Nodokļi

Nodokļos iekasēts par 12.7% vairāk

Miks Stroža [email protected], 05.12.2003

Jaunākais izdevums

Šā gada 11 mēnešos VID kopā iekasējis 1641.6 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2002.gada attiecīgo laika periodu, ir par 184.8 milj. latu jeb 12.7% vairāk. 2003.gada 11 mēnešos kopējie nodokļu ieņēmumi ir 1589.8 milj. latu, kas, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika periodu, ir par 170.2 milj. latu jeb 12% vairāk, savukārt nenodokļu maksājumi iekasēti 51.8 milj. latu apmērā, kas ir par 14.6 milj. latu jeb 39.2% vairāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos visvairāk iekasējis no degvielas tirgotājiem, un lielākais nodokļu maksātājs bijis SIA Statoil Fuel&Retail Latvia (Statoil), liecina VID informācija.

Visvairāk pērn nodokļos samaksājusi Statoil Fuel&Retail Latvia - 198,2 miljonus eiro. Otrs lielākais nodokļu maksātājs bija SIA Orlen Latvija ar 144,3 miljoniem eiro, bet trešajā vietā ir SIA Neste Latvija ar 134,6 miljoniem eiro.

Ceturtais lielākais nodokļu maksātājs pērn bijusi AS Latvijas Gāze ar 132,6 miljoniem eiro, tai seko SIA Philip Morris Latvia ar 86,5 miljoniem eiro, VAS Latvijas Dzelzceļš ar 74,35 miljoniem eiro, SIA LUKoil Baltija R ar 72,77 miljoniem eiro, SIA Baltic Sales Network ar 70,9 miljoniem eiro, AS Latvenergo ar 58,56 miljoniem eiro un AS Latvijas balzams ar 55,59 miljoniem eiro.

Kopumā VID pērn nodokļus iekasējis no 86 265 uzņēmumiem. Virs pieciem miljoniem nodokļos samaksājuši 0,1% jeb 114 uzņēmumu, no viena miljona līdz pieciem miljoniem eiro nodokļos samaksājuši 0,3% jeb 579 uzņēmumi, no 100 000 eiro līdz vienam miljonam eiro samaksājuši 2,8% jeb 4826 uzņēmumi, no 10 000 eiro līdz 100 000 eiro nodokļos samaksājuši 11,2% jeb 19 120 uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā lielākais darba devējs valstī bija SIA Maxima Latvija ar vidējo darbinieku skaitu 9150, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija.

Kopumā vairāk nekā 2000 darbinieku pērn valstī bija nodarbināti 12 uzņēmumos.

Otrajā vietā pēc vidējā darbinieku skaita ir VAS Latvijas Dzelzceļš ar 7173 darbiniekiem, bet trešajā vietā - SIA Rimi Latvia ar 5731 darbinieku.

Šiem uzņēmumiem seko SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ar 5226 darbiniekiem un AS Latvijas Pasts ar 4403 darbiniekiem.

Vēl lielāko darba devēju desmitniekā ir iekļuvuši tādi uzņēmumi kā SIA Rīgas satiksme ar 4375 darbiniekiem, SIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ar 3282 darbiniekiem, SIA Rīgas namu pārvaldnieks ar 3009 darbiniekiem, SIA LDz Cargo ar 2839 darbiniekiem un AS Sadales tīkls ar 2543 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts kopbudžetā iespaidīgākās nodokļu summas iemaksā uzņēmumi no finanšu sektora – īpaši, bankas, meža nozares, transporta un loģistikas, IT sektora un telekomunikāciju jomas, liecina Baltijas komunikāciju centra veiktie aprēķini.

Ja aplūko nodokļu nomaksu uz vienu darbinieku, tad līderi šajās pozīcijās ir bankas, IT programmizstrādātāju un servisa sniedzēju uzņēmumi, kas gadā par vienu darbinieku nodokļos nomaksā līdz pat 20 tūkstošiem eiro.

Kā liecina Finanšu ministrijas dati, vieni no lielākajiem ar atalgojumu saistīto nodokļu maksātājiem ir finanšu sektora pārstāvji – bankas. Par banku darbiniekiem gadā tiek nomaksāti iespaidīgi nodokļi. Kopējās iemaksas veidojas no divām daļām – iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko maksā darba ņēmējs, un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, ko maksā darba devējs.

