2004. gada janvārī un februārī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija izsniegusi 103 preču un pakalpojumu loteriju atļaujas, kā arī 44 loteriju apstiprinājumus. Par to Db informēja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne. Db jau vairākkārt rakstīja, ka 2004. gada 1. janvārī spēkā stājās Preču un pakalpojumu loteriju likums, kas regulē tā dēvēto tirdzniecības loteriju norisi. Tas noteic, ka uzņēmumiem, kas savas produkcijas vai pakalpojuma popularizēšanai organizē loteriju, kuras kopējais laimestu fonds pārsniedz 500 Ls, ir jāsaņem attiecīga Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļauja, kā arī jānomaksā valsts nodeva 25 % apmērā no laimestu fonda vērtības. Savukārt uzņēmumiem, kas organizē loterijas, kuru laimestu fonda kopējā summa nepārsniedz 500 Ls, par loterijas organizēšanu ir jāinformē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Kopš Preču un pakalpojumu loteriju likuma spēkā stāšanās uzņēmumiem sastādīti 4 administratīvo pārkāpumu protokoli par loteriju organizēšanu bez loterijas atļaujas vai paziņošanas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijai. S. Birne infomē, ka tā dēvēto tirdzniecības loteriju organizētāji valsts nodevās šī gada pirmajos divos mēnešos nomaksājuši 25 129 latus un 27 santīmus.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Preču un pakalpojumu loteriju likumu, kas paredz tā dēvētās tirdzniecības loterijas aplikt ar valsts nodevu 25 % apmērā no loterijas laimestu fonda, ja tā vērtība pārsniedz 500 latus. Likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī un tas noteic, ka komersantiem, kas organizē loterijas savu preču un pakalpojumu popularizēšanai, par loterijas organizēšanu jāinformē Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Ieņēmumus no valsts nodevas iecerēts izmantot Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas celtniecībai. Plānots, ka ieņēmumi no valsts nodevas ik gadu būs aptuveni pusmiljons latu. Vajadzēs atļaujas Gadījumos, kad loterijas laimesta vērtība pārsniedz 500 latus, tās organizētājiem būs jāsaņem Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļauja. Turklāt likums paredz, ka vienas preces vai pakalpojuma popularizēšanai gada laikā drīkst organizēt ne vairāk kā trīs loterijas. Latvijas Reklāmas asociācijas prezidents Ainārs Ščipčinskis jau iepriekš (Db 16.05.2003.) atzina, ka ideja par tirdzniecības loteriju kontroles ieviešanu visumā ir apsveicama, taču valstij nevajadzētu ierobežot uzņēmēju mārketinga aktivitātes, ierobežojot loteriju skaitu līdz trim loterijām gadā. Tiesa, šis ierobežojums neattieksies uz preses izdevumu organizētajām loterijām. Preses izdevējiem nebūs jāmaksā 25 % valsts nodeva arī gadījumos, kad laimestu fonda kopējā vērtība pārsniedz 500 latus, bet šo summu veido vairāku nelielu balvu kopējā vērtība. Likums arī noteiks, ka loteriju laimesti nedrīkst būt bezķermeniskas lietas vai skaidra nauda preces iepakojumā. Nedrīksēs popularizēt alu Saskaņā ar Preču un paklapojumu loteriju likumu, tirdzniecības loterijas nedrīkstēs rīkot alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, medikamentu un alus reklamēšanai, turklāt minētās preces arī nedrīkstēs būt loterijas balvas. Tieši alus ražotāji visai bieži izmanto tirdzniecības loterijas savas produkcijas popularizēšanai. Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Ivars Grīslis Db sacīja, ka aizliegumu izmantot tirdzniecības loterijas alus popularizēšanai alus ražotāji uztver ar divējādām jūtām. No vienas puses, savienība gan nolēmusi neiebilst pret alus iekļaušanu «aizliegto» preču sarakstā, jo lielākā daļa Alus darītāju savienības biedru ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas savas produkcijas popularizēšanai neizmanto loterijas. Tomēr I. Grīslis uzskata, ka Latvijā vēl joprojām ir tik liels stiprā alkohola patēriņš, ka ir pāragri aizliegt alus patēriņa veicināšanu ar tirdzniecības loteriju palīdzību. Viņaprāt, šāds Saeimas lēmums vēlreiz apliecina, ka valstij nav skaidras alkohola politikas. «Mēs vēl joprojām neesam izcīnījuši cīņu ar nelegālo un puslegālo alkoholu, bet jau sākam ierobežot legālā biznesa reklāmas iespējas. Neapšaubāmi, šis aizliegums būtiski ietekmēs tieši legālo alkohola biznesu, bet nekādi nemazinās nelegālo,» norāda I. Grīslis.

