Foto: freepik.com/Freepik

Mēdz teikt, ka tieši virtuve ir mājokļa sirds – tajā top gardas maltītes un ģimenes locekļi satiekas, lai apspriestu dienas gaitas. Lai gatavošanas process būtu patīkamāks un arī uzkopšanas darbi veiktos ātri un ērti, svarīgi izvēlēties funkcionālu un savām ikdienas vajadzībām atbilstošu virtuves sadzīves tehniku.

Ja arī tu vēlies papildināt savu virtuvi ar jaunu, mūsdienīgu un funkcionālu sadzīves tehniku, turpini lasīt un uzzini, kādas virtuves ierīces 2024. gadā ir saņēmušas augstu novērtējumu gan no ražotāju un tirgotāju, gan pašu lietotāju puses!

No produktu uzglabāšanas līdz maltīšu pagatavošanai

Kas ir gardas maltītes pamatā? Protams, tie ir veselīgi, svaigi un aromātiski produkti. Energoefektīvs un ietilpīgs ledusskapis ir neaizstājama ierīce katrā virtuvē. Taču ar inovatīvām uzglabāšanas tehnoloģijām aprīkoti modeļi nodrošina vēl optimālākus produktu uzglabāšanas apstākļus – temperatūru un mitruma līmeni, tā palīdzot ilgāk uzturēt produktu sākotnējo garšu, aromātu un tekstūru.

PrivatBank savu stratēģiju pielāgos jaunā investora iecerēm

Pēdējo gadu laikā AS PrivatBank mainījusi darbības stratēģiju, atsakoties no lielākās daļas nerezidentu klientu, un turpmāk iecerējusi orientēties uz vietējiem klientiem. Patlaban banka atrodas akcionāru maiņas priekšā, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kukičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Vai vispār ir iespējams mainīt fokusu no nerezidentu biznesa uz vietējiem klientiem? Šis tirgus tomēr ir ļoti mazs un piesātināts, banku ir daudz.

To izdarīt ir grūti, bet tajā pašā laikā nav. Kā piemēru ņemsim līzingu – mēs esam secinājuši, ka šis ir nišas bizness, kam ir potenciāls, un mēs varam strādāt šajā segmentā, jo mums ir zinoši speciālisti šajā jomā. Tas atspoguļojas arī pērnā gada rezultātos.

Auglības klīnika Mama Rīga saņēmusi Latvijā pirmo Valsts Zāļu aģentūras atļauju sievietes dzimumšūnu - olšūnu nobriedināšanai ārpus sievietes ķermeņa. Tā ir jauna, Latvijā līdz šim vēl nebijusi iespēja sievietēm ar vairogdziedzera, onkoloģiskajām un citām saslimšanām droši iegūt pašām savas apaugļošanai piemērotas olšūnas laboratorijas apstākļos, norādīts klīnikas paziņojumā.

«Gada sākumā, izveidojot Baltijā pirmo olnīcu audu kriobanku, mēs solījām pie sasniegtā neapstāties. Tāpēc olšūnu ārpusķermeņa nobriedināšanas atļauja ir likumsakarīgs solis mūsu solīto jauno – pasaulē zināmo un pieejamo, bet Latvijā līdz šim nepieejamo - neauglības ārstēšanas tehnoloģiju ieviešanā Latvijā,» stāsta auglības klīnikas Mama Rīga valdes loceklis Imants Smirnovs.

Katra sieviete piedzimst ar savu individuālo dzimumšūnu – olšūnu skaitu, kas dzīves laikā nevairojas un neatjaunojas.

