Kuldīgas rajona Gudenieku pagastā no 16. marta līdz 16. aprīlim izsludināta atkārtota sabiedriskā apspriešana cūku nobarošanas kompleksam ar graudu glabātuvi, biogāzes ražotni un administratīvo ēku.

Būves ierosinātājs ir SIA Latagro, būves projektētājs SIA K.V.A.M.

Db jau rakstīja, ka ideju par cūkkopības kompleksu Gudenieku pagastā 2007. gadā iesniedza SIA Pro - Lat. Pieteikuma iesniedzēja SIA LatAgro norādītā kontaktpersona ir A. Kaimiņš, kurš bija arī SIA Pro - Lat valdes loceklis. 2008. gada 16. oktobrī noslēdzās pirmā sabiedriskā apspriešana būvniecības iecerei, kas paredz 24 000 cūku kompleksa būvniecību ar iespēju perspektīvā uzstādīt biogāzes ražotni. Iedzīvotāji bija toreiz iesnieguši vairāk nekā 100 anketu ar iebildumiem pret būvniecības ieceri. SIA LatAgro ir Lietuvas kapitāla uzņēmums, liecina Lursoft dati. SIA LatAgro valdes loceklis saskaņā ar Lursoft datiem ir Baltsersens Klauss (Baltsersen Claus). Projektu plānots realizēt sadarbībā ar Dānijas kapitāla uzņēmumu, vienu no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā un vienu no lielākajiem ES atbalsta saņēmējiem SIA Artis JP, Db informēja projekta pieteikuma iesniedzējs Aivars Kaimiņš. Projekta vajadzībām plānots nomāt no Artis JP vairāk nekā 2 000 ha zemes. Arī Lietuvas uzņēmums pilnībā piederot dāņiem, sacīja A. Kaimiņš. 2007. gadā par līdzīgu SIA LatAgro pieteikumu sabiedriskā apspriešana notikusi arī Jelgavas rajona Sesavas pagastā, kur projekts nav uz priekšu virzījies.

30. decembrī plkst. 19:00 Kuldīgas kultūras centrā notiks Kuldīgas pilsētas domes rīkotā konkursa Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2008 apbalvošanas ceremonija, informē Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Svinīgajā sarīkojumā Kuldīgas sabiedrībā labi pazīstami cilvēki pasniegs Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvu 11 nominācijās. Godināts tiks klientam draudzīgs uzņēmums tirdzniecībā, klientam draudzīgs uzņēmums sabiedriskajā ēdināšanā, klientam draudzīgs uzņēmums viesnīcu un pakalpojumu nozarē, uzņēmumi nominācijās Stabilitāte, Sadarbība, Pilsētas tēla popularizētājs, Vecpilsētas magnēts, Gada būvprojekts komercobjekts, Gada būvprojekts – individuālā būvniecībā, kā arī gada amatnieks sadzīves pakalpojumu jomā un gada amatnieks lietišķajā mākslā. Uzvarētāju vārdi līdz svinīgajai ceremonijai netiks atklāti. Vēl 30. decembra vakarā tiks pasniegtas pašvaldības konkursa sadarbības partneru nominācijas: Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku apvienības balva, Kuldīgas rajona laikraksta Kurzemnieks balva, SEB bankas balva un DnB NORD bankas balva.

Ar dāņu kapitālu saistītā SIA Latagro atteikusies no ieceres Gudenieku pagastā būvēt 24 tūkstošu cūku kompleksu.

Pašvaldība un rajona būvvalde saņēmusi vēstuli no ieceres rosinātājiem ar lūgumu pārtraukt arī sabiedriskās apspriešanas procedūru. Sabiedriskās apsriešanas laikā pašvaldība bija saņēmusi 116 iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties pausta noraidoša attieksme pret kompleksa celtniecību.

