No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Jaunais Pievienotās vērtības nodokļa likums, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, jau šobrīd liek domāt, ka nodokļu maksātājiem arī šā likuma normu izprašanai būs nepieciešams veltīt pietiekami ilgu laiku, lai nekļūdītos niansēs.

Uzreiz jāsaka – sākotnēji tika solīts, ka jaunais likums būs daudz plašāks un tādēļ nebūs nepieciešami likuma piemērošanas noteikumi, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka, neskatoties uz likuma apjomīgumu, tomēr tiek gatavoti arī tā piemērošanas noteikumi. Tādējādi, tāpat kā līdz šim, meklējot atbildes uz jautājumiem par savu darījumu aplikšanu, nodokļu maksātājiem būs jāspēj orientēties vienlaikus vismaz divos normatīvajos aktos.

Runājot par jauno likumu, īpaši atgādinām, ka PVN piemērošanu regulē ne tikai PVN likums (vecais vai jaunais), bet arī PVN Eiropas Savienības (ES) Regula Nr. 282/2011 (Regula). Regula ir spēkā no 2011.gada 1.jūlija un tiek tieši piemērota visās dalībvalstīs, tādēļ tā nekad netiks iestrādāta likumā. Nodokļu maksātājiem Regulas normas ir jāskata vienlaikus gan ar jaunā, gan vecā likuma normām. Tomēr mūsu praksē bieži sastopamies ar gadījumiem, kad nodokļu maksātāji pat nezina par Regulu vai ir aizmirsuši par tās esamību un VID, skaidrojot PVN piemērošanu, diemžēl to arī nereklamē. Sevišķi svarīgi iepazīties ar Regulu ir tad, ja sniedzat pakalpojumus citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai trešo valstu personām.

Aktualizējusies ideja par iespējamo dividenžu aplikšanu ar ienākuma nodokli var likt mazajam biznesam pamest uzņēmējdarbību.Pēdējo divu gadu laikā, kopš samazināts uzņēmumu ienākuma nodoklis līdz 15 %, ir būtiski pieaugusi ne tikai Latvijā strādājošo uzņēmumu kopējā tīrā peļņa, bet arī izmaksāto dividenžu apmērs.

Uzņēmumu īpašniekiem, vadītājiem - fiziskajām personām -šobrīd ir izdevīgāk (lētāk) izmaksāt dividendes no tīrās peļņas, par kuru nomaksāts 15 % lielais uzņēmumu ienākuma nodoklis, nekā lielu darba algu, par kuras saņemšanu jāmaksā ne tikai 33 % lielais socnodoklis, bet arī 25 % iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Daļa īpašnieku arī legāli izmanto iespēju maksāt 15 % uzņēmumu ienākuma nodokli un saņemt dividendes, nevis saņemt lielas darba algas. Tieši šis fakts arī nereti tiek izmantots kā arguments, ka biznesmeņi - uzņēmumu vadītāji un īpašnieki vienā personā optimizējot savas izmaksas, kamēr strādājošie maksā ievērojami lielākus nodokļus.

Nav jauna ideja

2018.gadā pamatnosacījumi nekustamā īpašuma izīrēšanai paliek nemainīgi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Arī nākamgad iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus, izīrējot vai iznomājot sev piederošu nekustamo īpašumu, joprojām varēs nomaksāt nodokļus, izmantojot vienkāršoto nodokļu nomaksas režīmu - nereģistrējot saimniecisko darbību. Savukārt, tie, kuri izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, tāpat kā līdz šim varēs izvēlēties sev izdevīgāko nodokļu nomaksas režīmu.

Nekustamā īpašuma izīrēšana vai iznomāšana pret atlīdzību ir klasificējama kā saimnieciskā darbība, tādēļ īres vai nomas ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (INN). Iedzīvotāji, kuri gūst ienākumus no nekustamā īpašuma izīrēšanas, var izvēlēties sev piemērotāko nodokļu nomaksas režīmu.

