Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) organizētajā konkursā Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2011 šogad no sešām nominācijām divas Gada uzticamākais kooperatīvs un Gada kooperatīvs izaugsmē par laureātu viennozīmīgi tika atzīta lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Straupe, kuru vada Imants Balodis.

Laikraksta Dienas Bizness speciālbalva tika piešķirta LPKS Abra un tās vadītājai Inesei Karlovai par spēju pārvarēt grūtības un panākt izaugsmi. Nominācijā Labākais kooperatīvs Kurzemē šogad galveno balvu ieguva Durbes grauds ar vadītāju Sandri Bēču priekšgalā. Par labāko kooperatīvu Latgalē lauksaimnieki savā balsojumā tika atzinuši Aijas Kiserovskas vadīto Viļāni, kas darbojas piena nozarē. Savukārt Vidzemē labākais kooperatīvs darbojas graudu nozarē un tā ir Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, kuru vada Indulis Jansons. Arī par Latvijas maizes klēti dēvētajā Zemgalē kā gada labākais kooperatīvs tika atzīta Gunvalda Sproģa vadītā Latraps.

Kooperatīvs "Baltu piens" investējis 900 000 eiro bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

LLKA norāda, ka "Baltu piens" ir investējis bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, lai, attīstot piena pārstrādi, veicinātu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzstādījumu "no lauka līdz galdam", tādējādi nodrošinot patērētājus ar vietējo produkciju. "Pārstrādes uzņēmumi, kas bieži vien nemaz nepieder Latvijas pilsoņiem, vēlas iepirkt svaigpienu pēc iespējas par zemāku cenu un tālab Latvijā ir viena no viszemākajām piena cenām Eiropā", skaidro kooperatīva "Baltu piens" vadītāja Mirdza Feldmane.

LLKA pārstāvji min, ka piena kooperatīvs "Viļāni" arī ir izvēlējies attīstīt savu piena produkcijas ražošanu, kur veiktās investīcijas būs 200 000 eiro. Attīstības mērķis ir atbalstīt nelielos piena ražotājus. Tāpēc arī jau iepriekš tika sperts solis savas pārstrādes izveidē, lai rezultātā piena ražotājs varētu saņemt pēc iespējas lielāku cenu par saviem produktiem, skaidro LLKA pārstāvji. "Izaicinājumi savai pārstrādei ir lieli, taču pašreizējos apstākļos tas ir labākais risinājums", skaidro piena kooperatīva "Viļāni" vadītāja Aija Kiserovska.

Piensaimniecības kooperatīvs Trikāta KS, kuram nenokārtoto parādsaistību dēļ Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas pieteica maksātnespēju, ir pilnībā norēķinājies par iepirkto pienu, aģentūru LETA informēja saimniecības īpašnieks Aigars Paukšens.

«Vēlos izteikt pateicību Trikātai KS par operatīvo rīcību, pārskaitot Kalnbrindām visu tai pienākošos naudu un nokārtojot savas parādsaistības. Ceru, ka tas kļūs par pozitīvu signālu tiem zemniekiem, kuri necer atgūt savu naudu,» norādīja zemnieks.

Kā ziņots, Kalnbrindas vērsās tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret Trikātu KS, jo kooperatīvs nebija norēķinājies ar zemnieku saimniecību par piegādāto pienu apmēram 10 000 eiro apmērā. Maksātnespējas lietu Valmieras rajona tiesa skatīs piektdien, 22.maijā.

Iepriekš kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs aģentūrai LETA apgalvoja, ka Trikātas KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu. «Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Katrs desmitais (9,7%) Latvijas iedzīvotājs nopelna algu 300,01-500,00 latu robežās, 2,2 % darba ņēmēju saņem algu 500,01-1000,00 latu robežās, savukārt, tikai neliels skaits (0,6%) ir tādu, kas saņem algu virs 1000 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gandrīz divas trešdaļas (64,8%) iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir ekonomiski aktīvi - vīriešu vidū šis rādītājs bija 71%, bet sieviešu – 59,3%. 2006.gada 4.ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2005.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 3,2%. Ekonomiski aktīvos iedzīvotājus jeb darbaspēku veido nodarbinātās personas un personas, kas aktīvi meklē darbu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka kopumā valstī bija nodarbināti 1100,3 tūkst. cilvēku (60,8% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 3,1% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja. Savā lauku saimniecībā, ar mērķi saražot produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 6,2 tūkst. cilvēku (0,6 % no nodarbināto kopskaita). Salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, 2006.gada 4.ceturksnī palielinājās gan nodarbināto iedzīvotāju skaits (2005.gada 4.ceturksnī tas bija 1047,8 tūkst. cilvēku), gan nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā (2005.gada 4.ceturksnī šis rādītājs veidoja 57,8%).

