Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Radot priekšnosacījumus investīciju veicināšanai, ražošanas modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai, Latgales reģionā jau septīto gadu darbojas Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ). Latgales SEZ teritorijā strādājošie uzņēmēji kopš 2017. gada ir noslēguši 62 investīciju līgumus par vairāk nekā 67,7 milj. eiro ieguldījumu veikšanu. Šī nauda tiek virzīta uzņēmumu, tātad arī Latgales, attīstībai.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 28 uzņēmumi un ir radītas vismaz 350 jaunas darba vietas, bet līdz 2025. gadam, saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, kopumā tiks radītas vairāk nekā 600 jaunas darba vietas. Taču šiem rādītājiem laika gaitā ir tendence arvien pieaugt.

Uzņēmēju interese par Latgales SEZ apliecina, ka savulaik – 2017. gadā – valdība ir spērusi nozīmīgu un pareizu soli, atbalstot speciālās ekonomiskās zonas izveidošanu, jo šobrīd tas ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem instrumentiem reģiona attīstības veicināšanā: investējot sava uzņēmuma attīstībā vai jaunu darba vietu radīšanā Latgalē, uzņēmums var saņemt 80% atlaidi ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Savukārt, pašvaldība ar atsevišķa lēmuma palīdzību, papildus var nodrošināt vēl 20% atlaidi. Faktiski uzņēmēji var saņemt pat līdz 100% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pērn lielākie nodokļu maksātāji valsts budžetā bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un SIA Lattelekom, bet desmit lielākie nodokļu maksātāji kopumā nodokļos nomaksājuši 285.92 milj. Ls jeb 15.7 % no visiem nomaksātajiem nodokļiem. Valsts ieņēmumu dienests (VID) trešdien jau septīto reizi rīkoja Latvijas lielāko nodokļu maksātāju godināšanu. Līdz 12. maijam notiks pieci reģionālie lielāko nodokļu maksātāju godināšanas pasākumi Latgalē, Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Rīgā. Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš, uzrunājot uzņēmējus, kuru vadītie uzņēmumi pērn bijuši lielākie nodokļu maksātāji Latvijā, uzsvēra, ka VID un citu valsts institūciju galvenais pienākums pret šiem uzņēmējiem ir turpināt cīņu pret nodokļu nemaksātājiem un aplokšņu algām, lai novērstu negodīgu konkurenci, kuras dēļ cieš godīgie nodokļu maksātāji. Lielākie uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji pērn bija trīs vadošie telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji — SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelekom. Desmit lielākie UIN maksātāji pērn nomaksājuši UIN 33.05 milj. Ls apmērā, kas ir 35.2 % no kopējiem UIN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas gāze, SIA LMT un a/s Latvenergo. Desmit lielākie PVN maksātāji pērn PVN samaksājuši 97. 8 milj. Ls jeb 21.3 % no kopējiem PVN nomaksātajiem līdzekļiem. Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji pērn bija a/s Kurzemes degviela, SIA Latvija Statoil un a/s Latvijas Balzams. Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji 2003. gadā bija a/s Latvijas Dzelzceļš, a/s Latvenergo un SIA Lattelekom.

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Saeima galīgajā lasījumā ceturtdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot jaunu speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā. Par Latgales SEZ izveidošanu šodien nobalsoja 89 deputāti.

Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

«Ar Latgales SEZ izveidi tiek radīts papildu instruments, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā,» uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31. decembrim un tās kopējā teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības.

Likumprojektā nav noteikta katras Latgales plānošanas reģionā ietilpstošās pašvaldības maksimālā teritorijas platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss. Lai teritoriju platību noteikšanas process būtu elastīgs un spētu pielāgoties uzņēmējdarbības vides pieprasījumam, priekšlikumus par katrai Latgales plānošanas reģionā ietilpstošajai pašvaldībai nosakāmo teritorijas platību, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, sniegs Latgales plānošanas reģiona attīstības padome.

Augusta vidū lauksaimniecības nozarē darbojās 43 tūkstoši nodokļu maksātāju, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Nozares uzņēmumu vidējais darbības ilgums ir 15,59 gadi.

0,3 % no kopējā nozarē reģistrēto nodokļu maksātāju juridisko personu skaita darbojas mazāk par vienu gadu, bet 67,1% nodokļu maksātāju darbojas 17 un vairāk gadus.