Nenobriedušas jeb negatavas olšūnas, atbilstoši cilvēka fizioloģijai, visā sievietes dzīves laikā «dzīvo» savā «mājiņā» – sievietes olnīcās jeb olnīcu audos. Olšūnu nobriešanu un «iznākšanu no mājiņas», kas nepieciešama apaugļošanās procesam, regulē sievietes hormonālā sistēma, kuras redzamā izpausme ir sievietes menstruālais cikls. Tāpēc auglības periods jeb fertīlais vecums katrai sievietei ir ļoti individuāls un cieši saistīts ar sievietes vispārējo veselības stāvokli, dzīvesveidu, tostarp stresu, ēdienkarti utt.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Ministru kabineta sēdē tiek izskatīts jautājums par darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apjomu. LDDK eksperti norāda, ka ziņojumā ir sniegta nepareiza direktīvas interpretācija, kā rezultātā atbildība par finansēšanu ir uzvelta uzņēmējiem.Tātad pēc direktīvas, darba devēji piedalās finansēšanā, nevis pilnībā to nodrošina, kā tas notiek tagad. Vēl jo vairāk, darba devēji piedalās finansēšanā tikai tādā gadījumā, ja valsts iestādes pilnīgi to nenodrošina. Latvijas situācijā, kad darba devēji, maksājot nodokļus un nodevas, katru gadu nodrošina lielākus ieņēmumus valsts budžetā nekā plānots, bet darbinieku prasījumi gadā nepārsniedz pusotru miljonu latu, valsts var samazināt administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm, nodrošinot garantiju institūcijas jeb Maksātnespējas administrācijas finansēšanu tās funkciju pildīšanai.Tas, ka divu gadu laikā garantiju fondā ir uzkrāti ap 4 miljoniem latu, kurus var uzskatīt par „iesaldētiem”, kaut gan tie varētu tikt izmantoti uzņēmumu attīstībā, tikai liecina par nodevas zemo efektivitāti. Bet gadījumi, kad uzņēmumi kļūst par administratoru ķīlniekiem, norāda uz maksātnespējas sistēmas būtiskajiem trūkumiem. E.Egle, LDDK ģenerāldirektore norāda, ka uzņēmēji nodevas administrēšanai un maksāšanai patērē krietni vairāk, nekā ir vajadzīgs:„Ļoti žēl, ka valsts institūcijas, vērtējot kādas procedūras ietekmi uz uzņēmējdarbību, rēķina tikai naudas plūsmu, turpretī visām administratīvajām procedūrām tiek tērēts laiks, kas uzņēmumiem arī nozīmē naudu.” Runājot par šo nodevu, ir iespējams arī izrēķināt cik šis laiks kopumā izmaksā uzņēmējiem. Tā, 2004.gadā nodevā tika iekasēti 3 130 707 lati, kas, dalot ar 35 santīmiem, dod maksājumu skaitu par cilvēkiem gadā – ap 9 miljoniem. Pieņemot, ka vienas transakcijas sagatavošana un veikšana grāmatvedim prasa vismaz divas minūtes un pie vidējās grāmatveža algas 300 Ls, rezultātā var konstatēt, ka papildus nodevai, kuras apmērs 2004.gadā sastādīja 3 130 707 latu, uzņēmēji ir iztērējuši vismaz 0,5 miljonu latu nodevas administrēšanai. Ja paskatās uz kopējo ainu – iznāk, ka, lai izmaksātu darbinieku prasījumus 1,3 miljonu latu apmērā, nepieciešams, lai uzņēmēji iztērētu 3,6 miljonus latu (efektivitāte – 35%). Pieskaitot vēl administratīvās izmaksas, kas ir citām iestādēm (MNA, TM, VID) – ap 1 miljonu latu, tad efektivitāte samazinās jau zem 30%, kas nevar būt optimālākais problēmas risinājums. Tāpēc LDDK uzskata, ka nepieciešams izstrādāt efektīvāku sistēmu, jo nodevas mērķis ir nodrošināt, lai maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieki varētu saņemt tiem pienākošo atlīdzību. Taču nav taisnīgi, ka pilnīgi visu sistēmu uztur darba devēji, proti, uztur gan garantiju fondu ar lielo pārpalikumu, gan arī veselu birokrātisko aparātu – sedz MNA, TM, VID izdevumus. Valsts institūciju funkciju pildīšanai uzņēmēji jau tā maksā citus nodokļus, kas katru gadu nodrošina lielākus, nekā prognozēts ieņēmumus valsts budžetā. LDDK iesaka divus risinājuma variantus: 1.variants: valdība atceļ nodevu, tādējādi novēršot vienu no administratīvajam barjerām un ieekonomējot uzņēmējiem vismaz 4,3 miljonus gadā. Pie šī risinājuma varianta valdībai būtu jāuzņemas apmaksāt darbinieku prasījumus un segt valsts iestāžu izdevumus, bet tā būtu efektīvāka sistēma salīdzinājumā ar esošo, jo neapšaubāmi ir daudzas iespējas optimizēt esošos administrēšanas izdevumus (MNA, TM, VID). Šādā gadījumā garantiju fondā uzkrātos līdzekļus varētu izmantot jau sākot ar nākamo gadu (tā kā fondā ir uzkrāti ap 4 miljoniem, to pietiks visu izdevumu segšanai vienam gadam). Un jau sākot ar 2007.gadu, optimizējot esošo sistēmu, valsts nodrošina visas sistēmas darbību (kā alternatīva ir iespējams, ka garantiju fondā uzkrātie līdzekļi tiek sadalīti izlietošanai pa gadiem, piemēram, garantiju fonda līdzekļi tiek izmantoti tikai darbinieku prasījumu apmierināšanai, bet administratīvā aparāta uzturēšanai katru gadu tiek piešķirti budžeta līdzekļi). 2.variants: nodevas samazināšanu līdz 15 santīmiem un tās novirzīšanu pilnā apmērā garantiju fondā,

Šodien, 10. maijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Ministru kabineta noteikumu projekti par sešu jaunu novadu - Talsu rajona Talsu novada, Balvu rajona Viļakas novada, Alūksnes rajona Apes novada, Alūksnes rajona Alūksnes novada, Valmieras rajona Burtnieku novada un Jelgavas rajona Jelgavas novada - izveidi, Db.lv informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Izsludināti arī grozījumi Ministru kabineta rīkojumā Nr. 478 Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu. Grozījumi nepieciešami tādēļ, ka pašvaldības ir pieņēmušas lēmumus veidot lielākus novadus nekā to paredzēja projekts.

