Atdarinājumi uzņem apgriezienus, un atraduši savu vietu ne tikai skaistumindustrijā, bet pat farmācijas un armijas sektorā, raksta The Economist.
Tos var redzēt jebkur. Tā Bankokas ielās var redzēt Porsche un Ferrari kopijas. Vācijas banka savās rezervēs atklājusi viltotus zelta lietņus, kas darināts no volframa. Pat amerikāņu kosmosa aģentūrai NASA tikuši piegādāti materiāli, par kuru autentiskumu var šaubīties. Ja kādreiz atdarinājumi lielākoties bija skaistumlietu tirgus problēma, tad tagad tiek viltota farmācijas produkcija un datoru detaļas. Pakaļdarinājumi nonākuši pat armijas sektorā. Pēdējo gadu laikā «falšu» elektronikas detaļu apjoms pieaudzis pat divreiz, kas var atstāt postošu ietekmi uz ļoti precīzo armijas ieroču arsenālu.
Starptautiskais pirātprodukcijas apjoms 2007. gadā sasniedza 250 miljardu dolāru. Tiek lēsts, ka šis skaitlis ir daudz lielāks – tuvu 600 miljardiem. Patiesību sakot, pasaules apgrozījumā viltojumi ir 5 – 7 % apmērā.
2008. gadā viltotās produkcijas apjoms, kas ticis atsavināts uz ASV robežām, pieaudzis gandrīz par 40 %, salīdzinot ar 2007. gadu. Pērn šis rādītājs krities par 4 %, taču šis kritums ir krietni mazāks nekā kopējā importa lejupslīde – 25 %.
Cīņa ar pirātiem kļūst arvien sarežģītāka. Līdztekus hologrammām un ūdenszīmēm, daudzas kompānijas zīmolu aizsardzības jomā sākušas izmantot radioatzīmju tehnoloģijas, lai pēc tām būtu vieglāk izsekot preču piegādes. Tas ļauj kompānijām marķēt kastes ar speciāliem čipiem, kuru signāli apstiprina produkcijas īstumu.
Jāteic, ka lielākās amerikāņu kompānijas cīņai pret viltojumiem tērē vidēji 2–4 miljonus dolāru gadā un šīs skaitlis pieaug, arvien palielinoties interneta tirdzniecībai. Nelegālā tirdzniecība izmaksā 20 lielākajam pasaules ekonomikām 62 miljardus EUR gadā, ja ņem vērā ienākumu zaudējumus nodokļu jomā un izdevumu palielinājumu bezdarbnieku pabalstiem.