Citas ziņas

Pagarina Jūrmalas Attīstības plāna grozījumusabiedrisko apspriešanu

, 23.10.2006

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā jūrmalnieku lielo atsaucību, Jūrmalas dome līdz 17. novembrim pagarina Attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas sabiedrisko apspriešanu. Tās laikā ikviens ir aicināts izteikt savu viedokli, priekšlikumus, ierosinājumus un piedalīties pilsētas svarīgākā dokumenta grozījumu pieņemšanā.

"Ir vērojama gan cilvēku atsaucība, gan aizvien pieaugošs pozitīvo novērtējumu skaits," sabiedrisko apspriešanu vērtē Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics. Viņš ir pārliecināts, ka šie Attīstības plāna grozījumi gūs gan iedzīvotāju, gan politiķu atbalstu, jo ir ņemti vērā visi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajā atzinumā minētie iebildumi, pēc Vides ministrijas norādēm ir veikts ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējumus, un, galvenokārt, likvidēts slepenības plīvurs, kas visu šo laiku pavadījis Attīstības plāna grozījumu izskatīšanu.

"Atklātas diskusijas ir priekšnoteikums sabalansētai nākotnes attīstībai," ir pārliecināts pilsētas vadītājs, kurš piedalījās visās sabiedriskās apspriešanas sapulcēs. Produktīvākās sanāksmes iedzīvotāju viedokļa apzināšanai izrādījās lokālās apspriedes 21.oktobrī, kad domes darbinieki devās uz Ķemeru vidusskolu, Kauguru kultūras namu, Pilsētas būvvaldi Bulduros un Lielupes vidusskolu, lai pārrunātu ar iedzīvotājiem tieši šīs apkārtnes aktuālos attīstības jautājumus plāna grozījumu ietvaros. Tāpēc R.Munkevics aicina jūrmalniekus ieteikt domei arī citas vietas Jūrmalā, kur vajadzētu rīkot šādas sanāksmes.

Atgādinām, ka grozījumu galīgā versija tika izstrādātā speciālā darba grupā, kuras uzdevums bija šo dokumentu pilnveidot atbilstoši Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas 2006. gada 23. augusta atzinumam.

Darba grupa atkārtoti izskatīja strīdīgos attīstības plāna grozījumu priekšlikumus, par kuriem 2006. gada 29. jūnija sēdē deputāti bez argumentācijas mainīja lēmumu. Tie lielākoties bija priekšlikumi mainīt zonējumu no dabas pamatnes uz apbūvējamām teritorijām. Darba grupas vadītāja Māra Kalvāne par katru adresi sniedza detalizētu skaidrojumu, raksturojot pašreizējo situāciju un iesniegtā priekšlikuma būtību, kā arī informēja par iepriekšējās darba grupas lēmuma motivāciju un būvvaldes speciālistu viedokli.

Atkārtoti tika izskatīti priekšlikumi, par kuriem iepriekšējā sabiedriskajā apspriešanā bija saņemti sabiedrības protesti. Tika izskatīti priekšlikumi būvnoteikumu uzlabošanai, lai precizētu stāvu augstuma un apbūves blīvuma rādītājus konkrētās teritorijās. Tika izskatīti arī no jauna domē saņemtie priekšlikumi.

Par katru priekšlikumu notika debates, kamēr tika pieņemts vienprātīgs lēmums. Par dažām adresēm viedokļi atšķīrās, tāpēc lēmums tika pieņemts balsojot.

Sanāksmes bija atklātas un tajās varēja piedalīties visi interesenti. Deputāti lielākoties atturējās no piedalīšanās darba grupas sanāksmēs, lai dotu speciālistiem un sabiedrībai iespēju neietekmēti izvērtēt priekšlikumus un izstrādāt dokumenta galīgo redakciju. Deputāti vērtējumu izteiks pēc sabiedriskās apspriešanas, kad savu viedokli būs pauduši pilsētas iedzīvotāji.

Visus sabiedriskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus apkopos, izskatīs un izvērtēs darba grupa un attiecīgi iestrādās gala redakcijā. Tikai tad galīgo redakciju nodos apstiprināšanai domē un nosūtīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai. Plānots, ka jau šī gada beigās pēc ministrijas atzinuma saņemšanas grozījumus apstiprinās ar saistošajiem noteikumiem un tie iegūs vietējā likuma spēku.

Dome izsaka lielu pateicību jūrmalniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām par ieguldījumu esošā Attīstības plāna grozījumu galīgās redakcijas sagatavošanā.

Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu izstrādes darba grupas sanāksmēs piedalījās:

· darba grupas vadītāja, būvvaldes galvenā plānotāja Māra Kalvāne;

· darba grupas locekļi: domes izpilddirektors Gatis Truksnis, Būvvaldes vadītāja Vita Zvejniece, Būvvaldes galvenais arhitekts Andris Bērziņš, Būvvaldes ainavu arhitekts Normunds Līcis, Vides aizsardzības nodaļas vadītāja Rita Kņūtiņa, Labiekārtošanas un apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Gunta Smalkā, Pašvaldības īpašumu pārvaldes vadītājs Alvils Rudzītis, Uzņēmēju konsultatīvās padomes pārstāvis Jānis Drulle, Iedzīvotāju konsultatīvās padomes pārstāve Marija Āboliņa, Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvji Rihards Pētersons un Guntis Grūba, Jūrmalas Uzņēmēju biedrības pārstāvis Gints Vilks un Sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve Aiga Grišāne.

