Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Ja 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošana tiks uzticēta tikai Rīgai, tad būtu loģiski, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) spertu soli pretī ar finansējumu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atturējās minēt precīzu summu, cik lieli varētu būt Latvijas papildu izdevumi, ja pavasarī plānotais hokeja čempionāts pilnībā notiktu tikai Rīgā, un cik daudz papildu naudas Latvija varētu atļauties tērēt šim mērķim. "Es vēl neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik tas kopumā varētu izmaksāt. Protams, var iziet tikai no šī. Tātad tā ir saruna ar IIHF, kurš sedz kādus izdevumus, ja viņi šādā virzienā lemj," norādīja premjers.

Kariņš apliecināja, ka Latvija ir gatava rīkot pasaules čempionātu hokejā tādā apmērā, kādā tas bija plānots iepriekš, un tam valsts budžetā finansējuma pietiek. Tomēr, ja IIHF piedāvātu Rīgai vienai rīkot visas čempionāta spēles, tad izšķirošs būtu jautājums, cik lieli papildu izdevumi tam nepieciešami un kurš tos segs.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Izveidota pasaulē pazīstamās galda spēles Katanas ieceļotāji (oriģinālvalodā Die Siedler von Catan) jaunākā versija Star Trek: Catan, liecina informācija spēles oficiālajā mājas lapā.

Kā jau vedina nosaukums, jaunākās Katanas spēles Star Trek: Catan spēlētāji «dodas» uz tām pašām vietām kosmosā, kur reiz devušies televīzijas seriāla Star Trek varoņi.

Spēles dizaineris ir Klauss Toibers.

Spēle vislabāk spēlējam trīs vai četru cilvēku sastāvā, tās vidējais spēlēšanas laiks ir 75 minūtes, bet ieteicamais spēlētāju vecums – desmit un vairāk gadi.

#1/12

Foto: catan.com

#2/12

Foto: catan.com

#3/12

Avots: boardgamegeek.com

#4/12

Avots: boardgamegeek.com

#5/12

Avots: boardgamegeek.com

#6/12

Avots: boardgamegeek.com

#7/12

Avots: boardgamegeek.com

#8/12

Avots: boardgamegeek.com

#9/12

Avots: boardgamegeek.com

#10/12

Avots: boardgamegeek.com

#11/12

Avots: boardgamegeek.com

#12/12

Avots: boardgamegeek.com

Skatīties pārējos attēlus

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

29. janvārī Lietuvā, Utenas apkārtnē startēs Latvijas rallija čempionāts. Pirmajā posmā – Halls Winter Rally 2011 – startēs 25 Latvijas ekipāžas, savukārt Latvijas čempionāta ieskaitē dalībnieku būs vairāk, jo mūsu seriālā plāno piedalīties arī vairākas ārvalstu ekipāžas.

Līdzšinējie valsts favorīti – kaujas gatavībā

N4 klasē, kurā tradicionāli norisinās principiālākās Latvijas čempionāta cīņas, turpināsies līdzšinējo grandu kaujas. Uz starta stāsies gan pērnie čempioni Andis Neikšāns/Pēteris Dzirkals (LMT Rallija komanda), gan sekotāji Jānis Vorobjovs/Guntars Zicāns (ARX Baltica Rally Team), gan Aivis Egle/Mārtiņš Jerums (R-evolution Racing), gan Māris Neikšāns un debitējošais stūrmanis Ringolds Bērziņš (LMT Rallija komanda). Kā ierasts pēdējās sezonās, nopietni spēlētāji būs Jānis Feldmanis/Anrijs Jesse. Savukārt sezonas intriga būs pērnā gada A Plus grupas Latvijas čempionu Ivara Vasaraudža/Pētera Spredža (Skandi Auto Rallija komanda) ienākšana N4 klasē. Ievērojami atjaunots arī N4 klases autoparks – visi, izņemot Māri Neikšānu, jau Lietuvā uz starta stāsies ar Mitsubishi Lancer Evo X automašīnām.A Plus grupā vadošā Latvijas ekipāža būs Mārtiņš Svilis/Aivis Aizsilnieks, taču ļoti iespējams, ka turpināsies latviešu cīņa par čempionāta medaļām ar kādu no kaimiņvalstu ekipāžām. Iepriekšējās sezonās Svilis sīvi spēkojās gan trasē, gan kopvērtējuma tabulā ar lietuvieti Roku Lipeiķi. Mainīta čempionāta individuālo vērtējumu punktu skaitīšanas sistēma. Šogad par uzvaru dalībnieki saņems 15 punktus, bet kopumā posmā punktus gūs pirmo desmit vietu ieguvēji.

