Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Patlaban Latvijā darbojas vairāki uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumi saistīti ar tuvojošos Ziemassvētku tēmu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Latvijā šobrīd reģistrēti:

9 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Ziema;

2 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Sniegs;

3 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Ziemassvētki;

64 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Rūķis;

54 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Rūķītis;

7 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Dāvana;

63 aktīvi uzņēmumi, komersanti un biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds Egle.

Apkopojot datus par organizāciju amatpersonām un dalībniekiem, kuru uzvārdos ietverts ar svētkiem saistīts vārds, secināts, ka visbiežāk uzņēmējdarbībā iesaistījušās personas ar uzvārdu Egle. Patlaban Lursoft datu bāzē reģistrēti 180 uzņēmumi, kuros kāda no amatpersonām ir ar šādu uzvārdu.

Pieaugot Visu svēto dienas jeb Helovīna (Halloween) popularitātei arī Latvijā labu laiku pirms svētkiem veikalu plauktos iegulst spokainas maskas un cita veida atribūtika, savukārt izklaides vietās tiek organizēti tematiski pasākumi. Tomēr, kā atklājās Lursoft veiktā pētījumā, Latvijas uzņēmēji nesteidz dibināt firmas, kuru nosaukums ietvertu vārdu Helovīns, toties ir reģistrēti tādi skanīgi nosaukumi kā Melnais Pēteris un Spoks.

Latvijā nav reģistrēts neviens uzņēmums vai organizācija, kuru nosaukumā būtu vārds Halloween, liecina Lursoft apkopotie dati. Tādēļ, ņemot vērā pēdējos gados arī Latvijā nokļuvušo amerikāņu tradīciju - bērniem izjokot apkārtējo namu kaimiņus, Lursoft apkopoja datus par uzņēmumiem, kuru nosaukumā ietverts vārds «joks». Izrādījās, ka Latvijā ir reģistrēts tikai viens uzņēmums, kura nosaukumā ir šis vārds – V. Pētersona firma Joks, kas atrodas Amatas novadā un reģistrēta 1994. gadā, kā arī viens komersants, kura nosaukumā šis vārds minēts daudzskaitlī – I. Mortuļevas individuālais uzņēmums Joki, kura juridiskā adrese reģistrēta Limbažos.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Tuvojoties vasaras gaidītākajiem svētkiem Jāņiem, Lursoft tradicionāli, kā ik katru gadu, apkopojis datus par to, cik aktīvi Līgas un Jāņi Latvijā iesaistās uzņēmējdarbībā, un cik bieži vārdi, kas mums saistās ar Jāņiem, tiek izmantoti uzņēmumu un organizāciju nosaukumos.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, nedēļas nogalē vārda dienu svinēs 10 587 Līgas un 58 469 Jāņi. Lursoft apkopotā informācija liecina, ka patlaban 8 497 Jāņiem pieder kapitāldaļas 11 130 uzņēmumos, un 7 134 stiprā dzimuma pārstāvji ar šādu vārdu ir amatpersonas 9 763 uzņēmumu valdēs.

Savukārt 699 Līgas ir īpašnieces 795 uzņēmumiem un 619 23.jūnija vārda dienas gaviļnieces ieņem amatus 702 uzņēmumos.

Apkopojot datus redzams, ka no vārdiem, kas latviešiem saistās ar Jāņiem, visbiežāk nosaukumos tiek izmantots vārds «Ozols», kas pieminēts 352 uzņēmumu un organizāciju nosaukumos, taču popularitātes ziņā daudz neatpaliek arī vārds «Ozoliņš» (reģistrēti 233 uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumos ir iekļauts šāds vārds). Retāk uzņēmēji un organizāciju dibinātāji izvēlas nosaukumos ietvert vārdus «Vainags», «Ugunskurs», «Siers».