Lai uzlabotu esošo uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu, piedāvāts noteikt, ka uzņēmums vienu reizi gadā var mainīt nodokļa piemērošanas kārtību.

Finanšu ministrija (FM) rosina izstrādāt grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, nosakot, ka komersantam ir iespēja vienu reizi taksācijas gada laikā mainīt nodokļa piemērošanas kārtību - atbilstot noteiktajiem kritērijiem, vienu reizi gadā deklarēt atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas vai pārtraukt nodokļa atbrīvojuma piemērošanu.

Pirms izmaiņām «dienesta auto nodokļa» piemērošanā uzņēmumam jāsamaksā nodoklis līdz tam mēnesim (ieskaitot), kad tiek veikta tā piemērošanas maiņa.

DB jau rakstīja – lai nemaksātu uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, godīgie uzņēmēji spiesti tērēt laiku un līdzekļus, lai reģistrētos kā nodokļa nemaksātāji. Pašlaik likums nosaka, ka deklarēšana par attiecīgo kalendāro gadu veicama līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim, kas nozīmē - ja šogad komersants nevēlējās maksāt «dienesta auto nodokli», viņam tas bija jādeklarē Ceļu satiksmes drošības direkcijā līdz pērnā gada beigām. Arī tiem, kas pērn visu gadu nodokli bija maksājuši. Ja uzņēmējs to nokavējis, aizmirsis vai maldīgi pieņēmis, ka pārreģistrēties nevajag, nodoklis jāmaksā.

Veselības ministrija (VM) ir sagatavojusi priekšlikumus nākamā gada budžeta ieņēmumu palielināšanai par teju 30 miljoniem eiro un šī mērķa sasniegšanai rosina noteikt akcīzes nodokli arī šokolādei, sālim, cukuram un citiem produktiem, pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

VM jau ir izstrādājusi priekšlikumus noteikt akcīzes nodokli vairākiem pārtikas produktiem un augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī vairākām precēm. VM sākotnēji vēstīja, ka šādi budžetā varētu papildus rast 9,5 miljonus eiro. Taču tagad VM ir izstrādājusi priekšlikuma papildinājumus, kurus iesniegusi Finanšu ministrijai.

Jaunais piedāvājums paredz noteikt akcīzes nodokli cukura konditorejas izstrādājumiem jeb karamelēm, īrisiem un citām konfektēm, šokolādei un tās izstrādājumiem, kā arī miltu konditorejas izstrādājumiem. Šiem produktiem VM vēlētos noteikt akcīzes nodokli 41 eiro apmērā par 100 kilogramiem produkta.

Ekonomikas ministrs piedāvā jaunus noteikumus valsts atbalsta saņemšanai zaļās enerģijas ražošanā, kas paredz vidēji par 30% samazināt cenu elektroenerģijai, kas tiek saražota no galvenajiem Latvijā izmantojamiem atjaunojamo energoresursu veidiem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars ir parakstījis un iesniedzis saskaņošanai ar citām ministrijām grozījumus Ministru kabineta Noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, pēc būtības piedāvājot jaunus noteikumus valsts atbalsta saņemšanai zaļās enerģijas ražošanā. Iecerēts, ka valdībā šos jaunos noteikumus izskatīs nākamnedēļ.

Ministrs norādīja, ka visi lēmumi ir pieņemti atklātās diskusijās, un, pretēji publiski izskanējušai informācijai, viņam nav nekādu saistību ar kādu no zaļās enerģijas ražotājiem.

Grozījumu projektā piedāvāts vidēji par 30% samazināt cenu elektroenerģijai, kas tiek saražota no galvenajiem Latvijā izmantojamiem atjaunojamo energoresursu veidiem – vēja, biogāzes, ūdens caurteces – un, kuru saskaņā ar likumu obligātā iepirkumā ir jāiepērk valsts a/s Latvenergo. Piemēram, ja pašlaik vēja elektrostacijā saražotā elektroenerģija Latvenergo jāiepērk par 9,15 līdz 12,93 santīmiem par kilovatstundu (kWh), tad pēc jaunajiem noteikumiem cena būs no 6,78 līdz 9,58 santīmiem par kWh. Attiecīgi mazajās hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas cena– no pašreizējiem 11,99 līdz 15,41 santīmiem par kWh, pēc jaunajiem noteikumiem – 10,83 līdz 13,92 santīmi par kWh, biogāzes stacijās – no pašreizējiem 18,62 līdz 21,88 santīmiem par kWh, pēc jaunajiem noteikumiem – no 11,96 līdz 14,23 santīmiem par kWh.

