No nākamā gada janvāra zemesgrāmatu nodaļas būs iekļautas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā un to kompetence tiks paplašināta ar vairāku lietu kategoriju izskatīšanu. Šāda reforma nepieciešama, lai varētu saīsināt tiesas procesu ilgumu vispārējās jurisdikcijas tiesās un pilnvērtīgāk izmantotu zemesgrāmatu nodaļu resursus.

Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši papildu zemesgrāmatu pārzināšanai skatīs arī pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Personām, kuras vēlēsies iesniegt minētos pieteikumus, vairs nebūs jādodas uz tiesu, bet gan uz attiecīgo zemesgrāmatu nodaļu, informēja Tieslietu ministrija.

Iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība, ka mainīsies zemesgrāmatu nodaļu nosaukumi, piesaistot tos attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai. Tāpat jāņem vērā, ka zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas noteiktas atbilstoši attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijai, taču izņēmuma gadījumos vienas zemesgrāmatu nodaļas darbības teritorija aptvers vairāku tiesu darbības teritorijas.

No 1. jūlija zemesgrāmatu darbinieki uzsāks parakstu apliecināšanu uz nostiprinājuma lūgumiem, norādīts Tieslietu ministrijas informācijā.Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz izmaiņas nostiprinājuma lūguma apliecināšanā, jo atsevišķos gadījumos iedzīvotājiem ar nostiprinājuma lūgumu vairs nevajadzēs vērsties pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā (pagasttiesā). Nostiprinājuma lūgumu apliecināšanu grozījumos paredzētajos gadījumos veiks zemesgrāmatu nodaļu darbinieki.Līdz šim, apliecinot fiziskas personas parakstu, pie notāra vai bāriņtiesā pārbaudīja šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu, bet likuma grozījumi uzliek par pienākumu zemesgrāmatu nodaļas darbiniekam pārbaudīt nostiprinājuma lūdzēja identitāti un pārliecināties, ka uz lūguma ir konkrētās personas paraksts.Lai varētu izmantot likumā paredzētās tiesības, personām jāatbilst Zemesgrāmatu likuma 60. panta nosacījumiem. Tas ir, privātpersonu parakstiem nebūs nepieciešama notāra vai bāriņtiesas (pagasttiesas) apliecinājums, ja nekustamā īpašuma īpašnieki un personas, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums, nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai iesniedz personiski un lūgums pamatots uz tiesas nolēmumu, uz notariālā akta kārtībā slēgtu darījumu; uz administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu vai uz līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības īpašumu. Nostiprinājuma lūgums zemesgrāmatu nodaļā jāiesniedz personīgi nekustamā īpašuma īpašniekiem un personām, pret kurām vai kuru labā taisāms nostiprinājums. Tas nozīmē, ka jauno kārtību nevarēs izmantot tie, kas darbojas uz pilnvaras pamata, jo nereti slēgt līgumu vai izteikt gribu veikt nostiprinājumu zemesgrāmatā uzticēts pilnvarotai personai. Nākot uz zemesgrāmatu nodaļu, nostiprinājuma lūgumam ir jābūt sastādītam, jo zemesgrāmatas veic tikai apliecinājuma funkciju. Nostiprinājuma lūguma formas ir pieejamas interneta mājas lapā www.zemesgramata.lv. Zemesgrāmatu nodaļas darbinieki palīdzēs sastādīt nostiprinājuma lūgumu tikai tiem, kuriem ir tehniskas vai kādas citas nopietnas problēmas pašiem to izdarīt, bet tie būs izņēmumi, uz kuriem nevajadzētu paļauties iesniedzot dokumentus. Ja nostiprinājuma lūguma apliecināšanu veiks zemesgrāmatu nodaļas darbinieks, jāatceras paņemt līdz personu apliecinošs dokuments un kvīts par kancelejas nodevas samaksu. Par lūguma apliecināšanu būs jāmaksā pieci lati un to varēs veikt, summējot kancelejas nodevas. Piemēram, īpašuma tiesību nostiprināšana vai dzīvokļa ierakstīšana zemesgrāmatā maksā Ls 6, zemesgrāmatu apliecība – Ls 3, lūguma apliecināšana – Ls 5, kopā, tātad, jāmaksā kredītiestādē 14 lati un par šādu summu būs nepieciešama kancelejas nodevas kvīts, norādīts Tieslietu ministrijas informācijā.