Talsu novadu veidos no Talsu rajona Talsu pilsētas, Laidzes pagasta, Valdemārpils pilsētas ar lauku teritoriju, Stendes pilsētas, Sabiles novada, Balgales pagasta, Kolkas pagasta, Rojas pagasta, Īves pagasta, Lubes pagasta, Vandzenes pagasta, Ķuļciema pagasta, Laucienes pagasta, Valdgales pagasta, Strazdes pagasta, un Virbu pagasta administratīvajām teritorijām. Šajā novadā būs 36 618 iedzīvotāji un novada teritorijas platība būs 1616,5 km2.

KAFO vienmēr ir bijis sinonīms izcilībai, kad runa ir par kafiju, kafijas tehniku un servisu. No plaša kafijas automātu un brūvrīku klāsta līdz daudzveidīgai augstākās kvalitātes kafijai - KAFO ir labākā izvēle tiem, kuri vēlas baudīt lielisku kafiju gan mājās, gan darba vietā.

Ar pamatīgu un ilggadēju pieredzi kafijas iekārtu un augstas kvalitātes kafijas pārdošanā, KAFO nekautrējas sevi saukt par profesionāļiem arī kafijas pakalpojumu sniegšanā birojiem. Labi aprīkots kafijas stūrītis birojā ir darba produktivitātes veicinātājs, tāpēc, saņemot spēcīgu uzticību no klientu puses biroju segmentā, ir viegli darīt visu, lai pārsniegtu gaidīto.

Neatkarīgi no tā, vai esat neliels uzņēmums vai liela korporācija, KAFO speciālisti pielāgos kafijas automātu nomas piedāvājumu tieši tā, lai tas atbilstu klienta vēlmēm, sākot no kafijas automāta un kafijas izvēles, līdz uzstādīšanai un regulārai kvalitātes kontrolei. Turklāt, kafijas automāta nomai ir vairākas priekšrocības:

Energoresursu sadārdzinājuma dēļ Latvijā trīs mobilo sakaru nodrošinātāji cēluši cenas, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija.

Telekomunikāciju nodrošinātāju "Bite" un "Latvijas Mobilais telefons" ("LMT") jaunās - paaugstinātās - cenas stājušās spēkā jau 1.novembrī, savukārt "Tele2" cenas cels, sākot ar šodienu, 1.decembri.

Pakalpojuma cenas visi operatori palielinās visiem tarifu plāniem. "Bite" pacels visu tarifu cenas par 1,75 eiro, "Tele2" kāpumu pielāgos tarifa veidam, sadārdzinājums būs no viena līdz diviem eiro, bet LMT norādīja, ka vidējais cenas kāpums privātpersonām būs divi eiro.

Uzņēmumos noliedza, ka būtu notikusi savstarpēja vienošanās.

Konkurences padomē (KP) iepriekš norādīja, ka cenu celšana, visticamāk, nav bijusi savstarpēji saskaņota, bet skaidrs, ka uzņēmēji vēro konkurentu lēmumus.

"Asus ZenBook Pro Duo" sniedz iespēju vienlaikus darīt vairāk, kaut katrā ekrānā skatīties citu filmu.

Klēpjdatoru nozares attīstībā var vilkt zināmas paralēles ar viedtelefoniem. Pēc agrīniem eksperimentiem agrāk vai vēlāk lielākie ražotāji nonāca pie līdzīgiem modeļiem un turpināja tos atražot, iekļaujot pa nelielam uzlabojumam. No lietotāja skatupunkta tas nemaz nav slikti, jo, nomainot ierīci, produktīvu darbu var turpināt bez īpašas pierašanas. Tomēr kādu īstu inovāciju ik pa laikam prasās gan. Ar aizraujošiem jaunumiem pērnā gada nogalē pie patērētājiem devās "Asus", prezentējot ļoti neparastu klēpjdatoru ar veseliem diviem ekrāniem – "ZenBook Pro Duo".