Šī gada deviņos mēnešos azartspēļu un izložu nozares ieņēmumi (pēc kapitālsabiedrību operatīvajiem ceturkšņa pārskatiem) ir 139,93 miljoni eiro, un tas ir par 8,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, informē Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši par 6,2% un veido 109 miljonus eiro, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 15,2% un sasniedz 10 miljonus eiro, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – 264,9% salīdzinot ar iepriekšējā gada šo periodu un sasniedz 3,55 miljonus eiro.

Stabils ieņēmumu pieaugums vērojams arī izložu organizētājam, t.i., 10,8% pret pagājušā gada līdzīgu periodu, un veido 15,8 miljonus eiro. S. Birne to skaidro ar iedzīvotājiem interesanto un atraktīvo Superbingo piedāvājumu, kā arī ar veiksmīgo darbību Eiropas valstu apvienotajā loteriju sistēmā Viking loto un Eurojackpot, kas piedāvā nozīmīgus laimestus tās dalībniekiem. Pieaugums vērojams arī atsevišķu momentloteriju apgrozījumā.

Valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtība». Noteikumu projekts nosaka preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību, nosakot vietas, kur veic pārbaudes, dokumentus, kuriem jāatrodas preču vai pakalpojumu loteriju organizēšanas vietās un pārbaudes aktā ierakstāmo informāciju.Paredzēts noteikt, ka lai veiktu preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzību un kontroli, Finanšu ministrijas Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija rīko pārbaudes vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus, vietās, kur notiek loterijā laimējušo personu noteikšana tās norises laikā, kā arī vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loteriju organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes, norādīts Valsts kancelejas Kokunikāciju departamenta informācijā.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti 255 likumprojekti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Ainārs Šlesers (LPP)

Komisijā izskatīti 255 likumprojekti

Nozīmīgākie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Svarīgākais likums, kas tiek pieņemts katru gadu, ir ikgadējais likums par valsts budžetu un attiecīgi grozījumi tajā. Nevar nepieminēt arī citus likumus, kas nav mazāk nozīmīgi pieņemto likumu, vairāk nekā 200, sarakstā.

2) Lai nodrošinātu likuma "Par vērtspapīriem" normu atbilstību pasaulē pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī lai harmonizētu likuma prasības ar ES direktīvu prasībām, tika pieņemts jauns likums "Finanšu instrumentu tirgus likums", kas pilnībā aizstāja likumu "Par vērtspapīriem". Likumā tiek regulēta ne tikai vērtspapīru publiskā apgrozība, bet arī tiek noteiktas prasības citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai, kā arī tiek noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien ar vērtspapīriem, bet ar visiem finanšu instrumentiem.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 2.janvārī pieņemti MK noteikumi par preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas uzraudzības un kontroles kārtību. Šie noteikumi aizstās pašlaik spēkā esošos MK 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.731.

Noteikumi sīkāk paskaidro kārtību, kā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uzrauga un kontrolē, kā preču un pakalpojumu loterijas organizētāji ievēro Preču un pakalpojumu loteriju likumu un citus normatīvos aktus.

Noteikumi paredz, ka Izložu un azartspēļu inspekcija rīko pārbaudes vietās, kur tirgo preces un sniedz pakalpojumus; vietās, kur loterijas norises laikā nosaka laimējušās personas, kā arī vietās, kur atrodas ar preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes.

Loterijas atļaujas saņēmējam ir jānodrošina, lai telpās, kur atrodas ar loterijas organizēšanu saistītie dokumenti un datu bāzes, inspekcijas pārstāvjiem būtu pieejama inspekcijas izsniegta loterijas atļauja, inspekcijas apstiprināti preču vai pakalpojumu loterijas noteikumi un grāmatvedības dokumenti. Tāpat noteikumi reglamentē, kādi dokumenti un cik ilgu laiku pēc loterijas beigām ir jāuzglabā loterijas atļaujas saņēmējam.