Šie nodokļi tiešā veidā liecina par attiecīgajā nozarē strādājošo algām, labklājību un netieši - par to, ka uzņēmumi pilnībā atrodas baltās ekonomikas sektorā. Regulāras iemaksas sociālās apdrošināšanas valsts budžetā darba ņēmējam sniedz iespēju saņemt apmaksātu veselības aprūpi, pensiju, slimības pabalstu, bērnu kopšanas atvaļinājumu pabalstu, invaliditātes pensiju, kā arī ikmēneša maksājumu darba zaudēšanas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,254 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada astoņiem mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 593,845 miljoniem eiro jeb 10,5%.

«VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2018.gada astoņos mēnešos 91,2% nodrošināja uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), akcīzes nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi,» skaidro VID.

Ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa šogad astoņos mēnešos bija 296,574 miljoni eiro, kas ir par 29,3% vairāk, nekā plānots. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt nodrošina 2018.gada pirmā pusgadā veiktie avansa maksājumi un iemaksas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu rezultātiem. 2018.gada jūliju mainījās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtībā, tādējādi 2018.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, ieņēmumi ir nedaudz samazinājušies - par 0,58 miljoniem eiro jeb 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan VID administrētajos ieņēmumos joprojām vērojama mīnus zīme, prognozes nav pesimistiskas

Šī gada desmit mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 99,3%, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada deviņos mēnešos, kad perioda plāns bija izpildīts par 99%. Kopējie desmit mēnešu ieņēmumi veido 6,18 mljrd. eiro, savukārt pēc plāna ieņēmumiem šajā periodā bija jābūt 6,22 mljrd. eiro. Līdz ar to ir izveidojusies neizpilde 46,18 milj. eiro apmērā, liecina VID mājaslapā pieejamā informācija.

Savukārt 2015. gada kopējais plāns paredz iekasēt 7,46 mljrd. eiro. Šī gada desmit mēnešos ieņēmumu izpilde pret gada plānu veido 82,7%. Ja salīdzina ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tad redzams, ka kopumā nodokļos ir iekasēts vairāk nekā pērn. Proti, no janvāra sākuma līdz oktobra beigām VID administrētie ieņēmumi kopumā veidoja 5,88 mljrd. eiro un plāns bija izpildīts par 99,9%. Savukārt neizpilde bija 6,48 milj. eiro, bet gada beigās līdz pilnīgam valsts budžetā noteiktajam plānam pietrūka nedaudz vairāk nekā 12,5 milj. eiro. Jāmin, ka iepriekšējos gados VID ir lepojies ar noteiktā ieņēmumu plāna pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 26 restorāniem, kas pagājušajā nedēļā guva pasaulē populārākā restorānu ceļveža "Michelin Guide" atzinību, vairākiem reģistrēts nodokļu parāds, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļautā restorāna "Tauro" īpašniecei SIA "Tauro" 24.novembrī bija VID administrēto nodokļu parāds 47 108 eiro apmērā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Tauro" pērn strādāja ar 332 935 eiro apgrozījumu un 514 703 eiro zaudējumiem. Miljardierim Jurijam Šefleram pastarpināti piederošais uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2010.gada. 2022.gadā "Tauro" nodokļos samaksāja 168 630 eiro, savukārt vidējais uzņēmumā nodarbināt skaits bija 16.

SIA "Binvest", kas pārvalda gan konditoreju "Mulberry", gan "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Chef's Corner", nodokļu parāds 24.novembrī bija 35 754 eiro, bet SIA "Zetop", kas pārvalda "Michelin Selected Restaurants" ceļvedī iekļauto restorānu "Whitehouse", - 61 448 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID maijā iekasējis 426 miljonus

, 06.06.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada maijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 426,07 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada maiju, ir par 101,78 milj. latu jeb 31,4 % vairāk, liecina VID sniegtā informācija.

