Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Savienības un citi pētījumi ir pierādījuši, ka tabakas lietošana kaitē valsts tautsaimniecībai un ilgtspējīgai attīstībai.Latvijā, tāpat kā pārējās ES valstīs, šā kaitējuma apjoms lēšams katru gadu vairāk nekā 0,7% no nacionālā kopprodukta. Tiek uzsvērts, ka tabakas lietošana un tās radītās sekas ir nopietns šķērslis valsts ANO Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.
Katru gadu Latvijā smēķēšanas seku dēļ priekšlaikus mirst vairāk nekā 5500 cilvēku, tajā skaitā vairāk par 400 nesmēķētāju, kas bijuši pakļauti pasīvai smēķēšanai sabiedriskās vietās, darbā un mājās. Tabaka ir trešais nozīmīgākais riska faktors, kas ir atbildīgs par cilvēku zaudētiem dzīves gadiem slimības, invaliditātes un pāragras nāves dēļ. Pēdējos gados Latvijā vērojams neliels smēķēšanas izplatības samazinājums pieaugušo vidū un nepilngadīgo zēnu vidū. Ir palielinājies arī ikdienas smēķētāju skaits, kuri vēlas atmest smēķēšanu. Tomēr valstī joprojām smēķē apmēram trešā daļa iedzīvotāju un nav samazinājusies smēķēšana meiteņu vidū.
Pozitīvi vērtējams tas, ka Latvija ir pievienojusies Vispārējai konvencijai par tabakas uzraudzību kopš 2005. gada 11. maija un valdība 2005. gada 27. decembrī ir atbalstījusi Tabakas uzraudzības valsts programmu 2006.-2010. gadam.
Tomēr valstī veiktais ievērojami atpaliek no citām Eiropas valstīm. Eiropas Komisijas finansētajā pētījumā, izvērtējot padarīto sešās nozīmīgākās tabakas kontroles stratēģijās, Latvija ir 28. vietā no 30 izvērtētajām valstīm.
Valstī ir ļoti zemas tabakas izstrādājumu cenas, daudzi strādājošie joprojām likumīgi ir spiesti strādāt veselībai kaitīgā vidē - būdami pakļauti tabakas dūmu toksiskai un kancerogēnai ietekmei, valsts budžeta finansējums tabakas kontroles programmām ir 100-300 x mazāks par ekspertu aprēķināto minimāli nepieciešamo, joprojām ir atļautas vairākas šā ļoti bīstamā produkta (tabakas) reklamēšanas formas, tabakas izstrādājumi ir plaši pieejami un tabakas atkarības ārstēšana nav plaši pieejama un ir maksas pakalpojums.
Aicinām Saeimu un valdību veikt visu nepieciešamo, lai Tabakas uzraudzības valsts programma saņemtu paredzēto budžeta finansējumu jau no 2007. gada.
Ārstu atbalsta grupa vēl kā svarīgākos aicina veikt šādus pasākumus:
1) straujāku tabakas izstrādājumu cenu (nodokļu) celšanu, noteikti ievērojot inflāciju. Cenu celšana ir visefektīvākais mehānisms citu mehānismu vidū, lai samazinātu smēķēšanu, un ir vienīgais patiesi efektīvais, lai samazinātu smēķēšanu bērnu un jauniešu vidū;
2) nodrošināt drošu sabiedrisko un darba vidi - bez tabakas dūmiem, virzot tālāk un ātrāk ieviešot Veselības ministrijas ierosinātos grozījumus likumdošanā;
3) nodrošināt tabakas kontrolei atvēlētā budžeta, tostarp sabiedrības izglītošanai, palielināšanu, vismaz lai sasniegtu ekspertu ieteikto minimumu (1-3 eiro uz 1 iedzīvotāju gadā);
4) vispusīga tabakas reklāmas un sponsorēšanas aizlieguma ieviešanu;
5) veselības riska brīdinājumu pilnveidošanu uz tabakas izstrādājumu iepakojumiem, ieviešot ES ieteiktos brīdinošos un informējošos attēlus un veicot citus tabakas regulācijā paredzētos pasākumus, lai patērētāji saņemtu pilnīgu informāciju par šo ļoti bīstamo produktu;
6) nodrošināt tabakas atkarības ārstēšanas sistēmas ieviešanu un adekvātu finansēšanu.
Ārstu atbalsta grupa īpaši vērš Saeimas un valdības uzmanību uz tabakas kontroles ekspertu un ES vadības secinājumiem, ka ieguldījumi tabakas kontrolē valstij ir īpaši izmaksu efektīvi, un ieteikumu akcīzes nodokli izmantot tabakas kontroles programmu finansēšanai.
Atbalsta grupas līdzpriekšsēdētājs,
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Viesturs Boka