Divas trešdaļas jeb 69% Latvijas iedzīvotāju domā, ka, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pieaug gadījumi, kad amatpersonas nepamatoti izmanto administratīvos resursus personīgo mērķu sasniegšanai, liecina pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.

Tostarp 29% aptaujāto uzskata, ka amatpersonas noteikti nepamatoti izmanto administratīvos resursus, bet 39% respondentu uz jautājumu «Vai, jūsuprāt, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, pieaug gadījumi, kad amatpersonas nepamatoti izmanto administratīvos resursus personīgu mērķu sasniegšanai?» atbildēja «drīzāk jā».

Pretējās domās ir 8% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri norāda, ka gadījumi, kad amatpersonas nepamatoti izmanto administratīvos resursus personīgo mērķu sasniegšanai, nepieaug tuvojoties pašvaldību vēlēšanām (1% - noteikti nē; 7% - drīzāk nē).

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Bez plašas rezonanses sabiedrībā tiek virzīta iecere palielināt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, taču ierosinājumu pavada aizdomu ēna, ka sodi tiek palielināti kompānijas Vitronic interesēs, kas uz Latvijas ceļiem plāno uzstādīt 160 fotoradarus, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Raidījums norāda, ka vērienīgo fotoradaru projektu aizdomu ēna pavada jau kopš tā uzsākšanas brīža. Aiz reklāmas stendiem, sniega kaudzēm vai tiltu balstiem aizslēptas ierīces un soda kvītis, kurās fiksēts pārkāpums jau no pirmā pārsniegtā kilometra – tas viss iedzīvotājos radīja aizdomas, ka 160 fotoradaru uzstādīšana uz Latvijas ceļiem būs līdzeklis ne tik daudz satiksmes drošībai, cik privātā fotoradaru ieviesēja kabatas pildīšanai. Lai šīs aizdomas mazinātu, Saeimā nonāca likuma labojumi, kas paredz - turpmāk ātrumu pārsniedzot līdz 10 kilometriem stundā, naudas sodu vairs nepiemēros, tā vietā iztiekot vien ar brīdinājumu. Tas nozīmē, ka fotoradari pārkāpumus fiksēs tikai tad, ja ātrums pārsniegts par vismaz 11 kilometriem stundā.

Latvijā ir plānots būtiski palielināt sodus par braukšanu dzērumā, Latvijas Televīzijas raidījumā 100.pants sacīja Satiksmes uzraudzības biroja (SUB) priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

"Šobrīd sodi ir pilnīgi neadvekāti un tie ir jāceļ vairākas reizes. Pagaidām tā summa, pie kā mēs esam pieturējušies, ir 5 tūkstoši latu, bet, kāds būs gala variants, to radīs diskusijas un kā to pieņems Saeima," klāstīja E.Zivtiņš.

Viņš vērsa uzmanību, ka pie šādiem jautājumiem tiek strādāts jau ilgāku laiku.

Turklāt, pēdējā gada laikā ir krasi pieaudzis to autovadītāju skaits, kas neapdrošina savas automašīnas, līdz ar to ir arī plānots palielināt sodus, kas paredzēti par apdrošināšanas neievērošanu, akcentēja E.Zivtiņš.

Viņš gan pieļāva iespēju, ka esošajos apstākļos, kad netiek palielinātas policistu algas, Latvijā varētu pieaugt kukuļu ņemošo policistu skaits. Tāpēc svarīgi ir uzrunāt sabiedrību, lai tie inspektoriem nedotu kukuļus, ja tie tos arī pieprasītu, pamācīja E.Zivtiņš. Viņš arī nepiekrita apgalvojumam, ka 80% gadījumos ir iespējams "sarunāt" ar ceļu policistiem.

Par darbībām, kuru rezultātā pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kredītiestādes varēs sodīt ar naudas sodu no 5 000 līdz 100 000 Ls.

Saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstīto Kredītiestāžu likuma grozījumu redakciju, kas sagatavota otrajam lasījumam Saeimā, šādus sodus bankām varēs piemērot Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Savukārt Latvijas Banka komercbankām varēs piemērot naudas sodus līdz 5 000 Ls par ziņu nesniegšanu Kredītu reģistram vai nepamatotu Kredītu reģistrā esošo ziņu pieprasīšanu.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Pašvaldības nejūtas atbildīgas par pareizu un precīzu atkritumu apsaimniekošanu atbilstoši noteikumiem, sākot ar plānu, beidzot ar Eiropas regulām, izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere.