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Laulāto mantisko attiecības, noslēdzot laulības līgumu, ir nostiprinājuši 257 Jāņi un 29 Līgas. 3 līgumi ir slēgti starp Līgu un Jāni, liecina Uzņēmumu reģistra (UR) datu bāžu apkalpojošās SIA «LURSOFT» statistika. Savukārt no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem 650 savos nosaukumos ietvēruši vārdus «Līga», «Jānis» vai «Līgo. Šie vārdi galvenokārt sastopami sabiedrību ar ierobežotu atbildību, zemnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu nosaukumos. No visiem šiem uzņēmumiem 43 ir pārreģistrējušies komercreģistrā, visaktīvākie bijuši uzņēmumi, kuru nosaukumā ir vārds «Līga» savienojumā ar citiem vārdiem (20) un «JĀNIS» (14). Visvairāk — 182 — uzņēmumi savos nosaukumos ir ietvēruši vārdu «Līga» kopā ar citiem vārdiem, savukārt vēl 32 uzņēmumu nosaukumā ir tikai vārds «LĪGA». No šiem uzņēmumiem lielākā daļa sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) (42), zemnieku saimniecības (32), kā arī individuālie uzņēmumi (39). Vārdu «Jānis» nosaukumā iekļāvuši 18, bet «JĀŅI» — 16 uzņēmumi. Vārdu «LĪGO» nosaukumam izvēlējušies 26 uzņēmumi (8 individuālie uzņēmumi, 4 zemnieku saimniecības, 3 SIA u.c.). Vēl 100 uzņēmumi nosaukumā iekļāvuši šo vārdu kopā ar vēl citiem vārdiem, no tiem visvairāk ir zemnieku saimniecības (34), SIA (20) un individuālo uzņēmumu (13).

Tuvojoties svētkiem, SIA Lursoft ir apkopojis biežāk sastopamos uzņēmumu amatpersonu un dalībnieku uzvārdus, kā arī komersantu nosaukumus, kuros ietverta Lieldienu tematika.

Populārākais no visiem ar Lieldienu tematiku saistītajiem uzvārdiem ir «Zaķis» – Latvijā reģistrēti 152 uzņēmumi, kuros vismaz viena no amatpersonām ir ar šādu uzvārdu. Biedrību un nodibinājumu reģistrā ar uzvārdu «Zaķis» reģistrēta 41 amatpersona, Reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistrā – 3, Sabiedrisko organizācju reģistrā – 2, bet Politisko partiju reģistrā – 1.

Starp uzņēmumu amatpersonām un dalībniekiem sastopami arī tādi uzvārdi, kā Pūpols, Lieldiena, Oliņa, Pavasaris, Zaķītis u.c.

Lursoft datu bāzu informācija liecina, ka:

* ar uzvārdu «Pūpols» reģistrētas 29 amatpersonas un 24 dalībnieki, bet ar «Pūpola» – 19 amatpersonas un 25 dalībnieces;

Visu svēto dienas priekšvakarā – Helovīnā – ideāli iederas kapeņu stāstiņi, krusti, melnas drēbes un no viņpasaules atlidojuši gari, kā arī ķirbji un sveces. Lursoft apkopojis Latvijas komersantus, kuri savu firmu vārdos «spēlējušies» ar svētkiem saistīto tematiku.

Tiesa gan, lai arī Helovīna svinēšana Latvijā ik gadu kļūst populārāka, Latvijā nav nedz uzņēmumu, nedz nevalstisko organizāciju, kuru nosaukumā būtu ietverts vārds Halloween, secina Lursoft. Līdzīgi ir arī ar ķirbi - to patlaban nenes neviens no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem. Lursoft datu bāzēs atrodamā informācija liecina, ka patlaban Latvijā ir reģistrēti «ķirbīši» - viens IK Ķirbītis, kura pamatnodarbošanās saistīta ar mazumtirdzniecību, kā arī viena SIA Ķirbītis.