No 16. līdz 19. septembrim Ventspilī norisināsies 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem, ko organizē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Par godalgām sacensībās cīnīsies 38 kinologi ar saviem četrkājainajiem palīgiem no 19 valstīm: Austrijas, Baltkrievijas, Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Slovākijas, Šveices, Ungārijas, Ukrainas, Uzbekistānas, Vācijas un Zviedrijas.

Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiek organizēts jau kopš 2001.gada. Pirmo reizi šāda veida sacensības notika 2001. gadā Čehijā. 2002. gadā čempionāta rīkotāja pienākumus uzņēmās Slovākija. 2003. gadā Polijā rīkotais čempionāts Latvijas pārstāvjiem bija ļoti nozīmīgas, jo togad VID vecākā muitas eksperte Ingūna Grase ar darba suni Tessa ieguva Eiropas čempiona titulu individuālajā vērtējumā. Ceturtais Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem 2004. gadā tika rīkots Čehijā, bet piektais – 2006. gadā Austrijā. Pēc čempionāta Austrijā tika lūgts Latvijai rīkot šādas sacensības 2008. gadā, un pagājušā gadā tika pieņemts lēmums, ka 6. Eiropas čempionāts muitas dienestu narkotiku meklēšanas suņiem tiks rīkots Latvijā. Visus organizatoriskos darbus čempionāta norises sagatavošanā veic VID darbinieki, nepiesaistot trešās personas. Atbalstu čempionāta rīkošanā sniedz Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, nodrošinot sacensību norisei nepieciešamo aprīkojumu.

Šajā nedēļas nogalē, 28.jūlijā ar vērienīgām sacensībām ekstrēmajos sporta veidos Ventspilī tiks atklāts lielākais jauniešu ielu sporta un kultūras festivāls Eiropā Ghetto Games, dēvēts arī par GGFEST. Festivālā par uzvaru dažādos sporta veidos – sākot ar BMX, skeitbordu, “inline” un beidzot ar strītbaik frīstailu un SUP - sacentīsies sportisti no vairākiem kontinentiem.

Festivāls Ghetto Games soļo līdzi laikam, modernās tehnoloģijas iekļaujot arī savā programmā – pirmo reizi šogad festivāla ietvaros noritēs arī Latvijas dronu jeb bezpilota tālvadības gaisa kuģu sacensības. Savukārt tie, kuri nevarēs ierasties Ventspilī, varēs vērot pārraides no dažādu sporta veidu sacensībām interneta vietnē Ghetto.lv.

Pirmajā festivāla dienā, 28.jūlijā sacensības noritēs vairākos sporta veidos – GGFest Warm-up pulcēs amatierus, kuri sacentīsies scoot, inline un BMX freestyle disciplīnās, šajā dienā notiks arī Baltijas čempionāts veikbordā, starptautiskās BMX dirt sacensības, tiks vērtēti arī labāko triku meistari veikbordā, notiks arī starptautiskās BMX flatland sacensības. Piektdienas vakars noslēgsies ar filmu izrādīšanu un dronu paraugdemonstrējumiem.

Eiropas Riteņbraukšanas savienība (UEC) Valmierai piešķīrusi tiesības rīkot 2019.gada Eiropas čempionātu BMX riteņbraukšanā, vēsta organizācija.

Papildināts ar Valmieras pilsētas pašvaldības komentāru

Valmieru droši var uzskatīt par Latvijas BMX riteņbraukšanas centru, kurā uzauguši vairāki augstākās klases braucēji, tostarp divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs.