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

Klēpjdatoru ražotāji jau agrāk pamanījušies iestrādāt nelielus ekrānus pamatnes daļā. "Apple MacBook" ir "Touch Bar" skārienekrāna josla, tas pats "Asus" pirms pāris gadiem displeju iestrādāja skārienpaliktnī. Taču "ZenBook Pro Duo" ir pirmais, kurā sekundārais OLED ekrāns ir gandrīz tikpat liels kā tastatūra un to var pārtaisīt par primārā ekrāna «pagarinājumu». Proti, dokumentu var atvērt pa abiem ekrāniem – 15 collu galveno un 14 collu palīgdispleju – un skatīt krietni lielākā izmērā. Protams, ar pārrāvumu ekrānu savienojuma vietā.

Astoņas kompānijas ir izteikušas vēlmi piedalīties Lietuvas enerģētikas koncerna Lietuvos energija projektos, lai modernizētu Viļņas un Kauņas apkures nozares, bet Latvijas valstij piederošais energoapgādes uzņēmums Latvenergo nav iesniedzis saistošo piedāvājumu, lai arī iepriekš bija izrādījis interesi.

5.decembrī saistošos piedāvājumus izteica E energija, Geco investicijos kopā ar Vācijas Danpower, Kauno termofikacijos elektrine, Somijas Fortum Heat Lietuva, Reenergy, kā arī vietējie apkures pakalpojumu sniedzēji Vilniaus energija, Kauno energija, un Vilniaus silumos tinklai, kompānijas pavēstīja aģentūrai BNS.

Lietuvos energija vēl nav atklājusi kompānijas, kas izteikušas saistošo piedāvājumu. 18 kompānijas no astoņām valstīm ir izteikušas nesaistošos piedāvājumus.

Konkursa uzvarētājus ir paredzēts nosaukt decembra beigās.

Latvenergo atklāja aģentūrai BNS, ka ir izlēmusi neizteikt saistošo piedāvājumu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) atkārtoti izsludinātā būvniecības iepirkuma rezultātā noslēgusi prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" A. Briāna ielā 13, Rīgā, izveides līgumu ar pilnsabiedrību "P un S Būvniecība" par pamatdarbu īstenošanu 8,112 miljonu eiro (ar PVN) apmērā, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Noslēgtā līguma ietvaros prototipēšanas darbnīcā "Riga Makerspace" A. Briāna ielā 13, Rīgā, pilnsabiedrība "P un S Būvniecība" īstenos revitalizācijas un energoefektivitātes darbus – bēniņu stāva, pagraba grīdas, ēkas cokola daļas, jumta un terases pamatnes segmenta siltināšanu, durvju un logu nomaiņu, kā arī jaunas ēkas būvniecību 1 296,2 m2 apjomā, tajā skaitā esošo inženierkomunikāciju pārbūvi un jaunu inženierkomunikāciju ierīkošanu. Noslēgtā līguma summa ir 8,112 miljoni eiro (ar PVN), projektu plānots īstenot līdz 2023. gada nogalei.

"Vienlaikus ar nepieciešamā papildu finansējuma piesaisti ikvienam no 23 būvniecības stadijā esošajiem valsts nozīmes projektiem uzsākam būvniecību arī citos iepriekš plānotajos projektos gan valsts drošības, gan kultūras un vides labiekārtošanas jomās. Gada sākumā piedzīvotais neparedzētais straujais būvniecības izejmateriālu cenu kāpums ietekmē arī jaunos projektus, kuru sadārdzinājuma segšanas risinājumus izskatām vienoti ar jau šobrīd būvniecības stadijā esošajiem projektiem, " norāda J.Gavrilova.

Lai gan vidēji mēnesī vairāk nekā viens miljons Latvijas iedzīvotāju interneta pārlūkošanai izmanto mobilos telefonus, vairāk nekā puse (54%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji atzīst, ka viņu uzņēmumu mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm.

To atklāj mobilo sakaru operatora "Tele2" pētījums.

Kā galvenie iemesli, kādēļ mājas lapa nav pielāgota mobilajām ierīcēm, tiek minēti argumenti, ka klienti jau labi tiek galā ar esošo mājas lapas versiju, nav bijis laika to izdarīt un tas ir dārgi.

MVU aptaujā arī noskaidrots, ka gandrīz visi uzņēmēji (90%), kuriem uzņēmuma mājas lapas dizains ir pielāgots mobilajām ierīcēm, par lielāko ieguvumu uzskata nepārtrauktu pieejamību, 22% no viņiem atzīst, ka tas ir veids, kā iegūt vairāk klientu, 19% kā ieguvumu uzsver atzinību no klientu puses, savukārt 12% uzņēmēju norādījuši, kas tas rada viņiem lielākus ienākumus.