Izpētot Latvijā reģistrētos uzņēmumus, atklājies, ka patlaban valstī darbojas divi uzņēmumi, kuru nosaukumā ietverts «spoks». Viens no tiem ir Jaunpils novadā esošais Leimaņa individuālais uzņēmums Spoks, bet otrs – 2012. gadā dibinātā SIA Spoku lapsa. Šī uzņēmuma darbības veidi ir bāru darbība, kā arī alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecība.

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti četri aktīvi uzņēmumi, kuru nosaukumos minēts vārds siers, 36 uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumos ietverts vārds alus un divas biedrības, kuru nosaukumos minēts vārds ugunskurs, liecina Lursoft apkopotā informācija.

58 Latvijā reģistrēti un aktīvi uzņēmumi, kuru nosaukumā ir vārds līgo, 65 uzņēmumu nosaukumā ietverts vārds ozols, savukārt 20 uzņēmumu nosaukumā – vārds ozoliņš.

Vārds Jānis ietverts 109 uzņēmumu un organizāciju nosaukumā, savukārt vārds Līga - 88 aktīvu uzņēmumu un organizāciju nosaukumā.

Vairāk nekā deviņiem tūkstošiem Latvijā reģistrēto uzņēmuma dalībnieku vārds ir Jānis, savukārt vairāk nekā 11 tūkstoši ar šādu vārdu ir uzņēmumu amatpersonas. Retāk dalībnieku un amatpersonu vidū sastopamas Līgas – šobrīd ar šādu vārdu reģistrētas 995 amatpersonas un 715 dalībnieces, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Igaunija, salīdzinot ar 18 citām valstīm, ir viena no valstīm, kurā ir lielākais nodokļu slogs mazu algu saņēmējiem, savukārt Īrija šajā ziņā ir priekšpēdējā vietā. Pretēja situācija iezīmējas, ja aplūko nodokļu slogu bagātajiem - tad Igaunija atrodas saraksta lejasgalā ar mazāko nodokļu slogu, bet Īrija - augšgalā, liecina kompānijas UHY pētījums.

Cilvēks, kura atalgojums ir ekvivalents 25 tūkstošiem ASV dolāru gadā, Igaunijā pēc nodokļu nomaksas var paturēt 78,1% nopelnītā, bet Īrijā - 95,7%. Savukārt 200 tūkstošus ASV dolāru pelnošs cilvēks Igaunijā var sev paturēt 76,3% naudas, bet Īrijā - 56,0%. Latvija šajā sarakstā nav iekļauta.

Baltoties uz šo pētījumu, britu mediji sūdzas, ka Lielbritānijā, salīdzinot ar lielajām ekonomikām, ir vieni no augstākajiem nodokļiem gan mazo algu, gan lielo algu saņēmējiem.

Tā, piemēram, belfasttelegraph.co.uk norāda, ka šajā valstī ir septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna mazāk nekā 25 tūkstošus ASV dolāru gadā. Tajā ir arī septītais augstākais nodokļu slogs cilvēkiem, kuri pelna vairāk nekā 200 tūkstošus ASV dolāru gadā.

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapuwww.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu.

Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā.

Līvija KALĒJA

AdministratoreJolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

UAB “Straujos” tehniskā centra direktorsPetrasSAKALAUSKAS:

Visdrīzāk Jūs jau esat dzirdējuši par svešvalodu apguves multimēdiju kompleksu CD-ROM diskā Quick Teacher: iespējams esat lasījuši informāciju latviešu presē vai apmeklējuši interneta lapu www.QT.lv, vai, iespējams, par Quick Teacher Jums ir stāstījuši paziņas. Quick Teacher apsola, ka Jūs iemācīsieties svešvalodu 2 mēnešos. Šodien mēs piedāvājam Jums uzzināt cik lielā mērā tas atbilst patiesībai un iepazīties ar Lietuvas lietotāju viedokļiem par šo programmu. Lietotāji atbildēja uz anketas jautājumiem: kur uzzināja par programmu; kas tajā patika, kas nē; kādi ir panākumi apmācībā. Līvija KALĒJA

Administratore JolantaSTUNGIENE:

Šo programmu man piedāvāja vīrs. Pēc viņa domām, lietojot programmu var sasniegt vēlamos rezultātus. Mācīties bija interesanti un galvenais – neapnika, mācības kļuva kā spēle. Ir interesanti, ka var tulkot no lietuviešu valodas uz angļu un otrādi. Garlaicīgi bija mācīties tikai gramatiku. Katru dienu mācībām veltīju pa 1-1,5 stundām. Es atcerējos to, ko jau zināju iepriekš un tāpat iemācījos daudz jaunu vārdu.

