Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir neapmierināti ar pašreizējā aizsardzības ministra, ministru prezidenta biedra Arta Pabrika, ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska un zemkopības ministra Jāņa Dūklava darbu, liecina aģentūras TNS un telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes augustā veiktā pētījuma rezultāti.

Pašreizējā aizsardzības ministra A. Pabrika darbu Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši vidēji ar 4,1 punktu 10 punktu skalā. Gandrīz trešdaļa (28%) aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti neapmierināti ar A. Pabrika darbu (1 līdz 2 punkti 10 punktu skalā), savukārt 17% norādījuši, ka ir neapmierināti ar pašreizējā aizsardzības ministra darbu, novērtējot to ar 3 līdz 4 punktiem 10 baļļu skalā. Kā vidēju (5 līdz 6 punkti) to vērtē ceturtā daļa (24%) aptaujāto, 12% iedzīvotāju ir apmierināti un 3% - ļoti apmierināti ar A. Pabrika darbu.

Savukārt vidējais vērtējums pašreizējā ārlietu ministra Ģ. V. Kristovska darbam ir 3,2 punkti 10 punktu skalā. Ļoti neapmierināti ar ārlietu minsitra darbu ir 41% iedzīvotāju, savukārt 1% - ļoti apmierināti ar viņa darbu. 1% aptaujāto ir norādījuši, ka nezina šādu ministru.

Kā jau tas bija sagaidāms, pateicoties jaunas valdības izveidošanai, 2009.gada marta „DnB NORD Latvijas barometra” dati uzrāda nelielu pesimisma sarukumu.

Sabiedrības noskaņojuma uzlabojums gan ir ļoti neliels, taču, ņemot vērā jau pāris mēnešus vērojamos kritiski zemos rādītājus, manuprāt, mums būtu jābūt priecīgiem arī par šo – šķiet, vismaz tuvākā mēneša laikā valsts pārvaldes iestāžu logi no jauna dauzīti netiks. Ir pamats domāt, ka pozitīvās izmaiņasDnB NORD Latvijas barometrā ir jāvērtē tikai kā uzticības kredīts jaunajai valdībai, t.i., sabiedrība ir sajutusies nedaudz labāk tāpēc, ka tai ir parādījušās cerības, ka Valda Dombrovska valdība spēs apturēt krīzes padziļināšanos un panākt pozitīvu lūzumu. Diemžēl viss liecina, ka laiks šī kredīta attaisnošanai nebūs pārāk ilgs – jau tuvāko pāris mēnešu laikā Valdim Dombrovskim būs jāuzrāda rezultāti. Pretējā gadījumā nelielais uzticības kredīts izsīks unDnB NORD Latvijas barometra indikatori nokritīs janvāra līmenī vai pat zemāk.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Reitingi un popularitāte ir būtiski aspekti politikā, taču tie nevar kavēt valstij svarīgu lēmumu pieņemšanu, norāda premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), komentējot jaunākos DNB Latvijas barometra datus par sabiedrības vērtējumu valdības darbam.

Premjers atgādina, ka 2009.gadā, stājoties pie valdības vadītāja pienākumu pildīšanas, sabiedrības uzticība valdībai bija kritiski zema - zem 8%, informēja premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

«Panākot valsts finanšu situācijas stabilitāti un atjaunojot izaugsmi, pakāpeniski izdevies palielināt arī sabiedrības uzticību valdībai, taču šis darbs ir jāturpina, lai aizvien vairāk iedzīvotāju sajustu, ka krīzes sekas ir pārvarētas,» uzsver valdības vadītājs.

Viņš arī norāda, ka arī šīs valdības darba kārtībā ir bijuši nepopulāri, taču nepieciešami lēmumi.