"Dati liecina, ka deviņi no desmit mūsu pamata tarifu plānu lietotājiem izmanto internetu savā telefonā. Tas ir kļuvis neaizvietojams palīgs dažādu ikdienas jautājumu risināšanā – arī preču un pakalpojumu iegādē, līdz ar to uzņēmējiem ir būtiski sekot līdzi šīm tehnoloģiju un iedzīvotāju paradumu attīstības tendencēm. Piemēram, šogad jūlijā cilvēki daudz biežāk interneta pārlūkošanai izmantoja telefonu, nevis datoru. Arī mēs esam par to pārliecinājušies, piemēram, "Tele2" mobilās lietotnes lietotāju skaits pēdējā pusgada laikā pieaudzis par 500%, jo klientiem ir ātrāk un vienkāršāk dažādus jautājumus atrisināt ar viedtelefona palīdzību. Turklāt tas ir milzīgs ieguvums arī uzņēmumam – tā ir iespēja uzlabot klientu servisu, kas asas konkurences apstākļos ir ļoti būtisks faktors," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Starptautiskais valūtas fonds šonedēļ sabalansēs savas prognozes par globālo ekonomisko izaugsmi, atzīstot, ka lejupslīde pasliktinās gan bagātajās, gan nabadzīgajās ekonomikās, ziņo ft.com.

Dominiks Strauss-Kāns, SVF izpilddirektors, pagājušo nedēļ teica, ka fonds zīmīgi pielāgos savas lejupslīdes projekcijas labākajām no sliktajām ziņām par izaugsmi un atkārtotām problēmām finanšu tirgū.

Reuters svētdien citēja Axel Bertuch-Samuels, IMF kapitāla tirgus nodaļas direktora vietnieku, sakot, ka globālās izaugsmes prognozes 2009. gadam varētu tikt apgrieztas par 1-1.5% no pašreizējiem 2.2%, bet fonds noliedz šīs prognozes.

Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Šādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Silīcija ielejas iesācējuzņēmums EmoPulse uzsācis līdzekļu vākšanu mobilās ierīces, kas sevī apvieno viedtālruni, virtuālo asistentu, rokaspulksteni un aproci, izgatavošanai.

Ierīce nodēvēta par The Smile un aprīkota ar Linux operētājsistēmu. Izstrādātāji norāda, ka tas būs pasaulē pirmais viedtālrunis, kuru varēs izmantot kā rokas aproci, kas seko līdzi lietotāja veselības stāvoklim, garastāvoklim un ēšanas paradumiem.

Noderīgs The Smile var kļūt arī gulēšanas laikā. Ierīce automātiski pielāgos sava ekrāna apgaismojumu diennakts stundām, sekos līdzi lietotāja miega cikliem, kā arī pāradresēs ienākošos zvanus uz balss pastkastīti vai arī zvanītāju lūgs pārzvanīt vēlāk.

Ierīces ražotāji norāda, ka The Smile ir aprīkota ar speciāliem sensoriem, kurus izmantojot tās mākslīgais intelekts spēj strauji mācīties un pielāgoties lietotāja gaumei.

Lietuvā mobilo sakaru operatora Omintel mobilā interneta lietotāju skaits audzis par 182 % šī gada pirmajos sešos mēnešos un sasniedzis 545 000. To paziņoja Omnitel mātes uzņēmuma TeliaSonera viceprezidents Kenets Kārlbergs (Kenneth Karlberg). K. Kārlbergs arī teica, ka drīzumā daudzās valstīs jauna veida mobilie telefoni, kas arī spēj pieslēgties bezvadu mājas interneta tīkliem, aizstās fiksētos mājas telefonus. «Ar šiem telefoniem no mājas varēs veikt ļoti lētas balss sarunas caur bezvadu internetu, bet izejot uz ielas, saruna automātiski pārslēgsies uz mobilo sakaru tīklu,» K. Kārlbergs sacīja. Pagaidām šādu pakalpojumu TeliaSonera koncerns piedāvā tikai Dānijā, bet to, iespējams, nākotnē pielāgos citiem tirgiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, lai ekonomētu līdzekļus, plāno atlaist vairāk nekā 200 darbinieku, teikts airBaltic prezidenta un izpilddirektora Bertolta Flika paziņojumā medijiem.

Fliks sacīja, ka augošās izmaksas, kā arī augstās degvielas cenas liek kompānijai veikt turpmākus uzlabojumus efektivitātes palielināšanā.