Db jau rakstīja, ka vētrainā sabiedriskajā apspriešanā Gudenieku pagastā suitu sievas sākušas dziedāt, neļaujot runāt cūkkopības kompleksa projekta prezentētājiem.

Projekta ieceres autori noorganizējuši pagasta iedzīvotājiem ekskursiju uz SIA Saerimner cūkaudzēšanas lielfermu Muša Lietuvā, taču arī prezentācijas brauciens nav pārliecinājis, Db pastāstīja Gudenieku pagasta iedzīvotāji. Viņi noskaidrojuši, ka prezentētās cūku fermas īpašnieki vairākkārt maksājuši soda naudas par šķidrmēslu pārvadu bojājumu dēļ radīto vides piesārņojumu. Turklāt esot pamatotas bažas, ka Mūsas upes zivju bojāeja pagājušajā rudenī saistīta ar šiem gadījumiem, jo ferma atrodas upes krastā.

Dānijas kapitāla uzņēmumi sabiedriskajai apspriešanai nodevuši divas vērienīgas lopkopības kompleksu būvniecības ieceres Priekules novadā un Kuldīgas novadā. Ieceres jau izraisījušas asas diskusijas.

Cūku nobarošanas komplekss ar graudu glabātuvi, biogāzes ražotni un administratīvo ēku Gudenieku pagastā, Kuldīgas novadā, ko ierosinājusi SIA Latagro, apspriešanā būs līdz 8. februārim ar projekta prezentāciju 14. janvārī Gudenieku pagasta padomē. Kuldīgas novada domes lēmumu par būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātiem paredzēts pieņemt sēdē 2010. gada 25. februārī. Db jau vēstīja, ka SIA Latagro pērn paziņoja, ka atsakās no ieceres Gudenieku pagastā būvēt 24 tūkstošu cūku kompleksu. Pašvaldība un rajona būvvalde bija saņēmusi vēstuli no ieceres rosinātājiem ar lūgumu pārtraukt arī sabiedriskās apspriešanas procedūru. Sabiedriskās apspriešanas laikā pašvaldība bija saņēmusi 116 iedzīvotāju anketas, kurās lielākoties pausta noraidoša attieksme pret kompleksa celtniecību. Pagasta iedzīvotāju galvenie iebildumi bija saistīti ar to, ka ieguldītāji gan solīja būvē fermu, taču par biogāzes ražotni runāja tikai teorētiski, nesolot tās realizāciju pārskatāmā laika posmā. Tagad ieceres atori atsākuši projekta virzīšanu.

28. novembrī LR reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns tiksies ar Kuldīgas rajona padomes deputātiem – vietējo pašvaldību vadītājiem. Tikšanās laikā plānots pārrunāt šā brīža aktualitātes pašvaldību reformas jomā – par rajona padomes reorganizāciju, par vasarā gaidāmajām jauno novadu vēlēšanām.

Kuldīgas rajonā vietējie tautas kalpi lēmuši par trīs novadu izveidi pašreizējā Kuldīgas rajona teritorijā – Kuldīgas novada, Skrundas novada un Alsungas novada. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavotajā priekšlikumā Alsungu bija plānots iekļaut Kuldīgas novadā.

Taču 26. novembrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar Jaunā laika (JL) un Saskaņas centra (SC) deputātu balsīm atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšlikumu Alsungas novadu veidot kā atsevišķu novadu.

Kuldīgas rajona Rumbas, Gudenieku, Vārmes, Laidu, Turlavas, Ēdoles, Kabiles, Rendas, Pelču, Īvandes, Padures, Snēpeles, Kurmāles pagastu un Kuldīgas pilsētas pašvaldību apvienošanas projekta (Kuldīgas novada izveides projekta) izstrāde veikta, pamatojoties uz visu 14 pašvaldību lēmumiem par Kuldīgas novada izveidi un par apvienošanas projekta sagatavošanu.