Ministru kabinets šodien, 18.septembrī, akceptējis grozījumus likumā Par tiesu varu. Grozījumu mērķis ir noteikt darba apjomam un raksturam atbilstošus atalgojuma aprēķināšanas kritērijus zemesgrāmatu tiesnešiem, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, "zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu statuss ir pielīdzināms rajona (pilsētas) tiesnešu statusam. Lai gan zemesgrāmatu nodaļas tiesneša funkcijas atšķiras no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša funkcijām, nav pamata uzskatīt, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumi ir mazāk nozīmīgi. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši realizē būtisku personas pamattiesību, proti - tiesību uz privātīpašumu, aizsardzību, un tiesneša kļūda ieinteresētajām personām var radīt ievērojamus zaudējumus".

Šobrīd zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba atalgojums esot nekonkurētspējīgs, tādēļ būtu jānosaka darba apjomam un raksturam atbilstoši atalgojuma aprēķināšanas kritēriji, kas nodrošinās vienlīdzības principa ievērošanu. Turklāt atalgojuma paaugstināšana nepieciešama, lai novērstu kvalificētu un pieredzējušu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pāriešanu uz rajona (pilsētas) tiesām, brīvajām juridiskajām profesijām vai darbu privātstruktūrās, kas ir labāk atalgots.

Ministru kabinets šodien akceptēja grozījumus likumā Par tiesu varu. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas speciālisti.

Grozījumu mērķis ir noteikt darba apjomam un raksturam atbilstošus atalgojuma aprēķināšanas kritērijus zemesgrāmatu tiesnešiem.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu statuss ir pielīdzināms rajona (pilsētas) tiesnešu statusam. Lai gan zemesgrāmatu nodaļas tiesneša funkcijas atšķiras no rajona (pilsētas) tiesas tiesneša funkcijām, nav pamata uzskatīt, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneša pienākumi ir mazāk nozīmīgi. Zemesgrāmatu nodaļas tiesneši realizē būtisku personas pamattiesību, proti - tiesību uz privātīpašumu, aizsardzību, un tiesneša kļūda ieinteresētajām personām var radīt ievērojamus zaudējumus.

Šobrīd zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu darba atalgojums ir nekonkurētspējīgs, tādēļ būtu jānosaka darba apjomam un raksturam atbilstoši atalgojuma aprēķināšanas kritēriji, kas nodrošinās vienlīdzības principa ievērošanu. Turklāt atalgojuma paaugstināšana nepieciešama, lai novērstu kvalificētu un pieredzējušu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pāriešanu uz rajona (pilsētas) tiesām, brīvajām juridiskajām profesijām vai darbu privātstruktūrās, kas ir labāk atalgots.

29. februārī stājušies spēkā grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kas atvieglos zemesgrāmatu nodaļu sniegto pakalpojumu saņemšanu, informē Tiesu administrācija.

Saskaņā ar grozījumiem, turpmāk, Zemesgrāmatu likuma 118. pantā minētās ziņas personu rādītājā ieraksta un dzēš Tiesu administrācija, paziņojumus dzēš zemesgrāmatu nodaļa, ja tas norādīts nostiprinājuma lūgumā par atzīmes ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Turpmāk arī Tiesu administrācijā varēs saņemt apliecinātas zemesgrāmatas nodalījumu izdrukas, ko pirms tam saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 133.pantu izsniedza tikai zemesgrāmatu nodaļas.