Lai uzlabotu situāciju, R. Bendere rosina arī piemērot sodus. «Nepārtraukti ir jāspiež uz iedzīvotāju, no kura atkritumus ir visgrūtāk saņemt atpakaļ, turklāt jāspiež, ne tikai stāstot kādas ir sekas, bet arī uzliekot administratīvos sodus – šāda prakse ir visā Eiropā. Ko lai mēs citu darām? Ja pāris reizes viņš kļūdīsies, tad trešajā reizē darīs pareizi, jo sodu maksāšana būs nepatīkama,» viņa sacīja.

Tieši tāpat, pēc ekspertes domām, jāstrādā ar pašvaldībām. «Konkrētajai pašvaldībai, kas nav izpildījusi noteiktā plāna prasības, jābūt tai kas maksā sodus, nevis pārējām, kas ir šķirojušas un izglītojušas savus iedzīvotājus, šajā gadījumā nedarbojas vienlīdzības princips,» viņa piebilda.

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Lielbritānijas Finanšu pakalpojumu iestāde (FSA) šogad piemērojusi sodus vismaz 88,4 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 72 miljoni latu) apmērā. Līdz ar to ir vairāk nekā dubultots iepriekšējais sodu rekords, kas tika uzstādīts 2009.gadā, ziņo Bloomberg.

Finanšu regulators 2010.gadā piemērojis 88 naudas sodus. Iepriekšējā gadā tas piemēroja 40 sodus 34,8 miljonu mārciņu vērtībā, liecina Londonā bāzētā advokātu biroja Reynolds Porter Chamberlain LLP informācija. Paša regulatora sniegtie dati gan nedaudz atšķiras. FSA savā mājaslapā norādījusi, ka 2010.gadā piemērojusi nauda sodus 89,1 miljona mārciņu apmērā.

JPMorgan Chase & Co. Londonas vienībai jūnijā tika piemērots 33,3 miljonus mārciņu liels sods, jo tā nebija pienācīgi atdalījusi klientu naudu no saviem kontiem.

FSA, kas tiks likvidēta 2012.gadā un aizstāta ar vismaz divām jaunām aģentūrām, tikusi kritizēta par paviršu uzraudzību, kas veicināja smagāko finanšu krīzi kopš Lielās depresijas.

Iepirkumos visnegodprātīgākās ir pašvaldības, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pieredze.

IUB nereti dzird sūdzības par pašvaldību vadītājiem, kuri nemaz neslēpj, ka viņiem ir būtiski, lai iepirkumā uzvarētu konkrēts pretendents, šodien sabiedrības par atklātību - Delna rīkotajā diskusijā par korupcijas risku mazināšanu publiskajos iepirkumos sacīja IUB vadītāja Dace Gaile.

Viņa norādīja, ka vēlme piešķirt līgumu konkrētam izpildītājam visvairāk jūtams pašvaldībās, turklāt pašvaldību vadītāji «apzināti nevēlas neko zināt par iepirkumu likumu».

Gailes kritiku izpelnījās arī uzņēmēji, kuri, pēc viņas sacītā, gatavo nekvalitatīvus piedāvājumus, neievēro termiņus, veic dempingu, nepilda līguma saistības utt.

Tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem ārzemēs būs gadījies pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu, rudenī pastkastītēs sāks krist nepatīkamas vēstules - aicinājumi no citu valstu policistiem nomaksāt sodus, kas piespriesti par Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumiem ārzemēs, vēsta laikraksts Diena.

Kaut aicinājumi pienāks, maksāt vai nemaksāt sodus šobrīd vēl būšot uz katra paša sirdsapziņas. Reāla sodu piedziņa šogad vēl nesāksies, Diena noskaidrojusi Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). «Šis ir solis uz priekšu. Kaut nevar teikt, ka tas būs ārkārtīgi efektīvs, var cerēt, ka kādi 30-40% sodus paši nomaksās,» laikrakstam atzinis CSDD valdes loceklis, jurists Jānis Golubevs.

