Lauksaimnieki no šodienas var pieteikties platību maksājumiem, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

Pieteikumus platību maksājumiem LAD pieņems līdz 22.maijam vai arī ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17.jūnijam.

Pieteikumus var iesniegt, aizpildot ģeotelpisko iesniegumu LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, taču iesniegumus no mazajām saimniecībām LAD pieņems pa tālruni.

Dienesta pārstāvji norāda, ka 2024.gadā prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi paši kā pērn.

Taču kā galvenās izmaiņas 2024.gada sezonā LAD min, ka standartizlaides vienības šogad ir samazinātas līdz 300 eiro par hektāru auzām, griķiem un citām kultūrām, kamēr iepriekšējā gadā tie bija 400 eiro par hektāru. Tāpat 4% no neražojošās platības varēs nodrošināt arī ar starpkultūrām un slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, lucernu, āboliņu, zirņiem, lauku pupām un citiem, par šo platību nesaņemot otrās ekoshēmas maksājumu.

Valsts kontroles (VK) ieteikumu īstenošanas dēļ lauksaimnieki platību maksājumus saņems divus līdz trīs mēnešus vēlāk nekā līdz šim, sacīja Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktore Anna Vītola-Helviga.

Viņa norādīja, ka VK platību maksājumus pārbaudīja pirmo reizi, akcentu liekot uz tiesiskā valdījuma pārbaudi, ko LAD pārbauda izlases veidā.

Vītola-Helviga informēja, ka vienoto platību maksājumu (VPM) ir tiesīgi saņemt zemes apsaimniekotāji ‒ personas, kuras reāli kopj zemi. «Tie var būt gan zemes īpašnieki, gan arī nomnieki,» norādīja LAD direktore un piebilda, ka atbilstoši Latvijas likumiem nomas līgumus var slēgt visdažādākajos veidos.

«Patlaban Latvijā nav vienota nomas līgumu reģistra. Civillikums noteic, ka nomas līgumu var noslēgt arī mutiskā formā,» atzina Vītola-Helviga un minēja, ka, iesniedzot platību maksājumu pieteikumu, netiek prasīti nomas līgumi. «Tos pārbauda, ja tiek konstatētas dubultas deklarācijas (gadījumi, kad divi lauksaimnieki ir iesnieguši VPM pieteikumus uz vienu platību), kā arī veicot fiziskās kontroles uz vietas saimniecībās. Tas nozīmē, ka zemes lietošanas tiesības tiek pārbaudītas apmēram 7000 finansējuma saņēmēju no 66 tūkstošiem,» pastāstīja LAD direktore.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par šīs vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un līdz ar to precizētu finansējuma sadalījumu, atbilstoši likumprojektam Grozījumi likumā Par valsts budžetu 2006.gadam, Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību.

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, noteikumu projekts paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu Atbalsts, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecība, kura mērķis ir daļēji kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 2006.gadā.

Noteikumi paredz, ka kompensācijas tiks izmaksātas, pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.

Dokumenta projektā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25 702 872 lati. Kompensācijas paredzētas izmaksāt par radītājiem zaudējumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās - kopsummā 19 737 830 latu, lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā) - 5 774 929 latu, mežaudžu atjaunošanai - 300 000 latu.

Lai nodrošinātu kompensāciju izmaksu par šīs vasaras sausuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un līdz ar to precizētu finansējuma sadalījumu atbilstoši likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2006.gadam"", Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Grozījumi 2006.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.21 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2006.gadā un tā piešķiršanas kārtību".

Pamatojoties uz iepriekš valdībā apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par ārkārtas situāciju lauksaimniecībā", noteikumu projekts paredz ieviest jaunu atbalsta pasākumu "Atbalsts, lai kompensētu sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecība", kura mērķis ir daļēji kompensēt sausuma radītos zaudējumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā 2006.gadā.

Noteikumi paredz, ka kompensācijas tiks izmaksātas pamatojoties uz lauksaimnieku platību maksājuma pieteikumiem un iesniegumiem par ciltsdarba pasākumu īstenošanu attiecīgajā nozarē. Tas nodrošinās maksimālu līdzekļu izmaksu līdz gada beigām.