Tāpat grozījumi paredz Zemesgrāmatu nodaļām iespēju pārsūtīt Tiesu administrācijai pieprasījumu par tādas informācijas izsniegšanu, kuru Zemesgrāmatu likumā noteiktajā kārtībā var sniegt valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs, ja pieprasījuma izpilde nav samērojama ar zemesgrāmatu nodaļas rīcībā esošajiem resursiem, it īpaši ņemot vērā pieprasījuma apjomīguma pakāpi.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 27. oktobrī, skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 Ministru kabineta izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Tādēļ informatīvajā ziņojumā FM piedāvā samazināt administratīvo slogu komersantiem, pārskatot šobrīd uzlikto nodevu efektivitāti un atceļot tās nodevas, kuru lietderība netiek pierādīta. Tāpat arī būtu nepieciešams skaidri noteikt, par kādu sniegto nodrošinājumu valsts uzliek maksāt nodevas, un kuros gadījumos tā sniedz maksas pakalpojumus.

Darījumos ar nekustamo īpašumu blēžiem ir brīvas rokas, dīvainas situācijas netiek uzskatītas par aizdomīgām un pārbaudāmām, tāpēc jāmeklē risinājumi visos līmeņos, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par krāpniekiem nekustamo īpašumu darījumos daudz ir runāts, tomēr pagaidām nekas nav mainījies. Spilgts piemērs ir arī Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtā Aizkraukles rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieces Evitas Sietnieces vēstule ar lūgumu rast risinājumu.

Latvijas Zvērinātu notāru padome ir sagatavojusi priekšlikumus nekustamo īpašumu darījumu formas reformai, publiski paužot nozīmīgu notariāta lomu darījumu ar nekustamo īpašumu jomā un piedāvājot preventīvu un efektīvu pamattiesību uz īpašumu aizsardzību, neitrālas valsts amatpersonas (notāra) juridisku palīdzību darījumu noslēgšanā, izslēdzot iespējamību slēgt fiktīvus darījumus un novēršot īpašumu izkrāpšanas gadījumus, tādējādi izslēdzot prettiesisku darījumu reģistrāciju zemesgrāmatās.

Informāciju, kas pieejama citos valsts reģistros, vienotā valsts datorizētā zemesgrāmata turpmāk saņems tiešsaistē, tādējādi aiztaupot iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatu nodaļā.

Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas veiktās izmaiņas likumos, lai mazinātu administratīvo slogu, ierakstot nekustamos īpašumus zemesgrāmatā. Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas paredz, ka noteiktos gadījumos datu aktualizācija zemesgrāmatā notiks bez nekustamā īpašuma īpašnieka tiešas iesaistes jeb vēršanās zemesgrāmatu nodaļā. Paredzēts, ka pēc tam, kad dati tiks aktualizēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Iedzīvotāju reģistrā, tie tiešsaistē tiks nodoti zemesgrāmatu nodaļām un veikti attiecīgi grozījumi zemesgrāmatas nodalījumā. Tādējādi klientam vairs nevajadzēs iesniegt zemesgrāmatā dokumentus, kas satur datus, kas jau ir iekļauti šajos reģistros. Šāda pieeja ne tikai mazinās birokrātiju, bet arīdzan novērsīs datu nesakritību dažādos reģistros.

No pirmdienas, 18.jūnija, veicot darījumus ar jebkuru zemesgrāmatā ierakstītu īpašumu, vairs nebūs nepieciešams nest tā saukto kadastra izziņu no Valsts zemes dienesta (turpmāk - VZD) uz zemesgrāmatu nodaļām, biznesa portālu Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Klienta īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - Kadastra IS) zemesgrāmatu nodaļas saņems elektroniski - tiešsaistes pārraides režīmā.

Jau ziņots, ka no 2006. gada 1. septembra vairs nav nepieciešams iesniegt kadastra izziņu zemesgrāmatai, veicot darījumu ar dzīvokļa īpašumu, ja tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā un kopš pēdējās dzīvokļa kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanas nav veikta dzīvokļa pārbūve.