Centrālās statistikas pārvaldes nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2007. gada 1. ceturksni liecina, ka tikai 4,1% darba ņēmēju saņēmuši pēcnodokļu algu, kas pārsniedz 500 latus.

Lai nodrošinātu informāciju darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas modelim, saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlija sēdes lēmumu, no 2007.gada Darbaspēka apsekojuma izlase ir palielināta vairāk kā 2 reizes. Nejaušās izlases rezultātā 1.ceturksnim tika atlasītas 6 tūkst. mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,7 tūkst. cilvēku vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Līdz ar to iegūtie rezultāti par situāciju darba tirgū un iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti aptver šo vecuma grupu. Apsekojumā datu vispārināšanai tiek izmantots aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2007.gada sākumā, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Nodarbinātības statistikas daļa.

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Vidzemes un Latgales graudu kooperatīvs LPKS VAKS ir saņēmis no Swedbank finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem 20 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvis Jānis Krops.

Vienošanās ļaus kooperatīvam veiksmīgāk iepirkt graudus jaunajā graudu kulšanas sezonā, turklāt vienošanās par finansējumu ļaus kooperatīvam veiksmīgāk aizstāvēt vietējo ražotāju intereses kopējā tirgū.

Ņemot vērā labās ražas prognozes un līdz šim sasniegto, finansējums tiks izmantots kooperatīvās sabiedrības tiešās darbības nodrošināšanai, sniedzot atbalstu vietējiem lauksaimniekiem – graudu ražotājiem. Stabils finansējums dod iespēju elastīgāk vienoties par graudu iepirkuma cenām, kā arī ļaus efektīvi izmantot graudu uzglabāšanas iespējas un palīdzēs nodrošināt lauksaimniekus ar ražošanai nepieciešamajām izejvielām jau nākamajā sēšanas sezonā.

Par vienu no potenciālajiem Jelgavas rūpnīcas Latvijas Piens īpašniekiem varētu kļūt Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns Arla Foods, kas uzrunāts sarunās par uzņēmuma 55,36% akciju kontrolpaketes iegādi, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Arla Foods pieder gandrīz 80% Dānijas piena produktu tirgus, apmēram 15% tirgus Somijā un ap 60% Zviedrijā. Kooperatīvs Arla Foods ir iegādājies piena pārstrādes uzņēmumus Somijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, ieņemot līderpozīcijas šo valstu piena produktu tirgū.

Vienlaikus netiek izslēgta iespēja, ka par Latvijas Piena kapitāldaļām interesējas arī Somijas lielākais kooperatīvs Valio, kas apvieno ap 10 000 zemnieku un kam pieder apmēram 20 piena produktu ražotnes Somijā un divas Igaunijā. Valio kā vienu no mērķiem izvirzījis kļūt par vadošo preču zīmi ne tikai Somijā, bet arī Zviedrijā, Krievijā un Baltijas valstīs.

Arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) šodien pēc valdības sēdes prognozēja, ka jaunais Latvijas Piena kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Ošenieku grauds Saldus novadā plāno būvēt jaunu graudu pieņemšanas ēku ar trim graudu uzglabāšanas tvertnēm, investējot 680 tūkstošus eiro.

Pēc projekta īstenošanas Ošenieku grauds līdzšinējo 840 tonnu vietā varēs uzglabāt gandrīz 1600 tonnas graudu, vienlaikus nodrošinot arī mūsdienīgu graudu pieņemšanas sistēmu jaunajā graudu pieņemšanas ēkā. Pēc būvniecības pabeigšanas kooperatīvs arī spēs no biedriem pieņemt dažādas laukaugu kultūras, arī rapšus un pupas, ko līdz šim nebija iespējams izdarīt. Būs arī iespēja saņemt vairākas kultūras vienlaicīgi, jo plānots izbūvēt divas pieņemšanas līnijas. Jaunā ēka ir nākamais solis kooperatīva Ošenieku grauds attīstībā, jo līdz šim jau ir veikta graudu pirmsapstrādes modernizācija.

Kopumā projekta īstenošanai kooperatīvs piesaistījis Attīstības finanšu institūcijas Altum finansējumu 486 tūkstošu eiro apmērā un Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu 194 tūkstošu eiro apmērā.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Dundaga" nolēmusi no jūlija apturēt piena produktu ražošanu, sacīja kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Zadiņš.

Viņš skaidroja, ka attiecīgo lēmumu ietekmēja vairāki faktori, tostarp augstās ražošanas izmaksas.