Dokumenta projektā noteikts, ka izmaksājamā atbalsta kopsumma ir 25 702 872 lati. Kompensācijas paredzētas izmaksāt par radītājiem zaudjumiem augkopības un lopbarības kultūraugu sējplatībās - kopsummā 19 737 830 latu, lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā) - 5 774 929 latu, mežaudžu atjaunošanai - 300 000 latu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.

Tā kā LAD šogad aicināja lauksaimniekus iesniegt pieteikumus elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), tad kopā EPS šogad iesniegti 61 055 pieteikumi, bet papīra formātā 287 (kopā LAD saņēmis 61 343 pieteikumus).

Par 17 000 ha ir pieaudzis pieteikto platību apjoms, salīdzinot ar 2015.gadu, šogad lauksaimnieki atbalstam pieteikuši 1,685 milj.ha lielas platības.

LAD šā gada pavasarī rīkoja apjomīgu informatīvo kampaņu un palīdzēja klientiem klātienē aizpildīt pieteikumus EPS, tāpēc lauksaimnieki savlaicīgāk iesniedza pieteikumus. Rezultātā būtiski ir samazinājies to klientu skaits, kas pieteicās atbalstam ar kavējuma sankciju. 2015.gadā tādi bija 3245 lauksaimnieki, šogad tikai 1469.

Lauku Atbalsta dienests (LAD) mēģinās atgūt SAPARD naudu no SIA Konservi, kas par maksātnespējīgu pasludināts šā gada septembrī. Šis ir pirmais gadījums, kad iztērētā ES nauda tiks atprasīta no tās saņemēja. LAD Administratīvā departamenta direktore Inga Tarvāne informēja, ka SIA Konservi administrators izsludinājis kreditoru pieteikšanos un LAD jau iesniedzis savu pieteikumu. Pēc LAD datiem, SIA Konservi ES pirmsiestāšanās fonda SAPARD līdzekļus saņēma 2003. gada 2. septembrī, savukārt tieši pēc gada tika ierosināta kompānijas maksātnespējas lieta. Kopējā SIA Konservi piesķirtā summa bija 31 576 tūkstoši Ls, tajā skaitā ES finansējums – 23 682 Ls, bet 7894 Ls – valsts finansējums. SAPARD līdzekļus uzņēmums saņēmis apakšprogrammā Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga pilnveidošana. Jāpiebilst, ka vēl apmēram desmit gadījumi tiek izmeklēti tiesībsargājošajās iestādēs, par kuriem LAD radās aizdomas par iespējamām nelikumībām, bet krimināllieta ierosināta par diviem gadījumiem. Savukārt divos gadījumos atbalsta pretendenti nav apmierināti ar Lauku Atbalsta dienesta lēmumu par līdzekļu piešķiršanas atteikumu, tāpēc tie pārsūdzēti tiesā. I. Tarvāne sacīja, ka viens gadījums ir par eksporta kompensācijām, bet otrs – par pirmsiestāšanās fonda SAPARD atbalstu. Detalizētāk katru gadījumu LAD vadība nevēlējās komentēt. Vien LAD direktore Irina Pilvere piebilda, ka jebkurš LAD lēmums ir apstrīdams, ja ar to nav apmierināts atbalsta pretendents. Db jau savulaik ziņoja par aizdomīgajiem SAPARD gadījumiem. Tāpat jau vēstīts (22.12.), ka Valmieras rajona tiesa SIA Satva Plus valdes priekšsēdētājam Pēterim Lejniekam par dokumentu viltošanu nolūkā sanemt SAPARD atbalstu piesprieda nosacītu sodu ar pārbaudes laiku uz pusotru gadu. Lejnieks bija iesniedzis LAD viltotu VID izziņu par to, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu, lai gan tādi bija.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā. Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām.

Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Šā gada 10.aprīlī Lauku atbalsta dienests (LAD) sāks «Platību maksājumu iesniegumu 2012.gadā» pieņemšanu.

Tiem lauksaimniekiem, kuri pirmo reizi vēlas pieteikties platību maksājumu saņemšanai, jāreģistrējas kā LAD klientiem. To var izdarīt tās LAD reģionālās lauksamniecības pārvaldes Klientu apkalpošanas daļā, kuras teritorijā atrodas lielākā apsaimniekojamā lauksamniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība, vai jebkurā citā LAD Klientu apkalpošanas daļā. RLP ir pieejamas iesniegumu veidlapas un Informatīvais materiāls platību maksājumu saņemšanai 2012.gadā.

