Pastāstiet, kas ir jūsu stiprās un vājās puses! – Šāds lūgums izskan lielā daļā Latvijas uzņēmumos notiekošo darba interviju. Darba meklētāji to zina un ir jau sagatavojuši «politkorektas» atbildes, kas labākajā gadījumā ir pielāgotas konkrētā darba devēja gaidām un vajadzībām. Savukārt darba devējam šādas atbildes nedod praktiski neko, jo nepalīdz paredzēt, cik labs būs šis cilvēks kā uzņēmumam vajadzīgā amata veicējs.

Lai arī personāla atlase ir viena no svarīgākajām personālvadības funkcijām, tas ir apbrīnojami, cik daudz naudas uzņēmumi ik gadu zaudē tikai tāpēc, ka amatā ir nonācis tam nepiemērots cilvēks. Iemesli var būt dažādi – vēlme pēc iespējas ātrāk aizpildīt vakanci, nepamatota uzticēšanās savai intuīcijai un cilvēku pazīšanai, neskaidrība par uzņēmumam vajadzīgajām kompetencēm vai neprofesionalitāte atlasē.

Pēdējais punkts attiecas arī uz tik bieži izmantotajām «standarta» darba intervijām, kas ir neefektīvas, jo vairums cilvēku nemaz nezina, kādas ir viņu kompetences, stiprās un vājās puses, vai pat to – kādi darbi viņiem patīk vai nepatīk. To jau pirms vairākiem gadiem grāmatā, kas visā pasaulē ir kļuvusi par augsti vērtētu personāla speciālistu rokasgrāmatu, aprakstīja cilvēkresursu pētnieki Lails un Signe Spenseri. Nupat Spenseru grāmata «Kompetence darbā. Modeļi izcilam darba sniegumam» ir iznākusi arī latviešu valodā.

Vadītāju sociālā inteliģence jeb sociālās kompetences, augsti attīstītas starppersoniskās saskarsmes spējas ir izšķirošas efektīvai pārmaiņu un komandu vadībai.

Praksē gan par vadītājiem nereti tiek iecelti izcili profesionāļi, kuri spēj objektīvi novērtēt situāciju uzņēmumā, saredzēt «vājās» vietas un pamanīt iespējas, lai atrastu labākos risinājumus. Tomēr bieži viņi strādā diezgan autonomi, jo ir spējīgāki par citiem darbiniekiem komandā. Ne visi komandas locekļi var darboties līdzvērtīgā tempā, tāpēc, lai darbs raitāk ritētu uz priekšu, vadītājs daudzus uzdevumus nolemj izdarīt pats, nevis iesaistīt visu komandu. Šāds augstas klases profesionālis var būt ļoti prasīgs attiecībā pret savu komandu, radot uzņēmumā nevajadzīgu stresu uzņēmumā, kā rezultātā samazinās darbinieku produktivitāte.

„Stabils lats ir pēdējais, kas Latvijā vēl palicis un uz kura balstās saimniecība. Lai tad tie, kas vēlas šo kārtību pārskatīt, revidēt, liek galdā pamatotus argumentus. Bet, ja tādu nav, – neceliet lieku trauksmi cilvēkos, esiet drusku atbildīgāki,” tā Latvijas Bankas prezidents intervijā Latvijas Avīzei.

Lats joprojām ir tā pati stabilā, absolūti drošā, skaistā un labi aizsargātā valūta, norāda LB prezidents, piebilstot, ka tautas musināšana par iespējamo lata devalvāciju ir izdevīga cilvēkiem, kuri šobrīd varbūt gatavojas vēlēšanām: „Viņiem gribas būt drusku lādzīgākiem par eņģeļiem un atnest prieka vēsti, ka atradusies burvju nūjiņa, kas bez pūlēm atbrīvos no visām tautsaimniecības likstām. Bez jebkādiem aprēķiniem un pamatojumiem pilnīgi bezatbildīgi tiek teikts: latu vajadzētu devalvēt un visiem būs labi!”

Tāpat viņš uzsver, ka lata devalvācija uz nezināmu laiku, iespējams, uz gadiem desmit, attālina eiro ieviešanu.

Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

Var uzskatīt, ka Latvijas valsts pāreja no padomju sociālistiskās republikas statusa ar valsts regulētu ekonomiku uz neatkarīgu kapitālistisku valsti ar tirgus ekonomiku, ir noslēgusies tikai tagad. Ir pagājuši 19 gadi!

Beidzot pēdējā tautsaimniecības nozare ir iekļauta vispārējā tirgus apritē. Un tā ir veselības aprūpe. Spiedīgā valsts budžeta apstākļos ir kritis pēdējais politizētais bastions, kurapievēršanā realitātei gandrīz 20 gadus pretim turējās medicīnas sabiedrība un tās pārstāvji politiskajās aprindās.

Veselības ministrijas virzītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr. 1046. ar nosaukumu «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība» skaidri pateica, kuras veselības aprūpes iestādes un cik daudz naudas varēs saņemt no valsts par iedzīvotājiem sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem. Rezultātā masu saziņas līdzekļos parādījās ziņas, ka tiek slēgta liela daļa Latvijas slimnīcu. Vai tas tā ir?

«Es spiedienu nesajūtu, es sajūtu spriedzi šajā diskusijā par tieslietu ministru, kur parādās Uzņēmumu reģistra vārds,» DB teica Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Ringolds Balodis.

Viņa vadītā iestāde pēdējā laikā tikusi piesaukta saistībā ar politiskajām kaislībām ap tieslietu ministra amatu. UR arī ir atslēgas loma arī cīņā par ietekmi Ventspils tranzītuzņēmumos. Vienlaikus R. Balodis kā konstitucionālo tiesību eksperts uzskatot, ka ministriem nevajadzētu būt bezpartejiskiem. No UR vadītāja pozīcijām viņš nevēlējās vērtēt, vai tieslietu ministram šajā situācijā labāk būt bezpartejiskam.

R. Balodis vairākkārt uzsvēra, ka lēmumus UR pieņem patstāvīgi, tomēr starp teorētiskām iespējām, kā tieslietu ministrs var ietekmēt UR darbu, viņš minēja trīs. UR galvenajam notāram ik gadu jāiziet atestācija, pret viņu iespējams ierosināt disciplinārlietu, kā arī tieslietu ministrs var pārņemt no UR vadītāja kādu strīdīgu lietu. «Ir patīkami vērot, ka uz vēlēšanām visas partijas nopietni sarūpējušās par tieslietu sistēmas attīstību,» ar ironiju teica R. Balodis. «Uzņēmumu reģistra darbinieki arī nejūtas omulīgi,» viņš piebilda.

Tas, pret ko iebilda gan daudzi uzņēmēji, gan vienkārši Latvijas iedzīvotāji, gan arī Db, nu ir veiksmīgi noslēdzies — Saeima ir noraidījusi iespēju ieviest Latvijā mājokļa nodokli.

Tajā pašā laikā diez vai pilnībā var sist uzvaras bungas. Einara Repšes (JL) vadītā Finanšu ministrija visai nepārprotami ir norādījusi — ja mājokļa nodokļa veidā neizdosies nākamā gada valsts budžetu papildināt par aptuveni 90 miljoniem latu, šī nauda būs jāatrod citur. Turklāt kopumā gaidāmais budžeta mazinājums esot gaidāms 500 miljonu latu apmērā, bet Repše vēl joprojām nav tā īsti skaidri izteicies, uz kā rēķina tas viss varētu būt. Un šeit pastāv vismaz divas lielas iespējas, kā turpmāk Valda Dombrovska (JL) valdība var mēģināt risināt savas problēmas.

Stratēģiskās uzņēmumu sacensības S3, ko rīko IT uzņēmums Accenture, kā arī Nords Event Communication un žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness ir noslēgušas ar komandu „uzvaras gājienu” pa jūru.

Pirms tam dalībniekiem gan bija jāiztur vairāki pārbaudījumi: piemēram, jāpiedalās spainīšu kariņā, mēģinot ar tenisa bumbiņām trāpīt ar miltiem piepildītiem spaiņiem, kas atradās virs pretinieku galvām.

Tad sekoja laivu maratons, turklāt laivās komandas nolaidās pa virvēm no zemūdeņu bunkura. Pēdējais bastions bija fotoorientēšanās mīkla, un tad – atvēsinoša pastaiga pa jūru un finišs! Tādējādi komandas noslēgušas sacensību „leģendu” par tikšanu ārā no bedres un no pasaules atgriežoties kā uzvarētājiem.