Valsts pamatbudžetā šī gada maijā kopā iekasēti 239,53 milj. latu, kas ir par 47,9 milj. latu jeb 25% vairāk nekā pagājušā gada maija mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 113,9 milj. latu (+ 33,8 milj. latu jeb 42,2 % attiecībā pret 2006.gada maiju), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 72,2 milj. latu (+ 20,5 milj. latu jeb 39,6%).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - maijā iekasēti 67,55 milj. latu, kas ir par 19,6 milj. latu jeb par 40,8 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 95,28 milj. latu (+19,86 milj. latu jeb 26,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada maijā iekasēti 35,8 milj. latu (+ 8,54 milj. latu jeb 31,4 %), ko ietekmēja gan akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, gan akcīzes nodokļa par naftas produktiem, gan arī akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem. Akcīzes nodoklim par tabakas izstrādājumiem kombinētā likme palielinājusies līdz 8,4 latiem par 1000 cigaretēm + 19,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (2006.gadā nodokļa likme bija 7,6 lati par 1000 cigaretēm + 14,8% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas). Savukārt benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem maijā iekasēts 8,33 milj. latu apmērā, par alu 1,03 milj. latu, par naftas produktiem 23,5 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 2,4 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,47 milj. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID šogad iekasējis 990 miljonus

, 12.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 323,9 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada martu, ir par 80,9 milj. latu jeb 33,3 % vairāk, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada martā kopā iekasēti 150,52 milj. latu, kas ir par 34 milj. latu jeb 29,2 % vairāk nekā pagājušā gada marta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 106,1 milj. latu (+ 29,5 milj. latu jeb 38,5 % attiecībā pret 2006.gada martu), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 66,7 milj. latu (+ 16,9 milj. latu jeb 34 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,58 milj. latu (+ 0,53 tūkst. latu).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - martā iekasēti 23,6 milj. latu, kas ir par 8,1 milj. latu jeb par 52,3 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 79,6 milj. latu (+18,05 milj. latu jeb 29,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada martā iekasēti 27,5 milj. latu (+ 3,7 milj. latu jeb 15,5 %), ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa par naftas produktiem un akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem martā iekasēts 7,2 milj. latu apmērā, par alu 0,53 milj. latu, par naftas produktiem 18,6 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 0,70 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,40 milj. latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Oktobrī nodokļos iekasēti 396,82 miljoni

, 09.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinājis 396,82 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada oktobri, ir par 92,46 milj. latu jeb 30,4% vairāk, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Valsts pamatbudžetā šā gada oktobrī kopā iekasēti 193,21 milj. latu, kas ir par 35,01 milj. latu jeb 22,1% vairāk nekā pagājušā gada oktobra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 124,09 milj. latu (+36,28 milj. latu jeb 41,3% attiecībā pret 2006.gada oktobri), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 77,74 milj. latu (+21,39 milj. latu jeb 38,0%). Pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – oktobrī iekasēti 32,07 milj. latu, kas ir par 11,00 milj. latu jeb par 52,2% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 105,45 milj. latu (+19,28 milj. latu jeb 22,4%). Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šā gada oktobrī iekasēti 38,93 milj. latu (+4,40 milj. latu jeb 12,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008.gada deviņos mēnešos faktiskie akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem bijuši 216.24 miljoni latu, kas ir par 17.36 miljoniem latu jeb 9% vairāk kā 2007. gada attiecīgajā periodā.

Savukārt patēriņam realizēta degviela 1.019 miljonu tonnu apjomā, kas ir par 5.41 tūkst. tonnām jeb par 1% mazāk kā 2007. gada attiecīgajā periodā. Ievērojami samazinājies benzīna (par 14.43 tūkst tonnām jeb 5%) un autogāzes (par 4,2 tūkst tonnām jeb 19%) patēriņam realizētais daudzums. Samazinājies arī degvieleļļas un biodīzeļdegvielas patēriņam realizētais daudzums. Savukārt, par 10.56 tūkst. tonnām jeb 18 % palielinājusies petrolejas (t.sk. reaktīvā degviela) realizācija.