Saskaņā ar DNB Latvijas barometra jaunākajiem datiem 76% iedzīvotāju aprīlī kritiski vērtēja valdības darbu. Ar valdības darbu aprīlī apmierināti bija 18% iedzīvotāju, 48% bija drīzāk neapmierināti, bet 28% - pilnībā neapmierināti, rāda barometra dati. 6% aptaujāto bija grūti formulēt viedokli par valdības darbu. Martā ar valdības darbu apmierināti bija 20%, bet neapmierināti - 73% pētījumā aptaujāto.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Uzņēmējus potenciālās nodokļu nemaksāšanas sekas un risks tikt pieķertiem īpaši nesatrauc, veicot pētījumu, secinājis Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs profesors Arnis Sauka.

Piemēram, paužot attieksmi par iespējamo sodu bardzību, vairāk nekā 60% aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka vienīgais, ar ko jārēķinās, tiekot pieķertiem nodokļu nemaksāšanā, var būt uzņēmuma peļņas rādītāju samazināšanās, kā rezultātā uzņēmums tik un tā varēs turpināt darbību.

22% gadījumu uzņēmēji uzskata, ka pieķeršana nodokļu nemaksāšanā var potenciāli radīt situāciju, kad ir jādomā par biznesa slēgšanu, bet tikai mazāk par 6% apzinās, ka, tiekot pieķertiem, būs bizness jāslēdz.

Saukas skatījumā, nosacīti labā ziņa uz šī fona ir, ka salīdzinoši lielākā Latvijas uzņēmēju daļa tomēr uzskata, ka šmaukšanās ar nodokļiem, ja pastāv tāda iespēja, nav attaisnojama.

Augustā Latvija atzīmē 20.gadadienu pēc Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas. Tomēr tikai 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem atzinuši, ka ir apmierināti ar Latvijā sasniegto pēdējo 20 gadu laikā.

1% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju noteikti ir apmierināti, savukārt 14% drīzāk ir apmierināti ar valstī sasniegto pēdējo 20 gadu laikā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Savukārt absolūti lielākā daļa Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir neapmierināti ar valstī sasniegto pēc neatkarības atjaunošanas – 34% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir drīzāk neapmierināti, tomēr 45% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir noteikti neapmierināti ar pēdējo divdesmit gadu laikā sasniegto Latvijā.

6% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Swedbank līzings un What car.lv kopīgi veidotā aptauja liecina, ka Latvijā izteikti dominē mazlietotu un lietotu auto tirgus. Aptuveni 80% potenciālo auto pircēju iegādātos šādus auto. PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

Aptaujājot 1443 respondentus, iegūtie rezultāti uzrāda, ka interese par auto iegādi tirgū joprojām ir. Izteikta tendence pircēju motivācijā un kritērijos - absolūts racionālu motīvu pārsvars pretstatā līdzšinējiem gadiem. Līdz ar to šīm jaunām pieprasījuma tendencēm pakāpeniski nepieciešams pielāgoties arī auto tirgum.

Kas Jūs šobrīd mudinātu iegādāties auto?

SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

DnB NORD Latvijas barometra 2009.gada septembra aptaujas dati nes sliktu ziņu: mēneša laikā visi astoņi sabiedriskās domas radītāji ir pasliktinājušies, kā rezultātā kopējais sabiedrības noskaņojums ir ļoti tuvs šī gada janvāra – februāra līmenim. Turklāt pēdējā mēneša laikā notikušais kritums ir būtisks – kopējais sabiedrības noskaņojuma indekss ir samazinājies par četriem punktiem.

DnB NORD Latvijas barometra dati liecina, ka pavasarī gūtās cerības lēnām un Jāatceras, ka 13.janvāra notikumi nesākās tukšā vietā - aptaujas liecināja, ka tobrīd bija sasniegts noteikts neapmierinātības un spriedzes līmenis, kurš pēc Ivara Godmaņa valdības demisijas un Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas mazinājās. Mazinājās tāpēc, ka sabiedrībā parādījās cerības uz labām pārmaiņām. Taču septembra pamazām ir noplakušas, kā rezultātā patlaban mēs esam vairs tikai pussoļa attālumā no janvāra - februāra neapmierinātības līmeņa.