Otrdien, 7.februārī, Ministru kabineta sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā, informē ministrijas pārstāvji.

Likumprojekts paredz administratīvās atbildības par pārkāpumiem preču un pakalpojumu loteriju organizēšanas jomā iekļaušanu Preču un pakalpojumu loteriju likumā.

Likumprojekts paredz Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteikt administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanas kārtības pārkāpšanu, nodalot administratīvo atbildību par preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanu bez Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas atļaujas saņemšanas, paredzot par šādiem pārkāpumiem lielāku soda apmēru, ņemot vērā to, ka šādi pārkāpumi ir smagāki, aizskarot būtiskāk sabiedriskās intereses.

2009.gada 1.ceturksnī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) ir izsniegusi 52 loteriju atļaujas loterijām, kuru laimestu fonds ir lielāks par 500 latiem un 208 loteriju apstiprinājumus loterijām, kuru laimestu fonds mazāks par 500 latiem.

Saskaņā ar IAUI sniegto informāciju, pērn gada pirmajos trīs mēnešos tika izsniegtas 311 loteriju atļaujas un apstiprinājumi.

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā organizēto preču un pakalpojumu loteriju kopējais laimestu fonds, kas tiek aplikts ar valsts nodevu ir 171.5 tūkst. Ls un iekasētā valsts nodeva sastāda 42.88 tūkst. Ls.

2008.gada 1.ceturksnī valsts nodevā par loteriju atļauju un apstiprinājumu izsniegšanu tika iekasēti 49.25 tūks. Ls.

Latvijā noteiktais slieksnis fizisko personu konta apgrozījumam, pie kura bankām šobrīd ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ir par zemu, ceturtdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina bijusī VID vadītāja Ināra Pētersone.

Viņa norādīja, ka ideja par nepieciešamību bankām informēt VID par fizisko personu kontu apgrozījumu apspriesta jau sen. «Ideja pati par sevi ir ļoti sena - tāda bija jau manā laikā un tā tapa pēc diskusijām ar Lietuvas nodokļu administrāciju, kas gāja līdzīgu ceļu, lai varētu kvalitatīvāk analizēt fizisko personu izdevumu atbilstību ienākumiem,» skaidroja Pētersone.

Viņa arī atzīmēja, ka tajā laikā 15 000 eiro bija savādāk vērtējama summa. «Šobrīd šķiet, ka šie 15 000 eiro ir novēloti. Vajadzēja koriģēt uz augstāku summu - tie varētu būt 40 000 eiro vai 50 000 eiro. Šobrīd 15 000 eiro, kas ir 1000 eiro ar astīti, kas legāli atnāk kaut vai tikai par darba algu, ir nesamērojami,» atzina Pētersone

Valdība šodien plāno lemt par čeku loterijas darbības izbeigšanu no nākamā gada, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdības sēdei iesniegtais informatīvais ziņojums "Par turpmāko rīcību čeku loterijas organizēšanā".

FM rosina valdību atbalstīt priekšlikumu noslēgt čeku loteriju ar 2022.gada balvu izlozi 2023.gada februārī un naudas balvu izmaksām aprīlī.

FM arī rosina likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas procesā FM budžeta programmā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" samazināt čeku loterijas organizēšanai paredzēto finansējumu 2023.gadam 515 843 eiro apmērā un 2024. un 2025.gadam 635 012 eiro apmērā ik gadu.

Vēl FM aicina sagatavot likumprojektu "Par Čeku loterijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu" un regulējumā noteiktā kārtībā virzīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" pavadošo likumprojektu paketē.

Vakcinācijas pret Covid-19 loterijas izlozes varētu sākties augusta beigās vai septembra sākumā, un poti saņēmušajiem cilvēkiem dalībai tajās nebūs speciāli jāpiesakās, jo tas notiks automātiski, intervijā Latvijas Radio pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma nodot izskatīšanai Saeimā Veselības ministrijas (VM) sagatavoto Vakcinācijas loterijas likumprojektu, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar balvu fondu 720 000 eiro.