Gudenieku pagastā izsludināta sabiedriskā apspriešana SIA LatAgro būvniecības pieteikumam - cūkkopības kompleksa būvei 24 000 cūkām un biogāzes ražotnei. Apspriešana paredzēta līdz 16. oktobrim.

Db jau irpeikš rakstīja, ka ideju par cūkkopības kompleksu Gudenieku pagastā pērn iesniedza SIA Pro - Lat. Pieteikuma iesniedzēja SIA AgroLat norādītā kontaktpersona ir A. Kaimiņš, kurš bija arī SIA Pro - Lat vienīgā amatpersona. Db noskaidroja, ka 2007. gadā par līdzīgu SIA AgroLat pieteikumu sabiedriskā apspriešana notikusi arī Jelgavas rajona Sesavas pagastā, kur projekts šogad nav uz priekšu virzījies. AgroLat pēc pašvaldības pieprasījuma izstrādājis zemes ierīcības projektu, un vairāk aktivitāšu no pieteikuma iesniedzēja nav bijis, Db uzzināja Sesavas pagasta padomē.

Saeimas deputātus, kas šodien devās uz izbraukuma sēdi Kuldīgā, līdz pašvaldības ēkai palīdzējuši nogādāt vietējie policisti, novēroja aģentūra LETA. Viņus pie Kuldīgas novada domes ēkas pilsētas Rātslaukumā sagaidīja vismaz 300 piketētāji.

Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna «Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!» izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.

Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: «Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais.» Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca «Naudu! Naudu!».

Negodīgas naudas sadales dēļ Kuldīgas slimnīca no 1. septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu slimnīcā. Par to Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis jau iepriekš esot informējis Veselības ministriju, Veselības norēķinu centru (VNC) un Kuldīgas novada pašvaldību.

Kuldīgas novada pašvaldība esot neizpratnē par Veselības ministrijas plānoto 2011. gada neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pacientu skaita samazinājumu Kuldīgas slimnīcā, zinot, ka nav iemesla prognozēt divas reizes mazāku pacientu skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu. «Pacientus turpinām uzņemt iepriekšējā gada līmenī, turklāt vispārējais pacientu stāvoklis ir smagāks, slimības ielaistākas. Uzņemšanas nodaļai nav iespēju būtiski ierobežot stacionāro NMP pacientu skaitu, jo pacienti tiek nosūtīti uz slimnīcu ar speciālistu atzinumiem, atvesti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm vai ierodas paši traumu vai saslimšanu rezultātā,» situāciju komentē Kuldīgas slimnīcas vadītājs I.Eglītis. Arī iepriekšējos gadus Kuldīgas slimnīcā nav bijis mazāk par 5000 akūtajiem pacientiem un neesot nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 pacientu ārstēšanu. Šādu skaitu slimnīca šobrīd ir jau uzņēmusi un katrs nākamais pacients slimnīcai radīs tiešus finansiālus zaudējumus, skaidro I.Eglītis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Viens no Latvijas lielākajiem cūkaudzētājiem SIA «Miķelāni bekons» šoruden ir nodevis ekspluatācijā savas dzirnavas un barības ražotni Jēkabpils cūkkopības kompleksā «Miķelāni», samazinot ražošanas izmaksas un uzsākot barības ražošanu uz vietas kompleksā, informē tā pārstāvji.

«Cūkkopībā barība vienmēr rada lielākās izmaksas – aptuveni 50% apmērā no kopējiem izdevumiem. Mēnesī patērējam ap 1500 tonnām graudu. Kamēr barību neražojām uz vietas, bet pirkām gatavu, mēs krietni pārmaksājām,» stāsta SIA «Miķelāni bekons» valdes priekšsēdētājs Ilvars Strazdiņš.