Mazumtirdzniecībā deviņos mēnešos kopumā realizēts 671.21 tūkst. tonnu degvielas, kas ir par 11.77 tūkst. tonnām jeb 2% mazāk kā 2007.gada attiecīgajā periodā. Par 12.97 tūkst. tonnām jeb 4 % samazinājies mazumtirdzniecībā realizētā benzīna un par 3.89 tūkst. tonnām jeb 19% realizētās naftas gāzes, kuru izmanto par degvielu, daudzums. Nedaudz, par 5.34 tūkst. tonnām jeb 1.5%, pieaudzis realizētās dīzeļdegvielas apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Nodokļu maksātāji vairs nav valsts noslēpums

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kļuvis zināms, kas un par cik uztur šo valsti – četru klikšķu attālumā ikvienam ir pieejams Latvijas nodokļu maksātāju saraksts

Dienas Bizness par to rakstīja vēl tālajos deviņdesmitajos, sakot, ka būtu ļoti vērtīgi, ja būtu pieejami dati par to, cik katrs uzņēmums samaksā nodokļos. Igaunijā šādi dati jau kādu laiku ir pieejami, bet 2015. gadā arī Latvija ir tikusi tik tālu, lai šos skaitļus vairs neslēptu. Ir redzams, cik daudz katrs uzņēmums samaksājis Iedzīvotāju ienākumu nodoklī, cik sociālās apdrošināšanas iemaksās, un daudzas citas interesantas lietas.

Topa augšgalā pēc kopumā budžetā samaksāto nodokļu apjoma atrodas akcīzes nodokļa maksātāji. Pārskatāmības labad varētu vēlēties, lai akcīzes nodokļa maksātāji būtu nodalīti atsevišķi, jo tad topa pirmās vietas mainītos, bet labā ziņa ir tā, ka, pieliekot nedaudz pūles, iespējams aprēķināt, cik tad nodokļos konkrētais uzņēmums samaksā par vienu savu darbinieku. Šie ir dati, kas ļautu godīgāk un caurspīdīgāk sakārtot arī iepirkumus, kuros bieži dzirdamas sūdzības par to, ka uzvar tie pretendenti, kas izvairās no nodokļu nomaksas. Tāpat uzņēmējiem iespējams izvērtēt savus potenciālos klientus un partnerus, izdarot attiecīgus secinājumus, piemēram, ja akcīzes nemaksātājam darbaspēka nodokļi uz kopējo nodokļos samaksāto summu ir samērā nelieli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan kopbudžeta nodokļu ieņēmumi ir teju par 11 milj. eiro lielāki, tomēr vairākos nodokļos šogad iekasēts mazāk, kā bija plānots; nodokļu eksperti aicina būt uzmanīgiem ar ambicioziem plāniem un budžeta deficītu

Tādu ainu rāda Finanšu ministrijas dati par nodokļu ieņēmumu izpildi piecos mēnešos. Vairāki aptaujātie norāda, ka atbildību par šī gada budžeta izpildi nevar prasīt no Māra Kučinska valdības, jo tā to esot saņēmusi mantojumā no Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta.

Kopbudžeta ieņēmumi (neskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) šā gada pirmajos piecos mēnešos ir par 10,8 milj. eiro lielāki, nekā plānots, pieaugums ir arī uzņēmumu ienākuma un akcīzes nodokļos, savukārt plānotais ienākumu līmenis nav sasniegts pievienotās vērtības un iedzīvotāju ienākuma nodokļos, kā arī sociālās apdrošināšanas iemaksās. Aptaujātos priecē, ka nodokļu ieņēmumi kopumā šogad ir lielāki (par 129 milj. eiro) nekā pērn analogā laikā pagājušajā laikā. «Tas, ka nodokļu ieņēmumi šogad ir lielāki nekā pērn analogā laikā, ir vairāku iemeslu kopējais efekts,» saka AS BDO Latvia izpilddirektors Egons Liepiņš. Gan viņš, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji norāda, ka šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir lielāka minimālā un arī vidējā alga, rezultātā jābūt lielākiem iedzīvotāju ienākuma un sociālās apdrošināšanas ieņēmumiem, turklāt lielākas algas nodrošina lielākus (arī dārgākus) pirkumus, kas savukārt ļauj iekasēt lielākus pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa ieņēmumus. Jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likmes vairākām precēm ir augstākas nekā pirms gada. «Tas, ka vairākos nodokļos budžetā ir ielikta augstāka prognoze par izpildi, liek aizdomāties par to, vai šim gadam plānotais nodokļu apmērs tiks iekasēts, vēl jo vairāk, ja nodokļu administrācijas metodes neliecina par būtiskām uzvarām cīņā ar ēnu ekonomikas pūķi,» bilst E. Liepiņš. Viņš ir skeptisks par šā gada plānoto nodokļu ieņēmumu pieauguma prognozi – 5,3%, ja iekšzemes kopprodukts augs tikai par 2% vai, maksimums, 2,5%, jo īpaši, ja rūk tranzītkravu apjomi, turklāt neprognozējama ir Brexit referenduma ietekme uz ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Lai gan iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem ES, nodokļu slogs Latvijā ir augsts