«Mēs to esam iecerējuši paveikt, modernizējot airBaltic floti, – atteikties no desmit Fokker 50 tipa lidmašīnām agrāk, nekā bijām plānojuši iepriekš. Aizvadītajos 12 gados Fokker 50 lidmašīnas godam ir kalpojušas airBaltic pasažieru pārvadāšanai. Tie ir bijuši mūsu galvenie darba zirgi reģionālajiem lidojumiem, kas tranzīta pasažierus nogādā ziemeļu tranzītmezglā Rīgā turpmākajiem lidojumiem uz tādiem galamērķiem kā Parīze, Londona, Telaviva vai Kijeva. Fokker 50 ir lieliska lidmašīna. Tomēr pieaugošās degvielas cenas un uzturēšanas izmaksas lidmašīnām, kuras vairs neražo, liek mums rīkoties. Pērn mēs jau iepazīstinājām ar modernajām Bombardier Q400 jaunās paaudzes lidmašīnām, kas ir daļa no airBaltic flotes modernizācijas plāna. Mēs skaidri redzam šo lidmašīnu pozitīvo ietekmi uz aviokompānijas efektivitāti un operatīvajām izmaksām, kas ļauj mums turpināt piedāvāt pievilcīgas biļešu cenas,» klāstīja Fliks.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Lidsabiedrību savienība Star Alliance kopā ar biedru lidsabiedrībām Lufthansa un United Airlines attīstīs jaunu IT sistēmu paaudzi lidsabiedrību pasažieru apkalpošanas nozarē. Iesaistītie dalībnieki kopā ir devuši uzdevumu IT apgādātājam Amadeus, kas specializējas ceļojumu tehnoloģijās, izstrādāt aliansei kopīgu IT platformu (Common IT-Platform). Tās ietvaros Lufthansa un United Airlines aizvietos šobrīd esošo veco IT sistēmu sastāvdaļas. Tiek plānots to izplatīt arī starp citām biedru lidsabiedrībām. Star Alliance vadītājs J.Albrehts atzīst, ka ar Star Alliance kopīgo IT platformu tiks īstenoti ilgtermiņa stratēģiskie mērķi. Galvenais mērķis ir uzlabot klientu apkalpošanu, ievērojami samazināt IT izmaksas, kā arī daudz ātrāk ieviest tirgū jaunus produktus. Hosē Antonio Tazons (José Antonio Tazón), Amadeus prezidents un vadītājs: “Mēs esam lepni par to, ka esam izvēlēti no slavenāko IT piedāvātāju vidus. Šis paziņojums izceļ "Altea suite" unikālo vērtību IT risinājumu nozarē lidsabiedrībām un aliansēm patreizējos konkurences apstākļos.” Lufthansa un United Airlines aizvietos savas līdzšinējās vecās sistēmas ar vienu kopīgu tehnoloģiju platformu, kas balstīsies uz nozares vadošajiem produktiem, kā arī jaunākajām tehnoloģijām. Jauno sistēmu pielāgos, lai labāk izpildītu klientu prasības mainīgajos tirgus apstākļos un vienlaicīgi tā ļaus partneru lidsabiedrībām ievērojami samazināt izdevumus. „Jaunā kopīgā IT platforma ir nozīmīgs solis gan pasažieriem, gan Star Alliance un Lufthansa, kas piedāvās klientiem vēl labāku apkalpošanu sākot ar rezervēšanu un līdz pat biļešu reģistrēšanai“, skaidro W.Meirhūbers (Mayrhuber), Deutschen Lufthansa AG valdes priekšsēdētājs. Viņš arī atzīst, ka kopīga IT produkta izveide liecina par padziļinātu sadarbību Star Alliance ietvaros, attīstot kopīgus produktus un Star Alliance nav pārdošanas un mārketinga apvienība, bet gan alianse, kas strādā klientu labā. Šobrīd lidsabiedrību izmantotās IT sistēmas balstās uz dažādām tehnoloģijām, bet jaunā platforma būs balstīta uz vienotu tehnisko infrastruktūru un programmatūru. Jaunās sistēmas būtība ir uzlabota klientu apkalpošanas darbība, gan pārdošanas nozarē, gan arī lidostas reģistrācijas nodaļā un tā ietver tādus darījumus kā lidojumu plānu, pieejamību, regularitāti, rezervēšanu, lidojumu cenas, biļešu izsniegšanu un piereģistrēšanu. Labāku klientu apkalpošanu sasniegs, pateicoties vienkāršākai lietošanai, kā arī pateicoties kopīgai datu bāzei un uzlabotai datu kvalitātei, kas būs pieejami lidsabiedrības apkalpošanas personālam, apkalpojot Star Alliance klientus. G.Tiltons, United priekšsēdētājs uzskata, ka Star Alliance kopīgā IT platforma ļaus piedāvāt klientam tādu pakalpojumu, kādu viņš vēlas: ērti un vienkārši. Tāpat kā United, tā arī Star Alliance koncentrējas uz to, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu vislabāko iespējamo klientu apmierinātības līmeni. Pateicoties kopīgajai IT platformai, kas balstās uz jaunāko tehnikas stāvokli, lidsabiedrības dažādos veidos spēj ietaupīt izdevumus. Tas ietver sevī sākotnējās attīstības, apkalpošanas un turpmākās attīstības izmaksas. Automatizējot darījuma procesus, ir iespējams vēl papildus ietaupīt izmaksas. Turklāt platforma ļaus lidsabiedrībām ātrāk tirgū ieviest jaunus produktus un paplašināt darbību. „Kopīgā IT platforma ir piemērs tam, kādu mēs iedomājamies sadarbību nākotnē Star Alliance ietvaros. Līdz šim ļoti bieži mums bija jānodarbojas ar to, lai padarītu pieejamos produktus atbilstīgus aliansei. Kopīgās IT platformas gadījumā jau no paša sākuma runa bija par to, lai ieviestu vienu produktu mūsu sadarbības lidsabiedrībām“, tā uzsver J. Albrehts, Star Alliance vadītājs. 2006. gada 2. pusē Lufthansa uzsāks pārnest patreizējās sistēmas pirmās funkcijas uz kopīgo IT platformu. Pilnīga sistēmas pārveide ir jāpabeidz līdz 2007. gada beigām. United patreiz strādā pie tā, lai galīgi noteiktu sistēmas pār