· Bija ieradušies arī eksperti: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāves Daiga Doļģe un Elīna Veidemane, Vides aizsardzības ministrijas pārstāve Vija Buša, Latvijas Teritoriālplānošanas asociācijas pārstāves Gunta Lukstiņa un Iveta Lāčauniece, kā arī ārzemju eksperti: Igaunijas firmas "Entec" Arhitektūras un plānošanas nodaļas Pērnavas biroja vadītājs Valdeko Palginoms un ainavu arhitekts Raimo Klesmets.

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ingmārs Čaklais

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bagāts Jūrmalas kūrorts kā Latvijas ekonomikas virzītājspēks un eksporta prece

Aldis Lezdiņš, Jūrmalas kūrorta un tā attīstības patriots, 02.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju piesaiste un eksports ir šī brīža valsts un pašvaldību ekonomikas aksioma un izdzīvošanas jautājums (eksportē vai mirsti), un nedrīkst būt politiskā tirgus maiņas monēta.

Pārskatāmā nākotnē Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgum, tā attīstības tempu, pieprasījuma un cenu līmeņa ziņā, Latvijā nebūs konkurējošas alternatīvas, jo daudzu unikālu faktoru kopums: liels kūrortpilsētas statusam atbilstošs dabas īpatsvars - meži, parki, skvēri, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, ar brīnišķīgu publiski pieejamu pludmali visā tās ~ 30 km garumā, attālums no Rīgas un lidostas, Jūrmalas kūrorta paaudzēm krātā atpazīstamība, vasaras koncertsezonas pasākumu daudzveidība, patīkama sociālā vide u.c. nosaka Jūrmalas, ne tikai Latvijas mēroga ekskluzivitāti, prestižu un dzīvesvietas pievilcību, piesaistot ne tikai Latvijas iedzīvotāju, bet aizvien vairāk arī nerezidentu (pārsvarā Krievijas un NVS valstu pilsoņu) interesi iegādāties savai (ģimenes) lietošanai «brīvdienu īpašumus» tieši Jūrmalā. Kā nerezidentu interesi izraisošos papildus faktorus varētu minēt: krievu valodas vidi, ne tik pārmērīgi lielo attālumu no Maskavas, ērto vilcienu un lidmašīnu satiksmi, iespēju atbraukt arī ar automašīnu, personīgo drošību, attīstīto banku sistēmu, īpašumtiesību neaizskaramību, un 2010. gada 1. jūlijā spēkā stājušos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem saņemt termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā (Šengenas zonā), ja Latvijā ir nopirkts noteiktas vērtības nekustamais īpašums. Būtisks izvēles faktors par labu Jūrmalai (Latvijai) ir «mentāli tuva», labvēlīga un nepiespiesta cilvēku savstarpējā komunikācija krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministrs A.Štokenbergs aptur dabas pamatnes maiņu vairākās Jūrmalas pilsētas teritorijās

, 17.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien, 17.septembrī, parakstījis rīkojumu par Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu apturēšanu daļā, kas attiecas uz septiņām teritorijām, kurās Jūrmalas pilsētas dome bija plānojusi dabas pamatnes maiņu.

Ministra rīkojums, kas stāsies spēkā pēc publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", attiecas uz šādām teritorijām Jūrmalas pilsētā: Bražciems 0701, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52F, Mežotnes iela 4, Z.Meierovica prospekts 43 un Ērgļu iela 2a.

A.Štokenbergs lēmumu pieņēma, balstoties uz detalizētu Jūrmalas pilsētas domes šā gada 12.jūlijā pieņemto Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu izvērtēšanas, iepazīstoties ar Vides ministrijas, sabiedrisko organizāciju un privātpersonu izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) rīcībā ir informācija, ka Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu sabiedriskās apspriešanas laikā pēc būtības nav tikuši izvērtēti sabiedriskās apspriešanas dalībnieku sniegtie priekšlikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas pilsētas dome respektē ministrijas rīkojumu, kas apliecina Attīstības plāna grozījumu stāšanos spēkā

, 17.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jūrmalas pilsētas dome respektē Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas rīkojumu "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības domes 2007.gada 12.jūlija saistošo noteikumu Nr.19 "Par Jūrmalas Attīstības plāna (ģenerālplāna) grozījumu, grafiskās daļas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" apturēšanu daļā" un, līdzko būs šo rīkojumu saņēmusi, izvērtēs tā argumentus un izmantos, strādājot pie jaunā pilsētas attīstības plāna," par ministra Aigara Štokenberga rīkojumu uzzinot no preses, uzsver Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

"Saskaņā ar RAPLM rīkojumu no Attīstības plāna grozījumiem ir izņemtas teritorijas septiņās adresēs, t.sk., piecās dabas pamatnes teritorijās, kas kopā aizņem aptuveni 0,3% no visas Jūrmalas teritorijas, kas nevar ietekmēt Jūrmalas pilsētas attīstību kopumā," norāda R. Munkevics. "RAPLM rīkojums apliecina Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu pilnīgu stāšanos spēkā. Tas pašvaldībai, iedzīvotājiem un uzņēmējiem novērš neskaidrības par Jūrmalas zemes izmantošanu un ļauj plānot savu darbību tuvākajiem gadiem."