Koalīcijā tiek apsvērta iespēja uz laiku samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi elektroenerģijai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Ekonomikas ministrija (EM) koalīcijas vērtēšanai bija piedāvājusi priekšlikumu par terminētu PVN likmes samazināšanai elektroenerģijai no 21% uz 5%.

Lai arī pagaidām viennozīmīga lēmuma par atbalstu šādam rosinājumam nav, neoficiāla informācija liecina, ka koalīcijā nav stingru iebildumu pret šo ieceri un lēmumu saistībā ar EM priekšlikumu varētu pieņemt pēc nedēļas.

Koalīcija vienojusies, ka EM kopā ar Finanšu ministriju sagatavos detalizētākus piedāvājumus elektroenerģijas patērētāju atbalstam.

PVN likmes samazināšana ļautu samazināt galarēķinu visiem lietotājiem vidēji par 13%, neradot negatīvu ietekmi uz budžetu, ja salīdzina ar plānoto iekasēto PVN atbilstoši iepriekšējām elektroenerģijas cenas prognozēm, liecina EM aprēķini.

Pagājušā gada nogalē veiktie grozījumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā un attiecīgas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos nosaka prasību no 1.aprīļa piemērot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru piegādēm, taču par to aizvien ir daudz neskaidrību, atzina auditorkompānijas SIA KPMG Baltic vecākā projektu vadītāja Gunta Kauliņa.

Eksperte uzsvēra, ka reversās kārtības piemērošana vienlīdz svarīga ir gan preču piegādātājiem un tirgotājiem, gan arī pircējiem, jo nodokļa piemērošanā ir iesaistītas abas puses, ja vien tās ir reģistrētas PVN maksātājas. Līdz šim lielākās neskaidrības bija saistītas ar diviem jautājumiem - kādām precēm konkrēti reversā kārtība ir piemērojama; vai un kā reversā kārtība ir piemērojama mazumtirdzniecībā?

Atbildes uz atsevišķiem jautājumiem ir atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētajā metodiskajā materiālā par PVN piemērošanu elektronikai, kur ir sniegta VID izpratne par jaunās PVN likuma normas praktisko piemērošanu.

Saeimas Juridiskā komisija šonedēļ skatīs Laima un Staburadze iespējamā reiderisma gadījumu un uzņēmumu kontu apķīlāšanu. Demokrātiskā Eiropas Savienības valstī nav pieļaujama situācija, kad ar tiesas starpniecību var tikt apdraudēta nacionāla mēroga ražotāju pastāvēšana. Šāda likuma doto iespēju izmantošana grauj Latvijas kā tiesiskas valsts reputāciju, un starptautiskā līmenī mūs pozicionē kā investīcijām nelabvēlīgu valsti.

Reiderisms ir ļoti nopietna problēma Latvijas uzņēmējdarbības vidē, uz to ne reizi vien norādījusi gan Ārvalstu Investoru padome, gan Latvijas uzņēmēji. Pirms pāris gadiem galvenās reiderisma shēmas bija amatpersonu nomaiņa uzņēmumu valdēs un padomēs, akcionāru maiņa fiktīvās akcionāru sapulcēs un ātra šo izmaiņu reģistrācija Uzņēmumu reģistrā.

Pagājušajā gadā pieņemtie Komerclikuma grozījumi šādas reiderisma darbības izslēdz, diemžēl vienas nocirstas pūķa galvas vietā jau izaugušas citas.

Pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušas arvien jaunas ziņas par iespējamu reiderismu un tā īstenošanas shēmām. Kā galvenais instruments minēta civiltiesisku strīdu konstruēšana ar dažādu prasījumu palīdzību un prasības nodrošinājuma panākšana mantiskā izteiksmē. Piekrītu tiem Civilprocesa likuma ekspertiem, kuri saka – galvenā problēma nav pašā likumā, bet gan tā normu greizā piemērošanā. Tomēr ja reiz likuma normu nepareizai piemērošanai radies sistēmisks raksturs, likumdevējam jālemj par grozījumu veikšanu šīs problēmas novēršanai. Galvenais strīdus ābols ir prasības nodrošinājuma piemērošana, kura, kā liecina pēdējā laika notikumi, vienu no civiltiesiskā strīdā iesaistītājām pusēm nostāda acīmredzami neizdevīgākā situācijā kā otru. Tomēr šis pats likums pieļauj arī iespēju abas puses nostādīt vienlīdzīgās starta pozīcijās, kā to paredz Civilprocesa likumā nostiprinātais sacīkstes princips. Tiesai ir iespēja likt prasītājam ieskaitīt prasības nodrošinājumam analoģisku summu tiesu izpildītāja kontā līdz civiltiesiskā strīda izskatīšanai pēc būtības.

Nauda, kas gūta spekulējot ar nekustamiem īpašumiem (iegādāti vai izgatavoti pārdošanai), tiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tā atzīst aptaujātie nodokļu speciālisti. Fiziskās personas bieži, pārdodot nekustamos īpašumus, redz vienīgi likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu (9.panta pirmās daļas 19.punkta c) apakšpunktu), kas paredz, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikti ienākumi no sava īpašuma pārdošanas, izņemot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem. Netiek pamanīts, ka ir norma (9.panta pirmās daļas 19.punkta a) apakšpunkts), kas paredz, ka ar nodokli tiek aplikti ienākumi no pārdošanai izgatavotas vai iegādātas mantas neatkarīgi no minētā 12 mēnešu termiņa.

Tas arī ļauj secināt: ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti ienākumi no nekustamajiem īpašumiem, kas tiek attīstīti, celti, pirkti, rekonstruēti pārdošanai utt., neatkarīgi no tā, ka valdības sēdē, diskutējot par grozījumiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā saistībā ar spekulatīvo darījumu aplikšanu ar ienākuma nodokli, tika nolemts attiecīgos punktus neiekļaut, kaut arī pēc būtības tie būtu atkārtojuši to pašu, kas ir Ministru kabineta noteikumos.

Vairāki Latvijas elektroenerģijas tirgotāji vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot bažas par neoficiālu informācijas apmaiņu starp Latvenergo un Ekonomikas ministriju (EM) saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām, liecina elektroenerģijas tirgotāju vēstule premjeram.

Tirgotāju bažas saistītas ar plānotajiem grozījumiem Elektroenerģijas nodokļa likumā, atceļot nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem - hidroelektrostacijās vai efektivitātes kritērijiem atbilstošās koģenerācijas stacijās. Pašlaik šādai elektroenerģijai nodokļa likme ir 0,00 eiro par megavatstundu, savukārt pēc plānoto likuma grozījumu stāšanās spēkā 2017.gada janvārī tirgotājiem būs jāmaksā elektroenerģijas nodoklis pilnā apmērā - 1,01 eiro par megavatstundu neatkarīgi no elektroenerģijas izcelsmes.

Tirgotāji vērš uzmanību, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem. Par piemēru tirgotāji min faktu, ka Latvijā patērētāji, slēdzot saistības ar tirgotājiem, izvēlas vidēja vai ilgtermiņa līgumattiecības, kas sniedz garantiju, ka pakalpojuma cenā tiek iekļauti visi nodokļi un nodevas. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, gan tirgotājiem, gan patērētājiem radīsies neparedzēti papildu izdevumi tāpēc, ka iepriekš noteiktās cenas vairs neatbildīs patiesajām izmaksām.

Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana bez saskaņošanas EK var radīt neprognozējamas sekas. Lai arī likums par SEN stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, lauksaimniekiem nav skaidrības par tā piemērošanu. Jautājums vēl nav saskaņots ar Eiropas Komisiju (EK). Tikmēr ministrijas šo jautājumu savstarpēji pārspēlē viena otrai, lai veiktu saskaņošanu ar EK.

Viena pie otras

Par SEN atbildīgās – Ekonomikas ministrijas – pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka SEN piemēros apliekamajiem ienākumiem, kas gūti, sākot no 2014. gada 1. janvāra. Likumā noteikti subsidētās elektroenerģijas nodokļa atvieglojumi jeb samazinātā subsidētās elektroenerģijas nodokļa likme 5% apmērā atsevišķām nodokļa maksātāju grupām. Savukārt likuma 13. pantā noteikts, ka valdībai jāizdod noteikumi šīs samazinātās nodokļa likmes piemērošanai, administrēšanai, kontrolēšanai, kā arī de minimis atbalsta uzskaitei.

Šo de minimis atbalsta piemērošanas procesu komersantiem ar EK skaņo Zemkopības ministrija, klāsta EM pārstāve. Savukārt Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte skaidro, ka SEN likums pēc būtības ir EM jautājums un viņu kompetencē ir subsidētās enerģijas nodokļa mehānisma saskaņošana ar EK. Enerģijas ražotājiem, uz kuriem attieksies likuma 5. panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētās nodokļa likmes piemērošana, t.i., 5% likme no 2014. gada 1. janvāra, tiks uzskaitīta de minimis atbalsta ietvaros, un par minētajiem likuma punktiem ir paredzēts atsevišķi uzsākt sarunas ar EK, skaidro R. Rudzīte. No ministriju atbildēm var secināt, ka šādas sarunas vēl nemaz nav sāktas.

No nākamā gada ieviešamais elektronodoklis iedzīvotājiem nebūs jāmaksā, tāpat no šī nodokļa būs atbrīvota elektroenerģija, kas tiek izmantota preču vai sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, kā arī tā elektroenerģija, kas ir iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Par elektroenerģijas nodokli", ko šodien, 1. decembrī, akceptēja Ministru kabinets (MK).

Atbilstoši likumprojektam gala patērētājiem piegādātajai elektroenerģijai no 2007.gada 1.janvāra tiks piemērots nodoklis Ls 0,35 par megavatstundu, no 2008.gada 1.janvāra - Ls 0,45 par megavatstundu, no 2009.gada 1.janvāra - Ls 0,55 par megavatstundu un no 2010.gada 1.janvāra - Ls 0,71 par megavatstundu.

Paredzēts, ka no nodokļa būs atbrīvota elektroenerģija, kura iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem (biomasas, saules, vēja enerģijas, hidroelektrostacijās) un koģenerācijas elektrostacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem. Tāpat no nodokļa būs atbrīvota elektroenerģija, kuru izmanto mājsaimniecību lietotāji (iedzīvotāji), kā arī elektroenerģija, kas tiek izmantota preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem. Savukārt elektroenerģijai, kuru piegādā komersantiem ielu apgaismošanas pakalpojumu sniegšanai, piemēros nodokļa atvieglojumu un nodokli aprēķinās pēc likmes - 0 latu par megavatstundu.

Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanai paredz nepaaugstināt nodokļa likmi, bet paplašināt apliekamo objektu loku un dot lielāku rīcības brīvību pašvaldībām, lemjot par nodokļa pieauguma ierobežojumu, liecina medijiem sniegtā informācija.

To paredz ceturtdien, 30. jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par priekšlikumiem nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanai 2012. gadā un turpmākajos gados.

Paredzēts, ka, sākot ar 2012. gadu, nodokļa apmēra pieauguma ierobežojums 25% apmērā (salīdzinājumā ar iepriekšējo taksācijas gadu) netiks saglabāts, taču pašvaldībām tiks deleģētas tiesības lemt par nodokļa pieauguma ierobežojumu zemei, tai skaitā tā procentuālo apmēru vai par nodokļa apmēra saglabāšanu iepriekšējā gada līmenī, jo ir teritorijas, kur joprojām šāds ierobežojums ir nepieciešams.