No 18.jūnija tāda pati kārtība tiks ieviesta arī attiecībā uz darījumiem ar zemi un būvēm. Izmaiņas līdzšinējā sistēmā paredz Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) 5. jūnijā apstiprinātā kārtība par VZD un Tiesu administrācijas (turpmāk - TA) turējumā esošās informācijas apmaiņu. TM izstrādātais iekšējais normatīvais akts nosaka kārtību, kādā elektroniskā formā VZD sniegs Kadastra IS un Valsts adrešu reģistrā esošo informāciju TA pakļautībā esošajām zemesgrāmatu nodaļām, kā arī kārtību, kādā TA sniegs Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā esošo informāciju VZD.

Sākot no šīs nedēļas, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, Ogres zemesgrāmatu nodaļā un Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departamentā iespējams norēķināties ar maksājumu kartēm.

Līdz šim vienīgais veids, lai tiesās un zemesgrāmatu nodaļās samaksātu valsts noteiktos maksājumus, piemēram, valsts un kancelejas nodevas, bija naudas pārvedums bankā, par to maksājot vēl atsevišķu kredītiestādes komisijas maksu.

«Neskatoties uz to, ka Ogres zemesgrāmatu nodaļā norēķinus ar maksājumu kartēm var veikt tikai ceturto dienu, jau aptuveni 70% klientu izmanto šo iespēju, tādējādi ietaupot laiku, nemeklējot tuvāko banku, kurā nereti ir rindas, un netērējot naudu par bankas komisijas maksu,» norāda Ogres zemesgrāmatu nodaļas priekšniece Inese Punte.

Tiesās, kur jau ieviesta iespēja norēķināties ar maksājumu karti, var izmantot jebkuru bankas izdotu VISA, VISA Electron, MasterCard, Maestro un American Express maksājumu karti.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Kopš 2007. gada 1. februāra Latvijas zemesgrāmatu nodaļās ir ieviesta automatizētā lietu sadale ar datorprogrammas palīdzību, nodrošinot nejaušības principu tiesneša izvēlē, Db.lv informēja Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš. Tādejādi tikšot samazināta korupcijas iespējamība lietu izskatīšanā.

Pēc 2006. gada datiem vidēji ik darba dienu valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā tiek reģistrēti ap 1600 nostiprinājuma lūgumi, no kuriem puse ir iesniegti Rīgas pilsētas un rajona zemesgrāmatu nodaļās.

Automatizētā lietu sadale notiek katru dienu pēc visu nostiprinājuma lūgumu ievadīšanas datu bāzē. Atlase balstīta uz sekojošiem pamatprincipiem:

- nejauša tiesnešu izvēle;

- vienāds katram tiesnesim izskatāmo nostiprinājuma lūgumu skaits (pēc iespējas, vadoties no sarežģītības pakāpes);

- vienāda izskatāmo lūgumu kopējā grūtības pakāpe, ko nosaka, pamatojoties uz lūguma sarežģītību;

- kopā skatāmie nostiprinājuma lūgumi tiek iedalīti vienam tiesnesim;

Nākamgad un arī 2011. gadā tienešu un zemesgrāmatu tiesnešu algas, visticamāk, būs par 12 % zemākas nekā pašlaik.

To paredz valdībā atbalstītie likuma «Par tiesu varu» grozījumi.

Savukārt tiesu darbiniekiem atalgojums samazināts netiks. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš norāda, ka tiesu darbinieku atalgojums jau šobrīd ir zems un vēl lielāka atalgojuma samazināšana nav iespējama, turklāt tas var apdraudēt tiesu darbu.

Pašlaik saskaņā ar likumu «Par tiesu varu» tiesnešu mēneša amatalgu 2007., 2008., 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2005. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, koeficientu 4. 5 saglabājot nemainīgu.

Savukārt zemesgrāmatu nodaļu tiesneša mēneša amatalgu 2009. un 2010. gadā aprēķina, ņemot vērā strādājošo 2006. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu, piemērojot koeficientu 2.5.