Savukārt konkrētajam pretendentam sagatavotas lauku bloku kartes var saņemt tajā RLP, kurā 2011.gadā tika iesniegts platību maksājumu iesniegums. Aizpildīts iesniegums un lauku bloku kartes ar precīzi iezīmētām platībām LAD jāiesniedz līdz 2012.gada 15.maijam. Dokumenti tiks pieņemti arī līdz 11.jūnijam, taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu.

Vēl arvien lauksaimnieki var pieteikties papildu valsts tiešajiem maksājumiem par lauksaimniecības dzīvniekiem un realizēto piena daudzumu kvotas ietvaros Lauku atbalsta dienests (LAD) atgādina, ka 2005. gadā lauksaimnieki var pieteikties uz papildu valsts tiešajiem maksājumiem par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, zīdītājgovīm un aitu mātēm, kā arī par realizēto piena daudzumu rīcībā esošās kvotas ietvaros. Lai saņemtu papildu valsts tiešos maksājumus par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, lauksaimniekam līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 15. datumam LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (RLP) jāiesniedz aizpildīts iesniegums, kurā norādīti nokauto vai nokaušanai eksportēto dzīvnieku identitātes numuri. Pēdējais iesnieguma iesniegšanas datums ir 2006. gada 15. aprīlis. Lai saņemtu papildu valsts tiešos maksājumus par zīdītājgovīm, lauksaimniekam līdz š.g. 15. jūlijam jāiesniedz aizpildīts iesniegums LAD RLP. Ņemot vērā, ka kopējo dzīvnieku skaitu veido zīdītājgovis un telītes, vēršam uzmanību, ka iesniegumā norādītajam zīdītājgovju skaitam ir jābūt vismaz 60% no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita, un maksājumam pieteikto telīšu skaits nedrīkst pārsniegt 40% no iesniegumā norādītā kopējā dzīvnieku skaita. Lai saņemtu papildu valsts tiešos maksājumus par aitu mātēm, lauksaimniekam līdz 2005. gada 15. jūlijam jāiesniedz aizpildīts iesniegums par aitu māšu skaitu uz 1. jūliju, ņemot vērā, ka ganāmpulkā jābūt ne mazāk par 10 aitu mātēm, kuras pieteikuma iesniegšanas dienā ir vecākas par gadu. Lai saņemtu papildu valsts tiešos maksājumus par realizēto piena daudzumu kvotas ietvaros, ko lauksaimnieks realizējis iepriekšējā kvotas gadā (no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 31. martam), atbalsta pretendentam jāiesniedz aizpildīts iesniegums LAD RLP līdz š.g. 15. jūlijam. Iesniegumu veidlapas atbalsta pretendenti var saņemt LAD RLP. Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām saistībā ar maksājumu saņemšanu, LAD aicina lauksaimniekus savlaicīgi sniegt informāciju valsts aģentūrā Lauksaimniecības datu centrs par izmaiņām ganāmpulkā un ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrāciju. LAD aicina arī tos atbalsta pretendentus, kas Lauku attīstības plāna pasākuma Agrovide ietvaros 2005. gadā saistību pārņemšanas vai nodošanas rezultātā ir palielinājuši vai samazinājuši apsaimniekojamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības salīdzinājumā ar 2004. gadu, iesniegt LAD RLP aizpildītu saistību nodošanas – pārņemšanas veidlapu, ja tas vēl nav izdarīts. Šo veidlapu var atrast informatīvajā brošūrā Rokasgrāmata platību maksājumu saņemšanai 2005. gadā vai saņemt RLP.

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, no 20.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, kas ir par vienu nedēļu ilgāk nekā pērn, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Šogad termiņš pagarināts ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā.

Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 9.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 9.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā.

Vienotais platībmaksājums pastāvēja 20 gadus, tāpēc, pielāgojoties jaunajai sistēmai, zemniekiem visgrūtāk bijis mainīt paradumus, intervijā atzina Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka arī pārējā Eiropas Savienībā (ES) lauksaimnieki nav ar jauno kārtību apmierināti. Viņš ir runājis ar dalībvalstu iestāžu vadītājiem, tostarp, Vācijā, Zviedrijā un Somijā, un arī citviet zemnieki nav apmierināti ar jauno kārtību, jo pie vecās bija pieraduši jau vairākus gadus.