Garo pievienotās vērtības nodokļu (PVN) atmaksas termiņu dēļ uzņēmēji būvmateriālus sāk iegādāties no ārzemēm, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pastāstīja biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība pārstāve Ieva Lapiņa.

Viņa atzina, ka būvnieki, kopš šogad stājās spēkā grozījumi likumā par PVN, kas paredz reverso jeb apgriezto nodokļa piemērošanas kārtību būvniecības pakalpojumiem, jau ir saskārušies ar ļoti daudzām problēmām, kas galvenokārt ir saistītas ar līdz galam nesakārtotajiem jautājumiem būvniecības likumos. «Tieši ar terminoloģiju tie [nesakārtotie jautājumi] vairāk vai mazāk ir saistīti,» sacīja Lapiņa.

Biedrības pārstāve arī informēja, ka biedrība šogad ir tikusies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu būvuzņēmēju problēmas. «Problēmas sīki esam izrunājuši un izanalizējuši, un kā pagaidu risinājumu, kamēr nav pieņemts jaunais Būvniecības likums, kas ir ļoti nepieciešams, esam sagatavojuši ieteikumus VID metodiskā materiāla izstrādei. Visticamāk, šodien [otrdien] vai rīt no rīta [trešdien] tiks iesniegti,» teica Lapiņa.

Lai klātienē izrunātu uzņēmējiem neskaidros jautājumus saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētajām izmaiņām un jaunu prasību piemērošanu tranzīta procedūrai, kā tas tika atspoguļots 2015. gada 29. septembra laikrakstā Dienas Bizness, 2015. gada 6.oktobrī notika VID vadības ierosināta tikšanās ar tranzīta nozares uzņēmumu pārstāvjiem un šos uzņēmumus pārstāvošo asociāciju vadītājiem.

Reaģējot uz laikrakstā Dienas Bizness izskanējušo informāciju par to, ka tranzīta uzņēmumiem radušās būtiskas neskaidrības un neapmierinātība saistībā ar izmaiņām tranzīta procedūras piemērošanā, kas palielina arī šīm procedūrām nepieciešamo laiku, VID ģenerāldirektore aicināja iesaistītos Latvijas tranzīta nozares pārstāvjus risināt radušos jautājumus klātienē un aicināja uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus tranzīta jomā kopumā.

Tikšanās laikā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone uzsvērusi: «Es pati dodu priekšroku konstruktīvai sarunai, dialogam – gan savās attiecībās ar iestādes darbiniekiem, gan ar nodokļu maksātājiem un sadarbības partneriem. Tādēļ iespējami operatīvi organizēju šo tikšanos, lai ar jums visiem klātienē konstruktīvi pārrunātu radušās neskaidrības, skaidrotu faktisko situāciju un kopīgi rastu optimālo risinājumu, kas ļautu jums un mums pilnvērtīgi un sekmīgi turpināt darbu.»

Jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma projektā, kas pašlaik tiek izskatīts Saeimā, kopumā ir saglabātas šā gada 1. jūlijā spēkā esošā likuma normas, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Likumprojekts neparedz revolucionāras izmaiņas un kopumā nemainās PVN piemērošana, tādējādi nodokļa maksātāju satraukumam par PVN piemērošanu pēc 2013. gada 1. janvāra, kad plānota PVN likuma spēkā stāšanās, nav pamata,» uzsver FM.

PVN likums galvenokārt redakcionāli precizē pašlaik spēkā esošās likuma normas, precizē vai paskaidro lietoto terminoloģiju, novērš pretrunas un dažādas interpretācijas iespējas, kā arī precizē administratīvās procedūras un vieglākai likuma normu piemērošanai sakārto likuma struktūru atbilstoši Eiropas Savienības Padomes direktīvai. «Jauninājumi līdzšinējā PVN piemērošanā ir saistīti ar nodokļa maksātājiem labvēlīgu normu ieviešanu un ar valsts pienākumu no 2013. gada 1. janvāra pārņemt direktīvu normas,» klāsta FM. Kā piemērus jaunām normām FM min normu par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos, par tiesībām neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem. Tāpar jauna norma paredzēta attiecībā uz tiesībām pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu.

