamas no publiskās ārtelpas un tiek saglabātas atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas norādījumiem - 25%; personām par zemi, kas ietilpst īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijā - dabas liegums vai dabas parka "Piejūra" dabas lieguma zonā (lietošanas tiesību aprobežojums nostiprināts zemesgrāmatā), ja nekustamais īpašums tiek apsaimniekots atbilstoši īpaši aizsargājamo dabas teritoriju normatīvo aktu prasībām un ir publiski pieejams - 90%; personām par zemi, kas tiek izmantota pirmskolas izglītības iestādes vajadzībām - 70%.

Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēma pasākumu plānu, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš norāda, ka ierosināto Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030.gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un energopatēriņu Eiropas Savienības (ES) būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050.gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti.

EP deputāti prasa, lai visas jaunās ēkas jau no 2028.gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka 2026.gadā. EP tāpat prasa jaunās ēkas līdz 2028.gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas būs tehniski iespējams un rentabli, bet dzīvojamās ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi,- līdz 2032.gadam.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Lai arī turīgo iedzīvotāju ienākumi ne vienā vien Eiropas valstī tiek aplikti ar papildu nodokli, tomēr tā apmērs procentuālā izteiksmē ir neliels, bet apliekamās summas ievērojami lielākas par tām, kuras plāno aplikt Latvijā

To rāda a/s BDO Latvia pētījums. «Eiropā ir divu veidu īpašie ienākuma – solidaritātes un bagātības – nodokļi,» pētījuma rezultātu rāda nodokļu eksperte un a/s BDO Latvia valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa atzīst, ka solidaritātes un bagātības nodokļiem būtiski atšķiras apliekamā bāze, tajā pašā laikā šo nodokļu būtība neatšķiras, proti, tas ir nodoklis uz bagātību, izņemot atsevišķas valstis, kur solidaritātes nodoklis ir ieviests uz noteikto termiņu un speciāliem mērķiem, piemēramm, dabas stihiju radīto zaudējumu kompensācijai. «Solidaritātes nodoklis ir ieviests Vācijā, Itālijā, Portugālē, Čehijā, kā arī Bosnijā un Hercegovinā, savukārt bagātības nodoklis ir Francijā, Lihtenšteinā, Šveicē, Norvēģijā, Spānijā, tomēr neviena no šiem nodokļiem nav nedz Igaunijā, nedz arī Lietuvā,» skaidro M. Bičkovska. Viņa gan norāda, ka vairākumā no Eiropas valstīm solidaritātes un bagātības nodoklis ir līdzās jau šo valstu ienākuma nodokļa diferenciācijai, kur jau tāpat augstākās likmes ir 40- 45% apmērā.

Nekustamā īpašuma nodoklis mājokļiem, ko paredzēts ieviest jau ar 2010. gadu ir bumba ar laika degli, kura no cilvēku maciņiem mēģinās izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus Ls, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus Ls.

(papildināta pēdējā rindkopa)

Kā ziņots, plānotajā nodoklī valdība cer savākt ap 70 milj. Ls. Tādējādi ikkatram Latvijas iedzīvotājam vidēji šajā nodoklī vajadzētu maksāt ap 33 Ls gadā, bet, piemērojot atlaides pensionāriem, bērniem un maznodrošinātiem vai arī neapliekamo minimumu (40 m2 dzīvokļiem un 80 m2 mājām) vienam maksātājam jau vajadzētu maksāt vismaz 70 — 80 Ls— 100 Ls, tātad ģimenei - vismaz 150 — 200 Ls. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka neapliekamais minimums tomēr tiek plānots lielāks, attiecīgi 50 un 100 m2.

Truklāt mājokļa nodokļa aprēķinā netiks ņemts vērā, cik konkrētajā mājvietā ir iedzīvotāju.

Novembrī neremontētu sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija 1035 eiro par kv.m (oktobrī 1 089 eiro par kv.m). 1 un 2 - istabu dzīvokļiem tā bija 1 067 eiro par kv.m, bet 3 un vairāk istabu dzīvokļiem – 1 005 eiro par kv.m. Salīdzinot ar oktobri, cenas ir samazinājušās par 4.9%, bet, salīdzinot ar 2007. gada novembri – par 32%, liecina Ober-Haus nekustamā īpašuma tirgus pārskats.

Salīdzinot savstarpēji mikrorajonu cenas, dārgākie dzīvokļi joprojām ir Teikā – 1 205 eiro par kv.m un Āgenskalnā – 1 132 eiro par kv.m. Zemākās ir Bolderājā – 878 eiro par kv.m un Vecmīlgrāvī – 957 eiro par kv.m. Aptuveni trešdaļai mikrorajonu dzīvokļiem vidējā cena ir zem 1 000 eiro par kv.m.

Kopumā nekustamo īpašumu piedāvājums tirgū ir sācis samazināties. Ir pārdevēji, kuri savu īpašumu nevēlas pārdot šobrīd un labprāt nogaida, kad dzīvokļu cenas atkal atradīsies pieaugošā pozīcijā, un ir pārdevēji, kas savu dzīvokli piedāvā tirgū par ļoti zemu cenu. Šādu pārdošanas situāciju varētu nosaukt par izmisuma cenu. Tas galvenokārt izskaidrojams ar iedzīvotāju kredītu slogu un vājo finansiālo stāvokli. Savukārt cilvēki, kam ir savs finansiālais uzkrājums, kā vienu no variantiem izvēlas to ieguldīt nekustamā īpašuma iegādē.