Šā gada 1. oktobrī deviņās Eiropas valstīs ieviestā elektroniskā eirovinjete pirmajos tās darbības mēnešos pierādījusi savu augsto efektivitāti – pārdots 1.5 miljons eirovinješu.

Kopējais apgrozījums pirmajos divos eirovinjetes pārdošanas mēnešos bija vairāk nekā 30 miljoni eiro. Tādā veidā jaunā elektroniskā eirovinjete ir sevi pierādījusi kā lietotājam draudzīga augstākā līmeņa ceļu nodevu iekasēšanas sistēma.

Šo jauno efektīvo ceļu nodevu iekasēšanas sistēmu, kas ir pirmā vienotā ceļu nodevu iekasēšanas sistēma ne tikai deviņās valstīs Eiropā, bet arī visā pasaulē, izveidoja viens no vadošajiem Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ceļu nodevu iekasēšanas jomā - AGES.

Elektroniskā eirovinjete ir izveidota, par pamatu ņemot tās priekšgājēju – standarta papīra vinjeti. "Būtiskākā atšķirība ir tās autorizācijas veids: agrāk eirovinjete bija dokuments papīra veidā, taču jaunās eirovinjetes darbība balstās uz elektroniski uzglabātām izmantošanas tiesībām, tādēļ papīra dokumentu izmantošana vairs nav nepieciešama un vadītājam nav jāsatraucas par uzlīmes līmēšanu logā vai vinjetes dokumentu vadāšanu sev līdzi. Šāda vinjetes iegādes sistēmas attīstība ir tikpat nozīmīga kā iespēja skaidras naudas vietā norēķināties ar maksājuma karti," stāsta AGES Produktu pārvaldības nodaļas vadītājs Dr. Ludgers Linnemans.

Elkor grupas nekustamie īpašumi, kas pārdošanā bija izlikti par vairāk nekā 7 miljoniem eiro, oficiāli nopirkti par 17 reizes mazāku summu.

Šis darījums, kā Db norāda nekustamo īpašumu jomas eksperti, kārtējo reizi demonstrē shēmas, kas tiek izmantotas, lai izvairītos no valsts nodevas nomaksas par nekustamā īpašuma darījumiem.

Mākslīgi samazina

To, ka par abiem Elkor grupas līdzdibinātājam Andrejam Vlasovam oficiāli piederošajiem namiem Merķeļa ielā 2 un Krišjāņa Barona ielā 6 tiek prasīti attiecīgi 4,5 un 2,6 miljoni eiro, Db 2005. gada beigās apliecināja ēku pārdevēji, kuru kontakttālrunis bija norādīts pārdošanas sludinājumos.

Savukārt tagad zemesgrāmatu ieraksti rāda, ka īpašumu Merķeļa ielā (861 kvadrātmetrs zemes un piecstāvu māja) SIA KRBM 2006. gada martā iegādājusies par nedaudz vairāk kā 184 tūkstošiem latu.

Pēc divu gadu darba tikusi modernizēta Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēma (VVDZ IS), kas esot viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem IT projektiem Latvijas valsts pārvaldē.

VVDZ IS izstrādāta projekta «Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai – 1. kārta» ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir vairāk nekā 1,116 milj. Ls, ko pilnībā finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jaunizveidotā sistēma šobrīd ir viena no modernākajām Latvijas valsts pārvaldē, norāda IT projektu vadības uzņēmuma SIA FMS pārstāvji.

