Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šobrīd ir vienīgais atļautais azartspēļu veids, šogad pirmajā ceturksnī auguši par 58,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 25,07 miljonus eiro.

Tā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām kazino spēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī veidoja 19,822 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 72,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bet ieņēmumi no totalizatora veidoja 4,739 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk.

Kopumā Latvijā azartspēļu kompāniju kopējie ieņēmumi no azartspēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājušies 2,3 reizes.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2021.gada pirmajā ceturksnī samazinājies 2,3 reizes, veidojot 26,432 miljonus eiro.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā samazinājušies par 52% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 70,424 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Tostarp straujākais kritums šogad pirmajā pusgadā bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 62,3%.

2020.gada pirmajā pusgadā visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 45,732 miljonus eiro, kas ir par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 20,916 miljonu eiro apmērā, uzrādot kritumu par 17,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles veidoja 15,652 miljonus eiro, kas ir kritums par 13,4%, ieņēmumi no totalizatora - 5,006 miljonus eiro, kas ir par 29,8% mazāk, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 257,7 tūkstošus eiro, kas ir pieaugums par 33,2%.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Baltijā lielākais nelicencēto interaktīvo azartspēļu tirgus ir Latvijā - pērn tas sasniedza 33,8 milj. eiro. Lai to mainītu, ir nepieciešama aktīva valsts vēršanās pret ēnu ekonomiku, vienlaikus atceļot ieviesto IIN likmi par laimestiem, kuri gadā pārsniedz 3000 eiro.

To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

Lai ierobežotu interneta azartspēļu uzvaras gājienu, vienlaikus ar kontroles pastiprināšanu ir jāsamazina arī nodokļi par interaktīvajām azartspēlēm, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) priekšniece Signe Birne trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātus informēja, ka jauna normatīvā regulējuma izstrādi interaktīvo azartspēļu jomā paredz arī ēnu ekonomikas apkarošanas plāns.

IAUI amatpersonas uzskata, ka pēdējos gados par aktuālāko problēmu kļuvušas tieši interaktīvās azartspēles, jo īpaši - dažādas ārvalstīs, piemēram, Maltā un Menas salā reģistrētas interneta vietnes jeb virtuālie kazino, kas azartspēlmaņiem no Latvijas piedāvā iespēju tīmeklī spēlēt, piemēram, pokeru. S. Birnes ieskatā visi virtuālie kazino Latvijā darbojas nelegāli un pārkāpj kā reklāmas aizliegumu, tā arī prasības saņemt attiecīgas licences.

Azartspēļu organizācijas patlaban atturīgi vērtē Satversmes tiesas (ST) lēmumu, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pavasarī noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, vienlaikus neizslēdzot kompensāciju prasīšanu, pauda Azartspēļu biznesa asociācijas un Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji.

Azartspēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks pauda, ka plašāki komentāri būtu jāprasa tiem, kas sūdzību ST iesnieguši, tomēr jebkurā gadījumā lēmums par interaktīvo spēļu aizlieguma neleģitimitāti vērtējams pozitīvi, jo tas atbilst asociācijas jau pavasarī paustajam viedoklim.

Tāpat Vērzemnieks skaidroja, ka, balstoties uz šo lēmumu ir iespējams, ka kompensācijas prasīs arī citi azartspēļu biznesa pārstāvji.

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers sacīja, ka neko konkrētu biedrība vēl nav lēmusi, jo pašlaik pagājis pārāk īss laiks, un asociācijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar pilno spriedumu apmēram 70 lappušu apjomā.

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Latvijā nav nevienas skolas, kurā mēs nebūtu uzstādījuši kādu multimediju tehnoloģijas iekārtu, stāsta SIA Baltijas biroju tehnoloģijas direktors Agris Porejs.

SIA Baltijas biroju tehnoloģijas (BBT) apgrozījuma izaugsmes tempu veicinājusi Latvijas vispārizglītojošo skolu rocība un vēlme mācību procesu atvieglot ar dažādu multimediju tehnoloģiju palīdzību. Īpaši veiksmīgs bijis 2012. gads, kad Latvijā vairākas izglītības iestādes, tostarp Izglītības ministrija apguva virkni Eiropas struktūrfondu projektu, lai skolas aprīkotu ar multimediju tehnoloģijām, interaktīvajām tāfelēm un projektoriem. «Piedalījāmies iepirkumu konkursos, kā rezultātā daudz skolu izvēlējās tieši mūsu piedāvātos risinājumus – Kanādas ražotāja Smart Technologies UMC interaktīvo tāfeli Smart board. Kopš 2005. gada esam šā ražotāja oficiālie izplatītāji Latvijā. Ar vairākiem pašmāju uzņēmumiem esam nodibinājuši dīleru attiecības, kas šo produktu pārdod novados. Visus šos gadus esam aktīvi izglītojuši izglītības iestāžu pārstāvjus par šo produktu, kas pasaulē ir līderis mācību procesa jomā. 2012. gadā baudījām ieguldītā darba augļus,» atzīst A. Porejs.

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

Lēmums paaugstināt nodokli azartspēlēm par aptuveni 50% būtiski palielinās nelegālo azartspēļu apjomu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai.

Tāpēc valdībai vienlaikus ar nodokļu paaugstināšanu azartspēlēm ir jāpiedāvā rīcības plāns ar konkrētām aktivitātēm un finansējumu nelegālo azartspēļu apkarošanai, uzskata Latvijas spēļu biznesa asociācija (LSBA).

Jau kopš 2009. gada Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir atklājusi un apturējusi vairākas nelicencētas azartspēļu organizēšanas vietas. Skaļākais šāds gadījums bija pagājušā gada nogalē, kad Valsts policijas darbinieki kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju Rīgā kādas mājas pagrabā atklāja nelegālu kazino, kas iespējams darbojies pat nepilnu gadu, tādējādi valstij nodarot vairāku simtu tūkstošu latu zaudējumus.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā pieauguši par 15,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 146,615 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada pirmajos sešos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 111,462 miljonus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 25,382 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 38,8% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 40,1%, sasniedzot 18,063 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - par 35,3%, sasniedzot 7,126 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem palielinājušies par 65,9% - līdz 193,5 tūkstošiem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad pirmajā pusgadā bija 8,062 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 1,586 miljonus eiro, kas ir par 45,8% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 123 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 37%.

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos pieauguši par 12,6% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 225,111 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 171,12 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad deviņos mēnešos bija 38,796 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 34,7% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tostarp ieņēmumi no kazino spēles sasnieguši 27,863 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - 10,63 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 12,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 2,345 miljonus eiro, kas ir par 28,2% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 170 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,8%.

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Nauda, kas gūta spekulējot ar nekustamiem īpašumiem (iegādāti vai izgatavoti pārdošanai), tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tā atzīst aptaujātie nodokļu speciālisti. Fiziskās personas bieži, pārdodot nekustamos īpašumus, redz vienīgi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu (9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktu), kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Netiek pamanīts, ka ir norma (9.panta pirmās daļas 19.punkta a) apakšpunkts), kas paredz, ka ar nodokli tiek aplikti ienākumi no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas mantas neatkarīgi no minētā 12 mēnešu termiņa.

Tas arī ļauj secināt: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti ienākumi no nekustamajiem īpašumiem, kas tiek attīstīti, celti, pirkti, rekonstruēti pārdošanai utt., neatkarīgi no tā, ka valdības sēdē, diskutējot par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā saistībā ar spekulatīvo darījumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, tika nolemts attiecīgos punktus neiekļaut, kaut arī pēc būtības tie būtu atkārtojuši to pašu, kas ir Ministru kabineta noteikumos.