Tāpat Zadiņš atzīmēja, ka kooperatīva ražotne ir vēsturiskajā Dundagas pienotavas ēkā, kurai, lai izpildītu vides prasību standartus, bija nepieciešams veikt papildu finanšu ieguldījumus, kas sakrita ar nozarei sarežģītu laiku.

Viņš stāstīja, ka pieaugušās arī ar ražošanu saistītās energoresursu, izejmateriālu un izejvielu cenas, kas radīja būtisku gala produktu cenas pieaugumu. Savukārt straujās iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās rezultātā iedzīvotāji vairāk izvēlas alternatīvus un lētākus ārvalstu piena produktus.

Zadiņš skaidroja, lai risinātu "Dundagas" īslaicīgās finansiālās problēmas, kuras radušās iepriekšminēto apstākļi dēļ, kā arī kooperatīvs varētu izpildīt uzņemtās saistības, īpašnieki ir nolēmuši ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, kas ar tiesas lēmumu pirmdien, 26.jūnijā, ir apstiprināts.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Kooperatīva Trikāta KS problēmas ar maksājumiem saviem zemniekiem par piegādāto pienu skaidrojamas ar Jelgavas piena rūpnīcas SIA Latvijas piens laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu, aģentūru LETA apgalvoja kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs.

«Šāda situācija ir izveidojusies, jo diemžēl Latvijas piens ir kavējis norēķinus un ir uzkrājušās vērā ņemamas parādsaistības pret Trikātu KS. Tiklīdz no rūpnīcas tiks saņemta samaksa par pienu, nekavējoties tiks samaksāts zemniekiem, cenšoties visiem proporcionāli samazināt parāda summas,» sacīja Krievārs.

Tikmēr Latvijas piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra aģentūrai LETA atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014.gadā piegādāto pienu. «Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt Latvijas pienam,» sacīja Skudra.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) darbības principi liedz iespēju izvairīties no nodokļu nemaksāšanas.

Tā, komentējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par kooperatīviem kā iespēju izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) projektu vadītāja Ilze Meržvinska. Atšķirībā no privātiem uzņēmumiem, kuros pieņem lēmumus un kontroli veic tikai daži īpašnieki, LPKS darbu kontrolē visi tajā esošie zemnieki, neatkarīgi no saimniecības lieluma vai saražotās produkcijas daudzuma, viņa norāda, piebilstot, ka pie šāda nosacījuma veikt nelegālus darījumus ir neiespējami.

Latvijas lielākajos kooperatīvos biedru skaits ir 557 - LPKS Latraps, 262 – LPKS Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība un LPPKS Trikāta KS – 230 biedri. Ilze Meržvinska arī noraida pastāvošo mītu, ka kooperatīvu samaksāto nodokļu apjoms ir ļoti mazs. «Nomaksāto nodokļu apjoms par nodarbinātajiem vēl neliecina par uzņēmuma darbības efektivitāti. Par efektivitāti varam runāt, ja pie mazāka darbinieku skaita, uzņēmums spēj sasniegt vairāk. Kooperatīvs ir instruments, kas palīdz zemniekam saimniekot efektīvāk, kas nozīmē, ka kooperatīvu devumu valstiskā līmenī mēs varam rēķināt, ņemot vērā lauksaimniecības produkcijas ražotāju attīstību. Kooperatīvi ir pierādījuši, ka spēj strādāt efektīvi. Arī Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, kooperatīviem ir jākļūst par galvenajiem pārtikas ražotājiem, pārstrādātājiem un eksportētājiem. Piemēram, Dānijā piena kooperatīva Arla Food tirgus daļa veido 93 %. Tāpat Somijas piena kooperatīva Valio tirgus daļa ir 80 %. Minētie kooperatīvi nodarbojas ar piena pārstrādi, bet, piemēram, Zviedrijā graudu kooperatīvs Lantmannen ir mārketinga kooperatīvs, taču arī tā tirgus daļa ir salīdzinoši liela – 60 %,» tā LLKA projektu vadītāja.

http://db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(197).jpg

Konkursu Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs rīko Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) un tā mērķis ir noskaidrot veiksmīgākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības šādās nominācijās - Gada uzticamākais kooperatīvs, Gada kooperatīvs izaugsmē, Reģiona labākais kooperatīvs. Tāpat ar konkursa palīdzību plānots veicināt Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu atpazīstamību un popularitāti, informēt sabiedrību par labākajiem Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem, to sasniegumiem un paaugstināt zemnieku motivāciju kooperēties.