Grozījumi bija nepieciešami tāpēc, ka ir mainījusies likumdošanas vide, kas ietekmē pilsētas Attīstības plānu, kurš apstiprināts vēl 1995.gadā. Kopš šī laika pieņemti vairāki valsts likumi un noteikumi, kuru prasības iestrādājamas pilsētas teritorijas plānošanas galvenajā dokumentā. Tādēļ Attīstības plānā veikti grozījumi atbilstoši Likumam par teritorijas plānošanu, Likumam par aizsargjoslām, Likumam par dzelzceļu un citiem nozīmīgiem likumiem. Bez šādiem grozījumiem pilsētas Attīstības plāna nostādnes daudzos gadījumos nonāktu pretrunā ar likumu. Tas būtiski apgrūtināja gan vitāli nepieciešamu pašvaldības funkciju veikšanu, piemēram, bērnu dārzu celtniecību, mājokļu programmas īstenošanu, u.c., gan arī apgrūtināja Jūrmalai kā kūrortpilsētai specifiskas uzņēmējdarbības plānošanu un veikšanu, kā viesnīcu un kempingu attīstīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūrmalas iedzīvotāji par siltumenerģiju varēs norēķināties bez namu apsaimniekotāja starpniecības

Žanete Hāka, 05.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma SIA Jūrmalas siltums novērsusi nevienlīdzību namu apsaimniekotāju un iedzīvotāju norēķinu kārtībā, informē KP.

Tādējādi turpmāk visiem Jūrmalas iedzīvotājiem būs iespēja par patērēto siltumenerģiju norēķināties tieši ar SIA Jūrmalas siltums, bez namu apsaimniekotāja starpniecības.

KP uzsāka pārrunas ar SIA Jūrmalas siltums pēc tam, kad vairākas Jūrmalas dzīvokļu īpašnieku biedrības, kā arī namu apsaimniekotāji vērsās KP, norādot uz SIA Jūrmalas siltums atšķirīgo attieksmi pret namu apsaimniekotājiem – pašvaldības uzņēmumu un privātajiem apsaimniekotājiem.

Ar SIA Jūrmalas siltums nepastarpināti norēķinājās tikai pašvaldības uzņēmuma SIA Jūrmalas namsaimnieks klienti. Savukārt privāto namu apsaimniekotāju klientiem tika liegta iespēja veikt nepastarpinātus norēķinus tieši ar SIA Jūrmalas siltums, un tie par siltumu maksāja apsaimniekotājam, kas tālāk norēķinājās ar SIA Jūrmalas siltums. Tādējādi privātie namu apsaimniekošanas uzņēmumi tika nostādīti nevienlīdzīgā konkurences situācijā, salīdzinot ar pašvaldības SIA Jūrmalas namsaimnieks, jo tiem bija jāsagatavo iedzīvotājiem rēķini, kā arī jānodrošina parādu piedziņa par labu SIA Jūrmalas siltums, turklāt iedzīvotāji bija motivēti izvēlēties tieši SIA Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumus, ja tie vēlējās paši kontrolēt savu norēķinus, maksājot tieši SIA Jūrmalas siltums, nevis uzticot to privātajam apsaimniekotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas dome atlaidusi vairākus pašvaldības uzņēmumu valdes locekļus, arī Hlevicki

LETA, 26.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas dome samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrības locekļu skaitu, tostarp amatus zaudējis Jūrmalgeitas lietā par kukuļošanu notiesātais un sodu izcietušais eksmērs Juris Hlevickis, raksta LETA.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja un uzņēmumu kapitāla daļu turētāja pārstāvja Gata Trukšņa (ZZS) lēmumu mazākajās kapitālsabiedrībās turpmāk darbosies tikai viens valdes loceklis, bet lielākajās kapitālsabiedrībās darbosies divi līdz trīs valdes locekļi.