«Savu dzirnavu izveide bija viens no lielākajiem projektiem, ko uzsākām pērn. Ražotni uzbūvējām par saviem līdzekļiem. Jaunās dzirnavas nodrošina darbu 3 cilvēkiem. Šobrīd, kad dzirnavas nodotas ekspluatācijā, barības ražošanu «Miķelānu» cūkām veicam jaunajā barības ražotnē pašu spēkiem no vietējiem graudiem un zirņiem – ne tikai ietaupām, bet arī uzraugām un kontrolējam procesu,» viņš papildina.

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

Kuldīgas dome izplatījusi aicinājumu Kuldīgas rajona zemniekiem vienoties ar mazo veikalu īpašniekiem par svaigpiena tirdzniecības uzsākšanu Kuldīgas pilsētā.

Domes speciālisti sazinājušies ar pašreizējo Kuldīgas tirgus apsaimniekotāju un vienojušies, ka piena tirdzniecība tiks nodrošināta. „Šobrīd izstrādājam jaunus nomas izsoles noteikumus Kuldīgas pārtikas tirgum, kā vienu no prasībām iekļausim – svaigpiena, biezpiena, krējuma un citu piena produktu tirdzniecības vietu nodrošināšanu,” informē Kuldīgas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.

Pilsētas galva ir pārliecināta, ka tiešā piena tirdzniecība būtu papildus peļņas avots nelielām Kuldīgas rajona piena saimniecībām, kuru īpašniekus neapmierina lielo pārstrādes uzņēmumu politika. Ieguvēji būtu arī kuldīdznieki, kuriem rastos iespēja iegādāties svaigpienu par draudzīgu cenu, un vienlaikus atbalstīt sava rajona zemniekus. To, ka šāda tirdzniecība varētu gūt plašu kuldīdznieku atbalstu, ļauj spriest iepriekšējo gadu veiksmīgā pieredze, kad valsts vēl nebija uzlikusi nesamērīgus tirdzniecības noteikumus. „Pirms gandrīz desmit gadiem Kuldīgas vecpilsētā ar svaigpienu savā veikalā tirgojās zemnieks Ilmārs Pilenieks no Vārmes. Cilvēki pat stāvēja rindā, lai nopirktu lauku labumus no Vārmes," atceras I.Bērziņa. „Mazie lauku uzņēmēji nedrīkst nolaist rokas. Jāmeklē iespējas, kā apvienot spēkus un darboties pa jaunam,” mudina I.Bērziņa.

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Vētrainā sabiedriskajā apspriešanā Gudenieku pagastā suitu sievas sākušas dziedāt, neļaujot runāt cūkkopības kompleksa projekta prezentētājiem, tādējādi paužot attieksmi pret nepārliecinošo prezentāciju.

"Prezentācija bija pabāla. Radās iespaids, ka biogāzes sadaļa var arī netapt," sarunā ar Db atzina Gudenieku pagasta padomes priekšsēdētāja Daina Bērende. Neesot bijis sagatavots projekta tehniski ekonomiskais pamatojums, nekādi aprēķini, kā arī nav nosaukts projekta finansētājs un patiesais attīstītājs, vien norādīts, ka tas ir dāņu kapitāls.

Uz sabiedrisko apspriešanu ieradušies ap 60 pagasta iedzīvotāju, tostarp vairāki aktīvisti, kas apkopjuši informāciju par līdzīgiem projektiem Eiropas Savienībā. Projekta prezentētāji - Aivars Kaimiņš un Valdis Felsbergs nav spējuši pārliecinoši atbildēt uz jautājumiem. Sabiedriskajā apspriešanā piedalījušies arī vairāki žurnālisti, tostarp Vides filmu studijas filmēšanas grupa.

25. februārī pie Kuldīgas novada domes plānots plašs pikets pret Dānijas cūkaudzētāju industrijas izvēršanos Latvijā un Latvijas nacionālās zemniecības interešu aizstāvībai.