«Šobrīd Eiropas Savienības direktīva paredz informācijas apmaiņu, nevis sodu apmaiņu,» viņš skaidrojis. ES direktīva, kurai jāstājas spēkā šā gada 7. novembrī, paredz - ja Latvijas iedzīvotājs būs pārkāpis satiksmes noteikumus, piemēram, Austrijā, tad Austrijas kontaktpunkts noskaidros datus par transportlīdzekļa īpašnieku, sazinoties ar Latvijas kontaktpunktu, un transportlīdzekļa īpašniekam (turētājam) nosūtīs aicinājumu samaksāt sodu vai norādīt personu, kas vadīja transportlīdzekli, vienlaikus izskaidrojot par sekām, kādas iestājas attiecīgajā valstī, ja persona nesamaksā sodu vai nenorāda atbildīgo personu. Analoģiski rīkosies Latvijas puse ar pārkāpējiem no ES valstīm.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Valdības sēdē akceptēja likumprojektu «Grozījumi Soda reģistra likumā». Izmaiņas Sodu reģistra likumā paredz papildināt to ar normām: kas noteiks, ka ziņas Iekšlietu ministrijai iekļaušanai Sodu reģistrā sniedz arī iestādes (amatpersonas), kuras tikai sastāda administratīvos protokolus; kas noteiks, ka par administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu Sodu reģistrā iekļaujamas arī ziņas par personas datu maiņu.Paredzēts noteikt, ka Sodu reģistram iestādes, kuras sastāda administratīvos protokolus, nosutīs informāciju par personām, par kuru rīcību tiks sastādīts administratīvais protokols,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Valsts autoceļi turpmāk tiks iedalīti galvenajos, reģionālajos un vietējos autoceļos, turklāt galvenajos autoceļos iekļauti arī pilsētu apvedceļi.

Tādus grozījumus Saeima šodien pieņēma likumā «Par autoceļiem». Par galvenajiem ceļiem turpmāk uzskatīs valsts autoceļu tīklu, kas ir savienots ar citu valstu galvenās nozīmes autoceļu tīklu, kā arī savieno Rīgu ar pārējām republikas pilsētām. Šajā sarakstā ietilps arī republikas pilsētu apvedceļi. Šie ir ceļi, par kuriem no nākamā gada sākuma varētu tikt iekasēta ceļu izmantošanas maksa, jeb tā sauktā eirovinjete no kravu pārvadātājiem, kuru masa pārsniedz 12 tonnas.

Reģionālie ceļi savieno novadu administratīvos centrus savā starpā, vai arī tos ar republikas pilsētām vai Rīgu. Tāpat tie savienos novadu administratīvos centrus ar galvenajiem vai reģionālajiem autoceļiem, kā arī savā starpā republikas pilsētas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir pabeidzis no Ģenerālprokuratūras saņemtajā Valsts kontroles iesniegumā minēto faktu pārbaudi saistībā ar Satversmes tiesas (ST) bijušā priekšsēdētāja Aivara Endziņa iespējamo likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normu neievērošanu, piešķirot sev vienreizējas piemaksas 2006.gadā, Db.lv informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

KNAB konstatējis, ka A.Endziņam kā ST priekšsēdētājam no 1996.gada 9.decembra līdz 2007.gada 31.janvārim bija saistoši likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonai noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, t.sk. aizliegums izdot tādus administratīvos aktus, kuros viņš kā valsts amatpersona ir personiski vai mantiski ieinteresēts.

Izvērtējot pārbaudes gaitā iegūto informāciju, A.Endziņa kā ST priekšsēdētāja darbībās, izdodot rīkojumus par materiālo stimulēšanu, saskaņā ar kuriem no atalgojuma fonda ietaupījumiem tika izmaksātas vienreizējas piemaksas tiesnešiem, tai skaitā arī tiesas priekšsēdētājam, ir saskatāms likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 11.panta pirmajā daļā valsts amatpersonai noteiktā aizlieguma pārkāpums, par ko ir paredzēta atbildība Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā.

Ņemot vērā valdības lēmumu likvidēt Valsts policijas uzņēmumu Apsardze un vairs neapsargāt Rīgas brīvostas teritoriju, no 1.maija Rīgas ostas teritorijas un akvatorijas apsardzi, līdzīgi kā daudzās citās pasaules ostās, nodrošinās Rīgas Ostas policija, informē Anita Leiškalne, Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore.

«Drošības un kārtības nodrošināšana Rīgas Brīvostā, kas pēc 2010.gada kravu apgrozījuma, ir lielākā Latvijas osta, pēc būtības ir rūpes par visas Latvijas Valsts drošību. Ja reiz valsts ir atteikusies šīs funkcijas finansēt, un likums «Par ostām» nosaka, ka ostu perimetru apsardzi nedrīkst uzticēt privātstruktūrām, tad neatkarīgas Rīgas ostas policijas izveidošana pašreiz ir vienīgais tiesiski iespējamais risinājums», norāda Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks. «Ostas policija nodrošinās 9 ostas ieejas vārtu apsardzi, kā arī kārtību un drošību visā ostas sauszemes un akvatorija teritorijā», turpina A.Ameriks.

Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .

Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.

Atšķirīgi priekšlikumi

Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.

Lai cīnītos ar pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu un to kontrabandu, Krievijas Sabiedriskā palāta piedāvā atjaunot valsts monopolu alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai un paaugstināt tiem akcīzes nodokli. Šie pasākumi ierakstīti jaunajā alkoholisko dzērienu tirgus regulēšanas koncepcijā.

No alkoholisma valstī mirst 30% vīriešu un 15% sieviešu, vēstī laikraksts Kommersant, atsaucoties uz Sabiedriskās palātas pētījumu. Tajā secināts, ka straujš mirstības lēciens Krievijā notiek kopš 1992.gada, kad tika atcelts valsts monopols alkoholam. Zaudējumus ekonomikai no pārmērīgas alkohola lietošanas Sabiedriskā palāta ir novērtējusi ar 1.7 trilj. rubļu (277 mljrd. latu) gadā.

Lai mazinātu šo problēmu, jaunās koncepcijas autori piedāvā veidot barjeras alkohola tirdzniecībai, tostarp kāpināt akcīzes nodokli, aizliegt grādīgo dzērienu (arī alus) tirdzniecību no rīta un naktī, kā arī brīvdienās. Tiek ierosināts arī ieviest Kriminālkodeksā pantus par nelegālu alkohola ražošanu un administratīvos sodus par kandžas tecināšanu.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) daļēji slēdzis vēl vienu Latvijas lielākā mazumtirgotāja Maxima veikala ražošanas cehu, kas atrodas Rīgā, Nīcgales ielā.

Maxima veikalā Nīcgales ielā pilnībā aizliegta silto ēdienu tirgošana, savukārt auksto ēdienu tirgošana atļauta, taču mazākos apjomos nekā līdz šim. Siltos ēdienus tirgot aizliegts, jo konstatētas šādu ēdienu pārdošanai neatbilstošas vitrīnas, bet auksto ēdienu pārdošanas apjomi samazināti, jo secināts, ka vitrīnu platība neatļāva tur likt tik daudz ēdienu, kā tas tika darīts.

Patlaban notiek visu Maxima ražošanas cehu pārbaude. Tiek pieļauts, ka varētu tikt pilnībā vai daļēji slēgts vēl kāds gatavo ēdienu ražošanas cehs. Savukārt veicot pārbaudi SIA Maxima Latvija lielveikala kulinārijas cehā Rīgā, A. Saharova ielā 20a, konstatēja pārtikas higiēnas prasību pārkāpumus. Vakar, 5. jūnijā PVD Rīgas pilsētas pārvalde apturējusi šī kulinārijas ceha darbību, Db.lv informē PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā latvija.lv, izmantojot e-pakalpojumu «Administratīvo sodu pārbaude un nomaksa», var elektroniski pārbaudīt un samaksāt gan Sodu reģistrā esošos administratīvos sodus privātpersonām, gan CSDD reģistra datubāzē iekļautos fotoradaru fiksētos pārkāpumus un stāvēšanas un apstāšanās pārkāpumu soda kvītis, kas izrakstītas bez vadītāja klātbūtnes, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra izstrādātā e-pakalpojuma «Administratīvo sodu pārbaude un nomaksa» lietotājiem iespējams bez maksas iegūt informāciju par saviem, savu nepilngadīgo bērnu, aizbildnībā un/vai aizgādnībā esošo personu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. Elektroniski iespējams samaksāt gan sev, gan trešajām personām piemērotos naudas sodus un segt izdevumus par apreibinošo vielu ietekmes konstatēšanai veikto pārbaudi.

Naudas sodu apmaksa ar portāla latvija.lv starpniecību izslēdz neprecīzas informācijas norādīšanu maksājuma uzdevuma mērķī, kā rezultātā maksājums var netikt identificēts vai pievienots novēloti. Pakalpojums samazina arī personas tiesību aizskāruma risku, piemēram, piespiedu soda izpildes uzsākšanu, kaut naudas sods jau ir samaksāts, norāda Valsts reģionālās attīstības aģentūra.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumus, kas paredz ievērojami palielināt naudas sodus par autopārvadājumu veikšanu, pārsniedzot transportlīdzekļa pieļaujamo faktisko masu.

Ja pieļaujamā masa būs pārsniegta līdz 2 tonnām, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 20 Ls līdz 50 Ls, kravas pārvadātājam – no 50 Ls līdz 200 Ls. Naudas sodus piemēros arī kravu nosūtītājiem – fiziskajām personām naudas soda apmērs varēs sasniegt 100 Ls, bet juridiskajām personām – 200 Ls.