LETA, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā iekasēto nodokļu apjoms ir starp zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), tomēr nodokļu slogs godīgam nodokļu maksātājam mūsu valstī ir augsts, Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Līdz ar to turpmāka nodokļu paaugstināšana bremzētu ekonomikas izaugsmi un pasliktinātu konkurētspēju.

Eksperts skaidroja nodokļu sloga mērīšanas īpatnības. Piemēram, mēdz mērīt iekasēto nodokļu apjomu pret iekšzemes kopproduktu. Šāda mērījuma secinājums ir, ka Latvijā iekasēto nodokļu apmērs pret iekšzemes kopproduktu ir zems. Tomēr šo rādītāju ietekmē ēnu ekonomika, tāpēc, ja kopumā tiek iekasēts relatīvi neliels nodokļu apjoms, tas vēl nenozīmē, ka nodokļu maksātāja slogs ir zems, bet gan var liecināt, ka ir pietiekami augsta ēnu ekonomika. Papildus ēnu ekonomikai iekasēšanas apjomu ietekmē arī nodokļu sistēmā iestrādāto atlaižu un pazemināto likmju apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā nodokļos iekasēti 406,85 miljoni latu

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Augustā nodokļos iekasēti 406,85 miljoni

, 07.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šā gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šā gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Septembrī nodokļos iekasēti 385 miljoni

, 10.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk- VID) kopā nodrošinājis 384,91 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada septembri, ir par 90,92 milj. latu jeb 30,9% vairāk, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada septembrī kopā iekasēti 200,1 milj. latu, kas ir par 43,57 milj. latu jeb 27,8% vairāk nekā pagājušā gada septembra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 113,38 milj. latu (+30,47 milj. latu jeb 36,7% attiecībā pret 2006.gada septembri), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 71,22 milj. latu (+16,9 milj. latu jeb 31,1%). Pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – septembrī iekasēti 28,76 milj. latu, kas ir par 9,57 milj. latu jeb par 49,9% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 112,21 milj. latu (+23,46 milj. latu jeb 26,4%). Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šī gada septembrī iekasēti 43,87 milj. latu (+9,84 milj. latu jeb 28,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Februārī VID iekasējis 316 miljonus

, 21.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 315,77 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada februāri, ir par 92,3 milj. latu jeb 41,3 % vairāk, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada februārī kopā iekasēti 153,32 milj. latu, kas ir par 49,74 milj. latu jeb 48 % vairāk nekā pagājušā gada februāra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 99,7 milj. latu (+ 27,12 milj. latu jeb 37,4 % attiecībā pret 2006.gada februāri), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 62,36 milj. latu (+ 15,37 milj. latu jeb 32,7 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,39 milj. latu (+ 66,4 tūkst. latu jeb 20,8 %).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - februārī iekasēti 24,3 milj. latu, kas ir par 11,83 milj. latu jeb par 94,9 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 85,92 milj. latu (+24,11 milj. latu jeb 39%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šī gada februārī iekasēti 315,77 miljoni latu

, 21.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 315,77 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada februāri, ir par 92,3 milj. latu jeb 41,3 % vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada februārī kopā iekasēti 153,32 milj. latu, kas ir par 49,74 milj. latu jeb 48 % vairāk nekā pagājušā gada februāra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 99,7 milj. latu (+ 27,12 milj. latu jeb 37,4 % attiecībā pret 2006.gada februāri), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 62,36 milj. latu (+ 15,37 milj. latu jeb 32,7 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,39 milj. latu (+ 66,4 tūkst. latu jeb 20,8 %).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - februārī iekasēti 24,3 milj. latu, kas ir par 11,83 milj. latu jeb par 94,9 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 85,92 milj. latu (+24,11 milj. latu jeb 39%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID iekasējis 1,35 miljardus

, 09.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 356,73 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada aprīli, ir par 93,99 milj. latu jeb 35,8 % vairāk, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Valsts pamatbudžetā šī gada aprīlī kopā iekasēti 180,09 milj. latu, kas ir par 46,05 milj. latu jeb 34,4 % vairāk nekā pagājušā gada aprīļa mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 106,23 milj. latu (+ 29,7 milj. latu jeb 38,8 % attiecībā pret 2006.gada aprīli), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 68,86 milj. latu (+ 18,67 milj. latu jeb 37,2 %), bet dabas resursu nodoklis - 1,55 milj. latu.