Digitālo pakalpojumu nodoklis Latvijā varētu tikt ieviests pēc tam, kad par to tiks panākta vienošanās OECD līmenī, kura tiek gaidīta jau šogad.

Tādu aina iezīmējās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, vērtējot digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumus.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) informācijas, digitālo pakalpojumu nodokļa nav ne Igaunijā, ne arī Lietuvā. Jāņem vērā, ka tās ES dalībvalstis, kuras ieviesušas digitālo pakalpojumu nodokli, nesteidzas ar tā piemērošanu, piemēram, Francija atlikusi tā piemērošanu līdz šā gada beigām, Spānija - noteikusi, ka attiecīgais likums (kurš bijis izstrādāts jau pirms diviem gadiem) nestājas spēkā, liecina FM informācija.

Maina visu būtību

"Digitālās ekonomikas izaicinājumi skar visus nodokļu veidus," uzsvēra FM valsts sekretāres vietnieks Ilmārs Šņucins. Digitalizētajiem uzņēmumiem ir vairākas būtiskas iezīmes, kas tos atšķir no klasiskās ekonomikas. Proti, jauno tehnoloģiju attīstība rada iespēju būtiskai līdzdalībai konkrētā ekonomikā bez (vai ar nebūtisku) fiziskās klātbūtnes, piemēram, tiešaistes mazumtirgotāji, sadarbības platformas Airbnb, abonentmaksas "Netflix". Tāpat liela nozīme ir, tā dēvētajiem, nemateriālajiem aktīviem -- datiem, algoritmiem, intelektuālajam īpašumam, kas var ļoti viegli mainīt savu pieraksta adresi. Digitalizēto uzņēmumu darbībā pastāv tāds fakts kā lietotāju radītā vērtība un pats produkts nepastāv, ja tā lietotāji nepiedalās tā radīšanā, piemēram, "Facebook" (pats neraksta ziņas, tās raksta lietotāji).

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz piemērot akcīzes nodokli arī tabakas lapām un veikt izmaiņas kārtībā, kā piemērojami akcīzes nodokļa atvieglojumi dīzeļdegvielai, kuru izmanto lauksaimnieki.

Paredzēts, ka akcīzes nodoklis tabakas lapām no 2015.gada aprīļa būs 55,49 eiro par 1000 gramiem, bet no 2018.gada janvāra - 60 eiro par 1000 gramiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka tabakas lapas ir potenciāls avots nelegālu cigarešu ražošanai. Lai mazinātu nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražošanas risku, tabakas lapām plānots piemērot akcīzes nodokļa likmi, kāda ir noteikta smēķējamai tabakai. No akcīzes nodokļa atbrīvos tās tabakas lapas, kuras fiziskā persona audzē personiskām vajadzībām, ar nosacījumu, ka tās netiek realizētas.

FM arī atzīmē, ka jautājums par akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas lapām ir risināms katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nacionālā līmenī. Tabakas lapas ES nav harmonizējama akcīzes prece, tāpēc šo produktu aprite tiek uzraudzīta ievērojami vājāk nekā tabakas izstrādājumiem. Patlaban jebkurš komersants var ievest tabakas lapas, bet Valsts ieņēmumu dienests nesaņem nekādu informāciju par šo darījumu, izņemot tad, ja tabakas lapas tiek importētas no ārvalstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un biedrība Business against shadow economy (Uzņēmēji pret ēnu ekonomiku jeb BASE) sagatavojušas savus priekšlikumus ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam, paredzot atteikties no akcīzes nodokļa piemērošanas kafijai, ieviest taksometru ikmēneša nodokli, izskaust pirātismu un ieviest «čeku loteriju».