FIDIC (Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) ir panākusi svarīgu vienošanos ar Pasaules Banku, kas nākamos piecus gadus savā darbā izmantos sešas FIDIC līgumu formas. Tas ir nozīmīgs pavērsiens FIDIC organizācijas attīstībā un atpazīstamībā, jo Pasaules Banka piekritusi pieņemt 2017. gada FIDIC Rainbow līgumu komplektu un izmantot tos kā galveno daļu savos standarta iepirkumos.

Tas radīs lielāku noteiktību būvniecības tirgū, jo tādā veidā Pasaules Banka atbalsta godīgu un līdzsvarotu pieeju būvniecības līgumos. Savukārt mūsu Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka pēc FIDIC parauga būtu jāveido tipveida līgumi, pat neņemot vērā to, ka Finanšu ministrija (FM) to jau ir izdarījusi. Acīmredzami EM ir pieņemami tērēt laiku un nodokļu maksātāju naudu, darot to, kas jau ir izdarīts.

FIDIC organizācijas globālā pieredze liecina, ka, jo vairāk klientu un finansētāju pieņem vienotu pieeju līgumu un finanšu nodrošinājuma jomā, jo efektīvāki ir realizēto projektu rezultāti.

FM darba grupa, kurā piedalījās arī Centrālās finanšu līgumu aģentūras, Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB), Valsts nekustamo īpašumu, AS Augstsprieguma tīkls un arī Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) pārstāvji, šī gada sākumā pabeidza darbu pie divām FIDIC standarta būvniecības līgumu veidnēm (Sarkanās un Dzeltenās grāmatas). To galvenais uzdevums – standartizēt un vienkāršot iepirkumu sistēmu. Darba grupas paveiktais bija par pamatu IUB viedoklim, ka «abas būvniecības līgumu veidnes kā paraugu varētu izmantot jebkurš pasūtītājs». Svarīgi, ka šo darbu paveica ne tikai FM ierēdņi, bet kopā ar iepirkumu sistēmu un Latvijas attīstībai nozīmīgu ES fondu un citu finanšu instrumentu projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu pārstāvju dalību darba grupā. Tas apliecina, ka pārstāvēts tika dažāds viedoklis un dažādas pieejas.

Danske Bank grupa turpmāk savas aktivitātes Baltijas valstīs pielāgos Grupas stratēģijai. Tas nozīmē, ka Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitas uzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs, informē bankas pārstāvji.

«Lēmums ir stratēģisks, un tas ir balstīts mūsu ambīcijā koncentrēties uz Ziemeļvalstu reģiona klientiem. Tāpēc mēs turpinām atbilstoši pielāgot arī savu darbību Baltijas valstīs. Šādi mēs saviem Ziemeļvalstu klientiem varam sniegt vislielāko pievienoto vērtību, piedāvājot savu ekspertīzi, globālos pakalpojumus un risinājumus», norāda Frederiks Bjorns (Frederik Bjørn), Grupas vecākais vadošais viceprezidents, Starptautisko biznesa klientu apkalpošanas vadītājs.

«Tas nozīmē, ka mēs harmonizēsim savu piedāvājumu un servisa modeli pāri robežām, lai Baltijas valstīs tas būtu tāds pat, kā, piemēram, Vācijā vai Polijā. Lēmums, protams, ietekmēs mūsu biznesa apjomus Baltijas valstīs, taču pāreja visās trīs valstīs būs pakāpeniska un kādu laiku mēs turpināsim apkalpot mūsu vietējos klientus, kā arī pilnīgi noteikti pildīsim visas mūsu esošās līgumu saistības,» viņš piebilst.

Starptautiskā lidosta "Rīga" enerģijas taupīšanai no nākamās nedēļas samazinās apgaismojuma intensitāti iekštelpās un ārpus telpām, kā arī pielāgos apkures temperatūru terminālī un darba telpās, informē lidostas pārstāvji.