Par to Db informēja biedrības Suitu novada atdzimšana pārstāve Dina Lācara. Kuldīgas novada domes sēdē šajā dienā jāpieņem lēmums par dāņu investora pārstāvja SIA Latagro cūku nobarošanas fermu būvniecības ieceri Gudenieku pagastā. 11.februārī Kuldīgas novada domes Attīstības komiteja nolēma ideju neatbalstīt un virzīja attiecīgu lēmumprojektu izskatīšanai domes sēdē 25. februārī. «Esam sapratuši, ka iedzīvotāji un valsts institūcijas nav informēti par šīs industrijas degradējošo ietekmi uz vidi un cilvēku,» sacīja D. Lācara.

Jau vairākus gadus Gudenieku pagasta aktīvisti rūpīgi vācot informāciju par dāņu cūkkopības biznesa interesēm Latvijā, apskatīti vairāki objekti Lietuvā un Latvijā, pētīta informācija ārvalstu medijos. Rezulāti esot apkopoti veselā sējumā, un tie liecinot par to, ka latviešu zemniecības, īpaši bioloģisko zemnieku, tāpat arī tūrisma industrijas, zivsaimniecības un citu nozaru intereses ir nopietni apdraudētas, turklāt iegūtais labums no investīcijām to neatsverot. Tāpēc iniciatīvas grupa, kurai piesaistījušies arī sabiedrībā populāri cilvēki, kuriem ir īpašumi Gudenieku pagastā, organizē piketu. Piketā piedalīties apsolījuši arī Aizputes novada zemnieki un alsundznieki, kas uzskata, ka UNESCO atzītā kultūrvēsturiskajā teritorijā šādam projektam nav jābūt. Savukārt Priekules novada zemnieki gatavojas reaģēt līdzīgi tad, kad pašvaldībā nākamreiz apspriedīs dāņu investora priekšlikumu lielfermas būvniecībai.

Cenšoties ierobežot Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusa izplatību, nāksies kontrolēti iznīcināt mežacūkas, pretējā gadījumā vīruss iznīcinās to populāciju, līdzi paņemot arī cūkkopību un gaļas pārstrādes nozari, atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Jautāts, kad varētu izdoties ierobežot mēra izplatību, Balodis sacīja, ka viss atkarīgs no tā, kā PVD inficētajā zonā tiks galā ar mežacūku populāciju.

«Jautājums par medībām noteikti būs jāizskata, ja slimība izrādīsies endēmiska, proti, izplatīsies mežacūku populācijā. Lai to nepieļautu, populācijai jābūt mazai, turklāt nevis dažu mēnešu, bet gan gadu garumā. Pretējā gadījumā mežacūkas dabiskā veidā iznīcinās mēra vīruss, «paraujot» līdzi vairākas nozares, sākot ar cūkkopību, dzīvnieku kautuvēm, barības ražošanu un beidzot ar gaļas pārstrādi. Tad sekas nav prognozējamas,» sacīja Balodis.

Viņš arī norādīja, ka mežacūkas nedrīkstēs šaut intensīvi, jo tad tās panikā migrēs uz pārējiem mežiem.

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Jaunā gada priekšvakarā Kuldīgā apbalvoti konkursa Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balva 2008 uzvarētāji 11 nominācijās.

Kuldīgas pilsētas uzņēmēju un amatnieku Gada balvu nominācijā Klientam draudzīgs uzņēmums tirdzniecībā saņēma ziedu salona Oāze īpašniece Līga Pirtniece. Nominācijā Klientam draudzīgs uzņēmums sabiedriskajā ēdināšanā balvu saņēma viens no iecienītākajiem vecpilsētas krodziņiem – kafejnīca Pagrabiņš (līdzīpašnieks Raimonds Lapuķis). Nominācijā Klientam draudzīgs uzņēmums viesnīcu un pakalpojumu nozarē par uzvarētāju tika atzīta reklāmas darbnīca Dekors RD (Jānis Kurzemnieks un Anda Gutlande).