Dokumentā apkopoti LTRK, LDDK un BASE biedru priekšlikumi, kā arī valsts iestāžu priekšlikumi, kurus atbalsta minētās uzņēmēju biedrības. Ceturtdien notiekošajā ikgadējā ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā konferencē tiks uzklausīti viedokļi par minētajiem priekšlikumiem un pēdējie ieteikumi pirms ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna iesniegšanas apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Nodokļu jomā uzņēmēji rosina izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politiku, kas būtu saistīta ar vidēja termiņa Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto, nodrošinātu nodokļu politikas kvalitatīvu un pilnīgu realizāciju un paredzētu nodokļu politikas instrumentiem sasniedzamos mērķus un rezultatīvos rādītājus. Tāpat jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un prognozējamība, jāmazina darbaspēka nodokļu slogs tādā veidā, kas nepalielina administratīvo slogu, kā arī jāpārskata valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).

Nodokļus no sabiedrības var iekasēt tieši tik lielus, cik tā ir gatava maksāt, un ne vairāk. Šo ekonomikas pamatpatiesību acīm redzami vismaz kaut kādā mērā ir ņēmusi vērā otrā Valda Dombrovska (JL) valdība, spriežot, kur gan varētu ņemt naudu, lai izdotos konsolidēt 2011. gada valsts budžetu kopumā par 280 milj. Ls.

Proti, ir nonākts pie secinājuma, ka varētu palielināt PVN likmi elektroenerģijai no pašreizējiem 10% līdz 22%. Jāatzīst, ka šāds plāns ir teju vai spīdošs. Pareizāk sakot, it kā spīdošs.

Proti, par saņemto elektroenerģiju iedzīvotāji nesamaksāt nevar, jo Latvenergo šajā jomā strādā tāpat kā jebkurš normāls uzņēmums - ja savlaicīgi nav saņemta samaksa par sniegto pakalpojumu, to vairs nesniedz. Tādējādi, paceļot PVN likmi tieši elektrībai, valsts var rēķināties ar garantētiem papildu ienākumiem. Diemžēl tomēr netiek ņemts vērā, kādu blakusefektu var radīt šāds solis un cik negatīvas sekas tas var sagādāt valsts tautsaimniecībai. Jau ilgāku laiku nav noslēpums, ka Latvenergo nākamgad gatavojas paaugstināt savu pakalpojumu tarifus. Tātad, ja šis uzņēmums tos paceļ, bet valsts tiem vēl dubulto PVN likmi, ir skaidrs, ka reālā samaksa par patērēto elektroenerģiju piedzīvos strauju kāpumu. Jāatceras, ka daļai mājsaimniecību elektroenerģija ir nepieciešama ne tikai tāpēc, lai apgaismotu telpas un darbinātu dažādas elektroierīces, bet arī tādēļ, lai ar tās palīdzību «palaistu» gāzes apkures katlus. Loģika vienkārša - ja netiks savlaicīgi samaksāts par elektrību, nebūs arī siltuma. (Tiesa, daļa šādu saimniecību īpašnieku jau ir pieraduši, ka laiku pa laikam tieši elektrības padeves pārtraukumu dēļ atslēdzas arī apkures katls.) Tātad jāmaksā!

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ceturtdien, 25. novembrī, piketēs pie Ministru kabineta, lai protestētu pret 2011. gada budžeta pieņemšanu.

LBAS, iepazīstoties ar nākamā gada budžeta projektu, uzskata, ka tā konsolidācijas pasākumi pazemina Latvijas iedzīvotāju, it sevišķi ģimeņu ar bērniem, maksātspēju, tādēļ iebilst pret šāda budžeta pieņemšanu.

LBAS izvirza sešas prasības:

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi medikamentiem;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi elektroenerģijai;

- saglabāt samazināto (10%) PVN likmi siltumenerģijai;

- Paaugstinot Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), piemērot neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli;

- krīzes laikā saglabāt ģimenes valsts pabalstu katrā ģimenē;

- LBAS kategoriski ir arī pret darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes paaugstināšanu par 2% bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.