To, kurš šogad triumfēs S3, uzzināsim jau pēc pāris stundām.

SIA PharmIdea pretvēža zāļu ražošanā no plauktiem cels Latvijas un citu valstu zinātnieku lolotās idejas.

Ja uzskata, ka uzdrošināšanās ir success story (veiksmes stāsts – angļu val.), mēs esam success story. Vēl esam pašā ceļa sākumā, pieticīgi saka Vitālijs Skrīvelis par savu SIA PharmIdea, uz kuru daudzi jau raugās kā uz visai spožu zvaigzni mazajā inovāciju biznesa zvaigznājā. Uzņēmums dibināts 2005. gadā, lai gan lūkošana pēc finansējuma biznesa iecerēm sākusies jau piecgadi agrāk. V. Skrīvelis uzsver, ka PharmIdea starts nebūtu bijis iespējams bez ES fondu līdzekļiem, banku toreizējās atsaucības un riska kapitāla fondu parādīšanās, jo farmācijā, kur biznesa iegriešana prasa vismaz piecus līdz septiņus gadus, pašreizējā krīze daudz ko sabremzētu līdz sastingumam. Tagad pēc piecu gadu darba PharmIdea ir sava moderna sterilā ražotne, vienīgā tāda Baltijā, un tajā drosmīgas zinātnieku idejas jau drīz sāks pārvērsties komerciālos inovatīvos farmācijas produktos – galvenokārt tādos, kas radīti cīņai ar vēzi.

«Tā kā aptuveni desmit gadu esmu nostrādājis arī valsts struktūrās vairākos amatos un posteņos, es labi zinu, kā tur notiek lietas, un varu teikt, ka ir labi to skudru pūzni pabakstīt»

Tā intervijā DB saka Dienas Biznesa valdes loceklis un līdzīpašnieks Jānis Maršāns.

Fragments no intervijas

Paskatoties tavu CV, ir redzams, ka savu karjeru sāki kā laikraksta Diena žurnālists. Tagad tu esi vairāku mediju īpašnieks. Var teikt, ka aplis ir noslēdzies. Kā tas izveidojās?

Es pats arī nosmējos, kad kļuvu par AS Diena padomes priekšsēdētāju un pērn arī par Dienas Biznesa un Dienas Žurnālu akcionāru: ka esmu veidojis karjeru no ierindnieka līdz ģenerālim. Sākās tas vienkārši. Kad mācījos juristos otrajā kursā, vajadzēja kaut kur piestrādāt, un es pamanīju, ka Diena meklē jaunam un nebijušam izdevumam neprofesionālus žurnālistus, kas nav izgājuši padomju laika žurnālistikas skolu. Pieteicos, un kaut kā viss aizgāja. Lato Lapsa tolaik bija reportieru korpusa vadītājs, galvenais redaktors bija Viktors Daugmalis, Sarmīte Ēlerte bija galvenā redaktora vietniece. Strādāju Dienā kopā ar vairākiem interesantiem cilvēkiem, piemēram, deputātu Kārli Seržantu, arī ar Līgu Krapāni, kura vēlāk bija padomniece vairākiem prezidentiem un premjeram. Toreiz tur strādāja arī Jānis Vilnītis, kurš tagad aktīvi darbojas Jūrmalā. Bija tāds raibs kolektīvs.

Parasti liela uzmanība tiek pievērsta produkcijas ražošanas procesam un tās kvalitātei. Uzņēmumu mārketinga speciālisti kopā ar ražošanas ekspertiem domā par primāro iepakojumu, lai tas būtu gan pievilcīgs, gan saglabātu produktu pēc iespējas ilgāk. Tikai pēc tam tiek domāts par noliktavu, preču kraušanu un pārvietošanu. Šis posms joprojām daudziem nešķiet pietiekami svarīgs, lai tajā iedziļinātos, veiktu aprēķinus utt. Tomēr ir kļūdaini tā domāt! Iepazīstieties, kādus palīgus varat aicināt talkā noliktavā, lai prece galamērķī nokļūtu ideālā stāvoklī.