Līdz ar to šonedēļ veiktas izmaiņas trijās Jūrmalas pašvaldības kapitālsabiedrībās - SIA Jūrmalas slimnīca no valdes locekļa amata atcelts Juris Hlevickis, kurš šajā amatā iecelts pavisam nesen, 12.augustā. Slimnīcas valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Hlevickis kopā ar Jāni Poļaku atcelts arī no SIA Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka valdes locekļa amata. Aprūpes centra valdē turpinās darboties valdes priekšsēdētājs Aivars Smagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eco Baltia Vide vērsies tiesā, lai piedzītu zaudējumus no Jūrmalas domes; dome pārmetumus noraida

Žanete Hāka, 06.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas atkritumu apsaimniekotājs – personu apvienības SIA Jūrmalas ATU un SIA Eko Rīga saistību pārņēmējs SIA Eco Baltia Vide – lauzis līgumu ar Jūrmalas domi tā nesamērīguma dēļ un iesniedzis prasību Administratīvajā rajona tiesā, lai piedzītu no Jūrmalas domes zaudējumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Zaudējumi uzņēmumam radušies pašvaldības neizdarības dēļ, poligonā noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā, uzsver kompānijas pārstāvji. Par attiecīgo situāciju informācija nosūtīta arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

«Atkritumu apsaimniekošanas līguma izpilde Jūrmalas pilsētā, par tarifiem, kādi tie ir uz šo brīdi, kļuvusi par nesamērīgi lielu slogu apsaimniekotājam, līdz ar ko faktiski neiespējama. Kopš līguma slēgšanas 2011.gadā mainījušies ne vien faktiskie apstākļi – piemēram, pieaugošais cenu kāpumus par atkritumu tonnas noglabāšanu poligonā, – bet arī tiesiskie apstākļi. Jūrmalas dome nav pildījusi ne valsts, ne Piejūras reģiona atkritumu apsaimniekošanas plānos minētos pasākumus, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu. Līdz ar ko auga gan atkritumu apjoms, gan apsaimniekošanas izmaksas, sasniedzot līgumā noteikto summu ātrāk nekā tas bija paredzēts – 2016.gadā,» uzsver Eco Baltia Vide.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalgeitu II izraisījusi Munkevica apšaubāmā darbība

Vēsma Lēvalde, 19.05.2010

Jūrmalgeiitas rezultātā notiesātais bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis un jaunākās Jūrmalgeitas varonis Raimonds Munkevics, kurš aizturēts par iespējamu kukuļošanu sev labvēlīga balsojuma panākšanā.

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica apšaubāmas darbības domē bija sasniegušas «kritisko masu», tāpēc arī sekojusi aizturēšana.

Tā uzskata Jūrmalas domes neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis. Viņaprāt, tas nav viens konkrēts iemesls, bet apstākļu kopums, un pēdējo dienu notikumi saistībā ar Dzintaru koncertzāli un Jūrmalas namsaimnieka iepirkumiem esot tikai pielikuši «pēdējo punktu». DB jau ziņoja, ka Jūrmalas dome no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) saņēmusi paziņojumu, kurā teikts, ka ir uzsākts kriminālprocess par noziedzīgu nodarījumu valsts institūcijas dienestā un ir aizturēts Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.

KNAB veica kratīšanu Jūrmalas domē un R. Munkevica dzīvesvietā 18. maija vakarā. saistībā ar Jūrmalas namsainieku par aizdomīgiem Māris Dzenītis nosauca iepirkumus, kas notikuši divas reizes dienā par vienādu summu. Savukārt pērn decembrī Vairāk nekā desmit Jūrmalas iedzīvotāji lūguši policijai atzīt sevi par cietušajiem krimināllietā par iespējamajiem SIA Jūrmalas namsaimnieks pārkāpumiem.Jūrmalas domē iensiegti astoņi paraksti, lai nomainītu līdzšinējo mēru Raimondu Munkevicu (Jūrmala – mūsu mājas). Viņa vietā opozīcija virzīs vicemēru Romualdu Ražuku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmalas siltumā un Jūrmalas ūdenī amati tiek mākslīgi radīti un dāļāti radiniekiem

Gunta Kursiša, speciāli Db, 25.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas siltums papildus pieņemti darbā astoņi cilvēki, par 6 tūkst. latiem mēnesī palielinot algu fondu. Nodaļas pārstāvji vēstulē Valsts kontrolei norāda, ka amatos piņemtie cilvēki ir deputātes Dzintras Homkas radinieki vai draugi, un atsevišķi amati ir izveidoti tieši viņiem, tādu viedokli pauda Jūrmalas Vienotības reģionālās nodaļu apvienības pārstāvji.

Par Jūrmalas siltuma ražošanas direktoru ar atalgojumu 1480 lati mēnesī kļuva deputātes Dzintras Homkas civilvīrs Arvīds Knislis. Ierosinātā kriminālprocesa par uzņēmuma Dubultu šķelda izsaimniekošanu dēļ no pienākumiem Jūrmalas siltumā A.Knislis tika atstādināts, tomēr jaunizveidotais ražošanas direktora amats pašvaldības uzņēmumā tika saglabāts. Turklāt kopš A.Knislis zaudēja uzņēmuma vadītāja amatu Dubultu šķeldā, Jūrmalas siltums vairs neiepērk uzņēmuma saražoto lētāko siltumenerģiju – tādā veidā Jūrmalas siltums zaudējot ap 30 tūkst. latu apkures sezonā, tā ir aprēķinājuši Jūrmalas nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra par korupciju apsūdz Krūmiņu un viņa meitu

LETA, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra par korupciju nolēmusi sākt kriminālvajāšanu pret uzņēmēju Jūliju Krūmiņu, viņa meitu Maiju Čerņavsku un kādu Veselības inspekcijas (VI) amatpersonu, lai gan pret Jūrmalas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) pagaidām apsūdzību nolemts necelt un viņa kriminālprocess nodots atpakaļ Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) papildu izmeklēšanai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB šodien paziņojumā presei raksta, ka 20.aprīlī lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku persona, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Čerņavska.