Par nominācijas Stabilitāte uzvarētāju kļuva viens no lielākajiem un stabilākajiem nodokļu maksātājiem Kuldīgā SIA Agrotehnika (īpašnieks Arturs Cimoška). Nominācijā Sadarbība tika apbalvots ilggadējs Kuldīgas Pilsētas svētku ģenerālsponsors SIA Linde Pārtika (Nansija Linde). Nominācijā Pilsētas tēla popularizētājs uzvarētāja gods tika sporta klubam Elvi/Kuldīga (sporta kluba prezidents Kaspars Bergmanis). Nominācijā Vecpilsētas magnēts tika apbalvots bārs-klubs Stender’s (īpašnieks Artis Rozītis).

No 13. līdz 24. oktobrim Kuldīgas pilsētas domes un Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētā projekta „Kuldīgas novada muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide” ietvaros norisinās Kuldīgas amatnieku praktiskās apmācības, informē projekta vadītāja Dace Reinkopa.

Paralēli praktiskiem darbiem amatnieki dodas ekskursijā Kuldīgas ielās, pētot un analizējot vecpilsētas durvis, logus un to raksturīgākās detaļas. 20. oktobrī Kuldīgas amatniekiem pēc savas iniciatīvas pievienosies kolēģi no Norvēģijas pilsētas Drobakas. Viņi iepazīsies ar Kuldīgas vecpilsētas arhitektūru, kā arī iesaistīsies durvju restaurācijā. Savukārt no 21. līdz 24. oktobrim Kuldīgā viesosies projekta sadarbības partneri no Norvēģijas amatniecības centra. Tā vadītājs Eivind Falk Kuldīgas pilsētas domes organizētajā 2. Starptautiskajā kultūras mantojuma laboratorijā prezentēs Norvēģijas amatniecības centru un stāstīs, kā Norvēģijā norisinās amatnieku apmācība.

Satversmes tiesa ir pieņēmusi spriedumu lietā par Lažas pagasta padomes teritorijas plānojumu 2007.–2019.gadam, kurā ietverts aizliegums paplašināt dāņu uzņēmējiem piederošās cūku fermas. Spriedums nav lebvēlīgs pagasta iedzīvotājiem, pašvaldībai un vietējiem uzņēmējiem, kuri iebilda pret fermu paplašināšanu.

Satversmes tiesas spriedums vēstī: "Satversmes 105.pants citastarp noteic, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu."

Lieta tika ierosināta pēc SIA Nygaard International pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja vēlas Lažas pagastā paplašināt ar cūku audzēšanu saistītu komercdarbību, taču to liedzot Lažas pagasta teritorijas plānojuma normas (apstrīdētās normas), kas noteic, ka netiek atļauta esošo lopkopības fermu paplašināšana un/vai jaunu lopkopības fermu būvniecība, kā arī nosaka maksimāli pieļaujamo mājdzīvnieku skaitu uz konkrētā apbūves gabala platību: uz 20 cnt cūku kopejās dzīvmasas – 1 ha.

Mežāres pagasta padome lēmusi par papildus nosacījumu izstrādi dāņu kompānijai SIA CMC Ozoli, kura iecerējusi būvēt cūkkopības kompleksu pagastā.

Mežāres pagasta padome uzņēmumam uzdevusi pie ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma izstrādāt papildus detalizētu pielikumu, kuru jāapstiprina Vides pārraudzības valsts birojam, Db atklāja Mežāres pagasta padomes priekšsēdētāja Kornēlija Brūniņa. Nosacījumi paredz, ka kompleksa būvniecība var notikt tikai vienā zemes gabalā, nevis divos, kā pašreiz plānots. Savukārt mēslojumam jātiek pārstrādātam substrātos, un tam ir jābūt pamata pārstrādes veidam, nevis alternatīvai, kā tas norādīts pašreiz. Tāpat zemes gabalā, kurā plānota būvniecība, jāveic detālplānojums. „Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, pašvaldība vēlreiz skatīs būvniecības ieceri,” norādīja K.Brūniņa.