"Sistēma mainās, un, ja mēs kā sabiedrība, kā ES kopiena gribam dzīvot sakoptākā, tīrākā vidē, mazāk lietot minerālmēslus, mazāk, lai brauc ar traktoriem, lai ir vairāk dabisko pļavu, lai gar grāvmalēm ir buferjoslas, kas samazina noplūdes upēs, tad neizbēgami esošā sistēma bija jāmaina," uzsvēra Krūmiņš.

Viņš atzīmēja, ka gan LAD, gan Zemkopības ministrija ņems vērā šī gada pieredzi un pauda pārliecību, ka arī Eiropas Komisija izdarīs secinājumus par pieteikšanos. "LAD izdarīja milzīgu darbu, skaidrojot un palīdzot aizpildīt pieteikumus, tādēļ milzīgs paldies komandai. Arī pēdējā pieteikumu iesniegšanas dienā pēc plkst.17 mēs negaidījām, ka būs tik daudz pieteikumu, tādēļ strādājām līdz pēdējam klientam," stāstīja Krūmiņš.

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

No šā gada 11.aprīļa līdz 23.maijam lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumiem, iesniedzot Vienoto iesniegumu. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, ir 15.jūnijs, informē Lauku atbalsta dienests.

Tiem lauksaimniekiem, kuru saimniecībā ir 10 hektāri vai vairāk lauksaimniecības zemes, atbalsta saņemšanai šogad obligāti jāpiesakās tikai Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). LAD aicina arī visus pārējos lauksaimniekus iesniegt Vienoto iesniegumu EPS, jo piesakoties platību maksājumiem elektroniski, lauksaimniekiem ir vairāk ieguvumu, nekā tad, ja iesniegums iesniegts papīra formātā.

Viens no ieguvumiem – iespēja saņemt maksājumus ātrāk. Būtiski, ka EPS kļūdas ir iespējams novērst jau pieteikuma iesniegšanas brīdī, tas savukārt ļauj izvairīties no sankcijām. Tikai tiem klientiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai EPS, LAD varēs pagūt nosūtīt brīdinājumus par kļūdām, un lauksaimnieks paspēs līdz 27.jūnijam iesniegt labojumus, nesaņemot par to sankcijas. Šādus labojumus nepagūs konstatēt papīra formātā iesniegtajos iesniegumos. Sistēma sniegs brīdinājumus arī gadījumos, ja klients aizmirsīs pieteikties kādam no atbalsta veidiem, ko būs saņēmis iepriekšējos gados, kā arī neļaus pieteikt neatbilstošas platības.

Šogad liela daļa ES struktūrfondu līgumu noslēdzēju lauksaimniecībā izvērtē savas iespējas un lauž līgumus. Pieaug arī maksātnespēju ierosināšana.

Kā liecina ES līdzekļus administrējošās iestādes Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, kopumā pēdējo divu gadu laikā lauzti līgumi par 3.9 miljoniem Ls, kas ir sabiedriskā finansējuma kopsumma. Tomēr kopējais atbrīvojies finansējums ir ievērojami lielāks, jo tas ietver ne tikai lauzto līgumu summu, bet arī līdzekļus, kas atbrīvojušies neatbilstību un citu iemeslu rezultātā.

Izlemj nerealizēt

LAD pārskatā par ceturkšņiem norādīts, ka pārsvarā nu jau lauztie līgumi tika slēgti 2004.-2006.gados, kad Latvijas ekonomikā bija vērojams uzplaukums. Diemžēl pēdējā gada laikā situācija ir ievērojami pasliktinājusies un liela daļa uzņēmumu pārvērtē savas attīstības perspektīvas un izlemj projektus nerealizēt, līdz ar to tiek lauzti līgumi. Vēl viens iemesls līdzekļu neizmantošanai ir tas, ka daļa uzņēmumu iepriekš minētā iemesla dēļ atmaksā jau saņemtos līdzekļus, lai varētu savu biznesu pārdot un nebūtu piecu gadu uzraudzība. LAD arī norāda, ka pašlaik vērojama daudzu maksātnespēju ierosināšana - iemesls tas pats iepriekšējais - ekonomiskās situācijas pasliktināšanās - veidojas neatbilstība un LAD piesaka kreditoru prasījumu.

Pieejams atbalsts ieguldījumiem klimata pārmaiņu un pielāgošanās pasākumu īstenošanai lauku saimniecībās 29 miljonu eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

LAD aicina iesniegt projektus atbalstam investīcijām ierobežotiem mērķiem pasākumā "Ieguldījumi materiālajos aktīvos". Atbalstu iespējams gūt divos apakšpasākumos - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Tāpat dienesta pārstāvji norāda, ka attiecināmi ir ieguldījumi tikai pamatlīdzekļu iegādē un būvniecībā atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai. Tāpat finansējums nav sadalīts pa reģioniem, bet pa mērķa virzieniem un atbalsta saņēmējiem.

"Atbalsta ieguldījumiem lauku saimniecībās" piešķirtais finansējums ieguldījumiem energoefektivitātē un atjaunojamās enerģijas izmantošanā ir seši miljoni eiro un tas tiks sadalīts pa trijām saimniecību grupām. Mazo saimniecību grupai tiks piešķirts viens miljons eiro, vidējo saimniecību grupai 2,4 miljoni eiro un lielo saimniecību grupai 2,6 miljoni eiro, skaidro LAD pārstāvji.

Pamatojoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmumu apturēt AS Latvijas Krājbanka finanšu pakalpojumu sniegšanu, Valsts kase līdz turpmākam paziņojumam nepieņems un neizpildīs maksājumu rīkojumus, kuros kā maksājuma saņēmēja konts būs norādīts AS Latvijas Krājbanka konta numurs. Tādejādi no 22.novembra Lauku atbalsta dienests (LAD) neveic atbalsta maksājumus uz to klientu kontiem, kuri atvēri a/s Latvijas krājbanka.

Lai netiktu aizkavēta 2011.gada tiešo maksājumu avansu saņemšana, LAD aicina klientus sniegt informāciju par mainīto bankas kontu.

Klientiem jāizpilda fiziskas vai juridiskas personas reģistrācijas veidlapa, atzīmējot, ka tiek veiktas izmaiņas klienta datos. Bez tam pie jaunā konta jānorāda, vai tas būs pamatkonts, uz kuru LAD turpmāk pārskaitīs atbalsta maksājumus.

Veidlapas klienta datu maiņai pieejamas LAD mājas lapas lad.gov.lv sadaļā LAD klientu reģistrācija.

Aizpildītu un parakstītu iesniegumu jāiesniedz tuvākajā LAD reģionālajā lauksamniecības pārvaldē (RLP) vai jānosūta pa pastu.

LAD Klientu apkalpošanas daļas līdz nedēļas beigām strādāšot pagarinātu darba laiku līdz 19.00, lai tās būtu pieejamas klientiem arī pēc darba dienas beigām.

Gaļas pārstrādes uzņēmumu parādi zemniekiem pēdējā gada laikā auguši 3,5 reizes un ir vislielākie pēdējo septiņu gadu laikā.

Gatavi tiesāties

Nemierā ar parādiem, zemnieki ir gatavi tiesāties ar gaļas pārstrādes uzņēmumu a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts (Ruks) par parādu piedziņu, jo uzņēmums nav norēķinājies par piegādāto produkciju. LAD Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes administratīvās daļas vadītāja Baiba Kiršblate Db informēja, ka pārvaldē vērsās septiņi Ruka piegādātāji, kam uzņēmums bija palicis parādā dažādas summas, sākot no 200 līdz 9000 Ls. Patlaban parādi samazinās, uzņēmums izrāda vēmi maksāt un maksā, tāpēc prasības pieteikums tiesai pagaidām netiek gatavots. Ja šis process apstāsies, tad vēršanās tiesā būs nekavējoša, piebilda LAD pārstāve. Ruka valdes priekšsēdētāja Heinriha Norberta komentāru par notiekošo Db vakar neizdevās saņemt. Db kļuvis zināms, ka parādnieku sarakstā ir arī z/s Lankalni un citi uzņēmumi, bet vēl daļa ignorē prasību par parādu datu sniegšanu. Lankalnu valdes priekšsēdētājs Juris Jaunzems Db atzina, ka parādi lauksaimniekiem ir, bet konkrētus apjomus viņš nenosauca. Uzņēmējs norādīja, ka galvenais iemesls, kāpēc kavējas maksājumi zemniekiem, ir tas, ka tirgotāji savlaicīgi nenorēķinās par piegādēm - uzņēmums preci dod uz pēcmaksu, kas sasniedz 30 - 45 un pat 60 dienas. "Nauda nenāk. Ražošanas apjomus esam samazinājuši par 20 %. Ja tā turpināsies, tad nevienas rūpnīcas vairs nebūs," sarūgtinājumu pauž Lankalnu valdes priekšsēdētājs. Lankalni un Ruks bija vieni no pirmajiem, kas pirms Latvijas iestājas ES ieguva eksporta sertifikātus svaigās gaļas eksportam uz ES valstīm. Ruks var lepoties ar vienu no modernākajām kautuvēm Latvijā, kur ieguldīti arī SAPARD līdzekļi. Šā gada sākumā Ruka vārds plaši izskanēja saistībā ar nogalināto uzņēmuma īpašnieku Aigaru Lūsi.

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Zemkopības ministrija (ZM) un tās padotības iestādes, gada beigās veicot nepamatotus avansu maksājumus – 2010.gadā Ls 859,53 tūkst. apmērā, nav tiesiski un ekonomiski rīkojušās ar finanšu līdzekļiem, teikts Valsts kontroles (VK) atzinumā par ZM darbības pārskatu.

Revīzijā VK konstatējusi, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras pār ES finansējuma piešķiršanu tikai tiesību aktos noteiktajiem finansējuma saņēmējiem, kā rezultātā pastāv krāpšanas risks un nepamatotu platību maksājumu izmaksu risks.

Revīzijā konstatēts, ka, lemjot par vienotā platības maksājuma piešķiršanu, LAD nepārliecinās par pieteikumu iesniegušo personu īpašuma vai valdījuma tiesību esamību uz pieteikto zemes gabalu. LAD lēmums (ja nav bijusi platību pārdeklarēšana vai LAD fiziskā kontrole) tiek pieņemts, pamatojoties tikai uz iesniegumu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti. Tādējādi atbalstu saņemt ir iespēja ikvienai personai, kuras rīcībā ir informācija par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras netiek pieteiktas atbalsta saņemšanai.

Novembrī un decembrī Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālās pārvaldes turpina pieņemt lauksaimnieku iesniegumus vairākās valsts subsīdiju, Lauku attīstības plāna, kā arī Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmās. Tāpat arī LAD šonedēļ uzsāks ES tiešo maksājumu izmaksas, Db.lv informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska.

LAD reģionālās lauksaimniecības pārvaldes turpina projektu iesniegumu pieņemšanu uz vairākiem Vienotā programmdokumenta prioritātes "Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana" pasākumiem. Tie ir: pasākums "Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos", pasākuma "Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana" aktivitāte "Zemes uzlabošana", kā arī pasākuma "Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana" aktivitātes "Lauku tūrisma un amatniecības veicināšana" apakšaktivitāte "Amatniecības veicināšana". Projektu iesniegumus uz šiem pasākumiem pieņems līdz 2.decembrim.

Tāpat joprojām tiek pieņemti iesniegumi uz Lauku attīstības plāna pasākumiem "Priekšlaicīgā pensionēšanās", "Atbalsts ražotāju grupām" un "Eiropas Savienības standartu sasniegšana". Informācijai par šo pasākumu iesniegumu pieņemšanas beigu termiņiem tiks publicēta LAD interneta mājas lapā www.lad.gov.lv.

Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu pieņemšanu Eiropas Savienības Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas apakšpasākumiem - Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē un Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā - par kopējo summu 41 miljons eiro, liecina sludinājums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē notiks no 6.jūlija līdz 4.augustam, pieejamais publiskais finansējums ir 11 miljoni eiro.

Arī projektu iesniegumu pieņemšana apakšpasākumā Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā fiziskām personām, juridiskām personām, lauku saimniecībām un pašvaldībām notiks no 6. jūlija līdz 4.augustam.

Šajā apakšpasākumā pieejamais publiskais finansējums ir 15 miljoni eiro.

Fiziskām vai juridiskām personām, kas šajā apakšpasākumā iesniegs projektus valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanā, pieteikšanās laiks ir no 6.jūlija līdz 30 decembrim vai arī līdz izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētajam paziņojumam par kārtas noslēgumu.