VI amatpersonu lūgts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu un vienu noziegumu, kas saistīts ar dienesta viltojumu. Jūrmalas pašvaldības amatpersonu bija ierosināts apsūdzēt par diviem noziegumiem, kas saistīti ar kukuļņemšanu.

Tāpat koruptīvā noziegumā lūgts apsūdzēt komercsabiedrības valdes locekli, bet pret viņa radinieku ierosināts sākt kriminālvajāšanu par trīs noziegumiem, kas saistīti ar kukuļdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bijušajam Jūrmalas mēram būs jāstrādā 200 stundas piespiedu darbs

BNS, 15.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Senāts pirmdien noraidījis dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētā bijušā Jūrmalas mēra Ģirta Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piespiedu darbs.

Līdz ar to apgabala tiesas spriedums atstāts negrozīts un vairs nav pārsūdzams, aģentūra BNS uzzināja tiesā.

Izskatot prokurora protestu par Jūrmalas tiesas spriedumu, ar kuru Trencis attaisnots, Rīgas apgabaltiesa maija sākumā apsūdzētajam piesprieda 200 stundas piespiedu darba un noteica arī gadu ilgu liegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļa aģentūru BNS iepriekš informēja, ka biroja izmeklētājs Jūrmalas prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības toreizējo Jūrmalas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms astoņiem gadiem dibinātais Jūrmalas pašvaldības uzņēmums Jūrmalas attīstības projekti par nekā nedarīšanu firmas darbiniekiem algās izmaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus latu, ziņoja raidījums Nekā Personīga. Raidījums šai firmai pievērsis uzmanība pēc Valsts kontroles paziņojuma, ka uzņēmuma pamatkapitālā nelietderīgi ieguldīti 768 tūkstošus latu vērti zemes gabali.

Jūrmalas attīstības uzņēmums esot dibināts ar labu mērķi – būvēt dzīvokļus trūcīgākajiem pilsētas iedzīvotājiem. Taču labie plāni palikuši tikai uz papīra – būvniecība nenotika, tomēr algas atbildīgie saņēma. Kopš dibināšanas uzcelts neesot nekas.

Pašvaldības ieceres daudzu gadu garumā bremzējusi politisko līderu maiņa un korupcijas skandāli.

Kad 2010.gadā Jūrmalas mēra amatā nonāca Romualds Ražuks, viņš izlēma nevajadzīgo uzņēmumu likvidēt, informēja raidījums.

«Attīstības projekti bija tāda metode, kā to naudu paslēpt, lai tā nebūtu pašas domes budžetā. (..) Paslēpt no Valsts Kontroles, no jebkuras instances, kas skatītu šīs naudas izlietošanas lietderību,» Nekā Personīga skaidrojis tagad jau Saeimas deputāts Ražuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO: Krūmiņš uz tiesas sēdi ierodas cietumnieka kostīmā ar nogrimētu seju un galvu

LETA, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pašvaldība: Jūrmalnieki nemierā ar pilsētas ielu sarkano līniju korekciju

Agrita Aune, Db, 18.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas uzņēmējus un privātpersonas uztrauc izstrādātā detālplānojuma Jūrmalas ielu sarkano līniju korekcijas plāns grozījumu 2. redakcija. Personas, kuru zemesgabalus šis detālplāns skar, baidās, ka pieņemot šo dokumentu pirms jaunā Jūrmalas attīstības plāna, viņi nevarēs savai zemei mainīt zonējumu un pārdot savu īpašumu.

Zemju īpašnieki uzskata, ka viņiem nav bijusi pietiekoša informācija par plāna izstrādi. Sarkano līniju korekcijas vietu saraksts skar 80 zemesgabalus, 14 no tiem ir zemes, kuras nepieciešams atsavināt Dubultu tilta būvniecībai. Daļa zemes pieder pašvaldībai, daļa - valstij, bet lielākā daļa uzņēmējiem un privātpersonām.

Gan privātpersonas, gan uzņēmēji atzīst, ka viņiem nebūtu iebildumu pret zemes pārdošanu pašvaldībai vai valstij, taču neesot nekādas informācijas par to, kā un vai vispār tas notiks. Minētais detālplāns vairumam bijis negaidīts, tādēļ pirms gada savākts vairāk kā 300 parakstu pret šo detālplānu.