Likumā «Par izlozēm un azartspēlēm» tiks izdarīti grozījumi, iekļaujot tajā normas, kas regulēs interaktīvo azartspēļu organizēšanu internetā un pa tālruni. Grozījumus izskatīšanai parlamentā iesniegs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Kā Budžeta komisijas deputātiem skaidroja Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne: «Pēc interneta azartspēlēm ir pietiekoši liels pieprasījums, un nav iemesla tās aizliegt, taču nepieciešams šo lietu sakārtot.» Db (06. 12. 2002.) jau rakstīja, ka Pēterim Šmidrem piederošās SIA Tele Toto interneta totalizators jau pērnā gada decembra sākumā sāka pieņemt likmes uz īstu naudu arī internetā, taču pēc vienošanās ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju likmju pieņemšana internetā tika pārtraukta. Sagatavotie grozījumi likumā «Par izlozēm un azartspēlēm» noteiks kārtību, kādā tiks izsniegtas licences interaktīvo azartspēļu organizēšanai, prasības azartspēļu organizētājiem, un to darbības noteikumus. Likumprojekts paredz, ka licences interaktīvo azartspēļu — totalizatoru, derību vai veiksmes spēļu pa tālruni — organizēšanai varēs saņemt kapitālsabiedrības, kuru pamatkapitāls nav mazāks par 60 000 Ls, savukārt spēļu automātu, bingo, ruletes, kāršu un kauliņu spēļu organizētājiem būs desmit gadu laikā jāpalielina pamatkapitāls no līdzšinējiem 50 000 Ls līdz 400 000 Ls. Latvijas Tirgotāju asociācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs uzskata, ka būtu lietderīgi papildināt likumu ar normām, kas ierobežotu interaktīvo azartspēļu organizētāju tiesības «uzspiest» savus pakalpojumus, piemēram, zvanot iedzīvotājiem ar piedāvājumu piedalīties veiksmes spēlēs pa tālruni vai sūtot e - pastu ar aicinājumiem apmeklēt interneta totalizatorus. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas vadītājs Ģirts Ludaks lūdza Budžeta komisijas deputātiem precizēt arī pašvaldību tiesības izsniegt azartspēļu organizēšanas atļaujas, jo patlaban spēkā esošais likums paredz pašvaldībām tiesības noteikt vietas, kurās nedrīskt organizēt azartspēles, taču pašvaldības šo iespēju gandrīz neizmanto. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji iegulda ievērojamus līdzekļus, lai izremontētu un iekārtotu telpas, piemēram, spēļu zālei, bet pašvaldības atsakās izsniegt atļauju azartspēļu organizēšanai, sacīja Ģ. Ludaks, norādot, ka patlaban spēkā esošais likums paver pašvaldībām iespējas manipulēt ar uzņēmējiem, tādējādi veicinot korupciju.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Allaž, kad runa bijusi par nodokļu sloga palielināšanu, tas sabiedrībā izraisījis negatīvu reakciju. Turklāt pārsvarā gadījumu reakcija ir bijusi negatīva teju visā sabiedrībā neatkarīgi no tā, par kādu nozari ir stāsts.

Droši vien vienīgais izņēmums šajā jomā ir azartspēļu bizness – vēl nekad nav dzirdēts par tautas šūmēšanos saistībā ar nodokļu palielināšanu azartspēlēm, lai gan šai nozarei arvien lielāki maksājumi tiek piemēroti visnotaļ regulāri, un valstij noskaitītās summas nebūt nav mazas. Tam ir savs loģisks izskaidrojums – azartspēles nekādi nevar uzskatīt par pirmās nepieciešamības pakalpojumu, un tā īsti nevienu neuztrauc, kādas ir izmaksas tiem iedzīvotājiem, kuri nolēmuši savu naudu labprātīgi nolikt uz spēļu galda. Tomēr tas nenozīmē, ka šajā biznesā spēlējošajiem uzņēmējiem nevajadzētu būt vienādiem spēles noteikumiem.

Naudas meklēšana nākamā gada budžetam, spēlējoties ar nodokļu slogu, turpinās – tā droši var teikt par Saeimas Budžeta komisijā apspriesto jautājumu, kas skar iespēju palielināt azartspēļu nodokli par 10%. Uzreiz jāteic, ka šeit nav runa ne par pārtiku, ne elektroenerģiju, ne autogāzi, ne arī citām sabiedrībai ikdienā nozīmīgām jomām.

Godīgi sakot, vidējam Latvijas iedzīvotājam pat ir vienalga, cik lielus nodokļus maksā azartspēļu biznesā strādājošie uzņēmumi, jo tas viņu vienkārši neskar. Runa ir par pakalpojumu, ko nekādi nevar nosaukt par ikdienā nepieciešamu, par vitāli svarīgu. Tomēr, neraugoties uz visu minēto, ar nodokļu slogu šai nozarei ir jāuzmanās. Šeit var vilkt paralēles, piemēram, ar tabakas industriju. Proti, arī cigaretes ir produkts, ko nevar uzskatīt, piemēram, par pirmās nepieciešamības preci, un teorētiski tām varētu palielināt akcīzes nodokli kaut vairākas reizes gadā. Vienīgi jārēķinās, ka, šādi rīkojoties, mēs visi ļoti ātri pārliecinātos par to, cik «cauras» joprojām ir mūsu valsts robežas. Respektīvi, sarosītos kontrabandisti, kuri vestu no Krievijas nelegālo produkciju un tirgotu par salīdzinoši zemākām cenām, nekā ir pieejams oficiālās tirdzniecības vietās. Tātad ir skaidrs, ka akcīzes nodokļa palielināšanas procesam ir jābūt maksimāli saprātīgam.

«Nelegālie interneta azartspēļu uzņēmumi nodara lielu kaitējumu un kropļo Latvijas azartspēļu nozari. Latvijas Spēļu biznesa asociācija atbalsta LIKTA iesniegtos priekšlikumus Azartspēļu un izložu likuma projektā, jo tie nodrošinās gan spēlētāju drošību, gan valsts interešu ievērošanu, gan godīgu konkurenci,» DB norādīja SIA Optibet valdes priekšsēdētājs Aigars Zviedris.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija Azartspēļu un izložu likuma projektā ir iestrādājusi Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) priekšlikumus par domēna vārdu bloķēšanas mehānismu, kas ļauj ar samērā nelieliem ieguldījumiem bloķēt nelicencēto azartspēļu organizētāju mājas lapas.

Esošā valsts kontrole un pārraudzība pār tradicionālajām azartspēlēm Latvijā ir ļoti augstā līmenī un darbojas efektīvi, atzīmē A. Zviedris, tāpēc tieši tāpat tam ir jābūt saistībā ar interneta azartspēlēm.

«Tas, ka domēna vārdu bloķēšana var dot rezultātus, lai liegtu Latvijā ieplūst nelegālām azartspēlēm, ir redzams citās valstīs, kur līdzīga veida uzraudzības mehānismi jau ir ieviesti. Tomēr jāņem vērā, ka domēnu vārdu bloķēšana ir tikai viens no pasākumiem, kas būtu jāveic, lai Latvijā izskaustu nelegālās azartspēles,» norādīja A. Zviedris.

Jaunā Rīgas teritorijas plānojuma apspriešanas process ir atspoguļojis vienpusīgu, fragmentāru un uz subjektīviem viedokļiem balstītu pieeju, nozīmīgu akcentu liekot uz azartspēļu ierobežošanu.

Rīgas dome ir iecerējusi visā teritorijā aizliegt organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Jau iepriekšējais Rīgas domes sasaukums paredzēja, ka spēļu zāles varēs atrasties tikai četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās. Pamatojums — tādā veidā azartspēles būs atkarīgas no tūristu pieplūduma un faktiski pamatā darbosies tikai kā viņu izklaide. Vienlaikus tiks radīti būtiski šķēršļi vietējo iedzīvotāju piekļuvei spēļu zālēm, jo, ievietojot tās ekskluzīvākās un skaita ziņā ļoti limitētās vietās, pieprasījums pēc azartspēlēm kā izklaides samazināšoties pats no sevis.

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskatīti 255 likumprojekti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs - Ainārs Šlesers (LPP)

Komisijā izskatīti 255 likumprojekti

Nozīmīgākie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Svarīgākais likums, kas tiek pieņemts katru gadu, ir ikgadējais likums par valsts budžetu un attiecīgi grozījumi tajā. Nevar nepieminēt arī citus likumus, kas nav mazāk nozīmīgi pieņemto likumu, vairāk nekā 200, sarakstā.

2) Lai nodrošinātu likuma "Par vērtspapīriem" normu atbilstību pasaulē pieņemtajai vērtspapīru tirgus regulēšanas praksei, kā arī lai harmonizētu likuma prasības ar ES direktīvu prasībām, tika pieņemts jauns likums "Finanšu instrumentu tirgus likums", kas pilnībā aizstāja likumu "Par vērtspapīriem". Likumā tiek regulēta ne tikai vērtspapīru publiskā apgrozība, bet arī tiek noteiktas prasības citu finanšu instrumentu publiskai apgrozībai, kā arī tiek noteikta ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas kārtība ne vien ar vērtspapīriem, bet ar visiem finanšu instrumentiem.