Par labākajiem kooperatīviem var nobalsot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, Hipotēku bankas filiālēs, mājas lapā http://balso.llka.lv. Saskaņā ar konkursa nolikumu konkursā varēs balsot tikai par atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām. 2010.gada atbilstīgos kooperatīvus var atrast LLKA mājas lapā. Tāpat konkursa balsošanas veidlapām ir pievienots 2010.gada atbilstīgo lauksaimniecības kooperatīvu saraksts.

SIA Latvijas piens dibinātājkooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena Partneri martā saviem biedriem nodrošina nemainīgas piena cenas vidēji virs 22 santīmiem par kg, no kuras viens santīms tiek ieguldīts jaunās piena rūpnīcas celtniecībā.

Trikāta KS direktors un SIA Latvijas piens valdes loceklis Raimonds Freimanis: «Zemnieku kooperatīvs Trikāta KS martā saglabājis stabilu piena iepirkuma cenu zemniekiem. Vidējā cena, ko saņem zemnieki, ilgstoši turas virs 21 santīma par kilogramu. Jāuzsver, ka vienlaikus kooperatīvs Trikāta KS kopš pagājušā gada veic ieguldījumus jaunajā piena pārstrādes uzņēmumā 10 latu apmērā no katras kooperatīvam nodotās piena tonnas. Tādējādi kooperatīva kopsapulcē šogad katram biedram tiks palielināts paju apjoms atbilstoši ieguldījumam uzņēmumā Latvijas piens.»

Kooperatīvs Trikāta KS, ņemot vērā dalību Latvijas piens projektā, uzmanīgi seko līdzi globālā piena tirgus procesiem. Šobrīd redzams, ka pasaules tirgos samazinās galveno industriālo produktu cenas. Taču jāņem vērā, ka 2011.gadā cenas atsevišķiem produktiem ilgstoši turējās augstā līmenī, tādēļ cenu kritums nav vērtējams kā ļoti satraucošs. Kooperatīva Dzēse vadītājs Māris Petrēvics: «Mūsu un Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu, kam pārdodam pienu, attiecības varu raksturot kā stabilas. Tikpat stabila ir cena, kādu mums Lietuvas uzņēmumi nodrošina par katru nodoto piena tonnu – vidēji virs 22 santīmiem par piena kilogramu, no kuras santīmu ieguldām jaunajā piena rūpnīcā.»

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Zemniekiem piederošās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas piens provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro, kas ir 23% samazinājums salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa atzina, ka apgrozījuma kritums skaidrojams ar faktu, ka 2013.gadā uzņēmums koncentrējās uz industriālo produktu ražošanu, kam tolaik bija augsta cena biržās. Tomēr pēc krasā piena iepirkumu cenu krituma, Krievijas embargo noteikšanas un piena pārprodukcijas situācija krasi mainījusies.

Piena nozarē iestājās krīze, un nācās atzīt, ka koncentrēšanās uz viena veida produktu ir kļūda. Gada otrajā pusē izdevās pārfokusēt ražošanu uz augstākas pievienotās vērtības produktu - sieru - ražošanu. Gada nogalē izdevās dubultot zīmola Trikāta sieru ražošanu un sākt eksportu uz Zviedriju un Somiju. 2014.gadā tika saražots 2050 tonnu siera, šogad plānots saražot 5500 tonnas, sacīja Skudra.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) organizē konkursu Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs, kura mērķis ir noskaidrot veiksmīgākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības.

Labākie tiks noskaidroti šādās nominācijās - Gada uzticamākais kooperatīvs, Gada kooperatīvs izaugsmē, Reģiona labākais kooperatīvs. Tāpat ar konkursa palīdzību plānots veicināt Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu atpazīstamību, informēt sabiedrību par labākajiem Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem, to sasniegumiem un paaugstināt zemnieku motivāciju kooperēties, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) projekta vadītāja Ilze Meržvinska.

Lai noteiktu labākos lauksaimniecības kooperatīvus, laika posmā no 2010.gada 10.novembra līdz 2010.gada 20.decembrim lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji varēs balsot par, viņuprāt, labākajiem kooperatīviem Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, Hipotēku bankas filiālēs, mājas lapā http://balso.llka.lv.

Lai gan jau pirms vairākām nedēļām notikušas veiksmīgas pārrunas ar potenciāliem sadarbības partneriem Baltkrievijā par piena produkcijas eksportu, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) joprojām nav panācis Baltkrievijas inspektoru nepieciešamo vizīti Latvijā, informēja uzņēmuma Latvijas piens valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Viņa arī norādīja, ka tikmēr Polijas veterinārais dienests ir jau veicis nepieciešamās darbības un poļu piena produkti jau tiek eksportēti uz Baltkrieviju.