Latvijā iepriekšējo reizi šāda līmeņa sacīkstes notika 2013.gadā Rīgā, taču tad Vecā kontinenta meistarsacīkšu laureāti tika noteikti vairāku posmu kopvērtējumā, bet Latvijā risinājās devītais un desmitais etaps. Zīmīgi, ka togad par Eiropas čempionu kopvērtējumā kļuva tieši Štrombergs, kurš abos Rīgas etapos palika otrais, kamēr vienā uzvarēja Edžus Treimanis.

Tikmēr kopš 2014.gada Eiropas čempionāta medaļnieki tiek noteikti vienās atsevišķās sacensībās, savukārt paralēli tiek rīkota Eiropas kausa izcīņa, kurā dalībnieki sacenšas vairākos posmos.

Pasaules čempionāts hokejā pēc četriem gadiem varētu notikt Minskā un Rīgā, ja par to nobalsos Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresā Ķelnē

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols. Viņš atzīst, ka tas ir sasniedzams mērķis, turklāt diviem spēlētājiem, apvienojot spēkus pasaules hokeja čempionāta sarīkošanā, nav nepieciešami tik lieli finanšu resursi kā situācijā, ja to vēlētos īstenot viena pati Rīga vai Latvija.

Fragments no intervijas:

Cik reāli ir vēlreiz Latvijā sarīkot Pasaules čempionātu hokejā vīriešu izlasēm?

Pašlaik var sacīt, ka ļoti reāli Pasaules čempionāta grupu turnīrs Rīgā varētu notikt 2021. gada pavasarī. Vai tas realizēsies, atbildi sniegs Starptautiskās ledus hokeja federācijas kongresa, kas notiks Ķelnē, balsojums. Protams, Latvijai vienai pašai pašreizējā ekonomiskajā situācijā Pasaules čempionātu sarīkot būtu finansiāli grūti, jo nepieciešama vēl viena Arēna Rīga tipa halle, vēl jo vairāk, ja kopš 2006. gada, kad Rīgā notika pasaules čempionāts hokejā, ir mainījusies arī tā izspēles kārtība un jāaizvada kopumā 66 spēles. Tas ir ļoti liels spēļu skaits, un rodas jautājums, vai Latvijas iedzīvotāji būs tik lieli šī sporta veida cienītāji, lai apmeklētu ne tikai Latvijas, bet arī citu izlašu spēles. Minēto iemeslu vienkāršākais un vienlīdz arī lētākais risinājums ir rīkot šo čempionātu kopā ar kaimiņiem. Tas nav nekas jauns un unikāls, jo šādi precedenti, kad pasaules vai pat Eiropas čempionātu kopā rīko vairākas valstis, ir gan futbolā, gan basketbolā un citos sporta spēļu veidos. Šā gada janvārī Starptautiskajā ledus hokeja federācijā ir iesniegts piedāvājums sarīkot Pasaules čempionātu Minskā un Rīgā, kurš konkurēs ar piedāvājumu to sarīkot Somijā.

Pēc divu gadu pārtraukuma šopavasar atkal notiks Latvijā un arī Eiropā lielākais bērnu un jauniešu festivāls “Zelta Zivtiņas Čempionāts”.

22. martā, Čempionāts savu 16. sezonu atklāj ar moto “Ko nevar viens, var visa klase!”, aicinot skolēnus aizdomāties par to, cik nozīmīgi ir iestāties par Latvijai un pasaulei svarīgiem jautājumiem – sākot no zaļā dzīvesveida un dabas aizsardzības, beidzot ar dzimumu līdztiesību un aktīvu līdzdalību dažādos sabiedriskajos un politiskajos procesos, lai veidotu ilgtspējīgu sabiedrību.

“Pandēmijas dēļ pēdējie divi “Zelta Zivtiņas Čempionāti” norisinājās savādākā formātā, liekot uzsvaru uz ģimeņu stiprināšanu un vienotību. Šogad ar prieku atgriežamies pie Čempionāta, kādu to ir iepazinuši vairāk nekā viens miljons skolēnu, skolotāju, vecāku, atbalstītāju un organizatoru čempionāta iepriekšējos piecpadsmit norises gados. “Zelta Zivtiņas Čempionāts” ir “Tele2” vērienīgākā un ilggadējākā sociālā iniciatīva, kas ir lieliska platforma, kurā bērniem un jauniešiem parādīt, cik svarīga ir vienota un saliedēta komanda, cik būtiski ir veicināt un attīstīt līderu prasmes, kā arī stiprināt tās vērtības, kas svarīgas demokrātiskai un ilgtspējīgai sabiedrībai. Iedrošināt jauniešus domāt un iestāties par šīm vērtībām un apzināties spēcīgas, vienotas komandas lomu ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks «sadalīti, balstoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju», tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Lidostas "Rīga" kompetencē ir rast risinājumu ieceļotāju testēšanai, otrdien žurnālistiem sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Citskovskis atzina, ka viņa vadītā Operatīvās vadības grupa par ieceļotāju testēšu diskutējusi jau vairākkārt, turklāt lidosta "Rīga" un Satiksmes ministrija tika aicinātas izvērtēt, kā uzlabot testēšanu lidostā.

Pēc viņa teiktā, iepriekš bijuši dažādi priekšlikumi, piemēram, pēc ieceļošanas un Covid-19 testu veikšanas cilvēki varētu par saviem līdzekļiem pavadīt nakti viesnīcā. Citskovskis uzsvēra, ka primāri lidostai "Rīga" ir jāizšķiras par to, kā organizēt testēšanu.

LETA jau vēstīja, ka lidostā "Rīga" pie Covid-19 testu nodošanas punkta pēc atgriešanās no trešajām valstīm mēdz veidoties garas rindas un vērojama plaša cilvēku drūzmēšanās, kas saistīts ar prasību, ielidojot Latvijā, veikt atkārtotu Covid-19 testu un tā rezultātu sagaidīt lidostā.

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Pirmdien, 13.oktobrī, Ventspils pilsētas dome atcēla 2007.gada 21.maija lēmumu „Par atbalstu 2009.gada Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm rīkošanā” saistībā ar Starptautiskās Basketbola federācijas Eiropas nodaļas (FIBA Europe) atteikumu.

Starptautiskā basketbola federācijas pārstāvji atzinuši, ka Ventspils sporta komplekss pilnībā atbilst Čempionāta rīkošanas nosacījumiem. Atteikuma pamatojums ir FIBA Europe atzinums, ka Ventspilī diemžēl nav Starptautiskās Basketbola federācijas Eiropas nodaļas noteiktajiem kvalitātes standartiem atbilstošas četru zvaigžņu viesnīcas. Ventspils pašvaldība un privātie viesnīcu īpašnieki, lai nodrošinātu kvalitatīvu Čempionāta norisi, izstrādāja Olimpiskā centra Ventspils viesnīcas un viesnīcas Vilnis labiekārtošanas plānu un garantēja plānoto uzlabojumu prasību izpildi, bet FIBA pārstāvji, iepazīstoties ar piedāvāto plānu, tomēr pieņēma lēmumu 2009.gadā Ventspilī nerīkot Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm apakšgrupu spēles. Jāatzīmē, ka 2008.gadā Ventspilī jau vairākkārtīgi ir notikušas augsta līmeņa sporta sacensības, piemēram, Eiropas čempionāts šorttrekā un Eiropas čempionāts orientēšanās sportā. Šo sacensību dalībnieki un organizatori izmantoja Ventspils viesnīcas bez pretenzijām.

Latvijas valdība janvārī lēma ieguldīt papildu trīs miljonus eiro Latvijas Olimpiskā sporta centra pielāgošanai, lai Rīga varētu viena pati uzņemt 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, trešdien preses konferencē atklāja Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš stāstīja, ka 21.janvāra valdības sēdē tika uzklausīts Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ziņojums par visa čempionāta uzņemšanu un tam nepieciešamo otru arēnu. "Mūsu vājā puse bija otras spējīgas arēnas neesamība. Lai šo sacensību arēnu pielāgotu un spēles norisinātos Latvijā, valdība noteica līdzdalību līdz trim miljoniem eiro," teica Severs.