„Mana ģimene šeit dzīvo jau kopš 1938. gada. Tagad neko nevaram uzsākt, jo nav zināms, kad to tiltu būvēs. Tilts būtiski ietekmēs mūsu dzīvi jo atradīsies 12 metrus no mūsu īpašuma,” tā zemesgabala Slokas ielā 72 īpašniece Vija Andersone. Viņa atzīst, ka tagad pilnīgi neko nevar uzsākt uz savas zemes, vienīgi zāli nopļaut.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Sanatorijas Ķemeri attīstībai vēlas atrast stratēģisko investoru

Žanete Hāka, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīvākais veids sanatorijas Ķemeri tālākās attīstības nodrošināšanai ir investora piesaiste, un sanatorijas kompleksa izsole notiks 26.martā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

EM sagatavojusi un otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināta MK atbildes vēstule Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par Ķemeru sanatorijā veicamajiem darbiem un sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, informējot par turpmāko rīcību sanatorijas Ķemeri tālākai attīstībai.

Sanatorijas Ķemeri komplekss ir svarīgs kurortoloģijas objekts kūrorta un tūrisma attīstībai Ķemeros un Jūrmalas pilsētā kopumā. Tādejādi valsts interesēs ir nodrošināt, ka sanatorijas Ķemeri kompleksu iegūst īpašnieks, kas gatavs veikt nepieciešamās investīcijas īpašuma sakārtošanā un nodrošināt tā darbības profila saglabāšanu, skaidro EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ģ. Trencis: zemju nomnieki ir parādā domei 1.3 miljonus

Andrejs Vaivars, Db, 16.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā Jūrmalas domes sasaukuma laikā šī pilsēta ir piedzīvojusi nu jau trešo mēru, šoreiz - bezpartejisko Ģirtu Trenci. Intervijā Db Ģ. Trencis nepārtraukti sūdzas par savu priekšteci R. Munkevicu, norādot, ka viņš gribējis nodot privatizācijai pat Jūrmalas kapus.

Kāpēc bija nepieciešama varas maiņa Jūrmalas domē, ņemot vērā, ka līdz nākamajām pašvaldību vēlēšaām palicis mazāk par gadu?

Pirmām kārtām ir tīri cilvēcīgi jārunā par iepriekšējā domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica darba stilu, par to, kā viņš vadīja domi - notika viņa viedokļa pasludināšana par vienīgo pareizo. Munkevica kungam bija arī izteikta necieņa pret likumu.

Tas ir smags apvainojums. Vai varat nosaukt kādu konkrētu piemēru, kā tas izpaudās?

Munkevica kungs stājās mēra amatā pirms diviem gadiem, un tajā laikā pret viņu tiesā bija divas krimināllietas. Stājoties amatā, viņš kļuva par domes pārstāvi un vienlaikus arī bija atbildētājs abās lietās. Būdams domes pārstāvis, tātad prasītājs, viņš ierosināja tiesā šīs lietas skatīšanu pret sevi kā atbildētāju beigt. Tādējādi viņš faktiski pārtrauca divas krimināllietas pats pret sevi, kas jau ir savdabīgs fakts. Tāpat no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ir saņemti aptuveni 40 aizrādījumi, ka tiek pārkāpta likumdošana, ka tiek pieņemti nepareizi, nelikumīgi lēmumi, ka netiek izpildītas prasības publiskot domes informāciju utt. Munkevica kungs arī daudzus mēnešus nevēlējās sniegt domes deputātiem informāciju par to, cik likumīgi ir bijuši iepriekšējā mēra Jura Hlevicka laikā slēgtie zemes nomas līgumi. Šāda informācija netika sniegta 14 mēnešus, lai gan reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs to pieprasīja darīt kategoriskā formā. Deputātiem divus gadus arī nebija nekādas informācijas par notiekošo pašvaldību uzņēmumos. Burtiski dažas dienas pirms sēdes, kurā R. Munkevics tika atstādināts no mēra amata, vairāki deputāti bija pieprasījuši sasaukt ārkārtas sēdi, lai izskatītu saimnieciskus jautājumus, tostarp par līdzekļu piešķiršanu ERAF projektam veloceliņa ierīkošanai posmā Dubulti - Vai-vari. Šā projekta apstiprināšanas gadījumā ERAF varēja piešķirt līdz 900 000 latu lielu līdzfinansējumu. R. Munkevics šo sēdi nesasauca un rezultātā šis projekts simtprocentīgā apmērā naudu vairs nedabūs. Savukārt pērn R. Munkevics necaurspīdīgā ceļā bija plānojis nodot privatizācijai visus pašvaldības uzņēmumus, ieskaitot Jūrmalas kapus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas mērs izrādījis ekskluzīvu labvēlību SIA BL ±pašumi, grozot zemes nomas līguma nosacījumus un atbrīvojot firmu no neizpildītajām saistībām.