Septembra sākumā topošajā Kuldīgas peldbaseinā, kura aprises jau apjaušanas, celtnieki pirms hidroizolācijas slāņa ieklāšanas iepildīja ūdeni un pārbaudīja, vai tas nesūcas cauri.

Pēc tam, kad betona šuvju hidroizolācija un baseina ģeometrijas noturība bija pārbaudīta, ūdens tika izlaists. Turpinot būvdarbus, plānots sākt būvēt jumtu virs baseina, bet pēc tam būvēs baseina iekšējo hidroizolāciju un pabeigs baseina apdari.

Sekmīgi virzās uz priekšu arī Kuldīgas novada Sporta skolas rekonstrukcijas darbi – jau pabeigta ēku kompleksa būvkonstrukciju sakārtošana, krāsošanai sagatavotas visas mūra fasādes un jau sākusies to krāsošana. Šoruden arī labiekārtos ēku kompleksa teritoriju. Ziemas sezonā celtnieki rosīsies iekštelpās. Darbus objektā plānots pabeigt 2017. gada pavasarī.

Arī Sesavas pagastā iedzīvotāji gatavojas protestēt pret cūku audzēšanas kompleksa izveidi, ko grasās īstenot dāņiem piederošais uzņēmums Latagro.

Par to šodien raksta Zemgales Ziņas (ZZ). Jāatgādina, ka Latagro bija iecerējis būvēt cūku kompleksu arī Kuldīgas novada Gudenieku pagasta, bet šī iecere tika noraidīta un sēdes laikā pie Kuldīgas novada domes notika pikets pret dāņu cūku lielfermas būvēšanu Gudenieku pagastā un tajā piedalījās vairāk nekā 60 cilvēku.

Jau šonedēļ Sesavas iedzīvotāja Inese Bartuševica pašvaldībā nogādās vēstuli, kurā 613 iedzīvotāju parakstījušies pret ieceri Sesavas pagastā būvēt cūku kompleksu. Projekta īstenotājus gan tas nebaida, jo visas nepieciešamās atļaujas jau saņemtas, un gada otrajā pusē dāņiem piederošā Latagro sola ķerties pie darba, vispirms izbūvējot visu nepieciešamo infrastruktūru. Pirmā kūts sivēnu audzēšanai varētu tapt nākamā gada sākumā.

Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa nosūtījusi vēstuli Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas arhibīskapam – metropolītam Jānim Pujatam un Liepājas diecēzes bīskapam Vilhelmam Lapelim, paužot satraukumu par Romas katoļu Baznīcas pārvaldībā esošā nekustamā īpašuma – Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas (Kuldīgā, Raiņa ielā 6 a) – mākslas pieminekļu slikto stāvokli.

Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa aicina Romas katoļu Baznīcu steidzami ķerties pie dievnama interjera glābšanas, lai bezdarbības rezultātā netiktu zaudētas nozīmīgas Latvijas sakrālās mākslas vērtības. Šī ārēji atturīgā celtne Kuldīgas vecpilsētas centrā var lepoties ar visgreznāko interjeru starp Kurzemes katoļu dievnamiem, diemžēl dievnama esošie kokā darinātie mākslas pieminekļi atrodas avārijas stāvoklī, jo visas koka daļas ir ķirmju saēstas. Kuldīgas pilsētas Dome saņēmusi Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vēstuli, kurā norādīts, ka Sv. Trīsvienības katoļu baznīcas interjera kokā darinātie mākslas pieminekļu bojājumi ir ļoti lieli: daudzviet palikusi gandrīz tikai priekšmeta čaula, ko veido krāsojuma slānis, tādēļ ir nepieciešams steidzīgi veikt pieminekļa glābšanas darbus.