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - aprīlī iekasēti 38,13 milj. latu, kas ir par 14,53 milj. latu jeb par 61,6 % vairāk nekā pērn, savukārt iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 94,43 milj. latu (+24,87 milj. latu jeb 35,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļos iekasēti 4,60 miljardi

, 09.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 4,60 miljardu latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gadu, ir par 1,16 miljardu latu jeb 33,8% vairāk, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Valsts pamatbudžetā šajā gadā kopā iekasēti 2,32 miljardi latu, kas ir par 553,62 milj. latu jeb 31,3% vairāk nekā pagājušā gadā, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 1,38 miljardi latu (+377,18 milj. latu jeb 37,7% attiecībā pret 2006. gadu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 887,80 milj. latu (+230,53 milj. latu jeb 35,1%). Pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – 2007. gadā iekasēti 399,75 milj. latu, kas ir par 145,94 milj. latu jeb par 57,5% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 1,20 miljardi latu (+272,38 milj. latu jeb 29,3%). Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šajā gadā iekasēti 448,09 milj. latu (+81,90 milj. latu jeb 22,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī ieņēmumu plāns ir izpildīts par 99,6%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotā informācija par budžeta ieņēmumu daļas izpildi gada pirmajā mēnesī.

Aizvadītajā mēnesī valsts budžeta ieņēmumi veidoja 302,2 milj. Ls.

«Neskatoties uz nodokļu politikas izmaiņām, kā arī to, ka janvāris vienmēr ir bijis mēnesis, kad iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir ticis iekasēts mazāk nekā citos mēnešos – ieņēmumu plāns ir izpildīts,» norāda finanšu ministrs Einars Repše. Viņaprāt, nodokļu izpildes rādītāji liecina, ka valsts ekonomiskā situācija stabilizējas.

Tāpat janvāra ieņēmumi klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros tika pārcelti uz februāra sākumu, tādējādi ir izveidojusies neizpilde nenodokļu ieņēmumos.

Db jau vēstīja, ka janvārī plānotajā apjomā nav iekasēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). FM to skaidro ar to, ka daudzi darba devēji izmaksāja algas un arī samaksāja IIN nodokli par 2009.gada pēdējo mēnesi jau decembrī. Tādēļ janvāris vienmēr ir bijis mēnesis, kad IIN ir ticis iekasēts mazāk nekā citos mēnešos, savukārt decembra izpilde vienmēr ir bijusi lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 7,5% mazāk nekā plānots

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunija nodokļos iekasējusi 85% no šogad plānotā

Dienas Bizness, 07.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā valsts nodokļu ieņēmumos pirmo desmit mēnešu laikā iekasēji 84,8% no šogad kopumā plānotā apjoma. Desmit mēnešos iekasēti 3,6 miljardi eiro, raksta BBN.

Šogad desmit mēnešos iekasēts par 7,3% vairāk nekā šādā laika periodā 2010. gadā un par 8% vairāk nekā 2009. gada pirmajos desmit mēnešos.

Oktobrī Igaunija iekasējusi nodokļos 408,2 miljonus eiro.

Šogad oktobrī sociālais nodoklis iekasēts 151,3 miljonu eiro apmērā, bet kopumā šogad pirmo desmit mēnešu laikā šis nodoklis iekasēts 85,6% apmērā no gadā kopumā plānotā apmēra.

Igaunija desmit mēnešos iekasējusi pievienotās vērtības nodokli 85,5% apmērā, akcīzes nodokli 84,7% apmērā, bet iedzīvotāju ienākuma nodokli 81,1% apmērā un uzņēmumu ienākuma nodokli 78,1% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru