Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, «Mārupe Wake Park» izveidots pūšļu parks, kurš šobrīd kļuvis pieprasītāks nekā veikparks, biznesa portālam db.lv pastāstīja «Mārupe Wake Park» īpašnieks Kristaps Gredzens.

Pūšļu parka izveidē ieguldīti 30 tūkstoši eiro.

«Sākotnēji domāju, ka veidot pūšļu parku būtu nenopietni. Pagāja trīs gadi un izdomāju, ka tomēr jāpamēģina. Interesanti ir tas, ka nesen Meksikā apmeklēju pūšļu parku, bet tur pieprasījums bija ļoti neliels. Šeit par pieprasījumu nevaru sūdzēties. 30 tūkstoši eiro par pūšļu parku man šķita neadekvāti augsta summa, bet nevienā mirklī nenožēloju šo projektu,» teic K. Gredzens.

K. Gredzens stāsta, ka «Mārupe Wake Park» attīstībai vairākkārt izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums un viņš iesaka to darīt arī citiem uzņēmējiem.

«Mārupe Wake Park» ideja radusies nejauši - tagad hobijs pārtapis biznesā. «Mārupe Wake Park» izveidots pirms sešiem gadiem un ar 8 tūkstošiem eiro kabatā. K. Gredzens sapratis, ka lielu naudu tērē, braucot uz citiem veikparkiem, tāpēc jātaisa savs.

Latvijas uzņēmējiem piederošā AS Nordic Partners iegādājusies 51% daļu starptautiskajā Nordic Partners Limited holdingā, kļūstot par Latvijas lielāko pārtikas ražošanas uzņēmumu, loģistikas pakalpojumu sniedzēja un industriālo parku lielāko akcionāru.

Uzņēmumu sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska informē, ka vietējie uzņēmēji kontrolēs AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA Staburadzes Konditoreja, mazumtirdzniecības veikalu tīklu SIA Saldumu Tirdzniecība un uzņēmumu Lider Artur – Polijā, Margiris – Lietuvā, kā arī loģistikas pakalpojumu sniedzēju SIA NP Logistics un industriālo parku – SIA NP Jelgavas biznesa parks (RAF), SIA Nordic Industrial Park, SIA Nordic Technology Park un SIA NP Business Centre un citas saistītās uzņēmējsabiedrības. Notikušais darījums vēl jāapstiprina Latvijas Republikas Konkurences padomei.

Lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā NP Properties nodevis ekspluatācijā jauno noliktavu un ražošanas ēku kompleksu. Līdz ar to tika pabeigta viena no pirmā industriālā parka Latvijā Nordic Industrial Park paplašināšana.

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbilst ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvuzņēmumu Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība ir 7 tūkst. kv.m. Nākotnē plānots kompleksu paplašināt par vēl aptuveni 4 tūkst.kv.m.

Elita Moiseja, SIA NP Properties izpilddirektore: "Jaunais noliktavu un ražošanas ēku komplekss, kurā ieguldītas 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērtā vidē, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos NP Properties attīstītajos parkos."

Pieczvaigžņu viesnīcai Park Hotel Ķemeri, kas atradīsies bijušajā Ķemeru sanatorijā, joprojām tiek meklēts operators,

biznesa portālam pastāstīja Lotfi Abid, SIA Park Hotel Kemeri projekta vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka līgumu ar viesnīcas operatoru plānots noslēgt jau vasaras sākumā. Tagad kā iespējamais laiks tiek minēts nākamā gada janvāris.

Šobrīd pārrunu ceļā tiekot analizēti pasaules atpazīstamākie viesnīcu operatori ar pieredzi kūrortu industrijā. 2019. gada janvārī tiks noslēgts līgums ar vienu no operatoriem un uzsākti viesnīcas tālākie labiekārtošanas darbi, balstoties uz izvēlētā viesnīcu operatora standartiem. Šobrīd notiek pārrunas ar trim starptautiskiem viesnīcu operatoriem, taču konkrēti nosaukumi netiek atklāti.

Līdz šim viesnīcas ēkā noritējuši remontdarbi, lai sagatavotu to rekonstrukcijai – ierīkota apkures sistēma, kas nestrādāja vairāku gadu garumā, atjaunoti logi, savesta kārtībā drenāžas sistēma, tiek izstrādāti un saskaņoti nepieciešamie tehniskie, tehnoloģiskie un dizaina projekti. Objekta rekonstrukcijas un tehnoloģisko projektu izstrādē piedalījušies starptautiskie un vietējie vadošie eksperti wellness jomā. Tam visam bija nepieciešami gandrīz divi gadi. Viesnīcā ir ar mēbelēm labiekārtoti četri viesnīcas pilotnumuri (Junior Suit, Corner Suit, Standard Double un Standart Twin numuri). Kā mēbeļu, materiālu, aprīkojuma piegādātājus un sadarbības partnerus SIA Park Hotel Kemeri ir izvēlējies Latvijas uzņēmumus.

"Nordic Technology Park", pagājušo nedēļu noslēdzot telpu nomas līgumu ar SIA "Amber Furniture", ir kļuvis par pirmo Latvijā 100 % iznomāto industriālo parku. Kopumā "Nordic Technology Park" teritorijā ražošanas, noliktavu un biroju telpas nomā 34 kompānijas 36,5 tūkst. m2 platībā. ”Nordic Technology Park” šobrīd ir pirmais un vienīgais šāda tipa industriālais parks Latvijā, kas ir pilnībā iznomāts ražošanas un loģistikas uzņēmumiem, kas pārstāv galvenokārt kokapstrādes, metālapstrādes, plastmasas pārstrādes un vairumtirdzniecības nozares. Pēdējā pusgada laikā par "Nordic Technology Park" telpu nomniekiem ir kļuvuši vairāki tikko dibināti uzņēmumi ar vietējo vai ārvalstu kapitālu. No lielākajiem jaundibinātajiem uzņēmumiem var minēt metālapstrādes uzņēmumu SIA “21st. Drive Technology”, darbarīku ražotāju SIA "Hilat", mēbeļu ražotāju SIA "De Novo" un SIA "Deko Plate". Savukārt vairāki "Nordic Technology Park" esošie klienti ir izmantojuši iespēju attīstīties, paplašinot savas ražotnes un palielinot ražošanas apjomus. Noliktavu un ražošanas telpas ievērojami paplašināja mēbeļu ražotājs "Amber Furniture", tipogrāfijas "Reneprint" un “Jura Apgāds”, SIA "Anastasija" un SIA “Intra J”. Turpinot apgūt industriālā parka teritoriju, nākošgad kompānija "Nordic Technology Park" plāno uzsākt biroja ēkas rekonstrukciju, kuras kopējā iznomājamā platība būs 6,5 tūkst.m2. Līdz ar jaunās biroju ēkas nodošanu ekspluatācijā, plānots, ka tajā atradīsies dažādu platību biroji un komerctelpas. Paredzēts, ka jaunā biroju ēkas rekonstrukcijas darbi tiks pabeigti nākošā gada beigās un ēka atbildīs biroju klasifikatora B1 klasei.

4.oktobrī tika izsniegta pirmā droša elektroniskā paraksta viedkarte un Latvijas iedzīvotāji VAS "Latvijas pasts" var pieteikties e-paraksta iegādei Db.lv informēja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta preses sekretārs Tonijs Šabovics. "E-paraksts Latvijā izveidots 15 mēnešu laikā – tas ir īsākais laika posms, kādā Eiropas valstīs īstenots šāda veida projekts," atzīmē īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītāja pienākumu izpildītājs Viesturs Krievāns. "Trīspusējais līgums par droša e-paraksta izveidi starp Latvijas valsti, VAS "Latvijas pasts" un SIA "Lattelecom" tika noslēgts 2005. gada 15. jūnijā, un šodien e-paraksts Latvijā jau ir realitāte." V. Krievāns norāda, ka līdz ar e-paraksta izveidi, ko koordinēja īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, šis projekts nebūt nebeidzas. Nākamais solis ir iedzīvināt e-paraksta lietošanu. Pirmkārt jānodrošina, lai iespējami lielāks iedzīvotāju skaits varētu iegādāties e-paraksta viedkarti, un, otrkārt, jānodrošina plašs e-paraksta pielietojums – tas ir, elektroniskie pakalpojumi. Sūtītājam pievienojot e-parakstu elektroniski sagatavotam dokumentam, tā adresāts saņem precīzu informāciju par sūtītāja vārdu un uzvārdu, kā arī atzīmi, ka datu pareizību apliecina uzticams pakalpojuma sniedzējs – Latvijas Pasts. Izmantojot Latvijas Pasta piedāvāto programmatūru elektronisko dokumentu radīšanai, tam tiek automātiski pievienots laika zīmogs, kas ļauj precīzi pārliecināties, ka elektroniskā paraksta radīšanai izmantotais sertifikāts ir bijis derīgs paraksta radīšanas brīdī. Līdz š.g. 30. novembrim ikviens e-paraksta lietotājs šim pakalpojumam nepieciešamo laika zīmogu saņems bez maksas. Sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm izstrādāts plašs e-paraksta izmantošanas pakalpojumu klāsts: 1. Iedzīvotāju reģistra izziņas pieprasīšana. 2. Pases pieteikuma iesniegšana. 3. Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana. 4. Vēlēšanu iecirkņa maiņa. 5. Pašvaldības domes/padomes lēmuma noraksta pieprasīšana. 6. Pagasttiesas/bāriņtiesas lēmuma noraksta pieprasīšana. 7. -9. Dzimšanas apliecības (miršanas apliecības, laulības apliecības) dublikāta pieprasīšana. 10. Dzīvesvietas elektroniska deklarēšana. 11. Atļaujas pieprasīšana žoga būvniecībai. 12. Koku ciršanas atļaujas pieprasīšana. 13. Mani dati pašvaldībā. 14. Izziņas pieprasīšana par fiziskas personas sodāmību. 15. Personu apliecinoša dokumenta pārbaude (publiski pieejamā datubāzē), vai tas nav iekļauts nederīgo dokumentu reģistrā. 16. Izziņas pieprasīšana par privātpersonai uzliktajiem administratīvajiem sodiem. 17. Iesniegums Valsts policijai. Piedāvājumus e-paraksta izmantošanai izstrādājis arī privātais sektors. Parex banka no 4. oktobra piedāvā iespēju ikvienam savā īpašumā iegūt kādu no prestižajām American Express kredītkartēm, izmantojot e-parakstu. Lai saņemtu American Express Blue, Gold vai Platinum kredītkarti, Parex bankas mājas lapā www.parex.lv jāaizpilda pieteikuma anketa un jāpievieno e-paraksts. Pēc tam jau tuvākajā laikā ar klientu sazināsies Parex bankas speciālists, lai vienotos par kartes saņemšanu. Rīgā e-parakstu vēl izsniedz 10. pasta nodaļā Elizabetes ielā 41/43, 11. pasta nodaļā Marijas ielā 20, 50. pasta nodaļā Stacijas laukumā 1 un 77. pasta nodaļā Aspazijas bulvārī 24. E-parakstu var saņemt visu Latvijas rajonu centru lielākajās pasta nodaļās.

Šodien lielākais industriālo parku attīstītājs Baltijā "NP Properties" svinēs spāru svētkus jaunajam noliktavu un ražošanas ēku kompleksam vienā no pirmajiem industriālajiem parkiem Latvijā "Nordic Industrial Park".

Jaunais A klases komplekss pilnībā atbildīs ES standartiem un būs viens no modernākajiem ražošanas un noliktavu telpu jomā Latvijā. Kopējās plānotās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

"Nordic Industrial Park" parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad "NP Properties" sadarbībā ar būvniecības kompāniju "Jaunozols Būve" uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība būs 11 tūkst. kv.m. Pirmos 7000 kv.m ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Jaunā noliktavu un ražošanas ēku kompleksa būvniecība norisinās veiksmīgi, atbilstoši nospraustajiem termiņiem. Tas nozīmē, ka jau šogad vasarā vairāk nekā 7 tūkst.kv.m modernas ražošanas un noliktavu telpas gaidīs savus nomniekus. Vienlaicīgi tā būs iespēja arī jau mūsu esošajiem parka klientiem paplašināt darbībai nepieciešamās telpas. Jaunais komplekss, kurā ieguldītas vairāk nekā 4 milj.latu investīcijas, atbilst Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem, kas nozīmē iespēju uzsākt darbību drošā, kvalitatīvā un ērt vid, kādu mēs piedāvājam saviem klientiem visos "NP Properties" attīstītajos parkos."

Projekts Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1, kas atrodas blakus Vērmanes dārzam, ir viens no šī brīža perspektīvākajiem mājokļu investīciju objektiem Rīgas nekustamo īpašumu tirgū. Investējot RENTURE apsaimniekotajos un uzturētajos dzīvokļu īpašumos projektā Park Residence, investoriem ir iespēja saņemt tūlītēju investīciju atdevi līdz pat 25% gadā no dzīvokļu realizācijas tādās īstermiņa īres platformās kā airbnb.com, booking.com, u.c.

Park Residence dzīvokļu īpašumi – izcila investīcija dzīvokļu īpašumos Rīgas centrā

Park Residence Alfrēda Kalniņa ielā 1 ir mūsdienīgs projekts, kura kultūrvēsturiskais mantojums sastopas ar modernu un estētisku dzīvojamo platību. Nekustamā īpašuma unikālā atrašanās vieta Rīgas centrā - Vērmanes dārza, iepirkšanās centru un restorānu tuvumā - padara to par izcilu investīciju objektu dzīvokļu īpašumu gan kā naudas plūsmas objektu, gan aktīvu saglabāšanai, uzkrāšanai un tālākai realizācijai. Iegādei pieejamie vienistabas un divistabu dzīvokļi ar platību no 13m2 līdz 36m2, kuru apdarē un dizainā izmantoti pasaulē atzītu zīmolu materiāli un santehnika, ir īpaši piemēroti īstermiņa īres dzīvokļu iekārtošanai un realizācijai galvaspilsētas viesiem.

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Vakar pie raksta Uzņēmēji ir pret elektroniskā paraksta uzspiešanu; izsakiet viedokli komentārosDb.lv aicināja sūtīt komentārus. Pateicamies visiem, kas piedalās šai diskusijā. Piedāvājam divus jaunus uzņēmēju viedokļus.

Atis Lazdiņš, AS G4S Latvia Valdes loceklis:

Nenoliedzami e-paraksts ir ļoti nepieciešams. Tikai lai saprastu, kāpēc Latvijā tas praktiski netiek izmantots, ir jāprot atbildēt uz jautājumu, ko tā ieviešana reāli dos uzņēmējiem? Uzņēmēju vēlmi sākt izmantot e-parakstu, manuprāt, var veicināt vienīgi tādi ieguvumi kā laika ietaupījums, ātrāka komunikācija ar valsts iestādēm, iespēja netērēt laiku dažādu dokumentu iesniegšanai un izziņu saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm. Ja šie nosacījumi reāli darbotos, uzņēmējs samazinātu administratīvos izdevumus, un kļūtu skaidrs, kāpēc maksāt par šo pakalpojumu.

Atzīmējot vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcas SIA "Nordic Plast" 23. dzimšanas dienu, oficiāli atklāta jauna otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnija, kurā uzņēmums investējis 2,8 miljonus eiro.

Tas ļaus "Nordic Plast" audzēt otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas līdz pat 30% jeb līdz 300 tonnām mēnesī, kāpinot uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Jaunā iekārta, kura darbu testa režīmā sākusi jau novembrī, paredzēta dažādas tīrības materiālu šķirošanai, veicinot pārstrādi arī tai iepakojumu daļai, kam tā līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas ir būtisks ieguldījums attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) noteikto polimēru pārstrādes mērķu izpildi – no pašreizējiem 22% uz 50% no kopējā tirgū laistā polimēra iepakojuma apjoma līdz 2025. gadam. Līnija darbosies diennakts režīmā, tomēr tās darbība plānotajos apjomos neietekmēs "Nordic Plast" energoefektivitāti.

«Latvijai ir liels potenciāls uzlabot savu energoapgādes sistēmu un kļūt mazāk atkarīgai no gāzes un fosilā kurināmā importa. Mēs gribam dalīties savā pieredzē svarīga stratēģiska lēmuma īstenošanā,» teikts vēstulē, kuru parakstījuši Jānis Grīns, SIA Latsin un SIA Freja dibinātājs un bijušais valdes priekšsēdētājs, Kārlis Plensners, būvuzņēmējs, Andris Nolendorfs, Latvijas goda konsuls Smolandē, Zviedrijā, Gunnars Ljungdāls (Gunnar Ljungdahl), Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā vecākais viceprezidents , Pēteris Ininbergs, vēsturnieks Andris Zveijnieks, uzņēmējs, namīpašnieks, Ralejs Tepfers, prof.emeritus būvniecībā, Čalmeras tehniskajā augstskolā Gēteborgā.

«Stokholmas energoapgādē fosilo kurināmo aizstāja ar atjaunojamo. Atjaunojamās enerģijas daļa Stokholmā sastāda 67% un turpina strauji pieaugt. Mēs uzskatām, ka šāds attīstības scenārijs ir reāls un nepieciešams Rīgā,» pausts vēstulē.

Kā piemērs tiek minēts tas, ka uzņēmums Fortum patlaban «Stokholmas vidū būvē pasaulē lielāko koģenerācijas staciju, kas ražos siltumu un elektroenerģiju».

«Koģenerācijas stacija izmantos biokurināmo, galvenokārt enerģētisko koksni. Stacija atrodas Vertanā (Värtan), netālu no ostas, no kuras kursē pasažieru prāmji uz Latviju,» skaidrots vēstulē.

Tajā norādīts, ka investīciju apjoms minētajā projektā veido 4,4 miljardu Zviedrijas kronu jeb 500 miljonus eiro.

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

E-paraksta jomā pārmet klientu atbalsta sniegšanas un informācijas pieejamības trūkumu. Uzņēmēju viedokļi par e-parakstu kardināli atšķiras. Daļa norāda uz pozitīvo pieredzi, bet citiem e-paraksta saņemšanas process licies sarežģīts, kas devis stimulu e-paraksta izmantošanu pārlikt uz vēlāku laiku – tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 7 – 10 tūkstoši aktīvo e-paraksta lietotāju, DB norāda e-paraksta izsniedzēja Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Latvijā ir trīs e-paraksta risinājumi: e-paraksta viedkarte, virtuālais e-paraksts vai e-paraksts ID kartē.

Negatīva pieredze ar e-parakstu bijusi servisa audita kompānijas Dorus biznesa attīstības direktoram Gatim Ulinskim. Pēc viņa domām nav pietiekami daudz un saprotami izklāstīta visa nepieciešamā informācija. G. Ulinskis secinājis, ka e-parakstu var izmantot tikai galīgā nepieciešamības gadījumā.

Šodien durvis ver studentu kopmītņu ēka Sauthemptonā, Lielbritānijā, kura būvēta no SIA Nordic Homes ražotiem koka karkasa moduļiem. Ēkas projektēšana, ražošana un montāža prasījusi sešus mēnešus, informē Nordic Homes pārstāve Mairita Migliniece.

Līgums par projektu Sauthemptonā, kuru ražošanā realizēja Nordic Homes, tika noslēgts par vairāk nekā vienu miljonu eiro, sacīja Migliniece.

Šī gada februārī projekta pasūtītājs un studentu kopmītņu ēkas attīstītājs Urba Life UK noslēdza līgumu ar Nordic Homes māsaskompāniju Nordic Construction UK Ltd. par studentu kopmītņu ēkas būvniecību Sauthemptonā. Pēc tehnisko rasējumu izstrādes 16.aprīlī tika sākta moduļu ražošana. Pēc diviem mēnešiem, 12.jūnijā, saražotie moduļi tika aizvesti uz ostu un sagatavoti transportēšanai uz Lielbritāniju. Ēkas būvniecības procesā moduļu montēšana aizņēma vien desmit dienas. Līdz 24.septembrim tika pabeigti inženierkomunikāciju pieslēguma darbi, lai studentus varētu izmitināt pabeigtajās istabās.

Par jauno SIA „Nordic Industrial Park” prezidenti kļuvusi tās līdzšinējā mārketinga un tirdzniecības direktore Elita Moiseja. SIA „Nordic Industrial Park” ir Latvijā vairāku industriālo parku attīstītājs. Tostarp, divu nozarē vadošo – „Nordic Industrial Park” un „Nordic Technology Park”. Kompānijas līdzšinējais prezidents un valdes loceklis Daumants Vītols turpmāk ieņems valdes priekšsēdētāja amatu. E.Moiseja „Nordic Industrial Park” strādā jau kopš 2003.gada, ieņemot mārketinga direktores amatu. Iepriekš viņa strādājusi SIA „Latvija Statoil” par karšu un klientu apkalpošanas departamenta vadītāju.

Šodien industriālo parku attīstītājs NP Properties svin spāru svētkus jaunajam noliktavu un ražošanas ēku kompleksam vienā no pirmajiem industriālajiem parkiem Latvijā Nordic Industrial Park, Db.lv informēja NP Properties izpilddirektoreElita Moiseja.

Kopējās plānotās ieguldītās investīcijas - 4 miljoni latu.

Nordic Industrial Park parka paplašināšana tika uzsāka pērnā gada nogalē, kad NP Properties sadarbībā ar būvniecības kompāniju Jaunozols Būve uzsāka jaunā A klases ražošanas un noliktavu ēku kompleksa celtniecību. Jaunā kompleksa kopējā iznomājamo telpu platība būs 11 tūkst. kv.m. Pirmos 7000 kv.m ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā.

Nordic Industrial Park atrodas Olainē un tā kopējā platība ir 14 ha, savukārt iznomājamā - 75 tūkst.kv.m ražošanas un noliktavas un 4800 kv.m biroja telpas.

Industriālajā parkā šobrīd darbojas galvenokārt ražošanas kompānijas, kas pārstāv plastmasas pārstrādes, metālapstrādes, šūšanas un zivju rūpniecības nozares.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Šogad plānots pabeigt noliktavu, ražošanas un biroju telpu kompleksa "Green park" būvniecības pirmo kārtu. Līdz ar to paredzams, ka gada beigās tur darbu sāks starptautiskais loģistikas uzņēmums "Itella Logistics", kas starptautiskās e-komercijas iespējas vietējiem uzņēmumiem padarīs vienkāršākas. Nākamgad uz "Green park" pārcelsies arī "McDonald’s" Baltijas loģistikas centrs.

Industriālā parka attīstītājs, projektētājs un būvnieks ir uzņēmums "Piche". "Green park" ir trešais "Piche" realizētais industriālais parks Starptautiskās lidostas "Rīga" tuvumā. Turklāt uzņēmums Mārupē ir iegādājies zemi kopumā 300 000 kvadrātmetru platībā līdzīgu industriālo parku būvniecībai nākotnē. "Green park" būs noliktavas 50 000 kvadrātmetru platībā un biroju telpas 7 000 kvadrātmetru platībā.

SIA "Piche" valdes priekšsēdētājs Pēteris Senkāns informē: "Ar "Itella Logistics" pievienošanos mūsu industriālo parku iemītnieku pulkam skaidri iezīmējas e-komercijas klastera aprises, kas pašreizējos apstākļos un arī tuvākajā nākotnē būs īpaši svarīgi. Ap šo uzņēmumu un jau mūsu esošo klientu "Omniva" daudzi uzņēmumi var veiksmīgi veidot e-komercijas piegādes centrus.

Līdz maija beigām Latvijas Pasts turpinās e-paraksta izsniegšanu, bet, sākot no 1.jūnija, to piedāvās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar privāto partneri.

Lai arī iepriekš tika paredzēts, ka no 1.janvāra VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāks izsniegt e-parakstu, tā pārņemšanas termiņš ir pagarināts līdz 31.maijam. Tā Db pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Sākotnējie noteiktie termiņi bija pārāk optimistiski. Pārņemšanas process parādīja, ka tehniski LVRTC varētu to darīt, bet atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam ir virkne prasību, kam ir jāatbilst, lai šādu pakalpojumu piedāvātu. «Mums ir jāpierāda, ka LVRTC atbilst šiem kritērijiem, tāpēc esam piesaistījuši auditoru, kam tas ir jāizvērtē. Lai pēc tam LVRTC varētu akreditēties Datu valsts inspekcijā un uzsākt e-paraksta izsniegšanas funkciju,» stāstīja L.Dripe, norādot, ka auditori uzsākto darbu pabeigs aptuveni aprīlī. Tāpat LVRTC konkursa kārtībā ir paredzējis piesaistīt privāto partneri e-paraksta attīstībai. «Mēs tuvāko nedēļu laikā plānojam izsludināt konkursu privātā partnera piesaistei. Tas nozīmētu, ka e-paraksta akreditējamās pamatfunkcijas - personāls, sertifikātu veidošana, tehnoloģiskie risinājumi paliks LVRTC. Mēs darbosimies pēc tādiem kā vairumtirdzniecības principiem. Piesaistītā privātā partnera galvenā kompetence būs pakalpojuma virzība - ieņēmumu ģenerēšana, mārketings, klientu apkalpošana, zvanu centri un citas funkcijas, kas pēc korporatīvās struktūras un organizācijas nav raksturīgs LVRTC,» klāstīja L.Dripe, atzīmējot, ka viņš uzskata, ka šādu funkciju neatdalīšana iepriekš ir bijis viens no galvenajiem mīnusiem Latvijas Pastā (LP), kāpēc pakalpojums, līdz šim nav bijis rentabls.

VAS Latvijas Pasts līdz šā gada aprīlim ir izsniedzis vairāk nekā 15 tūkstošus elektroniskā paraksta komplektu, bet vēl tam jāizsniedz vismaz 20 tūkstoši.

Lai atspoguļotu līdz šim paveikto, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts saistībām un to izpildi sakarā ar saņemto valsts budžeta finansējumu sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai (droša elektroniskā paraksta ieviešanai) valstī”, kas otrdien, 29. jūlijā tika izskatīts valdībā, Db.lv informē Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.

2006. gada 15. decembrī starp Latvijas Pastu un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu tika noslēgts līgums par 50 000 elektroniskā paraksta komplektu piegādi valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, nosakot pieteikumu pieņemšanas beigu termiņu – 2008. gada 1. jūniju. Paredzētā līguma summa bija 1.4 miljoni latu (ar PVN).

Nordic Partners grupas uzņēmumi SIA Nordic Technology Park, SIA NP maintenance un SIA NP Jelgavas biznesa parks tikuši pie jauniem valdes locekļiem, liecina Lursoft informācija.

NP Jelgavas biznesa parks un SIA Nordic Technology Park līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Elitu Moiseju nomainīs Kristaps Kučinskis, savukārt no SIA NP maintenance valdes atbrīvota Elita Moiseja un Kristaps Kučinskis, bet par valdes priekšsēdētāju iecelts Māris Nikuļcevs.

Kopš 2000.gada, kad Latvijā tika izveidots pirmais industriālais parks Nordic Industrial Park, Nordic Partner ir attīstījis daudznozaru uzņēmumu grupu, kas līdz šim brīdim kopumā ir radījis 26 dažāda profila uzņēmumus, skaidro NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja. Līdzās lielākā industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja Latvijā NP Properties izveidei, kas nodarbojas ar industriālo parku attīstīšanu, apsaimniekošanu un industriālo telpu nomu, Nordic Partners grupas uzņēmumi pārstāv tādas biznesa jomas kā komunālo sistēmu un industriālo teritoriju apsaimniekošana, telekomunikācijas un IT pakalpojumi, biznesa vadības un atbalsta konsultācijas, komunālo pakalpojumu nodrošināšana, kā arī energoresursu pārvalde.

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."

Parex banka kļuvusi par pirmo fondu biržas OMX Nordic Exchange biedru

Stokholmā un Helsinkos, kas pārstāv Baltijas valstis. Tuvākajā laikā banka kļūs arī par fondu biržas biedru Kopenhāgenā. Patlaban fondu biržas OMX Nordic Exchange sastāvā ir 159 finanšu institūcijas no 13 pasaules valstīm.

„Mēs esam ļoti priecīgi sveikt Parex banku jaunā biržas locekļa statusā. Daudz augstāks dalības līmenis - tā ir lieliska iespēja bankai piedāvāt saviem klientiem tiešu un daudz vienkāršāku pieeju biržas darījumiem Skandināvijas tirgos,” komentēja Jukka Ruuska, fondu biržas OMX Nordic prezidente.

OMX Rīgas Fondu biržas valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Parex banka ir pirmā no Baltijas valstu bankām, kura pilnā apmērā ir sākusi izmantot plašās iespējas, ko paver Rīgas Fondu biržas atrašanās OMX biržu grupā. Esam gandarīti, ka Parex klientiem OMX Ziemeļvalstu vērtspapīru tirgus tagad ir tikpat ērti pieejams kā Baltijas tirgus."