Kopējās loterijas rīkošanas izmaksas, kas tiks segtas no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", aplēstas 1,218 miljonu eiro apmērā. 299 995 eiro tiks piešķirti Latvijas Televīzijai par loterijas raidījuma producēšanu un atspoguļošanu, 98 000 eiro tiks piešķirti izlozes informācijas tehnoloģiju sistēmas izstrādei, 51 000 eiro - loterijas publicitātes kampaņai, bet 49 000 eiro - auditora pakalpojumiem.

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Latvijas loteriju organizētājs Latvijas Loto plāno piedalīties Eiropas mēroga spēlē, kurā Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt lielus laimestus, apstiprināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Pašlaik viņa vēl neatklāja konkrētu spēli, taču norādīja, ka ir projekts, kurā kopā piedalīsies dažādas Eiropas valstis un būs iespējams iegūt lielus laimestus. Tādējādi Latvijas iedzīvotāji varēs piedalīties Eiropas mēroga spēlē un laimēt miljonus, apliecināja Kubli.

Atbildot uz jautājumu, kad tas notiks, Latvijas Loto vadītāja konkrētu laiku nenosauca, vien minēja, ka "ilgi nebūs jāgaida".

Runājot par pašreizējo Latvijas Loto sadarbību ar citu valstu loteriju rīkotājiem, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja klāstīja, ka sadarbība tiek veidota, piemēram, preču un tehnoloģiju piegādē.

«Mūsu lielākais sadarbības partneris ir amerikāņu kompānija Scientific games. Taču mēs skatāmies arī uz citiem sadarbības partneriem - kur ir labāka prece, labāka cena, izdevīgāki nosacījumi,» viņa sacīja. Tāpat laba sadarbība «Latvijas Loto» ir ar kaimiņvalstu loteriju uzņēmumiem.

Iedzīvotājiem Latvijā drīzumā varētu rasties iespēja laimēt loteriju laimestus, kas būtu pasaules mediju ievērības cienīgi. To, iespējams, nodrošinās Latvijas Loto, kurš plāno iesaistīties starptautiskos skaitļu loteriju projektos, ziņo laikraksts Diena.

Kādos projektos grasās iesaistīties Latvijas Loto, pašlaik netiek izpausts, norāda laikraksts.

"Latvijas tirgus ir ierobežots — spēlē tik, cik spēlē — lai varētu palielināt laimestus, jāpiedalās starptautiskās loterijās, jo ar Latvijas iedzīvotāju skaitu miljonu laimestus nevar izveidot — jāapvienojas," saka Latvijas Loto vadītāja Maija Kubli.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm pērn samazinājušies par 48,1% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 159,647 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Straujākais kritums pērn bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 69,3%. Visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 95,788 miljonus eiro. Salīdzinājumam 2019.gadā ieņēmumi šajā pozīcijā bija 231,596 eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) pagājušajā gadā bija 5,323 miljonu eiro apmērā, kas ir par 69,3% mazāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora veidoja 1,561 miljonu eiro, kas ir par 51,6% mazāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 0,121 miljona eiro apmērā, kas ir kritums par 47,8%.

Nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa strauji izpletusies 

Latvijā 2020.gadā strauji pieauga nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgus daļa - ja 2019.gadā...

Savukārt 2020.gada ceturtajā ceturksnī azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm veidoja 36,571 miljonu eiro, kas ir par 30,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2020.gadā samazinājies par 48,6%, veidojot 166,894 miljonus eiro.

Inspekcija norāda, ka azartspēļu zāles, kazino, bingo zāles un totalizatora likmju pieņemšanas vietas pagājušajā gadā bija slēgtas kopumā 133 dienas - no 2020.gada 22.marta līdz 9.jūnijam un no 9.novembra līdz 31.decembrim. Savukārt interaktīvo azartspēļu vietnes pagājušajā gadā bija slēgtas 63 dienas - no 8.aprīļa līdz 9.jūnijam.