Šobrīd viena no sabiedrības aktualitātēm ir jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu dzīvojamām ēkām, kas Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā risinājuma rezultātā jau ievērojami pārsniedz publiskajā telpā diskutētās nodokļa reformas robežas un akceptēšanas gadījumā var atstāt ļoti būtisku ietekmi ne tikai uz maksājumu lielumu, bet arī uz Latvijas nekustamā īpašuma īpašnieku kopumu.

1. Šajā gadījumā to plāno veikt pašu vēlētais parlaments un tā ieceltā valdība;

2. Ja plašsaziņas līdzekļos politiķu paustie mērķi ir patiesi, tad nav pārliecības par to, ka viņi paši ir pietiekami iedziļinājušies izskatāmajā jautājumā.

3. Šobrīd sabiedrībā ir kāda visai ietekmīga grupa, kuras interesēs ir panākt rosību nekustamā īpašuma tirgū. Viena no pārbaudītām metodēm ir nesamērīgi nodokļi.

Vispirms par dažiem mītiem:

Pirmais mīts: pēc māju kadastrālās vērtības (KV) var noteikt, cik bagāti ir īpašnieki.

Patiesībā ēku KV netiek atvasinātas no to greznuma, lepnuma, svaiguma, materiālu dārdzības, īpašnieku turīguma un tamlīdzīgiem parametriem, bet, galvenokārt, no zemes kadastrālās vērtības.

Pateicoties pašvaldību aktivitātei, iesniedzot ēku deklarācijas, Kadastra reģistrs kopš jūlija ir papildināts ar 6421 ēku, kas bija uzbūvētas, taču īpašnieki nebija rosinājuši to reģistrāciju Kadastrā un par tām netika maksāts nekustamā īpašuma nodoklis - jau nākamgad visiem šo ēku īpašniekiem nodoklis būs jāmaksā.

Iepriekš šo ēku īpašniekiem no nodokļa maksāšanas izdevās izvairīties, nepildot Kadastra likumā noteikto pienākumu – reģistrēt ēkas, savukārt pašvaldībām ēku ierakstīšana Kadastra reģistrā prasīja ar iekasējamā nodokļa apmēru nesamērojamus finansiālos resursus, informē Valsts zemes dienests. Reģistrējot ēkas uz deklarācijas pamata, tām tiek aprēķināta maksimāli iespējamā kadastrālā vērtība, jo deklarācijā netiek fiksēti parametri, kas kadastrālo vērtību pazemina.

Ministru kabineta noteikumi Nr.263 Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi, kas ļauj uz pašvaldības būvvaldes sastādītas deklarācijas pamata ierakstīt īpašumus Kadastra reģistrā, stājās spēkā šā gada maijā, taču tikai jūlijā tika reģistrētas pirmās 14 ēkas. Tādējādi līdz 14.decembrim jeb laikā, kad Valsts zemes dienests nepiemēroja maksu par šo ēku reģistrāciju, pašvaldības reģistrējušas 6421 ēku, vislielākā aktivitāte bijusi decembrī, kad iesniegtas deklarācijas par 4651 ēku, un novembrī, kad iesniegtas 1323 deklarācijas. Ņemot vērā pašvaldību lielo aktivitāti, Valsts zemes dienests ir radis iespēju arī nākamgad zināmu skaitu ēku ierakstīt Kadastra reģistrā uz pašvaldību deklarāciju pamata, nepiemērojot samaksu par šo pakalpojumu.

Uzņēmēju sašutums, saņemot nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus, aug - negaidītā apmērā nodoklis pieaudzis dažādiem uzņēmumiem.

Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācija un Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) jau vērsušās pie ministrijām, brīdinot, ka NĪN maksājumu pieaugums var veicināt ražošanas uzņēmumu pārcelšanu uz citām valstīm, kā arī kārtējo cenu kāpumu dažādās nozarēs.

Draud dārgāka degviela

LDTA vērsusies pie tieslietu ministra Gaida Bērziņa ar lūgumu paskaidrot, kādēļ degvielas tirgotājiem būs jāmaksā nesamērīgi liels NĪN, Db informēja LDTA valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.

"Piemēram, degvielas uzpildes staciju ēkām bāzes vērtība ir pat trīs reizes lielāka nekā bāzes vērtības banku, veikalu un citām ēkām, bet degvielas uzpildes staciju nojumju vērtības ir 15 reizes lielākas par veikalu nojumju bāzes vērtībām," tā LDTA valdes priekšsēdētājs, norādot, ka asociācija jau vērsusies pie tieslietu ministra ar lūgumu pamatot, kādēļ degvielas uzpildes staciju ēku un nojumju bāzes vērtības ir vislielākās no visiem nedzīvojamo ēku tipiem.

Šī gada martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 323,9 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada martu, ir par 80,9 milj. latu jeb 33,3 % vairāk, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada martā kopā iekasēti 150,52 milj. latu, kas ir par 34 milj. latu jeb 29,2 % vairāk nekā pagājušā gada marta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 106,1 milj. latu (+ 29,5 milj. latu jeb 38,5 % attiecībā pret 2006.gada martu), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 66,7 milj. latu (+ 16,9 milj. latu jeb 34 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,58 milj. latu (+ 0,53 tūkst. latu).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - martā iekasēti 23,6 milj. latu, kas ir par 8,1 milj. latu jeb par 52,3 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 79,6 milj. latu (+18,05 milj. latu jeb 29,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada martā iekasēti 27,5 milj. latu (+ 3,7 milj. latu jeb 15,5 %), ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa par naftas produktiem un akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem martā iekasēts 7,2 milj. latu apmērā, par alu 0,53 milj. latu, par naftas produktiem 18,6 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 0,70 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,40 milj. latu.