Konkrētie skaitļiDnB NORD Latvijas barometrā ir šādi: to iedzīvotāju īpatsvars, kuri domā, ka situācija Latvijā kopumā attīstās pareizā virzienā, ir samazinājies no 7% augustā līdz 5% septembrī. Ja augustā Latvijas pašreizējo ekonomikas stāvokli kā sliktu vērtēja 91%, tad septembrī tādu jau ir 93%. Ja augustā 63% bija pārliecināti, ka ekonomiskā situācija patlaban pasliktinās, tad septembrī tā domāja jau 67%. Likumsakarīgi, ka ir samazinājies optimisms, vērtējot ekonomikas stāvokli pēc 12 mēnešiem, - ja augustā 13% domāja, ka tas būs uzlabojies, tad septembrī tā prognozē vairs tikai 10% iedzīvotāju.

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Atbalsts vēja enerģijas ražotņu celšanai Latvijā pērn pieaudzis līdz 81,9% pretēji 77,2% gadu iepriekš, bet jaunu enerģijas ražotņu vidū kopumā visaugstāko atbalstu Latvijas iedzīvotāji pauž saules enerģijas attīstībai – to atbalstītu 84,8% iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2018. gadā (85,2%), liecina socioloģisko pētījumu centra SKDS aptauja.

Vēja enerģijas asociācijas uzdevumā veiktais SKDS pētījums kopumā parāda, ka Latvijā pieaug atbalsts pakāpeniskai pārejai uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu – 2019. gada nogalē šādu parēju atbalstīja 77,1% pretēji 74,3% gadu iepriekš.

"SKDS pētījums skaidri iezīmē, ka arvien lielāku pāreju uz atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanu visvairāk atbalsta jauni cilvēki. Piemēram, vecumā līdz 24 gadiem to atbalsta 85% iedzīvotāju, bet vecuma grupā līdz 34 gadiem šādu atbalstu pauž pat vēl vairāk cilvēku – 87%. Interesanti, ka iedzīvotāju atbalstam nav būtisku atšķirību pilsētu vai reģionu griezumā – tas ir gandrīz līdzīgi augsts neatkarīgi no dzīvesvietas. Mūsuprāt, šie dati pārliecinoši parāda, ka Latvijā ir un būs pieprasījums pēc Latvijas elektroenerģijas nozares transformācijas arvien ilgtspējīgākas ražošanas virzienā," saka Andris Vanags, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis.

Pandēmijas ietekmē visvairāk, jeb 64% Latvijas iedzīvotāju sagaida tehnoloģiju lomas pieaugumu ikdienas dzīvē, taču 60% iedzīvotāju bažījas arī par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos, liecina EY (iepriekš Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 16 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju, Lietuvu un Igauniju.

EY Connected Citizens ir liela mēroga pētījums par arvien ciešāk digitāli savienotas sabiedrības vērtībām, bažām un uzskatiem, kā arī tehnoloģiju lomu dzīves kvalitātes un ekonomikas izaugsmes attīstībā, tostarp COVID-19 kontekstā.

Igaunijā šie rādītāji ir samērā līdzīgi – tehnoloģiju lomas pieaugums arī tiek atzīts par galveno pandēmijas efektu – to sagaida 62% igauņu, tomēr par ienākumu nevienlīdzības pieaugumu bažījas nedaudz mazāk kā Latvijā – to norāda 51% igauņu. Lietuvā, savukārt, par galveno pandēmijas efektu tiek sagaidīta ekonomikas izaugsme (tā domā 57% iedzīvotāju), bet tehnoloģiju lomas pieaugumu sagaida vien 37% lietuviešu, kamēr par ienākumu nevienlīdzības saasināšanos satraucas 41% Lietuvas iedzīvotāju.

Iedzīvotāji nedaudz pozitīvāk sākuši vērtēt valsts vispārējo ekonomisko situāciju, tomēr turpina pasliktināties viņu vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli, liecina DnB NORD bankas kārtējā socioloģiskā pētījuma Latvijas barometrs dati. Nedaudz samazinājies ar valdības darbu neapmierināto iedzīvotāju īpatsvars, tomēr vēl aizvien – pilnībā apmierināti ar valdības paveikto ir tikai 1% Latvijas iedzīvotāju.

Lai arī iepriekšējos mēnešos iedzīvotāji saskaņā ar DnB NORD Latvijas barometra rādījumiem kļuva nedaudz optimistiskāki, izsakot prognozes par savu nākotni, jaunākie dati liecina, ka pašreizējo situāciju vērtējam labāk nekā iepriekšējā mēnesī, bet periodu pēc gada prognozējam kritiskāk.

Jautāti, kurā virzienā pašreiz attīstās situācija Latvijā, 75% aptaujāto atbildēja – nepareizā, kas ir par pieciem procentu punktiem mazāk nekā iepriekš. Lai arī izmaiņas ir ievērojamas, tas noticis galvenokārt uz neizlēmīgo iedzīvotāju rēķina, jo no 11% līdz 14% palielinājies to cilvēku skaits, kuri nespēja sniegt atbildi uz šo jautājumu. Tikai 11% respondentu domāja, ka situācija Latvijā attīstās pareizā virzienā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Vairākums – 68% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir neapmierināti ar pašreizējās – 10. Saeimas darbu, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia un telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes jūlijā veiktais pētījums.

Lielākā daļa jeb 38% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti neapmierināti ar 10. Saeimas darbu un savu apmierinātību ar Saeimas darbu ir 10 punktu skalā ir novērtējuši ar 1-2 punktiem. Gandrīz trešdaļa – 30% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pašreizējās Saeimas darbu ir novērtējuši ar 3-4 punktiem pētījumu aģentūras piedāvātajā 10 punktu Saeimas vērtējuma skalā.

Piektā daļa jeb 20% aptaujāto savu apmierinātību ar 10. Saeimas darbu vērtē kā viduvēju (5-6 punkti 10 punktu skalā). 5% iedzīvotāju norādījuši, ka ar Saeimas darbu ir apmierināti (7-8 punkti 10 punktu skalā), savukārt 1% aptaujāto ar Saeimas darbu ir ļoti apmierināti un piešķīruši 9-10 punktus.

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Teju puse (47 %) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir apmierināti ar izglītības kvalitāti skolās, 2 % iedzīvotāju ir pilnībā apmierināti, bet 45 % iedzīvotāju ir drīzāk apmierināti.

Savukārt gandrīz puse (45 %) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav apmierināti ar izglītības kvalitāti skolās, 35 % ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir drīzāk neapmierināti, bet desmitā daļa (10 %) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju ir pilnībā neapmierināti ar skolu izglītības kvalitāti, liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT , raidījumu 900 sekundes, 2011. gada augusta beigās veiktais pētījums.

6 % Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem nav konkrēta viedokļa jautājumā par izglītības kvalitāti skolās.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Turpmāk iedzīvotāji varēs vairāk ietekmēt vietējo pašvaldību darbu, izmantojot iespēju ierosināt pašvaldību referendumu, pavēstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

Iespēja iedzīvotājiem vairāk ietekmēt pašvaldības darbu parādījusies līdz ar VARAM sagatavotā likumprojekta «Vietējo pašvaldību referendumu likums» izsludināšanu. Likuprojekts paredz arī piešķirt pašvaldības iedzīvotājiem tiesības atlaist pašvaldības domi.

«Iedzīvotājiem ir jādod plašākas iespējas ietekmēt pašvaldības un rosināt novada vai pilsētas domes atlaišanu, ja lielākā daļa vēlētāju ir neapmierināti ar tās darbu. Arī pašvaldību deputāti ir tautas vēlēti un viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu darbu sabiedrības priekšā,» norādījis VARAM ministrs Raimonds Vējonis.

Pašvaldību nodrošināto pakalpojumu saņemšana iedzīvotājiem ir regulārākā saskarsmes iespēja ar pašvaldības darbu, tāpēc Valsts kontrole ir veikusi divas apjomīgas revīzijas 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai, informē VK.

Likumā ir noteikts, kādi pakalpojumi pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, piemēram, būvniecības uzraudzība, dzīvesvietas deklarēšana, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšana, kā arī vairāki nozīmīgi maksas pakalpojumi: ēdināšana skolās bērniem, komunālie, sociālās aprūpes un citi pakalpojumi. Taču ir arī maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, lai gan likumā tas nav prasīts, piemēram, teju visās pašvaldībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestāžu darbiniekiem un neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī pašvaldības nereti veic kravu pārvadājumus un sniedz viesnīcu pakalpojumus.

Kopš 2004. gada 1. maija būs pagājuši 20 gadi, kopš esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laika posmā Latvijā investēti aptuveni 18 miljardi eiro ES fondu naudas, no kuriem 10,5 ir Kohēzijas fonda līdzekļi. Iznāk, ka Latvija šo naudu izmantojusi ar precīzi divas reizes mazāku rezultativitāti nekā Lietuva un Igaunija.

Tāds blakussecinājums ir no Latvijas Universitātes docenta, ģeogrāfijas zinātņu doktora Jura Paidera pētījuma Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju, kas publicēts Dienas Biznesa šāgada 2. aprīļa numurā.

Plaisa – divtik liela

J. Paiders par sava pētījuma pamatu ņem valstu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju, datus par iedzīvotāju skaita izmaiņām valstīs, kā arī šo lielumu dalījumu pa valstu administratīvajām vienībām. Tiek konstatēts fakts, ka Latvija reģionālās nevienlīdzības ziņā patlaban pārspēj kaimiņvalstis gandrīz divas reizes. Proti, 2022. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Igaunijas attīstītākajā daļā – Tallinā – un vismazāk attīstītākajā apriņķī – Pelvā – atšķiras 2,7 reizes. Lietuvā ir līdzīga situācija – 2022. gadā atšķirība starp Viļņas un Tauraģes apriņķa vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju arī bija 2,7 reizes. Savukārt Latvijā atšķirība starp Mārupes novada un Augšdaugavas novada IKP uz vienu iedzīvotāju bija 5,4 reizes liela. Kohēzijas fonda investīcijas ir paredzētas reģionālās nevienlīdzības mazināšanai gan Eiropas, gan arī nacionālā līmenī.

Ir jauns mēnesis, un atkal jau DnB Nord Latvijas barometrs uzrāda jaunus sabiedrības noskaņojuma rekordus. Diemžēl tie tāpat kā iepriekš ir antirekordi. Turklāt situācijas pasliktināšanās atsevišķos rādītājos pēdējo mēnešu laikā ir raksturojama kā lavīnveidīga.

2009.gada janvāraDnB NORD Latvijas barometra aptaujas dati - jau 87% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka situācija Latvijā kopumā attīstās nepareizā virzienā (decembrī tādi bijatikai 80%), 93% iedzīvotāju Latvijas ekonomikas stāvokli vērtē kā sliktu (ja decembrī to kā ļoti sliktu vērtēja 45%, tad janvārī tādi bija jau 64% iedzīvotāji), bet 54% ir pārliecināti, ka pēc 12 mēnešiem valsts ekonomikas stāvoklis būs vēl sliktāks par pašreizējo. Vienlaikus vairs tikai 8% iedzīvotāju cer, ka ekonomiskā situācija pēc gada varētu uzlaboties.