2020.gadā nozarē kopumā darbojās 16 komersanti, no tiem 10 organizēja azartspēles kazino un spēļu zālēs, pieci pieņēma likmes totalizatora likmju pieņemšanas vietās, savukārt 13 organizēja azartspēles interaktīvajā vidē. Latvijā pieci komersanti saņēmuši licences azartspēļu pakalpojuma nodrošināšanai. Azartspēļu nozares uzņēmumos Latvijā pērn nodarbināti 2938 strādājošie.

Ārkārtas situācija ietekmējusi arī preču un pakalpojumu loteriju organizēšanu – plānoto 600 loteriju atļauju vietā izdoti 514 lēmumi par loteriju atļauju izsniegšanu. Kopējais loterijās piedāvātais laimestu fonds 2020. gadā bija 1,176 miljoni eiro, kas ir 71,7% no pagājušā gada apjoma, valsts nodeva iekasēta 0,278 miljonu eiro apmēra, kas ir 68% no plānotā apjoma.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētais Pašatteikušos personu reģistrs pagājušajā gadā vairāk nekā 14 660 personām devis iespēju atturēt sevi no azartspēļu un interaktīvo izložu pārmērīgas spēlēšanas. Papildus pieejamais Inspekcijas nodrošinātais instruments azartspēļu radīto problēmu pārvarēšanai ir bezmaksas psiholoģiskais atbalsts tiem, kuri apzinās un vēlas cīnīties ar pārmērīgu tieksmi spēlēt azartspēles. Pagājušajā gadā Inspekcijā sniegtas vairāk nekā 550 bezmaksas psihologa konsultācijas azartspēļu spēlētājiem un viņu tuviniekiem.

Nozīmīgu apjomu 2020. gadā sasnieguši interaktīvās vides un Elektronisko sakaru komersantu kontroles un uzraudzības pasākumi – gada laikā veiktas 26 Elektronisko sakaru komersantu pārbaudes pieņemti 549 lēmumi par nelegālo vietņu bloķēšanu.

Lai nodrošinātu, ka azartspēļu klienti netiek pārmērīgi iesaistīti azartspēlēs, veiktas 18 padziļinātas pārbaudes, kā interaktīvo azartspēļu operatori nodrošina normatīvajos aktos noteiktos atbildīgas spēles principus. No tām četros gadījumos konstatēta neatbilstība prasībām, komersantiem izteikts brīdinājums un veikta atkārtota pārbaude. Laika posmā, kad tika aizliegta arī interaktīvo azartspēļu pakalpojumu sniegšana, veiktas 12 pārbaudes par licences darbības apturēšanas lēmuma ievērošanu.

Latvijā noteiktais slieksnis, kad maksājumu iestādēm obligāti jāziņo nodokļu administrācijai, Eiropas mērogā ir salīdzinoši zems. Latvijā jāziņo, ja cilvēka konta ienākumi vai izdevumi pārsniedz 15 000 eiro gadā, trešdien, 20.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums par obligātajiem ziņošanas sliekšņiem ES dalībvalstīs. «Eiropas Padomes direktīva (kas pieprasa obligātu automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā) nosaka, ka finanšu institūcijām ir jāziņo par pakļautajiem finanšu kontiem tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kur lielākais un arī mazākais vērtības konts ir viens miljons eiro, savukārt katra valsts var noteikt savu limitu,» stāsta a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka ES dalībvalstīs nav novērota vienota pieeja un tādējādi ir valstis, kur šis obligātās ziņošanas slieksnis ir noteikts salīdzinoši zems – Latvija, Lietuva, savukārt Austrijā tas ir 50 000 eiro, Lielbritānijā – 50 000 ASV dolāru apmērā.

Uz astoņiem gadiem cietumā notiesātais bijušais Rīgas Komercskolas direktors un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektors Juris Stabiņš ir pazudis.

8.septembrī Augstākās tiesas (AT) Senāts nemainīja bargo cietumsodu Stabiņam, kam tajā brīdī joprojām bija spēkā ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. AT lietu nodeva Rīgas apgabaltiesai lēmuma izpildei, kurai arī bija jāuzdod policijai Stabiņu apcietināt un vest uz cietumu, taču līdz šim J.Stabiņš cietumā nav nogādāts, ziņo diena.lv, atsaucoties uz BNS.