Ja pieļaujamā masa būs pārsniegta no 2 tonnām līdz 5 tonnām, kravas transportlīdzekļa vadītāju varēs sodīt ar naudas sodu līdz 250 Ls, bet pārvadātājus un kravas nosūtītājus – juridiskās personas – ar naudas sodu līdz 1000 Ls.

Par vēl lielāku transportlīdzekļa pieļaujamās faktiskās masas pārsniegšanu kravas automašīnu vadītājiem, pārvadātājiem un kravu nosūtītājiem varēs piemērot vēl bargākus sodus.

Rīgas apgabaltiesa atcēlusi lielāko daļu no Jūrmalas pašvaldības policijas piemērotā naudas soda kādai sievietei, kura kūrortpilsētā bez caurlaides bija iebraukusi 77 reizes. Šis ir pirmais šāda veida precedents, trešdien vēstīja LNT rīta ziņu raidījums 900 sekundes.

Jūrmalas iedzīvotājai Santai pašvaldības policija par iebraukšanu pilsētas teritorijā bez caurlaides bija piemērojusi sodus 3850 eiro apmērā jeb 50 eiro par katru iebraukšanu bez caurlaides. Santa protokolus saņēma tikai piecus mēnešus pēc pirmā pārkāpuma izdarīšanas, tādēļ vērsās pie juristes, jo uzskatīja, ka policijai bija jābrīdina daudz ātrāk.

Sākotnēji Jūrmalas rajona tiesa atzina, ka Santai jāmaksā viss sods, taču pēdējā instance - Rīgas apgabaltiesa - atcēla 76 administratīvo pārkāpumu protokolus, atstājot spēkā tikai pirmo - 50 eiro apmērā. Tiesa spriedumā norāda, ka, novēloti piemērojot sodus, netiek sasniegts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktais soda mērķis - atturēt personu no atkārtotas pārkāpumu izdarīšanas. Līdzšinējā sistēma gluži pretēji veicinājusi pārkāpumu sistemātiskumu.

Saeimas Juridiskā komisija trešdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt naudas sodus par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, informē Saeimas Preses dienests.

Vienlaikus, ņemot vērā būtiski pieaugušo bojāgājušo un cietušo gājēju skaitu, komisija aicināja uz likumprojekta trešo lasījumu iesniegt arī priekšlikumus, kas pastiprinātu arī gājēju atbildību par atstarojoša apģērba nelietošanu diennakts tumšajā laikā.

«Šis gads uz Latvijas ceļiem ir sācies īpaši traģiski tieši visneizsargātākajiem ceļu satiksmes dalībniekiem – gājējiem. Jau dažās jaunā gada dienās esam pieredzējuši vairāk avārijas, kurām nebija jānotiek. Taču daudzos gadījumos dzīvību var glābt elementāru noteikumu ievērošana. Piemēram, ka ceļš jāšķērso tam paredzētās vietās un ka tumšajā laikā uz ceļiem gājējiem jābūt labi pamanāmiem jo liela attāluma – tātad jālieto atstarojošs apģērbs, norāda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Lai cilvēki nopietnāk uztvertu gājējiem noteiktos pienākumus ceļu satiksmē, viens no veidiem ir pastiprināt atbildību.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite trešdien iesniedza Seimam solītos Sodu kodeksa grozījumus, ierosinot bargākus sodus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā.

Lietuvas prezidentes kancelejā norādīja, ka grozījumi izstrādāti saistībā ar tiesību normu trūkumiem, kurus izgaismoja desmit gadus ilgusī prāva par Darba partijas dubulto grāmatvedību.

«Prezidente ierosina sodīt izvairīšanos no nodokļiem kā smagu noziegumu. Grozījumos ierosināts noteikt, ka personas, kas izvairījušās no nodokļu nomaksas vairāk nekā 19 tūkstošu eiro apmērā vai ir darbojušās organizētā grupā, ir sodāmas tāpat kā par krāpšanu notiesātas personas, proti, ar ieslodzījumu līdz astoņiem gadiem,» lasāms Grībauskaites preses dienesta paziņojumā.

Darba partijas dibinātājam Viktoram Uspaskiham un citiem aizdomās turētajiem šajā lietā pērn tika piespriests naudas sods par grāmatvedības datu viltošanu. Vairākas tiesas instances noraidīja prokuratūras lūgumu piespriest Uspaskiham reālu brīvības atņemšanu.