Noliktava ir katra uzņēmuma pēdējais bastions. No tā, kādā veidā prece no tās iznāk, ir atkarīgs tās turpmākais liktenis: vai un kādā stāvoklī tā saglabāsies, kamēr nonāks līdz galamērķim un patērētājam. Cik bieži gan nav dzirdēts, ka krava, pārvadājot, ir sagāzusies. Tie uzņēmumam ir 100% zaudējumi.

Visbiežāk noliktavā prece glabājas uz paletēm. Uz tām ir sakrautas kastes, maisi, termoiepakojumi u.c. Šādi sakrautas paletes pārvadāt nav iespējams, tās ir jāaptin ar plēvi.Kas ir sakrauts uz paletes, cik stabila tā ir bez aptīšanas ar plēvi, cik tāls ceļš precei ir paredzēts, ar kādu transportu tā tiks vesta – uz šiem jautājumiem ir jāatbild, lai izvēlētos pareizāko risinājumu.

«Pašlaik vairāk nekā skaidrs ir tas, ka Latvijā eksistē cilvēku grupa, kas izmanto valsts resursus, savu dienesta stāvokli, lai izspiestu naudu, lai nokārtotu attiecības, lai palīdzētu politiskajiem spēkiem, lai šādā veidā atrisinātu dažādas problēmas.»

Tā intervijā biznesa žurnālam LD norāda Vladimirs Vaškevičs, piebilstot, ka «šādi cilvēki strādā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), piemēram, Juta Strīķe, Juris Jurašs, Andžejs Kļaviņš un vēl daži».

Vaškevičs norāda, ka konkurss uz KNAB vadītāja amatu esot bijis «vienkārši šovs». «Pie minētajiem cilvēkiem jānosauc vēl tāds kungs kā Sparāns no Satversmes aizsardzības biroja. Šiem cilvēkiem pieder vara, viņi ietekmē visus dienestus, tostarp prokuratūru. Manis aizturēšana bija tikai likumsakarīga, jo es biju pēdējais bastions, kas traucēja pārņemt varu Valsts ieņēmumu dienestā, es biju ceļā uz varas pārņemšanu,» tā viņš.

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Arī šogad, mūzikas un mākslas festivāla BILDES 2015 trešās desmitgades svētku laikā, ir īpaši padomāts par vismazākajiem pasākuma apmeklētājiem, piedāvājot koncertu bērniem.

Šis koncerts būs klausāms 29. novembrī plkst. 12:00 Rīgas Kongresu nama Lielajā zālē, informē festivāla rīkotājs BILŽU BIROJS.

«BILDES, manuprāt, ir ne tikai kulturāls, bet arī sociāls projekts – šeit tiek «audzināta» kultūras inteliģence jau trīs paaudzēs,» stāsta stepa deju studijas Top Tap Company vadītājs Māris Pūris (BILDĒS kopš 2008. gada). Uzstāšanās laikā tiks demonstrēta gan stepa mijiedarbība ar koklētāju ansambli un latviešu tautas melodijām, gan rokenrolu, dejojot latviešu, čehu un amerikāņu tautas mūzikas pavadījumā.

Turpretī folkmūziķis Uldis Kākulis (BILDĒS kopš 2002. gada, tostarp ansambļa Nepazītā pasaule sastāvā), atbilstoši koncerta bērnu auditorijas formātam, vienosies priekšnesumā kopā ar savu meitu Dairu Madaru. Tiesa, šoreiz dziedāšanu savā pārziņā ņems Daira, ļaujot tētim uz ģitāras spēlēt pavadījumu. Viņš BILDES raksturo kā vienojošu notikumu, kas sniedz iespēju vienkopus uzstāties dažādiem mūziķiem, no kuriem daudzi gadu gaitā tieši festivāla rezultātā jau kļuvuši par ļoti tuviem draugiem.

Iedzimta inteliģence — tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, dzirdot bijušā satiksmes ministra, LPP/LC līdera Aināra Šlesera izteikumus par to, ko tikai viņš visu nedarīs tad, kad būs pārņēmis varu Rīgā.

Vispirms jau jāteic, jēdziens pārņemt varu lielā mērā atgādina par tiem procesiem, kas Latvijā norisinājās 1934. gada 15. maijā, tomēr cerams, ka Šlesers to mēģinās darīt demokrātiskā ceļā.

Īpaši jāatzīmē eksministra pakratīšana ar pirkstu tēvzemiešiem — ja to biedrs Kaspars Gerhards mainīšot LPP/LC cilvēkus Satiksmes ministrijā, Šlesers, gadījumā, ja nonāks Rīgas domē, to pašu darīšot ar TB/LNNK biedriem.

Pirmām kārtām jau jāteic godīgi — ja Šlesers tiešām nonāks Rīgas mēra krēslā, viņš bez īpašām ceremonijām tēvzemiešu vietā saliks savējos, neatkarīgi no tā, ko tagad darīs vai nedarīs Gerhards. To Šlesers pats ir atzinis publiski. Otrkārt… Ko tad Gerhards līdz šim tādu ir izdarījis — vien panācis to, ka no valdes locekļa amata Pasažieru vilcienā aiziet Šlesera šofera dēls. Cilvēks, kurš pat nespēja pateikt, cik liela ir viņa alga, lai gan tā bija mērāma vairākos tūkstošos latu. (Neatbildēts paliek jautājums — priekš kam vispār Pasažieru vilcienam vajadzīgs mārketinga speciālists?!)

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Lai arī nodokļu atlaides ir gana augstas, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā uzņēmumu vidū nav sevišķi populāri

Ir dzirdēts, ka valstīm, kurām nav derīgo izrakteņu, galvenais un teju vienīgais potenciāls ir tās iedzīvotāju inteliģence un ar to cieši saistītais izgudrotāju gars. Galu galā mēs jau daudzus gadus vismaz vārdos enerģiski meklējam Latvijas «nokijas» un «skaipus». Tikai praksē Latvija dažādos inovāciju, pētniecības un attīstības (P&A) topos diemžēl joprojām atrodama astes galā. Vislielākie P&A ieguldītāji pasaulē ir Izraēla, Dienvidkoreja un Ķīna, pat Krievija iegulda vairāk no IKP nekā Latvija, kuras ieguldījumi inovācijās tikai knapi pārsniedz 0,5% no IKP, lai gan 2020. gada mērķis mums ir vismaz 1,5% līmenī.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/karik(7).jpg

Nožēlojami, bet fakts - rīt Latvijas pilsoņiem jādodas pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par pašsaprotamu lietu - valsts valodai šajā zemē ir jābūt tikai vienai, un tā ir latviešu valoda.

Runājot ar cilvēkiem, tostarp uzņēmumu vadītājiem, nerodas pārliecība, ka Latvijā pēdējo 20 gadu laikā būtu risinājušies regulāri etniskie konflikti, kuru pamatā būtu tas, kurā valodā viens vai otrs iedzīvotājs izsakās. Šā referenduma autori ir pietiekami šaura cilvēku grupa, kas acīm redzami ir ieinteresēta destabilizēt situāciju Latvijā.

Šajā kontekstā diemžēl jāatzīst, ka mūsu varas iestāžu darbs ir vērtējams ne augstāk kā nulles līmenī, un ir žēl katra lata, kas tiek iztērēts to uzturēšanai no nodokļu maksātāju naudas. Vispirms jau paradoksāls ir fakts, ka šāds referendums vispār notiek. Kad 2005. gadā Francijā bars cilvēku, kuriem nebūt nebija konkrētās valsts pilsonības, sarīkoja grautiņus, toreizējais iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī ātri vien atrada veidu, kā vaininiekus deportēt. Dažus gadus vēlāk nepilsonis Vladimirs Lindermans pamanījās apšaubīt faktu, ka latviešu valdodai Latvijā jābūt vienīgajai valsts valodai,un sarīkot referendumu par šo jautājumu, taču atbildīgās valsts iestādes neizdarīja neko, lai viņu un vēl bariņu ekstrēmistu apturētu. Viņu neapturēja ne mūsu drošības dienesti, ne tā saucamās labējās varas partijas. Tā vietā, lai spertu adekvātus soļus, bija vien vīpsnāšana - lai jau šie ekstrēmisti plosās, jo tāpat viņiem nekas nesanāks… Francijas grautiņu gadījumā tika dedzinātas automašīnas, Latvijā - apšaubīta viena no šīs valsts pamatvērtībām.

Daudziem Latvijas uzņēmumiem trūkst pietiekami detalizētu datu par savu darbību un informācijas sistēmu, ar kurām operatīvi un precīzi aprēķināt sakaru operatora avārijas radītos zaudējumus, atzina aptaujātie informācijas tehnoloģiju (IT) nozares eksperti, komentējot pagājušajā nedēļā piedzīvotās "Tele2 un Baltkom avārijas.

Zviedru uzņēmumu vadības sistēmu HansaWorld risinājumu izplatītāja Hansaworld Latvia īpašnieks un vadītājs Edmunds Sprūdžs teica, ka daudzi uzņēmumi, kuri sūdzējušies, ka tiem Tele2 avārija nodarījusi kaitējumu, to diez vai varētu precīzi pierādīt ar datiem par savu darbību.

«Skaidrs, ka apgrozījuma kritumu varētu konstatēt. Taču maziem un vidējiem uzņēmumiem bieži saprotamu iemeslu dēļ nav precīzi nodefinēti, aprēķināti un ātri pieejami dati par savu ieņēmumu izcelsmi, piemēram, no telefoniskiem pasūtījumiem, interneta utml.,» skaidroja eksperts.

Viņš piebilda, ka katram uzņēmējam jāapsver informācijas sistēmu uzlabošanas izmaksas pret risku, ka tās būs vajadzīgas ārkārtas notikumu seku aprēķināšanai.

Pēdējo gadu straujā digitālā transformācija faktiski visās biznesa nozarēs kopā ar vietējās un globālās ekonomikas satricinājumiem ir pilnībā mainījusi veidu, kā mēs komunicējam, strādājam un dzīvojam. Likumsakarīgi tas maina spēles noteikumus arī biznesa pasaulē, liekot lielajām kompānijām kļūt dinamiskākām, efektīvākām, restrukturizēties un attīstīt jaunas prasmes.

Daudzos gadījumos tas vairs nav attīstības, bet izdzīvošanas jautājums, kas kļūst par slodzes testu kompāniju vadītājiem. Pat vislabākā komanda vai modernākās tehnoloģijas nepalīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi, ja vadītājs nebūs savietojams ar jaunā laikmeta dinamiku.

Mēs šobrīd piedzīvojam sava veida biznesa vadības evolūciju jeb paaudžu nomaiņu augstākajā biznesa vadības līmenī. Viens no pasaulē vadošajiem kompāniju vadītāju atlases un konsultāciju uzņēmumiem Russell Reynolds Associates nesen aptaujāja vairāk nekā 1800 starptautisku kompāniju, secinot, ka kompāniju vadītāju nomaiņas rādītāji 2022. gadā ir auguši par trešdaļu un sasnieguši pēdējo piecu gadu laikā augstāko punktu – 11,2%.

Gada sākums Eiropā zīmīgs ar vairākām ietekmīgām mēbeļu, dizaina, interjera priekšmetu, arhitektūras, būvmateriālu un citām izstādēm.

BAU Minhenē, imm cologne/LivingKitchen Ķelnē, Maison&Objet Parīzē janvārī, Stokholmas mēbeļu un gaismas izstāde, Ambiente Frankfurtē pie Mainas, mājas interjera un mēbeļu izstāde Kijevā februārī u.c. ir spilgti gan nacionāla, gan starptautiska konteksta pasākumi, kas sagatavo nozari kulminācijai – Milānas dizaina nedēļas salūtam aprīlī. Varētu šķist, ka nemaz nav laika radīt. Visu laiku nepieciešams izrādīties un tērēt ievērojamus līdzekļus dalības finansēšanai. Taču arī šodien ar sociālajiem tīkliem un internetu ir par maz. Redzēt, aptaustīt, satikties klātienē ir viena no Eiropas vecajām, labajām tradīcijām, kam ar lielu interesi seko un pievienojas visa pasaule. Kad janvārī vispirms Ķelne, vēlāk – Parīze uz dažām dienām kļūst par dizaina galvaspilsētām, šīs divas grandiozās tikšanās gan industrijai, gan patērētājiem dāvā virkni jaunu impulsu un vēstījumu.

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.