Valsts policijas Rēzeknes iecirkņa inspektore Vera Klačko, kas nodarbojas ar pazudušu personu meklēšanu, aģentūrai BNS apstiprināja, ka 1940.gada novembrī dzimušais J.Stabiņš kopš septembra vidus skaitās bezvēsts pazudis. 17.septembrī policijā tika saņemta ziņa, ka Rikavas pagastā pie Maltas upes netālu no Nagļu dīķiem atrastas Stabiņa drēbes. Ar ūdenslīdēju palīdzību upes gultne pārmeklēta, taču Stabiņa mirstīgās atliekas tā arī nav atrastas. Inspektore ir informēta, ka Stabiņam ir stājies spēkā spriedums, tāpēc sadarbībā ar Rīgas kolēģiem pārbauda, vai gadījumā pasniedzējs neizvairās no cietumsoda.

Šā gada 1.ceturkšņa ieņēmumi azartspēļu un izložu nozarē salīdzinājumā ar iepriekšējā gada līdzīgu periodu uzrāda ļoti nelielu kāpumu – 3,9% un sasniedz 43 miljonus eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati.

Ieņēmumi no lielākās azartspēļu daļas – azartspēļu automātiem – pieauguši tikai par 1,7%, no spēļu galdiem ieņēmumi pieauguši par 8,4%, bet visbūtiskāk ieņēmumi pieauguši no interaktīvo azartspēļu organizēšanas – par 92,2% un sasniedz 937 tūkstošus eiro.

Ja šos pašus rādītājus salīdzina ar iepriekšējo ceturksni, tad nozares ieņēmumos vērojams būtisks kritums, ko varētu ietekmēt eiro ieviešana, un kas atstāj ietekmi uz spēlētāju paradumiem piedalīties spēlē ar noteiktas nominācijas naudas zīmēm un monētām. Šajā gadījumā ieņēmumi no azartspēlēm veido 86,8% no 2013.gada 4.ceturkšņa ieņēmumiem, tajā skaitā, ieņēmumi no azartspēļu automātiem tikai 84,8% no iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumiem. Ieņēmumi no spēļu galdiem nav būtiski samazinājušies, jo vērojams kazino apmeklējumu skaita pieaugums.

Ceturtdien, 30.jūlijā, sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais Vakcinācijas loterijas likumprojekts, kas paredz valstī izsludināt vakcinācijas pret Covid-19 loteriju ar fondu 1,218 miljoni eiro.

VM skaidroja, ka Vakcinācijas loterijas likumprojekts izstrādāts, lai vakcinācijas kampaņas ietvaros ieviestu īstermiņa vakcinācijas loteriju personām, kurām Latvijā uz loterijas laimestu izlozes brīdi ir veikta vakcinācija pret Covid-19 infekciju vismaz ar vienu poti.

Vakcinācijas loteriju plānots organizēt nedēļas izložu un noslēguma izlozes veidā. Ir paredzēti vairāku veidu laimesti.

Nedēļas izlozē katru nedēļu tiks izlozēti pieci dalībnieki - pa vienam no katra reģiona, atbilstoši dalībnieka deklarētajai dzīvesvietai, kuru starpā pēc nejaušības principa tiks izlozēti pieci naudas laimesti - 2500 eiro, 5000 eiro un 10 000 eiro vērtībā. Izloze notiks Latvijas Televīzijas programmā, kurā laimētājam ir jāpiedalās.

Preču un pakalpojumu loteriju atļauju saņemējiem būs jānodrošina, lai preču pārdošanas vietās ir pieejama loterijas noteikumu kopija vai uz loterijas preces iepakojuma ir norāde par loterijas noteikumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu guvušais priekšlikums Preču un pakalpojumu loterijas likuma grozījumiem, kas sagatavoti izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā. Pašlaik likums noteic, ka par to, ka preču tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās ir pieejami loterijas noteikumi, ir atbildīgi gan loterijas atļaujas saņēmēji, gan preču pārdevēji un pakalpojumu sniedzēji. Tomēr Saeimas konceptuāli atbalstu guvušie likuma grozījumi paredzēja, ka par loterijas noteikumu pieejamību patērētājiem turpāk būs atbildīgi vienīgi loteriju atļauju saņēmēji. Pret to iebilda vairāki pārtikas produktu ražotāji, kas savas produkcijas popularizēšanai izmanto loterijas. Kraft food Latvia valdes loceklis Aigars Siliņš iepriekš Saeimas Budžeta komisijai skaidroja: «Mums nav iespējams nodrošināt, lai katrā tirdzniecības vietā būtu loterijas noteikumi. Tirdzniecības vietas pieder cilvēkiem, kas var izlemt: izvietot šos noteikumus vai ne. Mēs kā ražotāji nevaram nevienu piespiest izvietot veikalā loteriju noteikumus, tādēļ, ja no likuma izņem tirgotāju atbildību, to vairs neparedzēs neviens normatīvais akts.» Db (19.07.2005.) jau rakstīja, ka šovasar Kraft food Latvia vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lai gūtu precīzu likuma skaidrojumu, jo Izložu un azarstpēļu uzraudzības inspekcija uzlika uzņēmumam 100 Ls lielu naudas sodu par to, ka vairākās tirdzniecības vietās nebija pieejami pilni Estrella čipsu loterijas noteikumi. Ja Saeimas Budžeta komisijas atbalstu guvušais priekšlikums gūs arī parlamenta vairākuma atbalstu, turpmāk loterijas atļaujas saņēmējus vairs nevarēs sodīt par to, ka tirdzniecības vietās nav bijuši pieejami loterijas noteikumi, ja norāde par šiem noteikumiem būs uz loterijas preces iepakojuma.

Valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Kārtība, kādā komersants paziņo par preču vai pakalpojumu loteriju, kuras laimestu fonds nav lielāks par 500 latiem». Noteikumu projektā ir reglamentēta kārtība, kādā komersants paziņo par preču vai pakalpojumu loteriju, kuras laimestu fonds nav lielāks par 500 Ls, uzskaitīta informācija, kurai jābūt paziņojumā, kā arī tā saņemšanas un saņemšanas apstiprinājuma nosūtīšanas kārtība. Paredzēts noteikt, ka paziņojumā norāda šādu informāciju: preču ražotāja, izplatītāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese; loterijas organizētāja (ja tāds ir) nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese; tās preces vai pakalpojuma nosaukums, kura realizācijas veicināšanai organizēs attiecīgo loteriju; plānotās loterijas nosaukums (ja tāds ir); plānotās loterijas norises teritorija. Kā arī: plānotās loterijas laimestu fonds – laimestu nosaukums, sadalījums pa laimestu grupām (ja tādas ir), skaits un vērtība; preču vai pakalpojumu daudzums, kuru piedāvā preču vai pakalpojumu loterijas ietvaros, vai cita veida informācija par katra loterijas dalībnieka aptuvenajām izredzēm laimēt; ar piedalīšanos loterijā saistītie loterijas dalībnieka izdevumi. Nepieciešams norādīt: plānotās loterijas norises sākuma un beigu datums; datums, līdz kuram iesniedzami dokumenti, kas apliecina dalību preču vai pakalpojumu loterijā; plānotajā loterijā laimējušo personu noteikšanas vieta un datums; plānotajā loterijā laimējušo personu izsludināšanas vieta un datums; termiņu, līdz kuram loterijas dalībnieki var pieteikties uz laimestu un to saņemt; pretenziju izskatīšanas kārtība un termiņi. Projektā paredzēts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri, norādīts Valsts kancelejas Kokunikāciju departamenta informācijā.

2011. gada pirmajā pusgadā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) izsniegusi 110 atļaujas preču un pakalpojumu loteriju organizēšanai, savukārt loteriju organizēšanai izsniegto apstiprinājumu skaits salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusgadu ir samazinājies par 35, 7 %.

IAUI apkopotā informācija liecina, ka salīdzinājumā ar 2010. gada pirmo pusgadu būtiski – par 26 % - samazinājies klientu pievilināšanai piedāvāto laimestu fondu lielums. Vidēji vienas loterijas fonds šogad bijis 3800 Ls.

Strauji sarucis preses izdevumu organizēto loteriju skaits – pērn preses izdevumi organizēja 353 loterijas, bet šogad – vairs tikai 190 loterijas.

Jāatgādina, ka jau vairākus gadus preču un pakalpojumu loterijām, kuru laimestu fonds pārsniedz 500 Ls, ir nepieciešama IAUI izsniegta atļauja, bet loterijām, kuru laimestu fonds ir mazāks par pustūkstoti Ls, vajadzīgs apstiprinājums.

Valsts nodeva par preču un pakalpojumu loterijām šī gada pirmajos sešos mēnešos aprēķināta 90 565 Ls apmērā, kas ir par 29, 9 % mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.

2009. gada pirmajā pusgadā, salīdzinājumā ar 2008. gada pirmo pusi, preču un pakalpojumu loteriju skaits samazinājies par 5.8 %, bet laimestu fonds – par 9. 1%.

«Tas nozīmē, ka kopumā loterijās tiek piedāvāti mazāki laimesti,» norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Inspekcijas rīcībā esošie dati liecina, ka samazinājies arī preses izdevumu loteriju skaits, jo vairāki preses izdevēji pārtraukuši savu darbību, apturot arī preču loterijas.

Kopumā valsts budžeta ieņēmumi no preču un pakalpojumu loteriju nodevas 2009. gada pirmajā pusgadā bijuši 93.5 tūkst. Ls, kas ir par 11.7 tūkst. Ls mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Arī akciju tirgus dalībnieki var mācīties no loterijām

Periodiski pasaulē dzirdams par kādu gigantisku naudas summu, ko kāds ir laimējis loterijā. Nupat, piemēram, ASV loterijā laimēti 1,54 miljardi ASV dolāru, ko skaidrā naudā uz rokas gan izdotos pārvērst «vien» par 878 miljoniem. Eksperti norāda - pareiza investēšana, protams, nebūtu jāuztver kā loterija. Šajā pašā laikā cilvēku masas domāšana mēdz iet pa kādām noteiktām sliedēm, kas nozīmē, ka ieguldītāji var gūt zināmas mācības arī no tiem, kas mēdz krist šajā azartā.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal komentētājs Džeisons Cveigs raksta – pēdējo nedēļu ASV loterijas biļešu pirkšanas trakums apstiprinājis vairākas lietas, kas raksturīgas mūsu dabai, – viena ir tā, ka tiekšanās pēc nauda nebūt nesaistās vien ar «pliku» vēlmi nodrošināt sev labklājību, un otra – cilvēki nesaprot varbūtības. «Pat, ja loterijas biļetes nepērkat un to negrasāties darīt, cilvēku vērošana, kas to dara, var sniegt zināmas mācības,» piebilst minētais eksperts.

Lielākais laimests Latvijas loteriju vēsturē - Ls 120 000 tika laimēts šodien Latvijas Loto skaitļu loterijas "KENO" dienas izlozē. Laimīgā skaitļu kombinācija reģistrēta loteriju on-line terminālā Rīgā, Dzirnavu ielā 119, veikalā “Dagnija-M”. Laimētāja persona vēl nav zināma, viņš(-a) tiek gaidīts (-a) ierodamies reģistrēt savu laimestu "Latvijas Loto" birojā Rīgā, Meistaru ielā 19. No loteriju on-line sistēmas datiem var secināt, ka laimētājs izmantojis loterijas noteikumu priekšrocības un iegādājies kvītis uzreiz uz vairākām izlozēm, kopsummā spēlē ieguldot 24 latus. Vienu un to pašu kombināciju viņš reģistrējis spēlei četras reizes. Salīdzinot laimētāja izvēlētos skaitļus ar šīsdienas "KENO" dienas izlozes rezultātiem, var secināt, ka viņš laimējis 4 reizes pa 30 000 latu. "KENO" ir viena no lielākajām Latvijas Loto organizētajām loterijām, kurai izlozes notiek katru dienu divas reizes, izņemot svētdienas. Atbilstoši spēles noteikumiem, loterijas maksimālais iespējamais laimests ir Ls 240 000 vienā izlozē. Kopš spēles sākuma 2001.gadā kopējais "KENO" apgrozījums šī gada jūlijā sasniedzis jau 1,5 miljonus latu. Iepriekšējais lielākais "KENO" laimests Ls 30 000 tika laimēts š.g.13.jūnijā Rīgā. Avots: Latvijas loto