Kompānijā atzīmē, ka ir izstrādāts lidostas enerģijas taupības pasākumu kopums 2022.-2023.gada apkures sezonai.

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa norāda, ka lidostas darba procesu specifikas un augsto drošuma prasību dēļ iespējas samazināt enerģijas patēriņu ir ierobežotas, tomēr ir izstrādāts pasākumu kopums, kas ļaus, saglabājot atbilstošu drošuma līmeni, samazināt enerģijas patēriņu gaidāmajā apkures sezonā. Šie pasākumi skars gan klientus, gan darbiniekus, tāpēc lidosta aicina ikvienu uz sapratni un atsaucību.

Pasažieriem un lidostas termināļa apmeklētājiem jārēķinās, ka terminālī no nākamās nedēļas gaisa temperatūra tiks nodrošināta 19-20 grādu robežās. Tur, kur tas iespējams - gan terminālī, gan darba telpās, gan lidostas teritorijā ārpus telpām - tiks samazināta apgaismojuma intensitāte.

Latvijas Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē un Eiropas Parlaments panācis pagaidu vienošanos par direktīvas projektu, kura mērķis ir turpināt attīstīt elektronisko maksājumu ES tirgu, informē Finanšu ministrija.

Šo vienošanos panāca neformālajā trialoga sanāksmē Briselē.

«Direktīva noteiks skaidru tiesisko regulējumu dažādiem jauniem tirgus dalībniekiem, kuri jau vairākus gadus darbojas interneta maksājumu jomā,» sacīja Latvijas finanšu ministrs un Padomes priekšsēdētājs Jānis Reirs. «Direktīva arī ļaus sniegt jaunus pakalpojumus, piemēram, trešās personas — maksājumu pakalpojumu sniedzēji varēs emitēt jaunus maksājumu instrumentus. Tas būs jauns stimuls pastiprināt konkurenci un veicināt inovācijas maksājumu tirgū. Es uzskatu, ka papildu nosacījumi par drošību un uzraudzību palielinās tiešsaistes maksājumu drošību un klientu aizsardzību ES».

Apmēram puse Latvijas uzņēmumu eiro ieviešanas jautājumos ir iedziļinājusies, bet otra puse nav par to domājusi, turklāt ir uzņēmumi, kas nezina, kāds ir noteiktais valūtas maiņas kurss.

Tā atzīst Baltijā lielākā tehnoloģiju uzņēmuma Tilde uzņēmumu vadības sistēmu biznesa attīstības vadītāja Ilze Lapiņa.

«Ir vērojamas ļoti krasas atšķirības - ir tādi uzņēmumi, kas jau visu ir izdomājuši, viņiem jau ir pilnīgi skaidrs, kā viņi rīkosies un kā viss process notiks, un ir otra galējība - tie, kas par eiro ieviešanu nav domājuši vispār un pat īsti nezina, pēc kāda kursa notiks valūtas maiņa. Ņemot vērā Igaunijas pieredzi, arī Latvijā būs uzņēmumi, kas gaidīs pusgadu vai gadu, līdz beidzot spers izšķirošo solīti un pielāgos grāmatvedības sistēmu eiro,» skaidroja Lapiņa.

Viņa sacīja, ka, spriežot pēc Tildes klientiem rīkotajos semināros uzdotajiem jautājumiem, rodas iespaids, ka ļoti daudzi uzņēmēji vēl nav sapratuši pat šķietami elementāras lietas.

"Swedbank" piešķīrusi 5,65 miljonu eiro aizdevumu biogāzes ražotāja SIA "Anaerobic holding" grupas uzņēmumam SIA "BM Holding", kas ir privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" portfeļa kompānija, informēja bankas pārstāvji.

Paredzēts, ka piešķirtais aizdevums palīdzēs īstenot pāreju no biogāzes uz biometāna ražošanu, nodrošinot ilgtspējīgākas enerģijas piegādi klientiem.

"BM Holding" trīs esošās koģenerācijas stacijas Iecavā, Sesavas pagastā, Jelgavas novadā un Skrudalienas pagastā, Augšdaugavas novadā pielāgos biometāna ražošanai.

Plānots, ka pirmajos darbības gados modernizētajās stacijās tiks saražoti apmēram 60 gigavatstundu (GWh) biometāna enerģijas, kas atbilst divu gadu pašreizējam saspiestas dabasgāzes patēriņam transportā Latvijā. Biometānu pamatā ražos no sadzīves atkritumiem un kūtsmēsliem.

"BM Holding" valdes loceklis Mārtiņš Pelšs norāda, ka tuvāko gadu laikā organisko atkritumu radītāji ir jāiedrošina organiskos atkritumus nevis noglabāt poligonos, bet vest pie "BM Holding" pārstrādei.