«Krīzes situācijā, ko patlaban piedzīvo piensaimnieki, nepieciešama operatīva valsts institūciju līdzdalība jaunu tirgu apgūšanā. Polijas pārtikas drošību uzraugošā iestāde rīkojusies operatīvi, sazinoties ar Baltkrievijas kolēģiem, kas jau ieradušies un sertificējuši produktu ražošanu. Diemžēl Latvijas PVD vadība joprojām sola sazināties,» sacīja Skudra.

Viņa atzina, ka Latvijas piena interesēs ir eksportēt uz Baltkrieviju ievērojamu pasterizētā piena apjomu.

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Pret piensaimniecības kooperatīvu Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniegts maksātnespējas pieteikums, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Norādīts, ka ar pieteikumu tiesā vērsusies Vilpulkas pagasta zemnieku saimniecība Kalnbrindas.

Kā atzina kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, situācija saistīta ar laikus neveiktiem norēķiniem. «Vēl neesam saņēmuši attiecīgo vēstuli, bet skaidrs, ka strīds ir par maksājumiem. Situācija nozarē ir smaga, tādēļ par iepirkto pienu primāri norēķināmies ar pašreizējiem piegādātājiem, savukārt Kalnbrindas mums pienu nepiegādā jau vairāk kā mēnesi. Kad zināsim pretenziju apmērus, spriedīsim par risinājumu,» sacīja Krievārs.

Saskaņā ar Firmas.lv informācija Trikātas KS apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā.

Noslēdzies konkurss Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs un gan nominācijas Gada uzticamākais kooperatīvs, gan Gada kooperatīvs izaugsmē pirmajā trijniekā ierindojušies LPKS Piena ceļš, PKS Straupe un LPKS Latraps.

Savukārt, par gada labākajiem kooperatīviem Kurzemē lauksaimnieki atzinuši kooperatīvus Dzēse, Durbes grauds un Kurzemes dārzi, Vidzemē - Piena ceļš, Straupe un Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība, Latgalē – Sēlpils piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība, Avots un Latvijas aita, bet Zemgalē - Atašiene agro, Pienupīte un Latraps.

Saskaņā ar konkursa nolikumu, laureāti tika noteikti, balstoties uz lauksaimnieku balsošanas rezultātiem. Konkursu Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs organizē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) ar mērķi noteikt veiksmīgi strādājošos un augošos lauksaimniecības kooperatīvus Latvijā.

Pēc provizoriskiem aprēķiniem aizvadītajā gadā kooperatīvs Piena ceļš strādājis ar 517 tūkstošu eiro peļņu, kas ir par 108% vairāk nekā gadu iepriekš.

Kā informē LPKS Piena ceļš padomes priekšsēdētājs Anrijs Aumalis, kooperatīvam piederošās piena pārstrādes rūpnīcas Jaunpils pienotava pelņa pērn bijusi 815 tūkstoši eiro, kas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Neskatoties uz iepriekšējo divu gadu sarežģīto situāciju piena tirgū, pērn kooperatīvs Piena ceļš, un tā meitas uzņēmumi Jaunpils pienotava un Agrera, noslēdzis ar labiem finanšu rādītājiem.

«Aizvadītais gads kooperatīvam bija tiešām sarežģīts, bet kopumā veiksmīgs. Mums ir izdevies reorganizēt un sakārtot savu darbību, un turpinām strādāt pie attīstības. Īpaši vēlos uzteikt mūsu piena pārstrādes uzņēmumu Jaunpils pienotava, kas divu gadu laikā kopš Krievijas krīzes ir spējis pārkārtoties un darboties neatkarīgi un ar peļņu,» komentē Anrijs Aumalis, kooperatīva Piena ceļš padomes priekšsēdētājs.

2007.gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 3 541 cilvēks no 66 valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 4 183 cilvēki uz 80 valstīm, liecina informācija Centrālajā statistikas pārvaldē.

Jāatzīmē, ka 2007. gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits samazinājās par 642 cilvēkiem, kas ir daudz mazāk nekā 2006.gadā, kad Latvijas iedzīvotāju skaits šā faktora dēļ saruka par 2451 cilvēku.

Interesants ir fakts, ka no Latvijas iedzīvotājiem, kas 2007.gadā strādāja ārzemēs, 60% pirms aizbraukšanas no Latvijas bija nodarbināti. Saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma datiem, trīs piektdaļas no mūsu valsts iedzīvotājiem, kas 2007. gadā strādāja ārzemēs, pirms aizbraukšanas no Latvijas bija nodarbināti, katrs piektais (18,3%) bija skolēns vai students, katrs sestais (17,4%) bija darba meklētājs.