Kopumā līdz šā gada novembra vidum Latvijā bija reģistrēti 834 uzņēmumi, kuru nosaukumā iekļauts vārds «Latvijā», savukārt valsts starptautiskais nosaukums «Latvia» iekļauts 1154 uzņēmumu nosaukumā. Tāpat Latvijā reģistrēti uzņēmumi ar citiem patriotiskiem nosaukumiem, tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, apkopojis Lursoft.

Latvijā ir reģistrētas arī 2066 biedrības un nodibinājumi, kuru nosaukumos iekļauts vārds «Latvija», savukārt starptautiskais «Latvia» iekļauts simts nevalstisko organizāciju vārdos.

Iekļaut savā nosaukumā Latvijas vārdu izvēlējušies vairāki lielākie Latvijas uzņēmumi, tostarp a/s Latvijas valsts meži, SIA Latvijas Mobilais Telefons, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvijas finieris, SIA Itera Latvija u.c.

Savukārt liela daļa sabiedrisko organizāciju, kuru nosaukumā iekļauts Latvijas vārds, veidotas ar patriotisku mērķi saliedēt iedzīvotājus, uzlabot dzīves vidi un kopīgiem spēkiem veicināt valsts labklājību un attīstību, novērojis Lursoft. Piemēram, 2010. gadā Rīgā reģistrēts nodibinājums Latvija aug, kura mērķis ir veidot meža nozarei labvēlīgas vides attīstību un izpratni par meža vērtību skolu jaunatnes vidū un pārējā sabiedrībā, savukārt biedrība Latvija – mana Dzimtene aizvadītā gada nogalē reģistrēta, lai veidotu saliedētu Latvijas sabiedrību neatkarīgi no etniskās piederības, tautības un dzimtās valodas.

Pēdējos gados domēnu vārdu nozīme komercdarbībā ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to tiesības uz domēnu vārdu izmantošanu ne tikai praktiskā, bet juridiskā izpratnē dažādiem ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien aktuālākas, ko pierāda nesen izskanējusī informācija par strīdu saistībā ar tiesībām uz domēnu «draugiem.lv».

Ja sākotnēji domēnu vārdi tika radīti, lai vienkāršotu sarežģīto mājas lapu, e-pasta adrešu, FTP serveru un citu tīmekļa objektu identificēšanu «ierindas» lietotājam ērtā un saprotamā veidā, tad šodien tie arvien biežāk tiek izmantoti kā pilnvērtīgi biznesa komponenti. Tie apzīmē ne tikai vietni, kur rodama informācija par uzņēmumu, bet bieži arī tiek izmantoti uzņēmumu nosaukumos vai preču zīmēs, veidojot daļu uzņēmuma nemantisko aktīvu.

Fakts, ko vairākums no mums nezina, - domēna vārds tomēr nav īpašuma tiesību objekts, un, to reģistrējot, mēs iegūstam tikai tiesības šo vārdu lietot. Tai pašā laikā nodot domēna vārdu par maksu lietošanā citai personai ir iespējams.

Civilprocesa likumā 2018. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi, kas ievieš jaunu kapitālsabiedrības daļu (akciju) apķīlāšanas un pārdošanas kārtību. Tie paredz, ka, lemjot par daļu (akciju) apķīlāšanu, tiesu izpildītājam būs jānorāda apķīlāto daļu (akciju) vērtība, kas nevar būt zemāka par šo daļu (akciju) nominālvērtību. Praksē daļu (akciju) nominālvērtība var būtiski atšķirties no tirgus vērtības, līdz ar to paredzams, ka daļu (akciju) vērtības noteikšana kopumā varētu paildzināt piedziņas procesu.

Nepieciešamības gadījumā tiesu izpildītājs daļu (akciju) piespiedu pārdošanas vērtības noteikšanai pēc savas iniciatīvas var pieaicināt ekspertu. Ja parāda piedzinējs vai parādnieks nav apmierināts ar eksperta daļu (akciju) novērtējumu, tas ir tiesīgs lūgt tiesu izpildītāju pieaicināt ekspertu atkārtotai daļu (akciju) novērtēšanai uz sava rēķina. Ja ir veiktas divas ekspertu novērtēšanas, daļu (akciju) piespiedu pārdošanas cena nedrīkst būt zemāka par augstāko eksperta noteikto piespiedu pārdošanas vērtību.

No daļu (akciju) apķīlāšanas brīža parādniekam ir aizliegts atsavināt apķīlātās daļas (akcijas), apgrūtināt tās ar lietu vai saistību tiesībām, mainīt to nominālvērtību, kā arī veikt citas darbības, kas samazina apķīlāto daļu (akciju) vērtību. Taču minētais aizliegums neietekmē parādnieka balsstiesības, kā arī neliedz tam izmantot tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē, saņemt dividendes un likvidācijas kvotu sabiedrības likvidācijas gadījumā.

Vairāk nekā 10 000 uzņēmumos kādai no amatpersonām vai dalībniekam vārds ir Jānis, liecina Uzņēmumu reģistra datu bāžu apkalpojošās SIA “Lursoft” sagatavotā statistika. Pavisam Jāņi kā amatpersonas reģistrēti 10 763 uzņēmumos (tajā skaitā 3784 komersantos, no kuriem 225 ir individuālie komersanti), kā dalībnieki - 10 839 uzņēmumos. Visvairāk Jāņu ir zemnieku saimniecībās – 3362, kā arī komercreģistrā reģistrētās sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) – 2985. 1187 Jāņi ir dalībnieki sabiedriskajās organizācijās, bet 150 – akciju sabiedrībās. Savukārt Līgas amatpersonu vidū reģistrētas 891 uzņēmumā (484 no tiem ir komersanti, tajā skaitā 16 individuālie komersanti), bet kā dalībnieces – 806 uzņēmumos (no tiem 191 ir komercreģistrā reģistrēta SIA, 87 zemnieku saimniecības, 45 individuālie uzņēmumi). Pavisam 62 uzņēmumi un komersanti nosaukumos iekļāvuši vārdu “Līgo”. Savukārt vārdu “Jānis” savos nosaukumos ietvēruši 92 uzņēmumi un komersanti, 91 uzņēmums un komersants – vārdu “Līga”, norādīts Uzņēmumu reģistra informācijā.

Valstī kopumā reģistrēti 903 uzņēmumi, kuru nosaukumā ir iekļauts vārds «Latvija». Vēl populārāks ir starptautiskais nosaukums «Latvia», kas ievīts 1 245 uzņēmumu nosaukumos. Uzņēmumiem ar patriotiskajiem nosaukumiem pārsvarā ir lielāks apgrozījums nekā vidēji valstī, liecina Lursoft statistikas dati.

2012. gadā vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu, kura firmā iekļauts Latvijas vārds, bijis 59,482 tūkst. Ls, kamēr vidēji valstī tas bija četras reizes mazāks. Tiesa gan, ka pēdējos gados apgrozījuma starpībai ir bijusi tendence sarukt, jo, piemēram, 2010. gadā uzņēmumu ar Latvijas vārdu nosaukumā vidējais apgrozījums bijis teju piecas reizes augstāks nekā vidēji valstī.

Atšķirības starp abām uzņēmumu grupām redzamas ne tikai vidējā apgrozījuma rādītājā, bet arī peļņā un zaudējumos. 2010. gadā vidējie zaudējumi uz vienu uzņēmumu valstī bija 73 lati, bet uzņēmumiem, kas nes Latvijas vārdu, tie bijuši vien vidēji astoņu latu apmērā. Pērn šī atšķirība starp abām grupām izlīdzinājusies, jo gan vieni, gan otri gadu noslēguši ar neitrālu rezultātu – nulle latiem.

Sākot no 1. jūlija, domēna vārdu reģistrācija Latvijas līmeņa domēnā «.lv» notiks pēc jauniem līguma noteikumiem, Db norādīja NIC sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Jānis Riņķis.

Viņš paskaidroja, ka šobrīd spēkā esošos stingros noteikumus, kas aizliedz reģistrēt domēna vārdu, uz kuru kādam citam ir pirmtiesības, aizstās kārtība, kas pieļauj gandrīz jebkura domēna vārda reģistrāciju.

Šobrīd domēna vārda reģistrācija tiek atteikta, ja uz pieteikto domēna vārdu ir tiesības citai personai. Piemēram, nedrīkst piešķirt Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu nosaukumu, jo preču zīmju īpašniekiem ir pirmtiesības kļūt par atbilstoša nosaukuma domēna vārdu lietotājiem. Tāpat netiek reģistrēti personu vārdi, kā arī pastāv noteikti ierobežojumi ģeogrāfisku vietu vai objektu nosaukumiem. Reģistrāciju atsaka arī tad, ja domēna vārds ir nepieklājīgs vai aizskarošs.

Ja AS Latvijas Gāze (LG) atļaus Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, elektroenerģijas kompānija gāzes testa partiju no Lietuvas varētu saņemt martā, aģentūrai LETA apstiprināja Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis.

Kā ziņots, Lietuvas valsts enerģijas grupas Lietuvos Energija gāzes tirdzniecības uzņēmuma Litgas ģenerāldirektors Vītauts Čekanavičs informēja, ka pirmo gāzes izmēģinājuma piegādi no Lietuvas Latvijas valstij piederošajam uzņēmumam Latvenergo cer īstenot mēneša laikā.

Siksnis apliecināja, ka Litgas ir paudusi gatavību piegādāt Latvenergo gāzi viena miljona kubikmetru apjomā par izdevīgāku cenu, nekā piedāvā LG.

«Ja LG atļaus piekļūt infrastruktūrai, Latvenergo Lietuvas gāzi varētu saņemt jau martā,» teica Siksnis.

LG patlaban aģentūrai LETA nekomentēja, kāds būs tās lēmums - atļaut vai neatļaut Latvenergo piekļūt gāzes infrastruktūrai, taču Siksnis zināja teikt, ka LG atbildei vajadzētu būt zināmai līdz šā mēneša beigām.

Tiem uzņēmumiem, kuri 100 % pieder valstij vai pašvaldībai, pārreģistrējotoes Komercreģistrā, atļaus to nosaukumā saglabāt vārdus «valsts» vai «pašvaldības», kas šobrīd ir liegts. To paredz Ministru kabineta komitejas apstiprinātie grozījumi likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Tādējādi valsts un pašvaldības SIA un a/s, kuras vēlas saglabāt savos nosaukumos vārdu «valsts» vai «pašvaldība», ir jāpagaida līdz attiecīgo grozījumu pieņemšanai un tad jāiesniedz dokumenti pārreģistrācijai Komercreģistrā. Pašlaik Komercreģistrā nav iespējams pārreģistrēt uzņēmumus, kuru nosaukumā ietverts vārds «valsts» vai «pašvaldība», jo Komerclikums nosaka, ka uzņēmuma nosaukumā nedrīkst ietvert valsts un pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdus «valsts» un «pašvaldība». Db jau 7. jūnija numurā rakstīja, ka kopumā Latvijā ir 344 uzņēmumu, kuru nosaukumā ir vārds «valsts», un 459 uzņēmumu — vārds «pašvaldība». Vārda «valsts» (pašvaldība) ietveršana konkrētā uzņēmuma nosaukumā to padara atšķirīgu no citiem. Piemēram, valsts a/s Latvijas valsts meži, kuru uzdevums ir apsaimniekot valsts mežus, nosaukumā vārds valsts norāda, ar ko nodarbojas konkrētais uzņēmums.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) versijā, kas tiks ieviesta saistībā ar pāreju uz eiro no 2014.gada 1.janvāra, ir realizēti vairāki jauninājumi un labojumi. Iespēju robežās tas esot darīts tā, lai EDS lietotājiem līdz ar pāreju uz eiro nebūtu jāveic izmaiņas savās grāmatvedības programmās un būtu iespējams turpināt izmantot EDS tāpat kā līdz šim.