Šogad pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 35 lauksaimniecības nozares nodokļu maksātāji un 80% gadījumu tas bijis sakarā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu, 8,6% - sakarā dokumentu neiesniegšanu PVN aprēķinu pārbaudei un 5,7% sakarā ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

Nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2009.–2012.gadā ir nedaudz pasliktinājusies – palielinājies neiesniegto UIN deklarāciju īpatsvars, tomēr nozares nodokļu maksātāju nodokļu pārskatu iesniegšanas disciplīna 2012.gadā ir labāka nekā vidēji valstī, norāda VID.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Valsts ieņēmumu dienesta Latgales reģionālā iestāde (VID LRI) godināja lielākos reģiona nodokļu maksātājus, kas noteikti pēc veikto summu iemaksām valsts budžetā, ņemot vērā parādu esamību un administratīvos vai citus pārkāpumus to darbībā. Nodokļu maksātāji godināti vairākās nominācijās — Lielākais maksātājs valsts budžetā, Lielākais lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājs un Lielākais rūpniecības preču ražotājs — eksportētājs, kā arī noteikti konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji. VID LRI administrē nodokļus Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Ludzas un Rēzeknes rajonos. Lielākie maksātāji valsts kopbudžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz SIA Verems SIA Dauer D SIA Daugavpils gaļās kombināts R SIA Lettglas SIA Gādība SIA Nemo SIA Kora Lielakie uzņēmumu ienākuma nodokļu maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Anda optec Lielākie pievienotās vērtības maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A SIA Rota un K Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie akcīzes nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Ingrid A Latvijas — Baltkrievijas kopuzņēmums SA Inter Gaz Lielākie iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Lettglas SIA Dauer D Lielākie valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēji valsts budžetā 2003. gadā SIA Verems SIA Dauer D SIA Lettglas Lielākie lauksaimnieciskās un pārtikas produkcijas ražotāji 2003. gadā SIA Daugavpils gaļas kombināts R SIA Vecā maiznīca A/s Rēzeknes dzirnavnieks SIA Ludzas maiznīca SIA Rēzeknes gaļas kombināts A/s Latgales piens SIA Daugavpils putni SIA Ariols A/s Latgales bekons SIA Cirmas bekons Lielākie rūpniecības preču ražotāji — eksportētāji 2003. gadā SIA Rhodia Industrial Yarns SIA Axon cable SIA Zieglera mašīnbūve SIA Nemo SIA Rezekne fashion SIA Krebsar Sabiedrisko organizāciju uzņēmums Dana SIA Peter Willemsen SIA Anda optec SIA Lettglas Konkursa Grāmatvedis 2004 uzvarētāji Olga Višņakova Olga Jurkāne Ilona Gavarāne Avots: VID LRI

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Lai nodrošinātu pēctecību iepriekš īstenotajam pasākumiem Latgales reģiona attīstībai, valdība otrdien, 2015.gada 14.aprīlī akceptēja jaunu Rīcības plānu Latgales reģiona attīstībai 2015.-2017.gadam.

Rīcības plānā likts uzsvars uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu Latgalē norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir ieguldījums degradēto teritoriju revitalizācijā Latgales reģiona un Alūksnes novada pašvaldībās, šim mērķim piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu 52,24 miljonu eiro apmērā. Plānā tiek paredzēts paplašināt speciālo ekonomisko zonu uz citām Latgales reģiona pašvaldībām. Tāpat kā papildinošs atbalsts tiek paredzēti Norvēģijas finanšu instrumenta finansētie pasākumi, piemēram, Latgales uzņēmējdarbības centra darbība, granta konkursu Ideju kausa organizēšana u.c.

Kopš 2011.gada, kad Latgales reģiona uzņēmumi kopumā apgrozīja 1,675 miljardus eiro, 2013.gadā kopējais apgrozījums palielinājies par 12,48%, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā pozitīvu uzrāvienu piedzīvojuši reģiona lielākie uzņēmumi, tāpat arī reģiona uzņēmējdarbības videi piepulcējies ievērojams skaits jauno uzņēmumu, kuri vēl tikai meklē savu attīstības virzienu un noieta tirgus.

Kamēr Latgales uzņēmumu kopējais apgrozījums uzrāda samērā stabilu pieaugumu, pretēja situācija vērojama, aplūkojot uzņēmumu kopējo peļņu/ zaudējumus. Īpaši veiksmīgs reģiona uzņēmumiem bijis 2012.gads, kad to kopējā peļņa palielinājusies par 57,22%, sasniedzot 66,029 miljonus eiro. Tiesa gan, pēc veiksmīgā 2012.gada kāpuma sekojis tikpat straujš kritums pērn, kad Latgales uzņēmumi kopumā guvuši 27,988 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tiesa gan, lielāko daļu no reģiona uzņēmuma zaudējumu kopapjoma veido SIA LatRosTrans, kas 2013.gadu, neskatoties uz bruto peļņu, noslēdzis ar 59,465 miljonu eiro zaudējumiem pēc nodokļu nomaksas. Kā skaidro uzņēmuma vadība, zaudējumu rašanos ietekmējis viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma vadības lēmumiem, kura rezultātā tika atzīti ievērojami zaudējumi no vērtības samazinājuma atbilstoši uzņēmuma grāmatvedības politikai.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā Valsts ieņēmumu dienestā ceturtdien tika apbalvoti 2017.gada lielākie nodokļu maksātāji divdesmit dažādās nominācijās.

Balvas tika pasniegtas katra Latvijas reģiona lielākajam darbaspēka nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, lielākajam eksportētājam, gada debijai, lielākajam nodokļu maksātājam, kā arī VID sadarbības partnerim.

Par lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem 2017.gadā lielo nodokļu maksātāju grupā atzīti uzņēmumi AS UPB, AS Preiļu siers, SIA Rimi Latvia, AS Valmieras stikla šķiedra un SIA Jeld-Wen Latvija.

Vidējo nodokļu maksātāju grupā par lielāko 2017.gada darbaspēka nodokļu maksātāju Rīgā un Rīgas reģionā atzīta SIA C.T.CO, Kurzemē - SIA Ostas celtnieks, Latgalē - SIA Verems, Vidzemē - SIA Woltec, bet Zemgalē - SIA East Metal.

Lai Latgalē un Latvijā veiksmīgi attīstītos uzņēmējdarbība, lai vairotos veiksmes stāstu skaits, jaunā paaudze uzņēmējdarbībai jāsāk gatavot jau no «autiņiem», - apkopojot tikšanos ar Latgales skolu jauniešiem rezultātus, secinājuši Latgales uzņēmējdarbības centra un Latgales plānošanas reģiona (LPR) vadības pārstāvji.

«Bērnudārzos tas darāms caur spēlēm un rotaļām, skolās - vienkāršā un visiem saprotamā veidā sniedzot jauniešiem informāciju par uzņēmējdarbības pamata lietām, līdzīgi kā tas ir daudzās attīstītajās vecās Eiropas valstīs,» šādu pārliecību Latgales uzņēmējdarbības centra organizētajā noslēguma pasākumā pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne.

Ar jauniešiem ir jāstrādā, viņi ir jāiepazīstina ar uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem, jādod iespēja apmeklēt šos uzņēmumus un iepazīties ar to darbību, lai jaunieši reālajā dzīvē redzētu, kā notiek ražošana, produkcijas eksports un viss pārējais. Tā viņus var ieinteresēt pievērsties uzņēmējdarbībai.

Par ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmē un par godu Latvijas Valsts 90.gadadienai 16. novembrī Rēzeknes rajona padomē ar Latgales plānošanas reģiona (LPR) Atzinības rakstu tika apbalvoti 10 cilvēki, kuri savu ikdienas darbu veltījuši Latgales attīstībai un nostiprināšanai.

Atzinības rakstus saņēma:

SIA Latgales Lauksaimniecības zinātnes centrs direktore Veneranda Stramkale - par Austrumlatvijas lauku uzņēmēju, zemnieku darbības veicināšanu un lauksaimniecības produkcijas ražošanas attīstību.

Rēzeknes Latgales kultūras centra izdevniecības vadītājs, grāmatizdevējs, Rēzeknes Goda pilsonis Jānis Elksnis – par Latgales izdevniecības attīstību un latgaliešu valodas popularizēšanu.

SIA Rēzeknes slimnīca valdes priekšsēdētājs Jānis Jukna - par sasniegumiem Latgales reģiona attīstībā.

Ludzas Bērnu un jauniešu centra direktore Eleonora Obrumāne – par veiksmīgu un radošu darbu bērnu un jaunatnes pilsoniskajā audzināšanā, Latgales kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanu un attīstību.

Tūrisma klients pēdējo piecu gadu laikā ir mainījis ieradumus ceļojumu meklēšanā un komunikācijā. Vēl pirms pāris gadiem tūrists stiepa mājās ceļojumu katalogus un ceļvežus, lai izvēlētos savu atvaļinājuma galamērķi. Mūsdienu apstākļos liela daļa klientu un, jo sevišķi, ārzemnieki izmanto tieši interneta sakarus, lai iegūtu informāciju par atpūtas un izklaides iespējām. Rietumu sabiedrībā aizvien biežāk veidojas sava veida standarts, proti, ja uzņēmumam nav interneta mājas lapas, tad tas nav nopietns tūrisma piedāvātājs. Arī tūrisma komunikācijās ir notikusi sava veida revolūcija, jo lielākā daļa informācijas apmaiņas notiek tieši ar e-pasta starpniecību. Latvijas lauku tūrisma uzņēmēju lielākais vairums šajā informācijas apmaiņā nav spējīgi piedalīties un līdz ar to ievērojami zaudē konkurencē ar citu valstu uzņēmējiem. Piemēram, Latgalē ir tikai daži tūrisma uzņēmumi, kuriem ir sava interneta mājas lapa un e-pasta adrese. Tūrisma uzņēmumam ļoti lielu lomu spēlē komunikācijas iespēja ar potenciālo klientu, lai uz pieteikumu var nekavējoši atbildēt. Mūsdienu tūrists ir izlutināts un tas nevēlas apgrūtinošu, dārgu un lēnu komunikāciju, tāpēc e-pasts ir iekarojis plašu atzinību. Latgales reģiona attīstības aģentūra jau kopš 2000. gada sadarbībā ar Latgales tūrisma informācijas centriem aktīvi veicina lauku tūrisma iespēju popularizēšanu Latvijā. Kopš 2001. gada LRAA ir uzņēmusies vadošo lomu Latgales vienotā tūrisma stenda sagatavošanā un pārstāvniecībā BALTTOUR izstādes ietvaros, šogad Latgales stends saņēma 1. vietu izstādes rīkotāju konkursā par stenda oriģinalitāti un noformējumu. Pašlaik notiek gatavošanās nākošgad paredzētajai BALTTOUR-2005. 2003.-2004. gados ar PHARE pārrobežu programmas atbalstu tika īstenots projekts „Latgales reģiona tūrisma informācijas vadības modeļa izveidošana”. Šī projekta ietvaros ir izstrādāta shēma, kādā veidā notiek informācijas apmaiņa starp LRAA, Latgales TIC un uzņēmējiem ar mērķi Latgales viesiem nodrošināt visaktuālāko informāciju par tūrisma norisēm un pakalpojumiem Latgalē. Tā kā arvien vairāk potenciālo Latgales apmeklētāju kā efektīvāko informācijās ieguves līdzekli par ceļojuma mērķi izvēlas Internetu, tad LRAA izstrādāja un publicēja vienoto Latgales tūrisma informācijas portālu. Latgales tūrisma informācijas portāls darbojas kopš 2004. gada augusta un uzsāktais darbs tiek turpināts, saturiski pilnveidojot portālā atspoguļoto informāciju, aktualizējot datus par tūrisma uzņēmumu pakalpojumiem. Līdz 2005. gada janvārim ir paredzēts atklāt portāla versijas krievu un angļu valodās, kā arī ieviest rezervēšanas sistēmu, kas ļautu portāla apmeklētājiem lēti un ērti rezervēt nepieciešamos Latgales tūrisma pakalpojumus vienuviet. Taču neatrisināta problēma ir komunikācijas nodrošināšana starp klientu un tūrisma uzņēmēju, jo kā jau iepriekš minēts, tāda iespēja pastāv tikai nedaudziem uzņēmējiem. Lai meklētu alternatīvas problēmas risinājumam Latgales reģiona attīstības aģentūra un Eiropas Informācijas Centrs ar LR Zemkopības ministrijas atbalstu rīko semināru ciklu Latgalē, lai iepazīstinātu lauku tūrisma uzņēmējus ar jaunākajām tūrisma nozares tendencēm Latvijā un Eiropā, iepazīstinātu uzņēmējus ar Latgales tūrisma informācijas portālu un veidojamo rezervēšanas sistēmu, kā arī Eiropas Informācijas Centra darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpašs uzsvars semināros tiks liks uz komunikācijas nodrošināšanu tūrisma nozarē, izmantojot Lattelekom, Latvijas Mobilais Telefons un Tele-2 pakalpojumus. Aicina piedalīties semināros tūrisma un citu nozaru uzņēmējus, pašvaldību vadītājus un speciālistus, un visus, kuriem ir interese par interneta pieejamības iespējām Latgalē! 09.12., plkst. 11:00 – Balvu rajona padomē 14.12., plkst. 11:00 – Preiļu rajona padomē 15.12., plkst. 11:00 – Ludzas lauku tūrisma aģentūrā 16.12., plkst. 11:00 – Rēzeknes rajona padomē 17.12., plkst. 10:00 – Krāslavas rajona padomē 17.12., plkst. 14:00 – Daugavpils rajona padomē Dalība seminārā ir bezmaksas, tomēr vietu skaits ir pietiekami

Pašreizējā nodokļu sistēma ir radīta 90. gadu sākumā un šobrīd vairs pilnvērtīgi nespēj risināt daudzas problēmas, tāpēc nepieciešama tās fundamentāla pārskatīšana.

Tā uzskata ne tikai uzņēmēji, bet arī nodokļu speciālisti.

90.gadu sākuma likumi

Bailes no korupcijas

Gan viņš, gan nodokļu speciālisti uzskata, ka Latvijā vairs nav iespējami vienkārši un plāni nodokļu normatīvi, tiem jākļūst biezākiem un jānovērš daudzi melnie caurumi un jāspēj samazināt nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju atšķirīgā interpretācija un ar to saistītie strīdi. Vēl vairāk -šobrīd, pastāvot aizdomām par iespējamu korupciju, neviens nodokļu administrācijā faktiski nespēj pieņemt nodokļu maksātājam labvēlīgu lēmumu. «Aizmetņi aizdomu ēnai par korupciju ir meklējami jau 2002. gadā, kas pēdējos gados tika skrupulozi iedzīvināti, jo diemžēl Latvijā nespējam iet pa ceļa vidu, bet gan no viena grāvja iekrītam otrā,» secina K. Ketners.

Saeimas «melnajā caurumā» pazudušas pirms deviņiem mēnešiem rosinātās izmaiņas Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredzēja diferencēt likmi atkarībā no apgrozījuma; uzņēmējus gaida likmes kāpums no pašreizējiem 9% līdz 11%

Mikronodokļa maksātāji ir pārsteigti un vienlaikus sašutuši par parlamentāriešu rīcību, proti, pagājušā gada 19. decembra Saeimas sēdē komisijām tika nodoti grozījumi Mikrouz­ņēmumu nodokļa likumā, bet tālāk nekas nav sekojis – nedz diskusijas, nedz virzība parlamentā. Izmaiņas paredzēja, ka 9% likme tiek saglabāta, nodarbinot piecus darbiniekus un apgrozījumam esot līdz 100 tūkst. eiro gadā, mikrouzņēmumos ar gada apgrozījumu līdz 200 tūkst. eiro un septiņiem darbiniekiem likme būtu 10%, savukārt tie­m mikronodokļa maksātājiem, kuru neto apgrozījums ir līdz 300 tūkst. eiro gadā un nodarbināto skaits – ne vairāk par deviņi, likme būtu 11%. «Skumji, ka pērn decembrī Mikrouzņēmumu nodokļa likuma atvēršana ir bijusi sava veida tvaika nolaišanas akcija ar laika novilcināšanas taktiku. Patlaban ir skaidrs, ka šis parlaments minētos grozījumus nemaz netaisās pieņemt, ne izvērtējot pēc būtības, ne izskatot tos,» secina viens no mikronodokļa idejas autoriem – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka LTRK nebūt nedomā noskatīties, kā labā ideja tiek «norakta» ar likmes pacelšanu: «Iesim, runāsim, argumentēsim jau nākamā Saeimas sasaukuma deputātiem.» Atceroties kvēlās parlamentāriešu aizstāvības runas mikronodokļa likmes diferencēšanai LTRK apaļā galda diskusijā pērnruden, viņš ir pārsteigts par to, ka nekas nav sekojis Saeimā. «Šķiet, grūtniecība Saeimā ilgst ilgāk nekā ziloņiem, jo deviņi mēneši ir grūtniecības laiks, pēc kura piedzimst cilvēks,» sašutis par Saeimas neizdarību ir J. Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāki mikronodokļa maksātāji, kuri uzskata, ka valdošā koalīcija apzināti «pazaudējusi» – nobāzusi vistālākajā atvilktnē – šo jautājumu, lai par to nebūtu jādebatē publiski, turklāt līdzīgi triki bijuši arī iepriekš.

Nacionālās programmas Mūžizglītības stratēģijas izstrāde un ieviešana projekta Latgales reģiona mūžizglītības atbalsta sistēmas veidošana un kapacitātes stiprināšana ietvaros Latgales reģiona attīstības aģentūra, sadarbībā ar SIA Konsultanti šī gada laikā Latgalē veica divus pētījumus: Darba devēju vajadzību izpēte personālpolitikas un darba tirgus politikas jautājumos un Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte, biznesa portālu Db.lv informēja projekta vadītāja Sarmīte Teivāne.

Šis projekts vērsts uz izglītības kvalitātes un tās pieejamības palielināšanu un tālākizglītības iespēju paplašināšanu Latgales reģionā, un abu pētījumu mērķis bija noskaidrot nepieciešamo pamata informāciju mūžizglītības un cilvēkresursu attīstības plāna izstrādei.

Abi pētījumi bāzējās uz aptaujām, kas tika veikti visos Latgales rajonos un divās lielākajās pilsētās - Daugavpilī un Rēzeknē, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15-75 gadiem. "Iegūtie dati gan deva jaunas atziņas par situāciju Latgalē, gan arī savā ziņā apstiprināja jau iepriekš nojausto", apliecina SIA Konsultanti eksperte Ināra Stalidzāne.

Vairāk nekā trešā daļa - 34,6 % aptaujāto pētījumā Iedzīvotāju apmācību vajadzību un iespēju izpēte atzina, ka ir gatavi pārkvalificēties, ja vien būtu tāda iespēja vai nu lai atrastu labāk apmaksātu darbu, labāku darbu vai darbu vispār. Tas nozīmē, ka pašreizējā kvalifikācija salīdzinoši lielai Latgales iedzīvotāju daļai neatbilst darba tirgus pieprasījuma reģionā.

Atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015-2016. gadā, valdība otrdien, 2015. gada 15. decembrī, atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums, ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu Latgales reģionā.

Likumprojekts nosaka, ka speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.

«Speciālās ekonomiskās zonas izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē. Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas statusā pašlaik strādā tikai viens uzņēmums SIA Varpa, tuvākajā laikā varētu pievienoties vēl trīs uzņēmumi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš 2017. gada savu darbību uzsākusi Latgales speciālā ekonomiskā zona. Attiecīgais likums Saeimā tika pieņems jau pērn maijā. DB jau vēstīja, ka investoru piesaistei Latgalē izmantos speciālo ekonomisko zonu un tās labumus, bet pagaidām par ieguldītāju «rindām» runāt nevar, kaut arī ir pirmie pionieri, kuru darbība varētu kalpot kā savdabīga reklama – pozitīvais piemērs – citiem. Latvijā pašlaik darbojas speciālā ekonomiskā zona Rēzeknē (tajā darbojas 18 uzņēmumi) un Liepājā (41 uzņēmums). Latgales SEZ ir jaunākais šāds veidojums. Atšķirībā no citiem SEZ, Latgales reģiona pašvaldībām nav noteikta katras maksimālā teritorija un platība, kurai var tikt piešķirts SEZ statuss, Kopumā Latgales SEZ teritorija var būt līdz 72 735 ha jeb 5% no reģiona kopējās platības. Latgales SEZ darbības termiņš paredzēts līdz 2035. gada 31. decembrim. Uzņēmumiem, kas vēlas pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm (līdz 80%) ir jāslēdz attiecīgs līgums ar Latgales SEZ.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Šī gada 24., 25., 26. un 31.decembrī, kā arī 1.janvārī lielākā daļa pasta nodaļu visā Latvijā strādās pēc īpašā svētku režīma. Atgādinām, ka abonēt presi pasta nodaļās un pie pastnieka varēs līdz 22.decembrim, bet modernizētajās pasta nodaļās – līdz 29.decembrim, informē VAS Latvijas Pasts.

Svētku dienās pēc svētku grafika strādās sekojošas pasta nodaļas:

Rīgas reģionā

24. un 31.decembrī visas Rīgas un Rīgas reģiona pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 8. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00, Rīgas 17., 22., 25., 50. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 22.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00, un Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00. Kauguru 1. pasta nodaļa strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, bet Ogres 2. pasta nodaļas darbalaiks šajā dienā būs no plkst. 9.00 līdz 16.00.