Ieviešot jauno informācijas sistēmu, paredzēts pakāpeniski nomainīt papīra formāta zemesgrāmatas dokumentus uz elektroniskajiem dokumentiem. Izmantojot modernākos IT tehnoloģiju risinājumus, jaunizstrādātā VVDZ IS tehniski nodrošina elektronisku nekustamo īpašumu reģistrāciju un ar tiem saistīto darījumu veikšanu, samazina administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem (piemēram nodrošina ātru izziņu saņemšanu), savukārt reģistrācijas procesā iesaistītajām institūcijām ļauj ietaupīt laika un darbinieku resursus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai 2006.gada 30.maijā uzsāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret zemesgrāmatu tiesnesi, Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci par vairākkārtēju kukuļa pieņemšanu, Db.lv informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Kriminālprocesa ietvaros iegūtie pierādījumi dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka tiesnese, izmantojot savu dienesta stāvokli, laika posmā no 2006.gada aprīļa līdz jūnijam vairākkārt ir apzināti pieņēmusi kukuļus 5 līdz 20 latu apmērā par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu kukuļdevēju interesēs.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka Zemesgrāmatu nodaļas priekšniece, pildot savus dienesta pienākumus, par atlīdzību ārpus kārtas apkalpojusi vairākus sev pazīstamus nekustamā īpašuma māklerus un vienu bankas darbinieci, saīsinātā termiņā izskatot viņu iesniegtos dokumentus, pieņemot lēmumus par īpašuma tiesību nostiprināšanu un izsniedzot zemesgrāmatu aktus.

Dzeltenās preses iecienītajam nekustamo īpašumu uzņēmējam Aldim Ozolam pienākušas ļoti grūtas dienas.

Viņa kompānijas velk dzīvību vai mainījušas īpašniekus, bet pašam uzņēmējam nepieder neviens nekustamais īpašums, uz kuru nebūtu vērsta piedziņa vai kurš nebūtu apķīlāts.

Palikuši 4 īpašumi

Saskaņā ar Baltic Screen datiem pašam A. Ozolam personiski pašlaik pieder vairs tikai četri īpašumi, no kuriem ievērojamākais ir pirms diviem gadiem par 1.1 milj. Ls iegādātais 38.3 ha zemes gabals Olaines pagastā. Šis īpašums par 1.68 milj. Ls ieķīlāts Latvijas Biznesa bankā (kā rāda zemesgrāmatu dati, aizdevuma atmaksas termiņš beidzies šā gada 1. jūnijā), turklāt uz to vērsta arī 176 tūkstošu latu piedziņa par labu kādam 1970. gadā dzimušam Mārim Vanagam. Papildus tam uz šo īpašumu pēc SIA Cobrix prasības ar tiesneša lēmumu noteikta arī ķīlas atzīme par 326 tūkst. Ls. Spriežot pēc zemesgrāmatu datiem, A. Ozolam nule izdevies noslēgt līgumu par 2.27 ha zemes pārdošanu Olaines pagastā, - pirms diviem gadiem viņš tos bija iegādājies par nepilniem 74 tūkst. Ls, no Latvijas Krājbankas aizņemoties 56 tūkst. Ls. Taču arī uz šo īpašumu pēc M. Vanaga prasības saskaņā ar Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas šā gada 8. jūlija lēmumu vērsta 176 tūkst. Ls piedziņa. A. Ozola īpašumā vēl joprojām ir sestā daļa no 2635 m2 zemesgabala Garkalnes novadā, ko viņš 2006. gada decembrī iegādājies par 248 tūkst. Ls, taču piedziņa pēc M. Vanaga prasības vērsta arī uz šo zemesgabalu. Savukārt ceturtais A. Ozolam pašam piederošais nekustamais īpašums ir 2.98 ha zemes Olaines pagasta Apšukalnos, taču tas šā gada februārī par 50 tūkst. Ls ieķīlāts PrivatBank, papildus tam noteikts arī aizliegums ar šo īpašumu rīkoties bez kādas trešās personas piekrišanas, un arī uz šo īpašumu vērsta 176 tūkst. Ls piedziņa par labu M. Vanagam. Vēl gan dzeltenajā presē tiek apgalvots, ka A. Ozols pārdošanā esot izlicis arī savu savrupmāju, taču zemesgrāmatu informācija rāda, ka šādas mājas viņa īpašumā nemaz nav.

Šodien Ministru kabineta sēdē atbalstīti grozījumi noteikumos par valsts nodevu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Grozījumi, kas stāsies spēkā jau no 1. jūlija, paredz samazināt valsts nodevas apmēru fiziskai personai no šobrīd noteiktajiem 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības.

Šīs izmaiņas ir nozīmīgs Latvijas nekustamā īpašuma tirgus konkurētspējas uzlabojums un reizē ievērojams ieguvums sabiedrībai, samazinot ar īpašuma iegādi saistītās izmaksas, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse.

"Esam gandarīti, ka nozares viedoklis un argumenti ir sadzirdēti, un Zemesgrāmatu likuma grozījumi stāsies spēkā jau no nākamā mēneša. Valsts nodevu samazinājums nesīs reālu ieguvumu gan juridiskām personām, veicinot izaugsmi īres tirgū, gan fiziskām personām, ļaujot ikvienam Latvijas iedzīvotājam ietaupīt vidēji 500 eiro jauna dzīvokļa iegādes procesā. Vienlaikus tas padarīs Latvijas nekustamā īpašuma vidi konkurētspējīgāku un pievilcīgāku salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, tādējādi piesaistot lielāku investoru interesi. Par paveikto darbu pie grozījumiem Zemesgrāmatu likumā nozares vārdā vēlos izteikt pateicību Gatim Eglītim," norāda Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Šī gada 17. februārī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā, ar kuru atzina juridisko personu tiesības uz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas vispārējās jurisdikcijas tiesās, dodot laiku likumdevējam līdz šī gada 1. oktobrim ieviest atbilstošu tiesisko regulējumu. 1. oktobris jau pagājis, tomēr no Tieslietu ministrijas (TM), kas ir atbildīga par tiesu un tiesību politikas nozari valstī, nemana nekādu iniciatīvu un rīcību, lai šo spriedumu savlaicīgi izpildītu.

Satversmes tiesa lietu skatīja pēc kāda ārvalstu komersanta pieteikuma, kuram par prasības pieteikuma iesniegšanu Latvijas tiesā tika noteikts maksāt valsts nodevu gandrīz 177 tūkstošu eiro apmērā. Nespējot samaksāt tik lielu valsts nodevu, komersantam faktiski nebija iespējas iesniegt iecerēto prasību un nodrošināt lietas izskatīšanu tiesā. Likuma regulējums arī neparedzēja tiesai iespēju attiecīgo nodevu samazināt.

Formāla atbilde

Diena vērsās tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres birojā ar lūgumu sniegt ministres viedokli par situāciju un izskaidrot, kādēļ joprojām nav izpildīts Satversmes tiesas spriedums, kad to plānots izpildīt, kā arī to, vai ministre vispār personīgi ir informēta, ka spriedums joprojām nav izpildīts un vai tiks prasīta atbildība no attiecīgajām ministrijas amatpersonām. Diemžēl pašas ministres viedoklis, tostarp atbildes uz viņai personīgi adresētajiem jautājumiem saņemti netika, un atbildi – jāatzīst – valsts pārvaldei ierasti formālā stilā sniedza TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

Sabiedriskās organizācijas pēc starpinstitūciju darba grupas tikšanās pauž atbalstu Tieslietu ministrijas lēmumam nevirzīt izskatīšanai valdībā obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu, kas savā ziņā nozīmētu jauna «notāru nodokļa» uzspiešanu sabiedrībai, informēja Nacionālajā nekustamo īpašumu attīstītāju aliansē (NNĪAA).

Neizpratni par sākotnēji virzīto reformu, kuru iniciēja Zvērinātu notāru padome, Tieslietu ministrijas izveidotajā darba grupā pauda daudzas organizācijas - Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija, NNĪAA, Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Komercbanku asociācija.

Pret obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu kategoriski iestājas astoņas sabiedriskās organizācijas un citi darba grupas dalībnieki, kas pēc darba grupas pauž gandarījumu, ka to bažas par obligātā notariālā akta ieviešanas negatīvo ietekmi uz sabiedrību kopumā, uzņēmējdarbības vidi un ekonomiku ir ņemtas vērā.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;