Mazpazīstamās firmas BL Īpašumi līgums par zemes gabala Dārzkopības 19 nomu uz tuvākajiem 99 gadiem ir viens no jau apcietinātā Jūrmalas eksmēra Jura Hlevicka mantojuma līgumiem. Gan šis, gan līgums ar SIA Martium noslēgti 2004. gadā. Pirms trim gadiem slēdzot zemes nomas līgumu, tajā paredzēts nosacījums: "Viena gada laikā no Līguma noslēgšanas dienas izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai domē viesnīcas, tirdzniecības centra un atpūtas kompleksa projektu", taču, tā kā uzņēmums to neizpildīja, R. Munkevics dažas nedēļas pēc stāšanās amatā vienpersoniski, bez domes balsojuma, šo punktu grozīja, nosakot, ka BL Īpašumi projektu var iesniegt līdz šī gada 1. novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jūrmalas namsaimnieku par gandrīz 3 miljoniem eiro izsolē iegādājies Lietuvas uzņēmums

Dienas Bizness, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas pašvaldībai piederošās privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu pārdošanai atklātā izsolē pieteicies viens pretendents - Lietuvā reģistrēta kompānija UAB Būsto valda. Saskaņā ar privatizācijas projekta noteikumiem, izsoles rīkotājs pieņēma lēmumu par kapitāla daļu paketes pirkuma līguma slēgšanu ar šo pretendentu par izsoles sākumcenu – 2 959 461 eiro, informē Jūrmalas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile.

Tālāk izsoles rezultāti tiks virzīti apstiprināšanai nākamajā Jūrmalas pilsētas domes sēdē šā gada 9.oktobrī. Savukārt līguma slēgšana un norēķini par Jūrmalas namsaimnieks kapitāla daļu iegādi veicami divu mēnešu laikā no privatizācijas rezultātu apstiprināšanas.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Artūrs Grants norāda, ka dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā pieredzējušu pretendentu atlasei, izsoles kritērijos tika noteiktas prasības gan pēc pieredzes dzīvojamo māju apsaimniekošanā, gan pēc finansiālās stabilitātes. Pēc publiski pieejamās informācijas (Lursoft, Firmas.lv) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas sniegtās informācijas, kritēriju prasībām atbilst vismaz četri Latvijas uzņēmumi, kā arī vairākas kompānijas no tuvākajām kaimiņvalstīm – Igaunijas un Lietuvas. Pēc izsoles izsludināšanas par privatizējamās SIA Jūrmalas namsaimnieks 100% kapitāla daļu privatizāciju interesi izrādīja trīs iespējamie pretendenti, tostarp pretendents no Lietuvas, iesniedzot papildus jautājumus par privatizācijas projektu un izsoles nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atklāta vēstule pret Bašarina būvniecības ieceri Jūrmalā

, 07.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv publicē Jūrmalas iedzīvotāju atklātu vēstuli vairākām amatpersonām un plašsaziņas līdzekļiem pret uzņēmēja Aleksandra Bašarina būvniecības ieceri Amulas ielā 2 un Ventas 1a, Jūrmalā.

Jūrmalas dome priekšsēdētājam Raimondam Munkevicam

Jūrmalas domes izpilddirektoram Gatim Truksnim

Jūrmalas domes Būvvaldes vadītājai Vitai Zvejniecei

Kopija:

LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministram Aigaram Štokenbergam

Latvijas plašsaziņas līdzekļiem

Atklāta vēstule pret apšaubāmu Bašarina būvniecības ieceri Amulas ielā 2 un Ventas 1a, Jūrmalā

"Mēs, Jūrmalas pilsētas Ventas un Amulas ielas, Dubultu prospekta un apkārtēju māju iedzīvotāji, pieprasām Jūrmalas pilsētas domi pagarināt sabiedrisko apspriešanu bijušās domes priekšsēdētājas Ineses Aizstrautas atbalstītajam detālplānojumam, kas paredz ar uzņēmēja Aleksandra Bašarina saistītās biedrības Jūras pakāpieni ieceri apšaubāmā privatizācijas procesā iegūtajos zemesgabalos Ventas un Amulas ielās būvēt privātu dzīvokļu kompleksu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

JŪRMALAS PILSĒTAS DOMES SĒDES DARBA KĀRTĪBA 2007.GADA 30.AUGUSTĀ

, 24.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Apsaimniekotāju «kariņi» Jūrmalā rezultējas ar dubultiem rēķiniem iedzīvotājiem

Dienas Bizness, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada oktobra deviņstāvu namā Putnu ielā 2 Jūrmalā iedzīvotāji saņem divus apsaimniekošanas rēķinus, vēsta laikraksts Diena.

Tos sūta gan uzņēmums Jūrmalas namu serviss, kas uzskata, ka māju pārņēmis pērnajā rudenī, gan līdzšinējais apsaimniekotājs - privatizējamā SIA Jūrmalas namsaimnieks (JN).

Kā skaidro laikraksts, ir juceklis, jo cilvēkiem nav skaidrs, kam zvanīt, kurš par ko atbild un kam par ko maksāt. Daļa iedzīvotāju maksā vienam uzņēmumam, daļa - otram, bet ir arī tādi, kas, baidoties no soda sankcijām, visu šo laiku maksājot abiem.