Pēc viņa paustā, šie līdzekļi tiks ieguldīti arēnas sagatavošanai, aprīkošanai, ledus laukuma iekārtošanai futbola arēnas vietā un ar nomu saistīto izmaksu segšanai. Vienlaikus Severs atgādināja, ka Latvija jau 2017.gadā uzņēmās saistības rīkot vienu čempionāta posmu Rīgā, līdz ar to jau iepriekš hokeja čempionāta vajadzībām tika iezīmēti 700 000 eiro.

Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) gadskārtējā kongresā piektdien Rīga un Minska ieguva tiesības rīkot 2021.gada pasaules čempionātu hokejā.

Rīga un Minska balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Rīga un Minska balsojumā ieguva 55 balsis, bet Somijas kandidatūra saņēma 52 balsis.

Latvija pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006.gadā, kamēr Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā turnīrs notika 2014.gadā.

Latvijas grupas spēles un divi ceturtdaļfināli plānoti Arēnā Rīga, kura 2006.gadā jau piedzīvoja pasaules čempionāta atmosfēru. Savukārt Baltkrievijas grupas spēles, divi ceturtdaļfināli, pusfināli un fināls norisināsies Minsk Arena ledus hallē.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) ar Baltkrievijas Hokeja federāciju (FHRB) kopīgu pieteikumu čempionāta rīkošanai iesniedza 10.janvārī, bet februārī abas valstis apmeklēja IIHF inspekcija.

Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Jau otro gadu pēc kārtas par labāko Baltijas sommeljeru jeb vīnzini kļūst Raimonds Tomsons no restorāna Vincents, uzvarot trešajā Baltijas vīnziņu čempionātā Baltic Sommelier Vana Tallinn Grand Prix 2008, kas šajā nedēļas nogalē norisinājās Viļņā. Vēl viens Latvijas pārstāvis – Jānis Kaļķis no restorāna Jūrmala Spa Hotel šajās profesināļu sacensībās ieguvis godpilno trešo vietu. Otrās vietas ieguvējs ir Igaunijas pārstāvis Kristjan Markii no restorāna Balthasar.

Šajā nedēļas nogalē Viļņā norisinājās trešais Baltijas valstu vīnziņu jeb sommeljeru čempionāts Baltic Sommelier Vana Tallinn Grand Prix 2008, kurā par labākā vīnziņa titulu sacentās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pārstāvji. Baltic Sommelier Vana Tallinn Grand Prix 2008 tiek organizēts pēc AS Liviko iniciatīvas ar Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Sommeljeru asociāciju atbalstu. Pirmo reizi čempionāts notika 2006.gadā Tallinā, bet 2007.gadā – Rīgā.

Latvijas valdība nav spērusi pat ne pussoli 2018.gada pasaules čempionāta rīkošanai, tāpēc kopumā zaudējums Dānijai nav liels pārsteigums, atzina Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Kirovs Lipmans.

Balsojumā Dānijas kandidatūra saņēma 95 balsis, kamēr Latvija tika vien pie 12 balsīm.

Latviju Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) kongresā pārstāvēja vien Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), tikmēr no Dānijas ieradušies gan divi ministri, gan arī Kopenhāgenas un Herningas pilsētu mēri.

«Valdība neizdarīja pat ne pussoli, un izrādās, ka tikai man vajag čempionātu,» atzina Lipmans. «Es tiešām gribēju, lai čempionāts notiktu, bet balsotājiem nebija pārliecības, ka mūsu valdība ir ieinteresēta.»

Pērn oktobrī Ministru kabinets atbalstīja Latvijas Hokeja federācijas vēlmi 2018.gadā Latvijā rīkot pasaules hokeja čempionātu un deleģēja toreizējo Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) nosūtīt atbalsta vēstuli Starptautiskajai Hokeja federācijai (IIHF).

Sagaidāms, ka trīs nedēļu ilgais futbola čempionāts Euro 2008 Eiropas ekonomikai ienesīs ap 1.3 mljrd. eiro, raksta Db.

Rekordlielus ieņēmumus gūs arī Eiropas futbola vadošā organizācija UEFA - pat 50% vairāk nekā no iepriekšējā Eiropas futbola čempionāta 2004. gadā Portugālē, vēsta ārvalstu prese. Eiropas futbola čempionāts, kas norisinās no 7. līdz 29. jūnijam, ir trešais skatītākais notikums pasaules sportā pēc olimpiskajām spēlēm un pasaules kausa izcīņas futbolā, un tiek lēsts, ka tas šogad pulcēs pat miljardu skatītāju.

Šāda vērienīga notikuma rīkošana ienesīs lielu naudu Eiropas ekonomikai, vēsta Der Spiegel. Londonas universitātes Sporta biznesa centra vadītājs Saimons Čedviks uzskata, ka Euro 2008 varētu Eiropai atnest ap 1.3 mljrd. eiro. Būtiski iegūs vairākas Austrijas un Šveices pilsētas, kurās notiek čempionāta spēles. Pēc Čedvika domām, viena spēle vien ir spējīga ienest 42 milj. eiro, jo simtiem tūkstoši futbola fanu tērēs lielas summas par alu, uzkodām un naktsmītnēm. Konsultāciju kompānija Turner&Partner lēš, ka Šveices ekonomikas ieguvums no Euro 2008 būs 358 milj. USD, kamēr līdzīga Austrijas kompānija aprēķinājusi, ka valsts ieņems 389 milj. USD. Lielākie ieguvēji, protams, būs viesnīcas un pakalpojumu industrija. Austrijā vien šobrīd ir radīti 11 000 pagaidu darba vietu, lai tiktu galā ar viesu pieplūdumu.

Aizvadītajā gadā populārākie sarīkojumi Liepājā jau tradicionāli bijusi Tele2 Baltic Beach Party, liecina Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja (LRTIB) apkopotie dati.

Pludmales festivālu apmeklēja 55 tūkstoši skatītāju. Populārs bijis arī Līvas tirgus – aptuveni 16 tūkstoši apmeklētāju, un starptautiskais rallijs Kurzeme (ap 25 000 apmeklētāju).

Lai arī skaitļi liecina, ka tūristu plūsma salīdzinājumā ar 2008.gadu kopumā ir samazinājusies, dažos segmentos ir vērojams pieaugums, norāda LRTIB. Intensīvākie darba mēneši birojā ir jūnijs, jūlijs, augusts un septembris, kad vienā mēnesī apkalpoto klientu skaits sasniedzis vairāk nekā 2,5 tūkstošus (jūlijā). Vairāk nekā puse (51,9%) no kopējā apmeklētāju skaita Liepājā bijuši ārvalstu tūristi; visvairāk biroja apmeklētāju 2009.gadā bijuši no Vācijas (24,7%), Lietuvas (18,2%), Polijas (6,1%), Francijas, Somijas un Krievijas (3,5% līdz 3,7%). Pēc provizoriskiem datiem ir redzams klientu skaita samazinājums pilsētas naktsmītnēs, norāda LRTIB.

Jamaikas sprinta zvaigzne Useins Bolts svētdien noliedza iespēju atgriezties sacensībās un sacīja, ka viņam bija skumji, taču satraucoši atvadīties no vieglatlētikas. Sportists gan uzsvēra, ka neveiksmīgais pasaules čempionāts Londonā nemainīs viņa iepriekšējos sasniegumus.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka 100 metru sprintā Bolts bija spiests samierināties ar bronzu, kamēr par pasaules čempionu kļuva viens no viņa niknākajiem konkurentiem, amerikānis Džastins Getlins. Savukārt savā pēdējā startā sprinteris augšstilba muskuļa krampju dēļ veica tikai nepilnu pusi no pēdējā posma 4x100 metru stafetē, nokrītot uz skrejceļa un paliekot bez rezultāta.

«Katru reizi 100 metros esmu centies demonstrēt savu labāko sniegumu un sniegt labu šovu. Esmu bēdīgs aiziet šādi,» sacīja 30 gadus vecais Bolts. «Taču nedomāju, ka viens čempionāts mainīs manis iepriekš paveikto.»

Pasaules Vieglatlētikas federācijas (IAAF) prezidents Sebastjans Ko ir salīdzinājis Boltu ar bokseri Muhamedu Ali ne tikai sportisko sasniegumu, bet arī harizmas un personības dēļ.