Kā solīju iepriekšējā bloga ierakstā par standartizācijas brīvprātības principu, pieķeršos arī nedaudz «sāpīgākai», bet arī aktuālai un samērā sarežģītai tēmai – obligātie standarti. Tātad, kas ir obligātais standarts un kāpēc tāds vispār ir nepieciešams?
Standarta lietošana kļūst obligāta brīdī, ja tā ir paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos. Standartus obligātus padara likumdevējs, tādējādi nodrošinot prasību nedublēšanos un resursu ietaupījumu. Pozitīvais moments obligāto standartu tēmā ir tas, ka – likumdevējs nodrošina šo standartu tulkošanu un jūs tos varat lasīt vai iegādāties valsts valodā.
Protams, aktuāls jautājums ir par to, kāpēc vispār ir nepieciešami obligātie standarti, ja jau to princips ir būt brīvprātīgiem un, kādas vispār tiesības ir prasīt no ražotājiem kaut ko darīt OBLIGĀTI? Atbilde ir pavisam vienkārša un skaidri saprotama – valsts ir atbildīga par saviem pilsoņiem. Tā uzņemas nodrošināt sabiedrības drošību, veselību un kvalitatīvu vidi dzīvošanai. Tieši tāpēc noteiktiem sabiedrībai nepieciešamajiem produktiem jāizmanto efektīvākie, starptautiski vai Eiropā atzīti tehniskie parametri, kuri ir veidoti pēc labākās prakses piemēriem. Un šajā gadījumā atkārtoti rodas jautājums – ja pastāv tehniskās prasības, testēšanas metodes, specializēta informācija, tad kāpēc tā būtu jādublē un jātērē resursi, izgudrojot «riteni no jauna»? Lai tas nenotiktu, tiek izmantoti jau reāli izstrādāti standarti, kuri atbilst valstij nepieciešamo funkciju izpildei. Tā ir pilnvērtīga informācija, kurai ir autortiesības un, kuras izveidē ir strādājusi nopietna standartizācijas sistēma ar saviem principiem un noteikumiem.
Ir jāsaprot, ka integrējoties starptautiskajās un Eiropas standartizācijas organizācijās, mums ir jāpieņem šo organizāciju spēles noteikumi. Noteikumi, kuri ir atzīti un pieņemti visā pasaulē. Un kas gan mēs esam, lai šos noteikumus pārkāptu? Saskaņā ar Bernes konvenciju «Par literatūras un mākslas darbu aizsardzību», kurā Latvija savu klātbūtni atjaunoja 1995.gadā, ir augstāk minēto standartizācijas organizāciju intelektuālais īpašums, ko aizsargā Autortiesību likums. Līgumi, kurus SAMC Standartizācijas birojs ir noslēdzis ar šīm organizācijas, neparedz standartu bezmaksas eksemplāru izsniegšanu, jo šāda veida rīcību apdraud Eiropas un starptautisko standartizācijas organizāciju un to nacionālo biedru intereses, graujot standartizācijas finansēšanas vispārpieņemto kārtību. Varbūt pirmajā mirklī var šķist – kāda gan saistība standartu bezmaksas tēmai ar standartu obligātumu, tomēr varu droši teikt, ka vistiešākā. Jo, viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem Standartizācijas birojam ir: «Kāpēc obligātie standarti ir par maksu?»
Tātad, ņemot vērā, ka standartus par obligātiem padara likumdevējs, varētu tik tiešām šķist negodīgi, ka tos turklāt vēl ir jāpērk un par tiem ir jāmaksā. Un šajā brīdī atgriežamies par maksas jautājuma – standarti nav domāti kā bezmaksas produkts. Tā nav populārā literatūra, bet gan tehniska, speciālistiem domāta informācija, kas tiek veidota noteiktas sistēmas ietvaros. Tehniskās komitejas visā pasaulē strādā pie dažādu standartu izstrādes, radot produktu, kas ir izstrādāts uz konsensa pamata. Un tikai pēc tam šo produktu izmanto arī valsts, ar atsaucēm likumdošanā padarot to par obligātu prasību. Valsts to dara, lai nedublētu prasības, taču tas nekādā veidā nemaina standartizācijas sistēmu. Ir jāsaprot viena būtiska lieta – valsts savā likumdošanā iekļauj jau reāli eksistējošu produktu un tai nav tiesību šo produktu izmantot pēc saviem ieskatiem, graujot starptautiski izstrādātu, uzturētu standartizācijas sistēmu.
Protams, viss iepriekš nosauktais var šķist tikai «filozofiska spriedelēšana». Tomēr viens nozīmīgs ieguvums no obligātajiem standartiem ir ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī visai pasaulei. Kāds? Drošība! Tieši tā! Standarti visbiežāk kļūst obligāti tieši tāpēc, lai nodrošinātu Jums un videi ap Jums kvalitāti, efektivitāti un drošību. Piemēram, mēs visi vasarā ar lielāko prieku dodamies uz pludmalēm un baudām sauli kopā ar draugiem, ģimeni vai romantiskā divvientulībā. Brīdī, kad redzam – PELDĒTIES AIZLIEGTS!, mēs neiedomājamies, kas ir iesaistīts procesos, noskaidrojot ūdens drošību un ietekmi uz mūsu veselību. Un šajā gadījumā tie ir standarti, kurus izmanto un pēc kuriem vadās speciālisti, vērtējot ne tikai ūdens tīrību, bet arī baktēriju klātbūtni, duļķainumu, nogulsnes un daudz, daudz citu mūsu dzīvībai un veselībai svarīgo rādītāju jeb drīzāk, to trūkumu. Domāju, ka neviens negribētu, lai mūsu dzīvības un drošība būtu brīvprātīgu standartu līmenī. Varbūt tas arī pārāk skaļi teikts, bet tomēr – obligātie standarti ir tāpēc, lai nodrošinātu jums un mums maksimālu drošību un atsauces normatīvajos aktos, kas padara standartus par obligātiem, ir tikai un vienīgi resursu taupīšana, nedublējot informāciju, kas reāli jau ir pieejama. Vai varat iedomāties, ka tehniskie parametri tiktu iekļauti noteikumos un jums būtu jāpavada laiks, lai izlasītu 50 lapas ar standartā atrunātajiem speciālistiem domātiem noteikumiem (testēšanas metodes, dažādi parametri, mērīšanas līdzekļi utt.)? Diez vai! Bet, protams, diskusija vienmēr būs aktuāla, tomēr gaismu tuneļa galā es vēlējos jums ieskicēt.