Visas izmaiņas stāsies spēkā ar 2014.gada 1.janvāri.

Viena no EDS lietotājiem būtiskākajām lietām - ir aktualizēti XML apraksti, tajos ir veiktas izmaiņas aprakstošajā daļā un mainīti dokumentu piemēru attēli tiem dokumentiem, kuru ievadformās ir veiktas iepriekš aprakstītās izmaiņas. Tas nozīmē, ka nevienam no EDS dokumentu XML failu aprakstiem sakarā ar eiro ieviešanu nav mainīta to shēma, tādējādi pēc eiro ieviešanas EDS lietotāji varēs izmantot līdzšinējos XML failu izveidošanas rīkus.

Svarīgi arī, ka dokumenta ievadformā, pielasot datus no cita perioda, kurā ir atšķirīga Latvijas valūta, summas tiks konvertētas un noapaļotas, ievērojot Eiropas Savienības Padomes noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Latvijā bieži vien organizāciju un uzņēmumu nosaukumos tiek iekļauts viens no galvenajiem Ziemassvētku atribūtiem, proti, egle. Patlaban Latvijā reģistrēti 74 aktīvi uzņēmumi un organizācijas, kuru nosaukumā ir vārds «egle» un 95 subjekti, kuru nosaukumā ietverts vārds «eglīte», liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošā uzņēmuma Lursoft apkopotā informācija.

Absolūts līderis ir vārds «gaisma», kuru savam nosaukumam izvēlējušies 113 uzņēmumu un organizāciju vadītāji.

Gana populāri ir arī vārdi «rūķis» un «rūķītis», kas figurē attiecīgi 73 un 54 uzņēmumu un organizāciju nosaukumos.

Līdzīgi kā pērn, arī šogad vārds «Ziemassvētki» iekļauts divu komersantu nosaukumā – SIA Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš, kas šā gada decembrī svinēja savu desmit gadu jubileju, un K. Skrābāna tirdzniecības individuālais uzņēmums Ziemassvētki un Lieldienas, savukārt Biedrību un nodibinājumu reģistrā - Rīgas Ziemassvētku eglītes birojs.

SIA Firmas.lv apkopojis interesantākos 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu un organizāciju nosaukumus, starp kuriem minēti arī Cerība resnīšiem, Suns un pirksts un Galvenais, lai cilvēks labs.

Starp pērn dibinātajiem uzņēmumiem ar jautrākajiem vai īpatnējākajiem nosaukumiem vairākos izmantoti cipari, piemēram, 2 Klauni, 3 frikadeles, 4.vara bez korupcijas un 7 prāts.

Tāpat visai atraktīvā veidā uzņēmumu nosaukumos ievīti personvārdi, piemēram, Amber Jeļena, Andra malka, Annas klints, DzirnavUģis, Guntiņas midziņa, Ineses skapis, Jaunie Jēkabi, Dancis ar Arnoldu u.c.

Salīdzinoši bieži uzņēmumu nosaukumus jautrus padara, tajos minot kādu dzīvnieku vai zvēru, piemēram, Suns un pirksts, Jautrie zirgi, Lāči lido,Laimīgie zirgi Zāģeros, Lauvas mājas u.c.