Antoņinai Zīlītei par trīsistabu dzīvokļa apsaimniekošanu jau kopš oktobra rēķini pienākot gan no SIA Jūrmalas namsaimnieks, gan SIA Jūrmalas namu serviss. Viņu arī mulsinot jautājums, kura uzņēmuma izliktajā kastītē ievietot skaitītāju rādījumus. A. Zīlīte zvanījusi gan SIA Jūrmalas ūdens, gan SIA Jūrmalas siltums, kur saņēmusi atbildi, ka viņiem ir līgumi ar Jūrmalas namsaimnieku. Tomēr A. Zīlītes novembrī saņemtajā Jūrmalas namu servisa rēķinā iekļauta maksa par astoņiem kubikmetriem aukstā ūdens, kurus viņa it kā patērējusi. «Nezinu, kurp lai eju, laikam jādodas uz policiju,» viņa spriedusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valsts iestādes ieteica savas valsts iedzīvotājiem atturēties no Latvijas un Jūrmalas apmeklēšanas paaugstināta saslimšanas ar A vīrushepatītu riska dēļ. Tika atsaukti desmitiem iepriekšējo pieteikumu, kas joprojām rada nopietnus zaudējumus Jūrmalas tūrisma industrijai.

Lai arī atsaukta, šī maldīgā informācija ir atstājusi sekas, kuras vēl ilgāku laiku izjutīs Jūrmalas tūrisma biznesa uzņēmumi.

Jūrmalas dome atbalstīja Latvijas Ārlietu ministrijas pieprasījumu Igaunijas valsts iestādēm nekavējoties atsaukt ieteikumus iedzīvotājiem atturēties no Latvijas un Jūrmalas apmeklēšanas paaugstināta saslimšanas ar A vīrushepatītu riska dēļ. Pateicoties šim pieprasījumam, Igaunija ir atsaukusi savu paziņojumu, tomēr šis incidents ir atstājis negatīvu iespaidu uz Latvijas un Jūrmalas tēlu.

Pagājušajā nedēļā Igaunijas Veselības aizsardzības inspekcija ieteica skolēniem šopavasar nedoties ekskursijās uz Latvjiu, jo esot pārāk liela iespēja inficēties ar A hepatītu, turklāt kā viena no riskantākajām vietām tika minēta tieši Jūrmala. Videoklipā par nepieciešamību vakcinēties pret A hepatītu, kas tika demonstrēts Igaunijas televīzijā, nepārprotami kā potenciālais infekcijas avots tiek norādīta Latvija un konkrēti akvaparks, kas Latvijā ir tikai viens, proti, Līvu akvapark s Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

A. Štokenberga rīcībā ir pietiekoši daudz informācijas, lai iniciētu valdībā pirmstermiņa (ārkārtas) vēlēšanas Jūrmalā.

, 20.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcināšanās risināt Jūrmalas domes situāciju liecina par Štokenberga uzdevumiem no ŠŠ un ciešo saikni ar R. Munkevicu

Atbildot uz RAPLM valsts sekretāra izteikumiem A. Stucka izteikumiem (Nedēļa Nr. 33-34), informēju, ka vienmēr esmu pastāvējis uz jaunu vēlēšanu nepieciešamību Jūrmalā.

Jau 2005.gada oktobrī vērsos pie toreizējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes Freibergas ar lūgumu nākt ar likumdošanas iniciatīvu, ka nepieciešamas jaunas vēlēšanas Jūrmalā un ar aicinājumu ievēlēt Jūrmalas domes priekšsēdētāju tiešās vēlēšanās.

Lai gan Jūrmalā fiksēta pirmā pierādītā politiskā korupcija Latvijā, no prezidentes saņēmu noraidošu atbildi. Tāpēc lūdzu astotās Saeimas deputātiem izvērtēt stāvokli Jūrmalā un ierosināt jaunas vēlēšanas. Lai gan varas frakciju vadītāji atzina kritisko situāciju, nekas nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Jūrmala plāno attīstīt velosatiksmi

Lelde Petrāne, 04.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas pilsēta izstrādājusi tematisko plānojumu Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija; no 4. augusta tematiskais plānojums nodots publiskai apspriešanai, informē Jūrmalas pilsētas dome.

Tematiskā plānojuma Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija izstrādes mērķis ir apzināt esošās un nodrošināt turpmākās velosatiksmes infrastruktūras attīstību, lai radītu velotransporta kā alternatīva, videi draudzīga pārvietošanās veida līdzsvarotu attīstību Jūrmalas pilsētā.

Uzsākot plānojuma izstrādi, tika veikta aptauja, lai noskaidrotu Jūrmalas iedzīvotāju un viesu viedokli par Jūrmalas veloinfrastruktūras pašreizējo stāvokli un iespējām to uzlabot. Aptaujā tika norādīts, ka ir nepietiekams ar zīmēm un informāciju aprīkotu veloceliņu skaits, tāpat trūkst drošu velonovietņu pie sociāli nozīmīgiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru