Sabiedrības vājais finanšu izglītības līmenis ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki kūtri izvēlas izmantot noguldījumu pakalpojumu sniegtās iespējas, liecina komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A.W.Olsen&Partners veiktais pētījums par indivīdu finansiālās uzvedības izmaiņām.

Deviņdesmitajos gados piedzīvotais noguldījumu bums, pēc zinātnieku domām, arī lielā mērā bija saistīts ar zemo finanšu izglītības līmeni, turklāt kā negatīva pieredze tas ietekmējis uzkrāšanas paradumu veidošanos sabiedrībā nākamajos piecpadsmit gados.

Hansabankas Investīciju produktu vadītājs Renārs Karašs uzskata, ka finanšu pakalpojumu izmantošanas jomā notiek normāla attīstība. Deviņdesmitajos gados kredītiestādes piedāvāja vienkāršākos pakalpojumus – depozītus un naudas pārskaitījumus, pēc tam attīstījās jau sarežģītāki produkti, kā hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti. Trešajā fāzē, kas sākas tagad, attīstīsies tādi finanšu instrumenti kā ilgtermiņa ieguldījumi finanšu fondos, pensiju kapitālā, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā utt. "Protams, nekur nepazūd arī iepriekšējās fāzēs attīstītie produkti," piebilst R.Karašs.

Pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotāji, arvien vairāk izjūtot darbaspēka deficītu, gatavi to piesaistīt no trešajām valstīm. Par to liecina darba devēju sniegtā informācija Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). Tiesa, daļa uzņēmēju cer potenciālos dabiniekus atrast tepat Latvijā.

Nav variantu

Viens no lielākajiem zivju pārstrādes uzņēmumiem SIA Gamma-A šomēnes plāno piesaistīt 123 darbiniekus - zivju sagatavotājus, atslēdzniekus. Uzņēmums gatavs kārtot darba atļaujas darbinieku piesaistīšanai no trešajām valstīm. Gamma-A tehniskais direktors Knuts Bude sacīja, ka "nav variantu, jo darbaspēka resursu nav". Īpaši situācija nokaitēta Rīgā, kur uzņēmumam ir sava ražotne. Patlaban kompānija ved strādājošos no Salacgrīvas, kur darbu uz laiku pārtraukusi a/s Brīvais vilnis, tāpat no Jēkabpils. K. Bude pauž, ka pēdējais laiks atvērt darba tirgu viesstrādnieku ievešanai. Maizes cepšanas uzņēmuma a/s Lāči saimnieks Normunds Skauģis norāda: ja tas netiks izdarīts, tad lielas briesmas draudēs tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Arī AS Aldaris Personāla vadības departamenta vadītāja Laila Anna Kaca norāda, ka Latvijā šobrīd trūkst gan zemas kvalifikācijas strādnieku, gan arī dažādu līmeņu tehnisko specialitāšu darbinieku. "Valdība ar formālajiem bezdarba procentiem" sevi māna: tie, kas skaitās bezdarbnieki, vai nu strādā "pelēkajā ekonomikā", nav ieinteresēti zaudēt bezdarbnieka statusu, veicot sezonas darbus, par kuriem oficiāli maksā nodokļus, vai arī diemžēl nav spējīgi veikt darbu, kas rada pievienoto vērtību. Esam to pārbaudījuši praktiski - Vidzemes un Latgales pagastos, kuros skaitās salīdzinoši augsts bezdarba līmenis, reālus darbiniekus neatrast - visi strādātgribētāji jau sen ir emigrējuši uz Īriju," tā L. A. Kaca. Aldaris piedāvājot konkurētspējīgas algas, dienesta viesnīcu, citus bonusus, bet Latvijas darba tirgū vienkārši neesot rezervju. Tas izkropļojot darba tirgu, algas nekontrolēti aug, samazinās disciplīna un atbildība, pieaug personāla mainība. "Algu pieaugums bez proporcionālas ražošanas efektivitātes palielināšanās lej ūdeni uz inflācijas dzirnavām. Sen un visiem zināms ekonomikas likums vēsta, ka inflācija un bezdarbs ir savstarpēji atkarīgi apgrieztā proporcijā. Tieši tādēļ - jo ātrāk tiks atvērts darba tirgus viesstrādniekiem, jo labāk Latvijas ekonomikai," tā L.A. Kaca. Aldaris NVA pieteicis, ka no trešajām valstīm grib piesasitīt 15 automatizētās montāžas līnijas operatorus.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Nevar lielu daļu Latvijas pasludināt par kakta galu un pateikt, ka tur nav perspektīvas – to intervijā DB uzsver Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns.

Fragments no intervijas

Latvijas Reģionu apvienībai (LRA) pēdējie reitingi ir neiepriecinoši – 1,1%. Kā vērtējat savas izredzes iekļūt Saeimā, cik tas ir reāli?

Ko vēlētāji ir dzirdējuši pēdējā laikā par mūsu partiju? Kad LRA vēl bija 4,4%, dažādi eksperti teica: nu, tur ir pāris līderu, bet nekā cita jau tur nav. Tādējādi ignorējot faktu, ka mēs esam otrs lielākais reģionālais spēks Latvijā tūlīt aiz ZZS ar 250 pašvaldību deputātiem un pārstāvniecību vairāk nekā 54 novados. Ja vērtējam mūs pēc izdarītajiem darbiem, tad jāmin mūsu iniciētie grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, vēršoties pret alkatīgajām ātro kredītu likmēm, iestāšanos par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tāpat mūsu darbs ir tā dēvētās atraitņu pensijas. Kaut gan mūsu juristu trīs mēnešus gatavotos grozījumus koalīcija «noraka» un pēc diviem mēnešiem pieņēma to pašu, tikai izkropļotā versijā. Mūsu paveikto mums kā opozīcijas partijai ir grūti izstāstīt sabiedrībai, jo mums nav ministru, kas var sevi pieteikt medijos. Vēlētājiem ir svarīgi izvērtēt, kas ir programma un kandidāti, kādus piedāvā uz vēlēšanām, kā arī tas, vai līdz šim konkrētā partija ir kalpojusi sabiedrības interesēm. Šodienas reitingi neko neliecina par partijas programmu un kandidātiem uz vēlēšanām, jo aptauju veikšanas laikā tas gluži vienkārši vēl nebija zināms. Reitingi jāskatās tendencēs, turklāt ir būtiska atšķirība starp dažādu socioloģisko firmu veiktajiem reitingiem. Jāpiemin, ka LRA nav iesaistīta nevienā no pašreizējiem skandāliem – nedz OIK, nedz maksātnespējas epopejās, mēs neesam iesaistīti valsts nozagšanā. Īstais reitings būs 7. oktobris. Arī pirms iepriekšējām vēlēšanām mūsu reitingi bija slikti, bet vēlēšanu rezultāts – diametrāli pretējs.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos pieprasījums pēc elektroauto Baltijā palielinājies par 87,8%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, liecina Moller Baltic Import dati.

Elektroauto izvēle nenoliedzami ir praktisks ieguldījums ilgtspējīgā nākotnē, tāpēc esam gandarīti, ka interese par jaunu elektroauto iegādi pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami augusi, uzsver Ilze Grase-Ķibilde, Moller Baltic Import izpilddirektore. Viņa norāda, ka mītu atspēkošana un sabiedrības izglītošana par elektroauto praktiskajiem ieguvumiem rezultējusies ar panākumiem, kā rezultātā šobrīd cilvēki kā savu nākamo jauno transportlīdzekli arvien biežāk izvēlas tieši elektroauto.

Pozitīva ietekme

2023. gada jūlijā Latvijā bija reģistrēti 5252 elektromobiļi, kas ir par 33% vairāk nekā šā gada sākumā, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Elektroauto skaits ik gadu palielinājies jau pēdējos astoņus gadus, taču sākotnēji pieaugums bija salīdzinoši neliels – vien daži desmiti elektroautomobiļu gadā. Pēdējos gados Latvijā reģistrēto elektrisko transporta līdzekļu skaits viena gada laikā gan audzis milzu apjomos – pat par vairākiem simtiem. Tā, piemēram, 2020. gadā Latvijā bija reģistrēti 672 elektroauto, gadu vēlāk – 1240 elektroauto, bet vēl pēc gada – 2174. Straujākais elektroauto skaita pieaugums savukārt piedzīvots tieši šogad – gada sākumā pa Latvijas ceļiem pārvietojās 3941, dažus mēnešus vēlāk – 4495, bet šobrīd šo auto skaits palielinājies vēl par 757, kopējam elektrisko transportlīdzekļu skaitam Latvijā pārsniedzot jau piecus tūkstošus. I.Grase-Ķibilde atzīmē, ka pieprasījuma augšupeja ir tiešā mērā saistāma arī ar infrastruktūras attīstību un valsts atbalsta mehānismiem. “Valsts atbalsts elektroauto iegādei ir svarīgs faktors un pozitīvi ietekmē elektroauto tirgu. Šī iemesla dēļ mēs kā ražotāja pārstāvis aktīvi sadarbojamies arī ar lēmumpieņēmējiem, lai e-mobilitāti padarītu vēl pieejamāku pēc iespējas īsākā laikā,” skaidro I.Grase-Ķibilde.

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju. Pagāja tikai pāris gadi un mēs bijām gatavi darīt jebko, lai mēģinātu šos cilvēkus atgriezt Latvijā.

Darba devējiem katastrofāli trūka darbinieku visos līmeņos, valstij - nodokļu maksātāji, jaunu uzņēmumu veidotāji un investīciju piesaistītāji. Izrādījās, ka nevis kapitāls piesaista talantu, bet talants kapitālu. Talantu trūkums tad atbilstoši kļuva par galveno šķērsli straujākai ekonomikas un sabiedrības labklājības izaugsmei. Mūsu izslavēti radikālajai taupības politikai cīnoties ar iepriekšējo finanšu krīzi bija ļoti augsta cilvēciska cena, bet jau 10 gadu kontekstā skatoties - tikpat liela ekonomiska cena.

Daudzi varētu teikt, ka šī krīze ir savādāka - tā skar visas valstis, visur būs bezdarbs, turklāt šobrīd jau fiziski nav iespēju nekur aizbraukt. Tiesa, bet ne uz ilgu laiku! Robežas pakāpeniski tiks atvērtas, lidojumi atjaunosies. Lielākās ES valstis jau šobrīd ziņo par akūtu darbaspēka trūkumu lauksaimniecībā un ražošanā, par risinājumu uzskatot darbinieku piesaisti no Austrumeiropas. Paies vēl mēnesis un visiem tiem, kam nebūs darba Latvijā, būs iespēja to meklēt Vācijā, Zviedrijā vai Anglijā. Mēs varam zaudēt vēl 170 tūkstošus cilvēku, un tad gan es nezinu, kas strādās un veidos Latvijas uzņēmumus, kas maksās nodokļus un vai te vispār kaut kas notiks.

Latvijas viesstrādnieku reputācija Īrijā, Lielbritānijā būtiski kaitē arī visas valsts reputācijai un tās investīciju klimatam – tas nozīmē, ka ārvalstu investoriem rodas šaubas par to, cik profesionālus darbiniekus izdotos piesaistīt respektablai viesnīcu ķēdei vai farmācijas laboratorijai, norāda investīciju un biznesa attīstības konsultāciju kompānijas Baltic Office vadošais partneris Latvijā Oskars Prikulis.

Salīdzinot ar poļiem un lietuviešiem, daudzi ārvalstīs maz kvalificētos darbos strādājošie latvieši esot neizlēmīgāki, lēnāki, ar tieksmi uz aizbildināšanos un aizraušanos ar alkoholu. Šāds secinājums radies, aptaujājot vairākus ārvalstu uzņēmējus, kas pēta uzņēmējdarbības attīstības iespējas Latvijā.

Baltic Office uzskata, ka šāds viedoklis ir negatīvs signāls, kas kaitē Latvijas investīciju potenciālam, jo pat tad, kad ir pārvarēti birokrātiskie šķēršļi un rodas iespēja uzbūvēt ražotni, rodas nākošā problēma – darbaspēka deficīts.

«Nevar sapņot par inovatīviem uzņēmumiem, ja daudzi cilvēki ir ar tehniku uz «jūs» un neprot pat ieskrūvēt lampiņu. Mums ir jāņem priekšzīme no japāņiem, kur augstākās izglītības iestādēs prioritāte ir eksakto zinātņu apguvei, nevis bezgalīgi tiek producēti zema līmeņa juristi, psihologi, sociālantropologi, sociālo tīklu komunikatori un ekonomisti. Daudziem šādu programmu absolventiem ir diezgan vāja izpratne par reālajiem procesiem, toties ir liela vēlme pakļaut lietu kārtību teorētiskām abstrakcijām. Vai nu mēs sāksim uzlabot sava darbaspēka kvalitāti vai arī mūsu tautsaimniecībai nekas nespīd, un lietuvieši un poļi mūs izkonkurēs pavisam,» pauž Prikulis.

Līdz ar Rietumu ekonomiku attīstības piebremzēšanos un Polijas ekonomikas attīstību, vieni no aktīvākajiem Eiropas migrantiem - poļi, sāk atgriezties mājās, raksta International Herald Tribune.

Papildus tiek prognozēts, ka poļi mājās atgriezīsies ar lieliem uzkrātās naudas apjomiem. Vien pērn poļi mājup nosūtījuši 40 miljardus zlotu (8,28 miljardus latu). Tāpat prognozēts, ka pieaugs to iedzīvotāju skaits, kam ir tiešas zināšanas par Rietumu ekonomikām.

"Viņi atriežas atpakaļ ar prasmēm, taču sarežgītā nozīmē," sacīja Varšavas universitātes ekonomikas profesors. " Daudzi no šiem cilvēkiem ir darījuši vienkāršus darbus - strādājuši viesnīcās vai restorānos. Taču viņi atgriežas ar pieredzi - dzīves pieredzi," norādīja profesors.

Pēdējā desmitgadē no Polijas emigrējuši aptuveni divi miljoni iedzīvotāju. Lielākā daļa no emigrantiem strādā kā bārmeņi Lielbritānijā, celtnieki Īrijā, apkopēji Vācijā, u.c.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Taupības pasākumu māktie lietuvieši šomēnes gaidāmajās vēlēšanās varētu atņemt vadības grožus centriski labajai koalīcijai, un šis solis savukārt varētu novilcināt Lietuvas pievienošanos eirozonai, kā arī padarīt ciešākas lietuviešu un Krievijas saiknes, vēsta Reuters.

Tomēr arī centriski kreisā Sociāldemokrātu partija, kas saskaņā ar veiktajām vēlētāju aptaujām visticamāk, varētu formēt koalīciju, nedomā pavisam atteikties no taupības pasākumiem. Vēlēšanas gan varētu ietekmēt Lietuvas kursu ceļā uz pievienošanos vienotās valūtas blokam. Pašreizējais Lietuvas premjers Andrius Kubiļiuss (Andrius Kubilius) pauda, ka 2014. gads ir reāli piepildāms terminš, savukārt sociāldemokrātu līderis Alģirdass Butkevičiuss (Algirdas Butkevicius) norādīja, ka labāk būtu pievienoties eirozonai 2015. gadā.

A. Butkevičiuss labprāt veidotu koalīciju kopā ar Darba partiju, kuru vada Krievijā dzimis uzņēmējs. Tāpat sociāldemokrātu līderis atbalsta minimālās algas palielināšanu un progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanu.

Lielākās bankas gatavas diskutēt par Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu norakstīt pirmskrīzes parādus, taču norāda, ka nepieciešama arī kredītņemēju gatavība dialogam un vismaz daļēja parādsaistību segšana, norādīja vairāku aptaujāto banku pārstāvji.

"SEB bankas" vadītāja Ieva Tetere skaidroja, ka kopumā Latvijas Bankas vadītāja piedāvājums par privātpersonu parādu aktīvāku norakstīšanu ir racionāls. Tetere informēja, ka "SEB banka" jau vairākus gadus strādā ar kredītņēmējiem, kas ekonomikas lejupslīdes laikā nav varējuši pildīt savas saistības un savus īpašumus ir pārdevuši, lai segtu uzņemtās saistības, bet nekustamā īpašumu cenu krituma dēļ ir palikusi neapmaksāta kredīta daļa, kuru bankai teorētiski ir iespēja pieprasīt neierobežotu laiku.

"Pēdējo desmit gadu laikā esam norakstījuši jau aptuveni 15 miljonus eiro, bet visas šīs situācijas ir bijušas iespējamas tāpēc, ka kredītņēmējs ir bijis gatavs dialogam un, protams, arī sasniedzams. Klients ir bijis racionāls par sava tā brīža finansiālo situāciju, bankai dodot skaidru atbildi, kādu līdzdalību un no kādiem līdzekļiem atlikušā parāda kopējā dzēšanā tas ir gatavs uzņemties. Mūsu pieredze rāda, ka brīdī, kad klientam ir dota iespēja racionāli novērtēt, ka no kopējā parāda tam ir iespēja samaksāt, piemēram, 10% vai 20%, kredītņēmēji ir gatavi dialogam un arī banka ir nākusi pretī, dzēšot atlikušo," skaidroja Tetere.

85% no visiem ārzemniekiem, kuri pameta Latviju pēdējo četru gadu laikā, bija Krievijas pilsoņi.

Vērtējot 50 lielāko Latvijas iedzīvotāju valstspiederības grupu skaitliskā lieluma izmaiņas pēdējo četru gadu laikā, var secināt, ka skaitliski visvairāk samazinās Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu skaits.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datu apkopojums par Fizisko personu reģistrā iekļauto informāciju liecina, ka 2019. gada 1. janvārī reģistrā bija iekļauti 1775,8 tūkstoši Latvijas pilsoņu, bet 2023. gada 1. janvārī Fizisko personu reģistrā iekļauto Latvijas pilsoņu skaits bija samazinājies par 41,3 tūkstošiem (-2,3%), nokrītot līdz 1734,6 tūkstošiem. Vēl straujāk samazinājās Latvijas nepilsoņu skaits. 2019. gada sākumā reģistrā bija 224,7 tūkstoši Latvijas nepilsoņu.

Eiropas Patentu birojs ikgadējā European Inventor Award pasākumā apbalvojis labākos izgudrotājus Eiropā un pasaulē.

No 500 pretendentiem tika izvēlēti 15 finālisti no 13 valstīm, kuri cīnījās sešās nominācijās. Apbalvošanas ceremonijā, kas notika Francijas pilsētā Senžermēnā pie Lajē, Aleksandra Dimā teātrī, piedalījās arī portāls DB.

Apbalvojums «Gada izgudrotājs» tika pasniegts sešās nominācijās:

Rūpniecība

Pētniecība

Valstis, kas atrodas ārpus Eiropas

Mazie un vidējie uzņēmumi

Publikas balsojums

Mūža ieguldījums

Kategorijā «Mūža ieguldījums» tika apbalvota Ursula Kellere (Ursula Keller) no Šveices par ātra pulsējošā lāzera izgudrošanu, kategorijā «Rūpniecība» balvu ieguva francūži Anjese Pulbu (Agnès Poulbot) un Žaks Baru (Jacques Barraud) par pašatjaunojoša riepu protektora izgudrošanu, kategorijā «Pētniecība» uzvaras laurus plūca vācietis Jenss Frāms (Jens Frahm) par ātras, reālā laika magnētiskās rezonanses attēla/video izgudrošanu.

Itālijai ciešot no lejupslīdes, Sicīlijai sācies ārzemnieku «uzbrukums», vēsta euronews. Citu valstu iedzīvotāji uz turieni dodoties, lai iegādātos īpašumus par pat tik nelielu samaksu kā 10 tūkstoši eiro.

«Kad tagad dodos uz picēriju, vienmēr satieku vairāk ārzemnieku nekā sicīliešu,» stāstījis Salvatore Sansemi, Cianciana mērs.

Puse no ciemata iedzīvotājiem pēdējos gados emigrējusi uz Kanādu, Franciju vai Vāciju, kā rezultātā tur palikuši vien aptuveni 3500 iedzīvotāji.

Viens no īpašumu pircējiem ciematā ir Rejs Vinstone, britu aktieris un producents, kurš vecu lauku māju iegādājies par 50 tūkstošiem eiro.

«Cenas ir ļoti zemas. Māja, kurai nepieciešams remonts, var maksāt no 10 tūkstošiem līdz 30 tūkstošiem eiro. Dzīvoklis vai renovēta māja - no 60 tūkstošiem līdz 80 tūkstošiem,» viņš skaidrojis.

Krievijas valsts dome trešdien, 5. septembrī, ir ratificējusi Krievijas - Latvijas robežlīgumu, ziņo Itar-Tass.

Par līguma ratifikāciju balsoja 350 deputāti, pret 57.

Vienošanos par robežlīguma parakstīšanu domei prezentēja Ārlietu ministra vietas izpildītājs Vladimirs Titovs, kurš norādīja, ka līguma parakstīšana nenozīmē, ka Krievija atsakās no pretenzijām par kreivvalodīgo stāvokli Latvijā.

"Krievijai nav pretenziju pret Latviju saistībā ar robežu jautājumu. Tomēr ir sāpīgas tēmas saistībā ar mūsu tautiešiem, un citi jautājumi, kas ir jānoregulē," uzsvēra Titovs.

Savukārt Deputāts Pjotrs Svecņikovs norādīja, ka līgums par robežu tiek parakstīts bez galvenā jautājuma atrisināšanas - aparteīda atrisināšanas Latvijā.

Kolorītais politiķis Žirinovskis norādīja, ka krievvalodīgo iedzīvotāju Latvijā vairs neesot, jo viņi visi esot emigrējuši, turklāt nevis uz Krieviju, bet gan Vāciju.

Aizvadītajā gadā Latvijā ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 2451 cilvēku, kas ir lielākais rādītājs kopš 2002.gada. 2006.gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2006. gada demogrāfiskās statistikas dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju skaits vēl aizvien turpina samazināties. 2007.gada sākumā Latvijā dzīvoja 2 miljoni 281 tūkstotis cilvēku jeb par 13,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2006.gadā bija lielāks nekā iepriekšējā gadā: 0,58% salīdzinājumā ar 0,51% 2005. gadā.

Iedzīvotāju skaits dabiskās kustības dēļ (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu) saruka par 10,8 tūkstošiem, bet emigrācijas pārsvars pār imigrāciju to samazināja par 2,5 tūkstošiem cilvēku.

SIA UVB valdes priekšsēdētāja, Latvijas sauļošanās un solāriju asociācijas valdes locekle Marika Ģederte šovasar kļuva par Mrs. Universe 2008 titula īpašnieci – uzņēmēja, sieva un māte, šķiet, šīs sievietes dzīvē viss ir kārtībā. Vismaz Marika pati par to ir pārliecināta.

«Esmu ļoti praktiska un iepriekš pasaku, ko man dāvināt – vienas krāsas traukus vai rozes,» aiz stiklotā ofisa galda, kas nokrāmēts ar saldumiem, stāsta Marika Ģederte. Saldumi esot domāti viesiem, jo uzņēmēja stingri ietur slaido līniju. Savā ģimenes mājas dārzā viņa audzē ziedus, un šīs rūpes par estētisku vidi sasaucas ar darba pienākumiem skaistumkopšanas biznesā. Cilvēkam jārūpējas par savu izskatu, pirmais iespaids ir noteicošais – šī atziņa Marikai ir ļoti būtiska.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

ASV biržu indeksi otrdien pieauga piesardzīgā tirdzniecībā pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) trešdien gaidāmā lēmuma, iespējams, celt procentlikmes, savukārt Eiropas biržu indeksu palielināšanos iegrožoja ziņa par Vācijas investoru pārliecības krišanos.

Biržu indeksu kāpumu iegrožoja arī «Facebook» akciju izpārdošanas turpināšanās, kā arī bažas ar iespējamu tirdzniecības karu pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par muitas tarifiem.

Vācijā socioloģisko pētījumu institūta ZEW aprēķinātais 220 analītiķu un investoru pārliecības indekss kritās līdz 5,1 punktam, tālu atpaliekot no analītiķu prognozētā 13,1 punkta un no februārī aprēķinātajiem 12,7 punktiem.

Šis rādītājs iepriekšējo reizi bija tik zems pirmos mēnešus pēc Lielbritānijā 2016.gada jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības.

Londonas biržas indekss pieauga pēc datu publicēšanas par Lielbritānijas gada inflācijas palēnināšanos februārī, kas, kā uzskata analītiķi, nedaudz mazināja spiedienu Anglijas Bankai celt procentlikmes, un noveda līdz britu mārciņas vērtības kritumam pret ASV dolāru.

Satraucošākā tendence banku patēriņa kredītu tirgū ir maksājumu kavējumu pieaugums darba algu izmaksu kavēšanās dēļ.

Tā intervijā Db atzina Hansabankas Patēriņa finansēšanas daļas vadītājs Aldis Čače, kura pārziņā ir visi īstermiņa produkti, kam nodrošinājums ir ienākumi, tostarp kredītlīnijas, kartes ar kredītlimitiem, patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu.

Kāda veida patēriņa kredīti šobrīd veido lielāko daļu? Kādas ir tirgus tendences?

Bankasprāt, ideāls klienta «nopakojums» ir viena kredītkarte, kredītlīnija kā ilgtermiņa produkts, un patēriņa kredīts kādam konkrētam mērķim ar dzelžainu atmaksas termiņu. Tas ir tas, uz ko tiecamies. Patlaban interese par patēriņa kredītiem nesamazinās, bet mainās struktūra. Ņemot vērā šā gada ekonomisko situāciju, visvairāk jūtam to, ka sadarbības partneriem drastiski krītas apgrozījums, jo cilvēki vairs nepērk dārgas preces, mainās vidējās darījuma summas, samazinās ilgie aizņēmuma termiņi. Otrs, cilvēki cenšas pēc iespējas mazināt savas saistības un atbrīvoties no kredītproduktiem. Tā kā cilvēki cenšas dzēst savas saistības, šobrīd ir liela produktu amortizācija. Paldies Dievam, ka cilvēkiem ir sapratne, ko nozīmē aizņemties apdomīgi. Tiesa, arī maksājumu kavētāju īpatsvars sāk pieaugt, jo daļa cilvēku tomēr nav laicīgi padomājuši un sajūt problēmas. Daļa klientu ņem aizņēmumus, lai segtu iepriekšējos aizņēmumus - šis savukārt ir nepārdomāts solis, jo faktiski cilvēki šādā veidā «iebrauc» vēl dziļāk parādos. Iespējams, klienti mēģina tikt vaļā no saistībām, kur naudas atgūšana ir agresīvāka. Neieteiktu izmantot mikrokredītu piedāvājumus, kuri ir viegli pieejami, un silti ieteiktu palasīt līguma noteikumus un kas notiek, kad aizņēmums netiek apmaksāts, parēķināt komisijas, kas bieži vien ir reizes 100 lielākas, nekā maksā nauda bankā. Mikrokredītu uzņēmumu izsniegtiem kredītiem ir milzīgs risks, kas tiek segts ar drastiskiem noteikumiem. Es ieteiktu klientiem neklusēt un mēģināt skatīties, ko var mainīt ikdienas tēriņos, kā iziet no situācijas. Mēs savukārt jau sākam veidot palīgmateriālu klientiem, kas ļaus vieglāk izveidot ģimenes budžetu, pārdomāt izdevumus.

Nekustamā īpašuma nozares buma beigas vērojamas arī iepriekš tik pieprasītajā Rīgas rajonā: ja 2006. gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, tad pagājušā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26, bet gada pēdējos sešos mēnešos – 24.

Kā rāda Baltic Screen pētījums par pagājušā gada otrā pusgada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgas rajonā, vispieprasītākie bijuši īpašumi Mārupē (8 no 33 īpašumiem), kam seko Olaine (6), Carnikava un Ķekava (pa 4), kā arī Ādaži (3 īpašumi).

Taču atšķirībā no situācijas vēl gadu iepriekš, no megadarījumu slēdzēju vidus faktiski pazuduši spekulanti jeb „īstermiņa investori” – nepazīstamas kompānijas ar mazpazīstamiem pašmāju vai ārvalstu īpašniekiem. Arī pircēji – privātpersonas faktiski izzuduši no lielo darījumu slēdzēju vidus.

Savukārt vietā nākuši jauni pircēji, lai gan to tērētās summas nav tik iespaidīgas kā pēdējos gados, - labi pazīstamas pašmāju kompānijas ar ārvalstu īpašniekiem (piemēram, Palink, Maxima Latvija, NP Salaspils biznesa parks, pamanāmi ir arī New Century Holdings uzņēmumi).

Vai jums kādreiz šķiet, ka nesaprotat savus bērnus, vai arī, ka jūsu vecāki ir no citas planētas? Varbūt nenākas viegli rast kopīgu valodu ar jaunākiem vai vecākiem kolēģiem? Šķiet tādā gadījumā jūs neesat vienīgais. Pētījums, ko šodien publicē Dienas Bizness, Latvijas paaudžu anatomija atklāj – atsevišķos jautājumos mūsu viedokļi un dzīves uzskati mēdz diametrāli atšķirties no to cilvēku domām, kas dzimuši vien desmit gadus pirms vai pēc mums.

Ja jūs izbrīna tas, kādēļ «vidējais latvietis» ir tik pretrunīgs un dažkārt pat mītisks tēls, reklāmas aģentūra DDB sadarbībā ar GfK veiktais pētījums izklīdina miglu ap šo mistēriju – kā arī atbild uz jautāju par to, kādēļ vecāki/bērni mūs nesaprot un kādēļ jūsu uzņēmumam ar rūpīgi izkopto, izskaitļoto un nopucēto komunikācijas stratēģiju tā īsti savu auditoriju neizdodas uzrunāt vai arī tā aiziet «neceļos».

Proti, ja Rietumu pasaulē šīs atšķirības pasaules uztverē un paradumos formulētas tādos jēdzienos kā X paaudze, Y paaudze u.c., tad Latvijai arī ir savas pavisam izteiktas un ļoti atšķirīgas paaudzes.

Valsts nenosakāmais politiskais kurss iestidzis klajā cinismā – valdība problēmas nevis risina, bet bezatbildīgi laiž tās pašplūsmā. Līdzīgi domā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte, viņa uzskata, ka valdība muļķo cilvēkus, stāstot par krīzi un algu iesaldēšanu.

No Ivara Godmaņa definētās situācijas izriet, ka gaidāms jauns darba meklētāju vilnis, kas velsies uz Rietumu pusi, taču arī tur sākušies grūti laiki. Latviešiem ir jāizšķiras, uz kā un kur balstīt savu nākotni, tomēr Raita Karnīte labākas dzīves meklētājus sauc par nodevējiem.

Mēs visu laiku runājam par Latvijas uzņēmīgā darbaspēka izbraukšanu uz Īriju, taču ekonomiskā krīze mūsu valstī draud piespiest izbraukt vēl vairāk cilvēku – vai no šīs situācijas ir izeja?